Par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē

Lai celtu Latvijas augstākās izglītības kvalitāti un eksportspēju, jāpaaugstina prasības akadēmiskajam personālam, kā arī jāpaplašina studentu pašpārvaldes funkcijas, vairāk iesaistot studentus akreditācijas procesā un finansējuma izlietojuma uzraudzībā. To 2.februārī, diskutējot par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē, secināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja ekonomikas ministra un izglītības un zinātnes ministres vadītās darba grupas izvirzītos uzdevumus – augstākajā izglītībā un zinātnē uzlabot kvalitāti, efektīvāk izmantot resursus, paaugstināt eksportspēju un izglītību sasaistīt ar tautsaimniecību.

Lai paaugstinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju, jāveicina augstskolu un zinātnisko institūtu ciešāka sadarbība, pauda deputāti. “Plašāka augstskolu sadarbība vai apvienošanās būtu jāveicina ar dažādiem atbalsta instrumentiem. Burkāns šajā gadījumā varētu būt Eiropas Savienības fondu līdzekļi,” teica komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dukšinskis. “Skolu integrācija ar zinātniskajiem institūtiem dotu iespēju zinātniekiem veikt pētījumus un lasīt arī lekcijas studentiem.”

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe apliecināja, ka šobrīd nav plānota kādas augstskolas slēgšana. Augstskolas ir autonomas, un tām savstarpēji jāmeklē starpinstitucionāla sadarbība. Ministre izteica cerību, ka augstskolas sevi spēs pozicionēt kā prioritāru tautsaimniecības nozari – kā spējīgas sagatavot augsta līmeņa speciālistus un kā tādas, kas spēj papildināt ieņēmumus valsts budžetā.

Deputāti noskaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi līdzīgās studiju programmās dažādās augstskolās ieviest vienādus gala pārbaudījumus. “Līdzīgas kvalifikācijas iegūšanai arī gala pārbaudījumam jābūt līdzīgam,” teica T.Koķe. Vienlaikus viņa atzina, ka tas nebūs viegli.

Lai motivētu augstskolas uzlabot studiju kvalitāti, augstskolām nākotnē plāno piešķirt vienādu bāzes finansējumu, savukārt papildu finansējuma piesaiste būtu atkarīga no augstskolu darba kvalitātes. “Finansējuma apjomam būtu jābūt pietiekami lielam, kas patiešām motivētu tiekties pēc labākiem mācību rezultātiem,” atzina T.Koķe.

Komisijas sēdē tika prezentēti darba grupas piedāvātie risinājumi strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē. Līdz 30.aprīlim atbildīgās ministrijas kopīgi ar nozares pārstāvjiem izstrādās detalizētu pasākumu plānu reformu īstenošanai.

Saeimas preses dienests