Vienotas Eiropas nākotnes vārdā

Par Eiropas drošību un rītdienu Rietumos un Austrumos

“Nejautājiet, ko Eiropa var sniegt jums, — pajautājiet, ko jūs varat sniegt Eiropai.” Ar šādiem vārdiem pagājušās nedēļas nogalē Bratislavā, atklājot starptautisko konferenci “Eiropas jaunās demokrātijas: vadība un atbildība”, Slovākijas premjers Mikulašs Dzurinda uzrunāja pārējos astoņus NATO kandidātvalstu premjerus.

Slovākijas premjers Mikulašs Dzurinda, Slovākijas ārlietu ministrs Eduards Kukans un ASV valsts sekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Marks Grosmens

Lietuvas premjers Rolands Pakss, Igaunijas premjers Marts Lārs un Slovākijas premjers Mikulašs Dzurinda

Konference Bratislavā bija jau otrā reize, kad kopā pulcējās deviņu NATO kandidātvalstu valdību pārstāvji. Pirmā tikšanās noritēja pirms gada Viļņā, kad NATO kandidātvalstis nāca klajā ar kopīgu deklarāciju, kurā uzsvēra, ka tās būs gatavas pievienoties aliansei jau 2002. gadā.

“Tomēr vēsturiskais projekts, veidot Eiropu vienotu un brīvu, ietver daudz plašāku jautājumu loku un savstarpējo attiecību dimensijas. Tādēļ šeit, Bratislavā, mēs pievērsīsimies daudz plašākam jautājumu lokam, kas ietekmē demokrātiju un stabilitāti Eiropā. Mēs pievērsīsimies jautājumiem, kas tiek ietekmēti no Eiropas Savienības un NATO un šo organizāciju paplašināšanās, jautājumiem, kas ietekmē mūs un ko ietekmējam mēs, jaunās un vecās demokrātijas, cīnoties par Eiropas apvienošanu,” teica M. Dzurinda.

Tikšanās bija atšķirīga arī ar faktu, ka Viļņas devītniekam Bratislavā bija pievienojusies arī desmitā valsts — Horvātija. Lai gan Horvātijai pašreiz nav oficiāla ne NATO, ne arī Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa, tā izrādījusi lielu vēlmi un iniciatīvu jau tagad pievienoties kandidātvalstu diskusijai par vienotas Eiropas nākotnes attīstību. Kā “Latvijas Vēstnesis” informēja jau iepriekš, uz konferenci Bratislavā diskutēt par Eiropas nākotni bija ieradies arī Slovākijas prezidents Rūdolfs Šusters, Čehijas prezidents Vāclavs Havels, vairāku ārvalstu vēstnieki, kā arī liels skaits citu augsta ranga amatpersonu no Rietumeiropas valstīm, ASV, Krievijas un Turcijas.

NATO un Eiropas Savienība — savstarpējas alternatīvas vai vienas monētas divas puses

Konferences pirmajā sesijā “ES un NATO savstarpējā savietojamība un sadarbība” tika diskutēts par to, kāda ir ES un NATO vieta Eiropas nākotnes attīstībā, kāda ir katras organizācijas loma Eiropā, vai šīs organizācijas iespējams uzskatīt par savstarpēji aizstājošām alternatīvām, vai, gluži pretēji, par savstarpēji papildinošām un neaizstājamām Eiropas drošības sistēmas komponentēm.

Tūlīt pēc konferences namatēva M. Dzurindas uzrunas konferences pirmo darba sesiju ar runu uzsāka Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš (runu publicējam atsevišķi). A. Bērziņš akcentēja Eiropas apvienošanas lielo vēsturisko nozīmi un atzina, ka, neraugoties uz ES drošības dimensiju, Eiropai neiztikt bez reālām drošības garantijām, ko spēj piedāvāt tikai NATO. Gan A. Bērziņš, gan mūsu kaimiņvalsts Igaunijas premjerministrs Marts Lārs, gan Rumānijas valdības vadītājs Adrians Nastadze visi kā viens atzina, ka mūsu valstīm ir nepieciešama dalība abās organizācijās — ES un NATO, un dalība vienā no šīm struktūrām nespēj aizstāt līdzdalību otrā. “Mums tās ir vienas monētas divas puses. ES un NATO ir savstarpēji papildinošas, nevis pretstāvošas. Un neviena no tām nespēj aizstāt otru. Mūsu tiekšanās uz ES, starp citu, ir ļoti nepieciešama arī mūsu otrai prioritātei — dalībai NATO. NATO un ES ir dzimuši sabiedrotie, kuru galvenā saikne ir kopīga vērtību sistēma,” savā runā atzina M. Lārs.

