Kad valsts iedalījuma piegrieztnes pētī tuvplānā
Viedokļos par teritoriālo reformu ieklausoties
Turpinot sekot pašvaldībās izteiktajiem viedokļiem par pašvaldību reformu, “Latvijas Vēstnesis” publicē jaunāko dokumentu apkopojumu par 17. aprīlī Ministru kabinetā (MK) izskatītajiem un sabiedriskajai apspriešanai nodotajiem administratīvi teritoriālā iedalījuma projektiem, kas paredz 102 vai 33 vietējo pašvaldību izveidošanu. Pirmie pašvaldību viedokļi par projektiem tika apkopoti jau “LV” Nr. 67 (03.05.2001) un “LV” Nr. 75 (16.05.2001). Jāatgādina, ka sabiedriskās apspriešanas rezultāti īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam bija jāapkopo līdz 16. maijam un jāiesniedz MK, lai valdība varētu izskatīt reformas projektus kādā no nākamajām valdības sēdēm. Kā informēja īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās preses sekretāre Karīna Trukšāne, apspriešanas rezultāti MK tiks iesniegti pirmdien, 21.maijā, jo tikai sestdien, 19.maijā, Latvijas Pašvaldību savienības kongresā tiks pieņemta pašvaldību kopējā nostāja par administratīvi teritoriālo reformu.
Līvānu novada dome ar 26. aprīļa sēdes lēmumu atbalsta pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu 102 novadu izveidei Latvijā, ko iesaka ņemt kā pamatu pašvaldību apvienošanās procesam, aicinot valdību izvietot valsts iestāžu struktūrvienības jaunizveidoto administratīvi teritoriālo vienību centros. Ar pieņemto lēmumu noraidīts 33 pašvaldību projekts, jo iedzīvotājiem pārāk tāla pārvalde būs grūti pieejama. Līvānu novada dome uzskata pašvaldību reformu par nepieciešamu soli, lai kvalitatīvāk veiktu pašvaldībām deleģētās funkcijas un veicinātu vietējo un valsts attīstību.
7. maija sēdē ar izstrādātajiem projektiem iepazinusies arī Baložu pilsētas dome . Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Pilsētu savienībai un īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās nosūtīts viedoklis, ka projekti izstrādāti virspusēji un nedod konkrētu risinājumu, ka projekta piedāvājums nepārliecina un nedod garantijas, ka tiks sasniegti vēlamie rezultāti. Baložu pilsētas situāciju izvērtējot, redzams, ka piedāvātie nacionālie kritēriji ir pretrunā ar situāciju, turklāt projektā pieļautas arī tādas kļūdas kā neesošas Krimuldas pilsētas pieminēšana. Baložu pilsētas dome secina, ka reformas gaitā veicamie darbi pašvaldībām būtu jāveic arī tad, ja reforma nenotiks. Projektā netieši norādīts uz uzdevumiem, ar ko pašvaldības nav tikušas galā, bet no kuru veikšanas veiksmīgi atbrīvojusies valsts. Stipro, vājo pušu, iespēju un apdraudējuma analīze, norādot, ka līdzekļu koncentrācija lielā pašvaldībā samazina demokrātijas līmeni un iedzīvotāju iespējas aizstāvēt savas intereses, bet pārmetumi, kas politiķiem izteikti par politiska lēmuma pieņemšanu, liedzot Latvijas tautai paust savu viedokli. Baložu pilsētas dome neatbalsta projektu, jo tajā nav norādīts reformas finansējuma avots, projektā pieļautās kļūdas un nepilnības rada šaubas par tā pamatotību, un nav pārliecinošu pierādījumu reformas labvēlīgam iznākumam, nav juridiska pamata reformas īstenošanai, kā arī minēti citi projekta autoriem nelabvēlīgi argumenti. Priekšlikumos ieteikts uzsākt projektā paredzēto likumdošanas aktu grozīšanu, veikt projektā minētos pasākumus iedzīvotāju nokļūšanai līdz centriem un nodrošināt pakalpojumu sniegšanas iespējas tajos. Ieteikts izstrādāt rīcības projektu reformas īstenošanai. Baložu pilsētas dome novēlējusi analizēt projekta ekonomiskos un riska aspektus, kā arī izvērtēt iedzīvotāju attieksmi pret reformu, ņemot vērā, ka līdz šim nav pozitīva piemēra līdzīgos pasākumos un tautas uzticība reformu atbalstošajiem politiskajiem spēkiem līdzinās nullei.
Jelgavas rajona Līvbērzes padome viedokli par reformu paudusi 14.maijā Latvijas Pašvaldību savienībai nosūtītā vēstulē. Tajā atzīmēts, ka nepieciešams uzklausīt sabiedrības viedokli un atbalstīt ekonomiski pamatotu administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Reformai jāievēro pašvaldības un to iedzīvotāju kultūrvēsturiskās saiknes, ģeogrāfiskā stāvokļa īpatnības, ceļu un sakaru iespējas, paveiktais sadarbībā ar kaimiņu pašvaldībām. Deputāti ieteikuši ņemt vērā rajona izpētes rezultātus un veidot iedzīvotājiem pieejamu pārvaldi, nevis īstenot uzspiestu reformu. Jo lielāka teritorija, jo atsvešinātāka no cilvēka kļūst pārvalde un jo vieglāk uzspiest no centrālās varas lēmumus, nerēķinoties ar iedzīvotāju viedokli, secinājuši pagasta deputāti.
Viedokli par reformu izteikuši arī Līvbērzes pagasta Aizupes pamatskolas darbinieki un skolas padome. Skolas padomes sēdē nolemts neatbalstīt reformas projektu priekšlikumus, kas atšķiras no visos rajonos izskatītajiem un apspriestajiem projektiem. Negatīvā nostāja tiek pamatota ar jau izveidoto sadarbības apvienību “Bērzes krasti”, kuras ietvaros šobrīd jau notiek sadarbība starp Bērzes, Jaunbērzes, Glūdas un Līvbērzes pagastiem ne tikai saimnieciskos, bet arī kultūras un izglītības jautājumos. “Tādēļ pašreizējais Pašvaldību lietu pārvaldes izstrādātais un sasteigtais projekts rada dziļu neizpratni, jo, mūsuprāt, tas ir nedemokrātisks, autoritatīvs lēmums, kas ignorē četru pagastu vēlmi, gribu, jau ieguldīto darbu un līdzekļus,” secināts 28 pamatskolas darbinieku parakstītajā vēstulē.
Turpmāk — vēl
Viena no Represēto piemiņas ansambļa proponētajām vietām zem saules — piekalne pie Torņakalna stacijas