Pa Vidzemes lībiešu pēdām

Par Zinātņu akadēmijas devumu valsts ilgtermiņa programmai “Lībieši Latvijā”

Saulvedis Cimermanis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, — “Latvijas Vēstnesim”

Rīt un parīt, 18. un 19. maijā, Staicelē gatavojas pulcēties Latvijas Zinātņu akadēmija savā kārtējā izbraukuma sēdē, kura šoreiz organizēta kopā ar Staiceles pilsētas domi.

Šī nu būs jau 25. sēde, kuru LZA rīko valsts nozīmes pētījumu programmas “Letonika” ietvaros. Sanāksmes darba tēma — “Staiceles novads un lībiešu kultūrvēstures jautājumi”. Norises vietas izvēlei nav gadījuma raksturs, jo: 1) Staicele ir visai aktīvs Ziemeļvidzemes kultūras un sabiedriskā darba centrs, kura vadītāji, darbinieki un iedzīvotāji nopietni interesējas un rūpējas par novada seno kultūras vērtību izzināšanu, saglabāšanu, popularizēšanu un pārmantošanu, kā arī par jaunu vērtību radīšanu, 2) Staicele ir Vidzemes lībiešu senā Metsepoles novada sastāvdaļa un 19. gadsimta pēdējo vēl nepārtautojušos Vidzemes lībiešu dzimtu dzīvesvietu — Svētciema Dišleru, Ķirpaku, Ozolu, Sprundu un citu sētu — tuvs kaimiņš, 3) Staicele pagātnē ietilpa Rozēnu pagastā, ar kura ļaudīm Svētciema lībieši uzturēja diezgan ciešus sakarus, 4) daudziem staiceliešiem ir dziļa interese par savām un novada vēsturiskajām saknēm.

Sēdes nolūks — pievērst staiceliešu vēl lielāku uzmanību viņu novada izcilajām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, rosināt vēl plašāk izvērst novadpētniecību, dabas un kultūras objektu aprūpēšanu, saudzēšanu un iespējami ilgu saglabāšanu, savu vēsturisko sakņu dziļāku izzināšanu un apzināšanos. Tādēļ sēdei būs divas daļas: pirmā — 18. maijā Staiceles pamatskolā, kur jauniešiem stāstīsim par novada dabas vērtībām un zinātnisko darbu, otrā — Staiceles Kultūras namā, kur pārrunāsim ar lībiešu problemātiku saistītus pagātnes un mūsdienu jautājumus.

Staiceles norise būs vēl viens Latvijas Zinātņu akadēmijas devums valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” īstenošanā, jo nodosim klausītāju rīcībā daudz jaunu kultūrvēsturisku ziņu. Minētās programmas iedaļā “Zinātniskie pētījumi”, starp citu, ir uzsvērta doma: “Pēdējā laikā īpašu interesi rada lībisko novadu kultūrvēsturiskās vides izpēte, jo tā glabā materiālas un nemateriālas liecības par dzīvesveida un kultūras attīstību, par lībiskā un latviskā mijietekmēm.” Šī tēze balstīta uz Latvijas antropologu, arheologu, etnogrāfu, folkloristu, valodnieku, vēsturnieku un citu nozaru speciālistu līdzšinējiem guvumiem arhīvos, bibliotēkās, ekspedīcijās, muzejos un uz publikācijām, kas tapušas guvumu apstrādes rezultātā. Ir pierādījies, ka Latvijas lībiskajos apvidos noritējuši būtiski etnokulturāli un saimnieciski procesi, kuru izzināšana nodod mūsdienu ļaužu rīcībā paliekošas vērtības.

Izbraukuma sēdes pirmā diena, kā jau minēts, ritēs Staiceles pamatskolā. Tās direktors Edgars Ozols stāstīs par zinātnes nozīmi skolēnu audzināšanā un izglītošanā, īpašu uzmanību veltot dzimtā novada izzināšanas nozīmei un lomai mācību vielas apguvē.

Es esmu paredzējis iepazīstināt ar LZA veikumu Latvijas novadu izzināšanā un apzināto vērtību popularizēšanā, pievērst uzmanību Staiceles novadpētnieku iespējām iesaistīties Rietumvidzemes jeb kādreizējā lībiešu Metsepoles novada pētīšanā, Staiceles lībiešu informācijas centra un muzeja “Pivālind” darbā.

LZA korespondētājloceklis Edgars Bervalds rādīs Latvijas zinātnieku devumu Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra izveidošanā, stāstīs par tā darbības iespējām un nozīmi dažādu vides uzraudzības un aizsardzības, tautsaimniecības, zinātnes un citādu problēmu risināšanā.