Savukārt Rumānijas premjerministrs Adrians Nastadze pastāstīja, ka Rumānijā nav jūtama nekāda sāncensība starp ES un NATO. Dalību abās šajās organizācijās atbalsta vairāk nekā 80 procentu Rumānijas iedzīvotāju. “Viņi intuitīvi saprot, ka drošība bez brīvas tirdzniecības un brīvā tirgus ir veltīga, bet labklājība bez drošības ir muļķu paradīze,” atzina A. Nastadze. Viņš pievērsa uzmanību šīs dubultās kandidēšanas efektivitātei, proti, gatavojoties dalībai vienā no šīm organizācijām, tiek ievērojami stiprināta arī kandidēšana otrā. Gatavošanās dalībai ES ir ieguvums arī NATO integrācijas procesam un otrādi. “Abas struktūras pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījušas savu darbības sfēru: NATO ir palielinājusi savu politisko dimensiju, bet ES attīstījusi drošības mehānismus. NATO un ES savstarpējās sadarbības rezultāts ir demokrātija,” paskaidroja A. Nastadze.

Kā atzina sesijas vadītājs, ASV NATO komisijas prezidents Brūss Džeksons, ES un NATO pirms piecdesmit gadiem tika radītas kā pilnīgi dažādas un nesaistītas organizācijas, tomēr laika gaitā, it sevišķi pēc aukstā kara beigām, situācija Eiropā ir radikāli mainījusies. Un tagad ir jūtama patiesa nepieciešamība veidot reālu sadarbību starp NATO un ES. Jau zināmu laiku norit aktīva diskusija par ES kopējās, ārējās un drošības politikas attīstību nākotnē un ātrās reaģēšanas jeb krīžu novēršanas spēku radīšanu. Skaidrs — šāda struktūra ir nepieciešama, un Eiropai pašai jāuzņemas arvien lielāka iniciatīva savas drošības stiprināšanā. Tomēr tikpat skaidrs ir tas, ka Eiropai neiztikt arī bez ASV un NATO sniegtajām drošības garantijām. Kā savā runā iezīmēja B. Džeksons, ir redzami trīs Eiropas drošības nākotnes risinājumi: ES ciešā sadarbībā ar NATO, ES ar NATO atbalstu vai ES viena pati. Ir garām laiks, kad Eiropas drošībai bija tikai divas alternatīvas: NATO vai nekas.

Miers un stabilitāte — priekšnoteikums integrācijai Dienvidaustrumeiropā

Konferences otrā sesija bija veltīta diskusijai par drošības un stabilitātes iespējamajiem risinājumiem Dienvidaustrumeiropas reģionā jeb Balkānos. Kā zināms, šis ir smagākais un nemierīgākais Eiropas reģions, kur jau vairāk nekā desmit gadu cits pēc cita uzliesmo dažādi konflikti un militārās sadursmes. Atšķirībā no pārējām postkomunistiskājām valstīm, kas kopš PSRS sabrukuma savā politiskajā un ekonomiskajā attīstībā strauji virzījušās uz priekšu, bijušās Dienvisdlāvijas republikas un pārējās Dienvidaustrumeiropas valstis cietušas no ilglaicīgas karadarbības, kas nepārprotami ievērojami iedragājis to ekonomisko attīstību un politiskās reformas. Arī šobrīd Balkānos vēl aizvien situācija ir nemierīga — ik dienas bojā iet Albānijas, Maķedonijas, kā arī Kosovas mierīgie iedzīvotāji. Par situācijas nopietnību šajā reģionā liecināja arī fakts, ka Bratislavā lemt par Eiropas jauno demokrātiju nākotni nebija ieradies ne Albānijas premjerministrs Ilirs Meta, ne Maķedonijas valdības vadītājs Ļubčo Georgievskis. Viņu vietā Albāniju un Maķedoniju Bratislavā pārstāvēja abu valstu vicepremjeri.

