Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 4.februārī

MK: Par iesniegumu izskatīšanas kārtību valsts iestādēs

4.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Valsts kancelejas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Iesniegumu likumā”, kurš izstrādāts, lai novērstu konstatētās problēmas, kas saistītas ar lielu apjomu iesniegumu, uz kuriem atbildes pēc būtības jau ir sniegtas vai nav iespējams sniegt.

Sagatavotie grozījumi likumā paredz noteikt, ka iesniegumu valsts iestādēs varēs iesniegt citas personas interesēs, ja tam būs attiecīgs pilnvarojums.

Likumprojekts paredz noteikt, ja iesniegums vienlaikus tiks adresēts vairākām iestādēm, tad atbildi pēc būtības sniegs tā institūcija, kuras kompetencē ietilpst iesniegumā minētais jautājums.

Grozījumi likumā nosaka, ka, sniedzot atbildi, iesniedzējam turpmāk tiks norādīta interneta vide, kur iesnieguma iesniedzējs var iepazīties ar līdzīga rakstura jautājumiem, ja šāda interneta vide institūcijai būs.

Likumprojektā ir skaidri definēts, kāds iesniegums tiek uzskatīts par atkārtotu, nekonkrētu un nesaprātīgu, kā arī tiek norādīta atbildēšanas kārtība uz šiem iesniegumiem.

Minēto grozījumu izstrādes nepieciešamību likumā noteica problēmas, kuras saistītas ar to, ka nereti no vienas personas tiek saņemti vairāki iesniegumi par vienu un to pašu tēmu, vai arī šiem iesniegumiem nav saistības ar valsts pārvaldi. Iestādes arī saņem iesniegumus, kuros ir minēta informācija, kas nav pamatota ar precizējošiem faktiem, tāpēc to nav iespējams pārbaudīt un sniegt atbildi pēc būtības. Ņemot vērā valstī noteikto taupības režīmu un nepieciešamību pārskatīt valsts pārvaldei noteikto funkciju īstenošanas apjomu, tika izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kuras uzdevums bija apzināt problēmas un rast risinājumus to novēršanai.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par gada publiskajiem pārskatiem

4.februārī valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par gada publiskajiem pārskatiem. Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai informētu sabiedrību par ministriju, centrālo valsts iestāžu, visu to padotībā esošo no budžeta finansēto institūciju, budžeta nefinansēto iestāžu, pašvaldību aģentūru un pašvaldību darbības mērķiem, rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts un pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu.

Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2006.gada 17.janvāra noteikumi Nr.44 “Noteikumi par gada publisko pārskatu saturu un to sagatavošanas kārtību” un MK 2002.gada 19.februāra noteikumi Nr.69 “Noteikumi par valsts aģentūras un pašvaldības aģentūras gada publiskajiem pārskatiem”.

Noteikumi no jauna izdoti, lai novērstu pretrunas ar 2009.gada 1.decembra likumā “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” veiktajām izmaiņām.

Lai taupītu valsts budžeta līdzekļus, minētie grozījumi atcēla normu, ka gada publiskie pārskati jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā vietējā laikrakstā vai atsevišķā sabiedrībai pieejamā izdevumā. Tāpat noteica, ka publiskie pārskati mēneša laikā jāpublicē mājaslapā.

Noteikumu projekts papildināts arī ar jaunu subjektu loku – budžeta nefinansētās iestādes.

Noteikumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems MK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par administratīvo procedūru vienkāršošanu valsts līdzfinansējuma piešķiršanā sociālo pakalpojumu sniedzējiem

Lai vienkāršotu administratīvās procedūras valsts līdzfinansējuma piešķiršanā sociālo pakalpojumu sniedzējiem, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi izmaiņas attiecīgajos noteikumos.

LM izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumu projektā “Noteikumi par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu” 4.februārī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Atbilstoši projektam plānots, ka LM ar sociālā pakalpojuma sniedzēju un pašvaldību turpmāk nebūs jāslēdz trīspusējs līgums par valsts līdzfinansējuma saņemšanu.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo Labklājības ministrijas lēmums par valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanu sociālā pakalpojuma sniedzējam ir administratīvs akts, kuru var izpildīt bez līguma slēgšanas.