LZA goda doktors Guntis Eniņš demonstrēs krāsu diapozitīvus un vērtēs Latvijas dižkokus un alas kā Latvijas dabas aizsargājamās un teiksmām apvītās vērtības, mudinās skolēnus un pārējos staiceliešus kopt, saudzēt un sargāt šos objektus. Ne mazums tādu dižkoku, alu un citu vērtību, kas saistās ar kādreizējo Vidzemes lībiešu dzīvi un kultūru, ir arī Staiceles apkārtnē. Kā izcilu objektu minēsim lībiešu upuralu Svētupes krastā pie Kuikuļiem, kuru vēstures dokumenti min jau 17. gadsimta pirmajā pusē.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta direktora vietnieks Andris Urtāns ar bagātu uzskates līdzekļu palīdzību stāstīs par Salacas lībiešu novada dabas un ainaviskajām vērtībām, par to, kas darīts šo vērtību saudzēšanā un saglabāšanā. Viņš aicinās staiceliešus iespējami plaši iesaistīties šajā darbā un sniegs padomus tā labākai veikšanai.

Stāstījumiem sekos pazīstamā kinodokumentālista Aivara Freimaņa filma “Lībiešu mēles liegā ieskanēšanās”. Tajā Ziemeļkurzemes lībiešu jaunieši sniedz domājošiem vienaudžiem visai pamācošu attieksmi pret savu gandrīz izzudušo etnosu un tā valodu.

Tikšanās un stāstījumi skolā noslēgsies ar skolēnu un pārējo klausītāju jautājumiem, uz kuriem zinātnieki izsmeļoši atbildēs. Mēs ļoti ceram, ka šī diena staiceliešiem, it īpaši viņu augošajai paaudzei, sniegs jaunas zināšanas par savu novadu un Latviju, mudinās aprūpēt un saudzēt dabas, kultūras un vēstures vērtības, rosinās pievērsties to izzināšanai, aprakstīšanai un popularizēšanai.

Sēdes otrajā dienā pulcēsimies Staiceles Kultūras namā, lai pārrunātu novada un lībiešu pagātnes un mūsdienu kultūrvēsturiskos un citus jautājumus, rosinātu ļaudis Rietumvidzemes lībisko novadu izzināšanai, vērtību saudzēšanai, popularizēšanai un pārmantošanai.

LZA īstenais loceklis Jānis Stradiņš stāstīs par humanitāro zinātņu valsts nozīmes pētījumu programmas “Letonika” saikni ar Latvijas novadu kultūrvēsturisko un mūsdienu jautājumu izzināšanu, īpaši pievēršoties zinātnieku devumam lībiešu problemātikas izpētē un Staiceles novada vietai lībiešu kādreiz apdzīvoto Vidzemes apvidu kopā.

Staiceles pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis vērtēs Staiceles novada administratīvo, kultūras un saimniecisko stāvokli un nākotnes izredzes saiknē ar ierosināto administratīvi teritoriālo reformu, apvidus ģeogrāfisko stāvokli un vispārējām darbības iespējām.

LR 7. Saeimas deputāts Pitraga lībietis Ilmārs Geige rosinās staiceliešus vēl plašāk iesaistīties Valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” īstenošanā. Pirmo informāciju par šās mērķprogrammas tapšanu viņš kā tās izstrādes darba grupas vadītājs Staicelē sniedza jau 1999. gada 27. martā sarīkojumā “Lībieši atgriežas Latvijā”. Minētajā dienā Staicelē atklāja Lībiešu informācijas centru un muzeju “Pivālind” (“Svētais putns”), kas pagājušajos divos gados paveikuši vērā ņemamu darbu.

Par šo veikumu un nākotnes iecerēm runās Staiceles bibliotēkas vadītāja un novadpētniecības entuziaste Anita Strokša, kas mērķtiecīgi sadarbojas ar zinātniskās pētniecības iestādēm un pētniecības darbā ieinteresētajām lībiešu organizācijām.

Savukārt es analizēšu arhīvā atrastos 1795.—1850. gada ļaužu revīziju uzskaites lapu ierakstus, kuri par Salacas jeb Svētciema lībiešiem sniedz līdz šim nepublicētus un sabiedrībai nezināmus dotumus, mudina mainīt vairākus ilgi pastāvējušus spriedumus par Vidzemes lībiešiem viņu pārtautošanās pēdējos gadu desmitos.

Bet vēstures doktore Irisa Priedīte komentēs pašas sakārtoto fotogrāfiju izstādi “Ziemeļkurzemes lībieši un viņu ciemi 1943.—1944. gadā.” Fotogrāfijas tapa vācu vēsturnieka H.R.Maiera un fotogrāfa B.Prenclaua darba gaitā. Šie pētnieki strādāja no 1943. gada pavasara līdz 1944. gada rudenim, dokumentējot lībiešus un visus viņu ciemus pirms iecerētās etnosa evakuācijas no piekrastes. Attēli glabājas Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā kā liela kultūrvēsturiska vērtība: fotogrāfijās ir iemūžināti nesapostītie lībiešu ciemi, to iemītnieki un daba (jūras piekraste, ceļi, ciemu un atsevišķu sētu kopskati, senā tradicionālā materiālā kultūra un 20. gadsimta 20.—30. gados radītais jaunais, cilvēku portreti u.c.), t.i., daudzas dabas un kultūras parādības, kas gāja bojā Otrā pasaules kara beigu posmā un pēckara gadu desmitos.

Beigās paredzēts lībiešu Dambergu ģimenes ansambļa “Kōla” koncerts, iepazīšanās ar muzeju “Pivālind”, Staiceles un apkārtnes ainaviskajām un kultūrvēsturiskajām vērtībām.