Kā atzina visi runātāji, ir maldīgi uzskatīt, ka aktīvās karadarbības izbeigšana atrisina konflikta izraisītās problēmas un var sākties valsts saimnieciskās dzīves atjaunošana un ekonomiskā attīstība. Šie konflikti nes līdzi virkni blakusproblēmu: nestabilitāte un nedrošība sabiedrībā, bezdarbs un nabadzība, līdz ar to pieaug arī noziedzība, kas ar katru brīdi kļūst par arvien smagāku problēmu reģiona valstīs. “Tomēr primārais un svarīgākais uzdevums Balkānos ir panākt vardarbības pārtraukšanu, neraugoties uz to, kurš un kāpēc to sācis. Rietumeiropas, kā arī Viduseiropas un Austrumeiropas valstu galvenais uzdevums Balkānos ir palīdzēt rast politisko dialogu konfliktējošo pušu starpā,” atzina Slovākijas ārlietu ministrs, ANO ģenerālsekretāra speciālais vēstnieks Balkānos Eduards Kukans.

E. Kukans sniedza izvērtējumu par galvenajām problēmām Balkānos, kā arī norādīja uz iespējamajiem risinājumiem. Kosovā galvenais pašreiz ir rīkot parlamenta vēlēšanas, kurās piedalītos visas šajā teritorijā dzīvojošās minoritātes. Bet institūcijai, kas tiktu radīta šo vēlēšanu rezultātā, galvenais uzdevums būtu virzīt dzīves attīstību Kosovā. Tomēr jautājums par Kosovas statusu uz kādu laiku ir jāatliek, jo to nevar atrisināt šodien. Runājot par situāciju Maķedonijā, E. Kukans to minēja kā piemēru, kā stingri un pārliecinoši politiskie lēmumi kopā ar zināma militārā spēka lietošanu var rast kādu risinājumu un mazināt vardarbību. “Bet attiecībā uz Melnkalni un Serbiju vajadzētu atrast iespēju, kā tām palikt vienā valstī, jo tas būtu labākais iznākums šo republiku iedzīvotājiem,” uzsvēra E. Kukans.

Kā atzina konferences dalībnieki, Balkānu valstu uzdevums ceļā uz NATO un ES ir divtik grūts nekā pārējām kandidātvalstīm, jo to primārais uzdevums ir nodrošināt mieru un stabilitāti reģionā. Francijas starptautisko pētījumu centra direktors Žaks Rupņiks norādīja uz dilemmu, ar kādu nākas un nāksies saskarties Balkānu reģiona valstīm, proti, viens no pamatnosacījumiem Balkānu valstu integrācijai NATO un ES ir cieša reģiona valstu sadarbība, jo tikai tādejādi iespējams panākt stabilitāti. Tajā pašā laikā kā vairākkārt uzvērušas ES un NATO amatpersonas, integrācijas procesā katrs kandidāts tiks vērtēts tikai un vienīgi pēc saviem individuālajiem sasniegumiem. Tātad, neraugoties uz šo valstu individuālajiem panākumiem, galvenais uzdevums ir un paliek — miers, drošība un stabilitāte reģionā.

Konferencē “Eiropas jaunās demokrātijas: vadība un atbildība” plaša diskusija izvērsās par Eiropas nākotnes attīstības vīzijām un mūsu izpratni par to, kas tad ir Eiropa — Rietumeiropa, Viduseiropa, Austrumeiropa, Dienvidaustrumeiropa —, un kādas būs rītdienas Eiropas robežas. Bet par to — kādā no turpmākajiem “Latvijas Vēstneša” laidieniem.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors, “LV” speciālkorespondents Bratislavas konferencē