Iepriekš noslēgtie trīspusējie līgumi būs spēkā līdz to termiņu vai līguma nosacījumu izpildes beigām.

Tāpat paredzēts, ka norēķinus ar sociālā pakalpojuma sniedzēju LM būs jāveic piecu darba dienu laikā no pārskatu saņemšanas. Šobrīd norēķinu periods ir viens mēnesis.

Savukārt, ja pārskaitītais līdzfinansējums norēķina un pārskata periodā objektīvu apstākļu dēļ nebūs izlietots, pakalpojuma sniedzējam tas līdz nākamā mēneša 10.datumam būs jāatmaksā LM vai arī ministrija nākamajā mēnesī samazinās līdzfinansējuma apmēru par neizlietoto summu.

Vienlaikus LM veiks sociālo pakalpojumu sniedzēju pārbaudes un pieņems lēmumu par piešķirtā līdzfinansējuma pārtraukšanu vai atgūšanu, ja konstatēs, ka sociālā pakalpojuma sniedzējs neatbilst normatīvo aktu prasībām vai neatbilst pakalpojuma sniegšanas process.

Plānots, ka grozījumi noteikumos stāsies spēkā 2010.gada 1.aprīlī.

LM: Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu

Lai atvieglotu trūcīgas personas statusa saņemšanu sociāli ekonomiskās krīzes un strauja bezdarba pieauguma situācijā, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus attiecīgajos noteikumos.

LM izstrādātie grozījumi noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu 4.februārī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk, novērtējot cilvēka materiālo situāciju, plānots neņemt vērā cilvēka kredītsaistības. Tāpat paredzēts paplašināt to kustamā un nekustamā īpašuma klāstu, kas netiek vērtēts, nosakot atbilstību trūcīgā statusam.

Tas nozīmē, ka, izvērtējot materiālo situāciju, pašvaldības neņems vērā dzīvokļa iekārtu, apģērbu, sadzīves priekšmetus, kā arī lauksaimniecības inventāru – zemkopības rīkus, tehniku, lopus un citu kustamo mantu, uz kuru saskaņā ar tiesību aktiem nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem. Tāpat netiks vērtēts ģimenes (personas) mājoklis un kādam no ģimenes locekļiem piederošs nekustamais īpašums vai tā daļa, kurā dzīvo kāds no ģimenes locekļu pirmās pakāpes radiniekiem, kā arī viens transportlīdzeklis neatkarīgi no iegādes vai reģistrācijas laika.

Projektā precizēti arī iztikas līdzekļu deklarācijā norādāmie ienākumu veidi un tie ienākumi, kuri par tādiem nav uzskatāmi, piemēram, sociālās garantijas bāreņiem un audžuģimenēm, naudas līdzekļi, kas gūti no labdarības fondiem, un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums u.c. Plānots, ka atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka (piemēram, ārzemēs dzīvojoša) sniegtais materiālais atbalsts būs jāuzrāda par pēdējiem trim mēnešiem iepriekšējo 12 mēnešu vietā.

Tāpat paredzēts palielināt summu, kas nav uzskatāma par uzkrājumiem (minimālās darba algas apmērā katram ģimenes loceklim, kā to paredz tiesību akti par uzkrājumiem, uz kuriem nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem). Tas nepieciešams, lai ģimenes nezaudētu iespēju iegūt trūcīgas ģimenes statusu, deklarācijā norādot patieso uzkrājumu summu, kā arī saskaņojot to ar Civilprocesa likumā noteikto.

Vienlaikus, lai iegūtu trūcīgas personas statusu, plānots noteikt pienākumu nestrādājošam darbspējīgam cilvēkam reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā. Atvieglojot administratīvo procedūru ģimenes (personas) statusa noteikšanai, trūcīgā izziņu paredzēts izsniegt uz 6 un 12 mēnešiem iepriekšējo 3 un 6 mēnešu vietā.

Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības sociālais dienests varēs noteikt atbilstību trūcīgā statusam arī tam cilvēkam, kurš, lai gan attiecīgajā pašvaldībā ir zaudējis mājokli, tomēr dažādu apsvērumu dēļ (pagaidu mājoklis, darbs, izglītības iestāde bērniem) ar to ir saistīts. Šādā gadījumā darbosies vienas pieturas aģentūras princips, jo pašvaldības sociālā darba speciālistam būs jāsazinās ar klienta iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas sociālo dienestu un kopīgi jāpieņem lēmums, kuras pašvaldības sociālais dienests piešķirs trūcīgā statusu.  

Projekts izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un atsevišķu mazāko pašvaldību sociālajiem dienestiem, kā arī vērā ņemti iedzīvotāju iesniegumos un sūdzībās izteiktie priekšlikumi un aprakstītās problēmas.  

Pēc LM rīcībā esošās informācijas laikā no 2009.gada jūlija līdz decembrim vidēji mēnesī trūcīgā statusu noteica 72 122 personām.

LM: Par izmaiņām pensiju piemaksu izmaksāšanā Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošajiem pensionāriem

Labklājības ministrija (LM) plāno izmaiņas pensiju piemaksu izmaksāšanā tiem vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem, kuri izbraukuši no Latvijas un dzīvo Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs.

Šāda rīcība nepieciešama, lai nodrošinātu Ministru kabineta (MK) noteikumu par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas normu atbilstību likumam “Par valsts pensijām”. MK noteikumu projekts 4.februārī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā piemaksu pie pensijas turpinās maksāt, ja pensijas saņēmējs būs izbraucis no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi EEZ dalībvalstī. Lai iegūtu informāciju par personas dzīvesvietu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pamatosies uz vairākiem dokumentiem:

• EEZ dalībvalstu kompetento institūciju (pensiju jautājumos) sniegto informāciju,

• personas iesniegto dokumentu, kuru izdevušas par iedzīvotāju reģistrāciju atbildīgās institūcijas attiecīgajā valstī,

• personas iesniegumu, kurā norādīta notāra vai Latvijas Republikas (LR) vēstniecības apstiprināta dzīvesvietas adrese,

• LR Iedzīvotāju reģistra informāciju.

Ja personas dzīvesvietu varēs konstatēt, balstoties uz EEZ kompetento institūciju vai LR Iedzīvotāju reģistra informāciju, personai pašai nebūs jāiesniedz dzīvesvietu apliecinošs dokuments.

Noteikumu projekts arī nosaka, ka pēc personas pieprasījuma piemaksu avansā varēs izmaksāt arī tām personām, kuras vecuma vai invaliditātes pensiju saņem avansā. Šobrīd, ja vecuma vai invaliditātes pensiju izmaksā avansā, lēmumu par piemaksas piešķiršanu atliek līdz nepieciešamās informācijas noskaidrošanai. Šis process bieži ir garāks par sešiem mēnešiem.

Pēc VSAA informācijas, uz 2009.gada 31.decembri LR pensijas, dzīvojot citās EEZ dalībvalstīs, saņēma 4247 pensionāri.

Vidējais piemaksas apmērs 2009.gada decembrī vecuma pensijām bija 23,89 lati, invaliditātes pensijām – 11,27 lati.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par valsts nodevu par transportlīdzekļa reģistrāciju

Lai novērstu situāciju, ka, reģistrējot transportlīdzekli, jāmaksā vairākas nodevas, izstrādāta iecere, kas paredz no 2011.gada 1.janvāra vairs nemaksāt valsts nodevu par paša transportlīdzekļa reģistrāciju.

Tādējādi spēkratu īpašniekiem (turētājiem) būtu jānomaksā tikai transportlīdzekļa ikgadējā nodeva.

To nosaka 4.februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Lai grozījumi stātos spēkā, tiem jāgūst Ministru kabineta un Saeimas atbalsts.

Ja iecere tiks atbalstīta, personām par transportlīdzekļa reģistrāciju VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” vairs nebūs jānomaksā nodeva 1,40 lati.

Nodeva arī turpmāk būs jāmaksā par gaisa kuģu, Jūras kodeksa 8.panta otrajā daļā noteikto reģistrējamo kuģošanas līdzekļu un par Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā reģistrējamu transportlīdzekļu reģistrāciju.

SM: Par neatliekamās palīdzības izsaukuma no transportlīdzekļa pakalpojuma ieviešanu

Lai atbalstītu Eiropas Savienības mērķi samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku skaitu, Latvija plāno pievienoties izstrādātajai “eCall” iniciatīvai par neatliekamās palīdzības izsaukuma no transportlīdzekļa pakalpojuma ieviešanu.

Saprašanās memoranda parakstīšana ir pirmais posms ceļā uz “eCall” ieviešanu, un tādā veidā Latvija izrādītu savu gatavību sekmēt nepieciešamo plānu izstrādi pakalpojuma ieviešanai.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Par Saprašanās memorandu par sadarbspējīga transportlīdzeklī iebūvēta “eCall” izveidošanu”. Tos 4.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Par memoranda parakstīšanu vēl lems valdība.

Projekta “eCall” mērķis ir samazināt neatliekamās palīdzības dienestu reaģēšanas laiku lauku apvidos par 50%, savukārt pilsētās par 40%. Eiropas Komisijas aprēķini liecina, ka tādējādi būtu iespējams izglābt līdz pat 2500 cilvēku gadā.

Projekts arī paredz, ka “eCall” signālu varētu raidīt manuāli, bet gadījumos, kad noticis smags negadījums, transportlīdzeklis signālu nosūtītu automātiski.

Informācija, kas tiktu norādīta signālā, ir: laikspiedols, precīza atrašanās vieta, transportlīdzekļa identifikators, pakalpojuma sniedzēja identifikators, “eCall” kvalifikators – norāde, vai “eCall” izsaukums ir veikts manuāli vai automātiski.

Projekta īstenošanā nepieciešams iesaistīt arī autoražotājus, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējus un citus partnerus.

Līdz ar to pašlaik nav prognozējams precīzs laiks, kad Latvijā tiktu ieviests “eCall” projekts.

Atgādinām, ka 2009.gada 8.decembra Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija – atbalstīt pievienošanos memorandam.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par pazeminātu nekaitīguma un kvalitātes prasību noteikšanu dzeramajam ūdenim

Lai mazinātu birokrātiju veselības nozares administrējošajās institūcijās, 4.februārī valsts sekretāru sanāksmē tālākai apstiprināšanai virzīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtību, paredzot, ka turpmāk dzeramā ūdens sistēmas novērtējumu un lēmuma izsniegšanu par īpašo normu piemērošanu veiks viena institūcija – Veselības inspekcija.

Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka veselības ministrs pēc Veselības inspekcijas atzinuma uz laiku var noteikt dzeramajam ūdenim pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības, ja tās nerada draudus patērētāju veselībai un citādi nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi.

Tādēļ, lai vienkāršotu pieteikumu iesniegšanu un īpašo normu apstiprināšanas procedūru, Veselības ministrija rosināja noteikt, ka turpmāk Veselības inspekcija pēc pieteikuma izvērtēšanas varēs piešķirt dzeramajam ūdenim pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības.

Veselības ministre Baiba Rozentāle uzsver: “Veselības nozarē jau pagājušajā gadā ir veiktas strukturālās reformas, būtiski mazinot nozari administrējošo iestāžu un darbinieku skaitu. Tomēr darbs pie birokrātisko procedūru vienkāršošanas tiek turpināts joprojām, rūpīgi izvērtējot funkcijas, kuras ir jāveic un no kurām varam atteikties.”

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par grozījumiem Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtībā

4.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumos Nr.404 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju””.

Noteikumu projekts paredz grozīt vairākus punktus, kas regulē deklarācijas par C kategorijas piesārņojošo darbību iesniegšanas kārtību, kā arī precizēt dokumentus, kas jāiesniedz dabas resursu lietošanas atļaujas saņemšanai, ja paredzēta darbība publiskajos ūdeņos.

Noteikumi tiek papildināti attiecībā uz nodokļa maksāšanu par iznomātu atkārtoti lietojamu iepakojumu, kā arī veikti grozījumi iepakojuma, trauku un videi kaitīgo preču svaru pamatojošo dokumentu uzskaitē, vienkāršojot šo dokumentu aizpildīšanu.

VidM: Par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi

4.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.87 “Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”.

Saskaņā ar strukturālajām izmaiņām ir jāveic grozījumi tiesību aktos, kuri noteica uzdevumus Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijām, to skaitā Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.87 “Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”.

Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, noteikumu projektā precizēts, ka materiālus un informāciju par paredzēto darbību izvieto pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldē. Noteikumu projektā pielikumā izslēgta norma, kas noteica, ka Vides pārraudzības valsts biroja izdoto atzinumu par noslēguma ziņojumu par ietekmes uz vidi novērtējumu mēneša laikā no atzinuma spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt Vides ministrijā.

Biroja atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu ir starplēmums un Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 3.punkta izpratnē nav apstrīdams un pārsūdzams.

Ievērojot minēto, biroja atzinuma tiesiskums var tikt pārbaudīts tiesā, pārsūdzot valsts institūcijas, pašvaldības vai citas likumā noteiktas institūcijas lēmumu par paredzētās darbības akceptu vai neakceptēšanu, kas tiek pieņemts, ievērojot biroja atzinumu.

VidM: Par kārtību, kādā aviācijas darbības iekļauj Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā

4.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kārtību, kādā aviācijas darbības iekļauj Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā”.

Normatīvā akta projekts precizē likumā “Par piesārņojumu” noteikto saistībā ar aviācijas darbību iekļaušanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) un nosaka tehniskos jautājumus, kas Latvijā tiek pārņemti, pamatojoties uz direktīvu 2008/101/EK. Noteikumi regulē kārtību, kādā ES ETS tiek veikta emisijas kvotu daudzuma noteikšana, emisijas kvotu sadale, izmantojot izsoles, vispārēja emisijas kvotu sadale un piešķiršana gaisa kuģu operatoriem, emisijas kvotu īpaša rezerves noteikšana gaisa kuģu operatoriem.

Noteikumos arī tiek precizēta informācija, kuru valsts aģentūrai “Civilās aviācijas aģentūra” jāiesniedz Eiropas Komisijai, ja netiek pildītas normatīvo aktu prasības.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par atbalsta piešķiršanas kārtību vides un lauku ainavas uzlabošanai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība vides un lauku ainavas uzlabošanai”, ko 4.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi aktualizēt pašreizējo noteikumu administrēšanas, uzraudzības kārtību un īstenošanas prasības Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plānā 2007.–2013.gadam (LAP) 2.ass pasākumu apakšpasākumos: maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas, “Natura 2000” maksājumi (lauksaimniekiem un meža īpašniekiem), kā arī vairāki agrovides maksājumu apakšpasākumi.

Šajos noteikumos minēto pasākumu ietvaros atbalstu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi var saņemt atbalsta pretendents, kurš apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamu zemi un ir šīs atbalstam pieteiktās lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai nomnieks, izņemot “Natura 2000” maksājumu meža īpašniekiem pasākumu, kur atbalsts tiek piešķirts par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža zemēs.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par kārtību, kādā nosaka un apseko neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā nosaka un apseko neapstrādātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību”, ko 4.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Pašreiz Lauku atbalsta dienests (LAD) izlases veidā apseko tos lauksaimniecības zemesgabalus, kas tiek pieteikti vienotā platības maksājuma saņemšanai.

Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk LAD pēc Valsts zemes dienesta sniegtās informācijas apsekos arī to lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kura ES tiešajiem atbalsta maksājumiem netiek pieteikta un kuras kadastra vienībā esošā platība ir lielāka par vienu hektāru. Pēc šīs zemes apsekošanas LAD informāciju par neapsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību nosūtīs attiecīgajām vietējām pašvaldībām, lai tās varētu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa