I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darbinieku iesaistīšana — veids, kādā darbinieki vai viņu pārstāvji var ietekmēt lēmumu pieņemšanu Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā vai — kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā — iegūstošajā sabiedrībā, tai skaitā informēšana, konsultēšanās un līdzdalība (pārstāvība);

2) informēšana — pārstāvības komitejas vai darbinieku pārstāvju informēšana par jautājumiem, kuri skar attiecīgo Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību vai — kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā — iegūstošo sabiedrību un jebkuru no tās atkarīgo sabiedrību vai filiāli, tādā laikā, veidā un apjomā, kas ļauj pārstāvības komitejai vai darbinieku pārstāvjiem gūt izsmeļošu priekšstatu par iespējamām sekām un, ja nepieciešams, sagatavoties konsultācijām ar sabiedrības izpildinstitūciju (vadības institūciju);

3) konsultēšanās — dialogs un viedokļu apmaiņa starp pārstāvības komiteju vai darbinieku pārstāvjiem un Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības vai — kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā — iegūstošās sabiedrības izpildinstitūciju (vadības institūciju) tādā laikā, veidā un apjomā, kas ļauj pārstāvības komitejai vai darbinieku pārstāvjiem, pamatojoties uz saņemto informāciju, izteikt par sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) paredzētajiem pasākumiem viedokli, kuru varētu ņemt vērā sabiedrības lēmumu pieņemšanā;

4) līdzdalība (pārstāvība) — pārstāvības komitejas vai darbinieku pārstāvju ietekme uz norisēm Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā vai — kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā — iegūstošajā sabiedrībā. Šī ietekme tiek īstenota, izmantojot tiesības ievēlēt vai iecelt sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) vai pārraudzības institūcijas locekļus vai tiesības ieteikt šo institūciju locekļu kandidātus vai iebilst pret viņu ievēlēšanu vai iecelšanu;

5) darbinieku pārstāvji — darbinieku arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona, vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, kas ievēlēti saskaņā ar Darba likumu;

6) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts, Īslandes Republika, Norvēģijas Karaliste un Lihtenšteinas Firstiste.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā darbinieki iesaistāmi lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un — kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā — iegūstošajā sabiedrībā (turpmāk arī — iegūstošā sabiedrība).

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Šo likumu piemēro, ja:

1) Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību paredzēts reģistrēt Latvijā;

2) Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības juridiskā adrese tiek pārcelta uz Latviju;

3) kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā — iegūstošā sabiedrība ir vai tiks reģistrēta Latvijā un vismaz vienā no pārrobežu apvienošanā iesaistītajām kapitālsabiedrībām ir spēkā līdzdalības noteikumi.

(2) Šā likuma noteikumus par speciālās sarunu grupas izveidošanu piemēro, ja:

1) Latvijā reģistrēta komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība (turpmāk — dibinātāja sabiedrība) piedalās Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanā;

2) Latvijā reģistrēta kapitālsabiedrība (turpmāk — reorganizējamā sabiedrība) piedalās kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas procesā.

(3) Ja Eiropas kooperatīvo sabiedrību dibina tikai fiziskās personas vai viena juridiskā persona un fiziskās personas, šo likumu piemēro tādā gadījumā, kad attiecīgās Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibinātāji kopā nodarbina vismaz 50 darbiniekus vismaz divās dalībvalstīs.

(4) Ja Eiropas kooperatīvo sabiedrību dibina tikai fiziskās personas vai viena juridiskā persona un fiziskās personas, kas kopā nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus vai tikai vienā dalībvalstī nodarbina 50 darbiniekus, šo likumu piemēro tādā gadījumā, kad:

1) to pieprasa vismaz viena trešdaļa Eiropas kooperatīvās sabiedrības un no tās atkarīgo sabiedrību darbinieku vismaz divās dalībvalstīs;

2) pēc Eiropas kooperatīvās sabiedrības reģistrācijas tā nodarbina vismaz 50 darbiniekus vismaz divās dalībvalstīs.

II nodaļa
Sarunu vešana un speciālā sarunu grupa

4.pants. Sarunu vešanas pienākums

(1) Izstrādājot Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanas līguma projektu, arī apvienošanas vai pārveidošanas noteikumu projektu (turpmāk — dibināšanas līguma projekts) vai — kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā — reorganizācijas līguma projektu, dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības ved sarunas ar darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem par darbinieku turpmāko iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Sarunas uzsāk nekavējoties pēc dibināšanas līguma projekta vai reorganizācijas līguma projekta izsludināšanas.

(2) Sarunu gaitā dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības informē darbiniekus vai viņu pārstāvjus par dibināšanas līguma projekta vai reorganizācijas līguma projekta noteikumiem un to īstenošanas gaitu, par visām dibinātājām sabiedrībām vai reorganizējamām sabiedrībām un šo sabiedrību darbinieku skaitu, kā arī veicamajiem pasākumiem attiecībā uz darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā.

5.pants. Speciālās sarunu grupas izveidošana

(1) Sarunu vešanai izveido speciālo sarunu grupu, kas pārstāv dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību un no tās atkarīgo sabiedrību darbiniekus. Speciālajā sarunu grupā var iekļaut arodbiedrību pārstāvjus neatkarīgi no tā, vai viņi ir dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību darbinieki.

(2) Speciālās sarunu grupas locekļu skaitu nosaka proporcionāli katrā dalībvalstī esošo dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību un no tām atkarīgo sabiedrību darbinieku skaitam.

(3) Darbiniekus, kas nodarbināti dalībvalstī, kurā reģistrēta dibinātāja sabiedrība vai reorganizējamā sabiedrība, un kas veido 10 procentus (vai mazāku daļu, ja nav pilni 10 procenti) no visās dalībvalstīs nodarbināto darbinieku kopskaita, speciālajā sarunu grupā pārstāv viens darbinieku pārstāvis.

(4) Darbinieku skaitu aprēķina no vidējā darbinieku skaita sešu mēnešu periodā pirms dibināšanas līguma projekta vai reorganizācijas līguma projekta izsludināšanas. Aprēķinot darbinieku skaitu, ņem vērā arī tos darbiniekus, ar kuriem noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku.

(5) Ja mainās dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību darbinieku skaits un tas ietekmē speciālās sarunu grupas sastāvu, attiecīgi mainās arī šīs grupas sastāvs.

(6) Speciālo sarunu grupu uzskata par izveidotu, kad ievēlēti visi tās locekļi.

(7) Speciālā sarunu grupa informē dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības par savu sastāvu.

6.pants. Papildu pārstāvji

(1) Ja Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido apvienošanas ceļā, speciālajā sarunu grupā iekļauj papildu pārstāvjus no katras dalībvalsts, lai šajā sarunu grupā būtu vismaz viens katras dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības pārstāvis. Speciālajā sarunu grupā neiekļauj papildu pārstāvjus, ja līdz ar viņu iekļaušanu attiecīgie darbinieki tiktu pārstāvēti divreiz.

(2) Papildu pārstāvju skaits nedrīkst pārsniegt 20 procentus no tādas sarunu grupas locekļu skaita, kura ievēlēta saskaņā ar šā likuma 5.panta otro daļu.

(3) Ja dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību skaits pārsniedz papildu vietu skaitu speciālajā sarunu grupā, šīs vietas tiek piešķirtas dažādās dalībvalstīs reģistrēto dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību darbinieku pārstāvjiem, sākot ar to dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību darbinieku pārstāvjiem, kurās ir nodarbināti vairāk darbinieku.

(4) Šā panta noteikumus piemēro arī kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā.

7.pants. Speciālās sarunu grupas locekļu ievēlēšana Latvijā

(1) Dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību darbinieku intereses speciālajā sarunu grupā pārstāv pašreizējie darbinieku pārstāvji, ja darbinieki nenolemj citādi.

(2) Ja dibinātājā sabiedrībā vai reorganizējamā sabiedrībā nav darbinieku pārstāvju vai darbinieki pieņēmuši lēmumu speciālajā sarunu grupā ievēlēt citus viņu pārstāvjus, darbinieki Darba likumā noteiktajā kārtībā ievēlē pārstāvjus, kas pārstāvēs viņu intereses speciālajā sarunu grupā. Speciālās sarunu grupas locekli ievēlē arī tad, ja dibinātājās sabiedrībās vai reorganizējamās sabiedrībās darbinieku skaits ir mazāks, nekā nepieciešams darbinieku pārstāvju ievēlēšanai.

(3) Ja dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību darbiniekus pārstāv gan darbinieku arodbiedrība, gan darbinieku pilnvarotie pārstāvji, darbinieki pilnvaro savus pārstāvjus izvēlēties speciālās sarunu grupas locekļus proporcionāli pārstāvēto darbinieku skaitam, bet ne mazāk par vienu speciālās sarunu grupas locekli katrai dibinātājai sabiedrībai vai reorganizējamai sabiedrībai.

(4) Speciālajā sarunu grupā iekļauj vismaz vienu darbinieku pārstāvi no katras Latvijā reģistrētās dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības. No Latvijas izvirzīto speciālās sarunu grupas locekļu skaits nedrīkst pārsniegt pārstāvju skaitu, kas Latvijai noteikts saskaņā ar šā likuma 5.pantu, un papildu pārstāvju skaitu, kas Latvijai noteikts saskaņā ar šā likuma 6.pantu.

(5) Ja Latvijā reģistrēto dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību skaits ir lielāks par Latvijai noteikto speciālajā sarunu grupā iekļaujamo pārstāvju skaitu, visu dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību pārstāvji vienojas par darbinieku kopīgu pārstāvi speciālajā sarunu grupā. Ja šāda vienošanās netiek panākta, Latvijā nodarbinātos darbiniekus pārstāv tās dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības pārstāvis, kurā ir vislielākais darbinieku skaits.

8.pants. Lēmumu pieņemšana speciālajā sarunu grupā

(1) Speciālā sarunu grupa lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, kas atbilst visu dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību darbinieku vairākumam, ja šajā likumā nav noteikts lielāks balsu skaits.

(2) Katram speciālās sarunu grupas loceklim lēmumu pieņemšanā ir viena balss.

9.pants. Lēmums par līdzdalības tiesību ierobežošanu

(1) Šā panta noteikumus piemēro:

1) ja Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido apvienošanas ceļā un vismaz 25 procentiem no dibinātāju sabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības;

2) ja Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido kā pārvaldītājsabiedrību vai kā atkarīgo sabiedrību un vismaz 50 procentiem no dibinātāju sabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības;

3) kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā.

(2) Līdzdalības tiesības ierobežo situācijā, kad darbinieku līdzdalība Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā vai iegūstošajā sabiedrībā ir mazāka nekā līdzdalība vienā no dibinātājām sabiedrībām vai reorganizējamām sabiedrībām.

(3) Speciālā sarunu grupa var pieņemt lēmumu par līdzdalības tiesību ierobežošanu, ja par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas speciālās sarunu grupas locekļu, kas pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas darbinieku no vismaz divām dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības.

10.pants. Ekspertu pieaicināšana

Speciālajai sarunu grupai ir tiesības pieaicināt ekspertus. Eksperti padomdevēja statusā piedalās speciālās sarunu grupas un dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību sanāksmēs.

11.pants. Sarunu ilgums

(1) Sarunas uzsāk uzreiz pēc speciālās sarunu grupas izveidošanas, un tās turpinās ne ilgāk par sešiem mēnešiem.

(2) Speciālā sarunu grupa un dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības, savstarpēji vienojoties, var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu uz laiku līdz vienam gadam no speciālās sarunu grupas izveidošanas dienas.

12.pants. Lēmums par dalībvalsts noteikumu piemērošanu Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā

(1) Ja par lēmumu par dalībvalsts noteikumu piemērošanu Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas speciālās sarunu grupas locekļu, kas pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas darbinieku no vismaz divām dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas dibinātājas sabiedrības, speciālā sarunu grupa var nolemt neuzsākt šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētās sarunas vai izbeigt jau uzsāktās sarunas un nolemt, ka Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā jāpiemēro normatīvo aktu noteikumi par informēšanu un konsultēšanu, kas ir spēkā attiecīgajās dalībvalstīs, kurās Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība nodarbina darbiniekus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšana aptur jebkādus pasākumus, kas vērsti uz šā likuma 15.pantā minētās vienošanās noslēgšanu. Šajā gadījumā nepiemēro šā likuma IV nodaļā noteiktos darbinieku iesaistīšanas pamatnoteikumus.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumus nepiemēro, ja Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido pārveidošanas ceļā un pārveidojamā sabiedrībā ir spēkā darbinieku līdzdalības noteikumi.

13.pants. Speciālās sarunu grupas atkārtota sasaukšana

(1) Speciālo sarunu grupu sasauc atkārtoti, ja to rakstveidā pieprasa vismaz 10 procenti Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības un no tās atkarīgo sabiedrību darbinieku vai viņu pārstāvji, taču ne agrāk kā divus gadus pēc šā likuma 12.pantā minētā lēmuma pieņemšanas, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

(2) Ja speciālā sarunu grupa pieņem lēmumu atsākt sarunas ar Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības izpildinstitūciju (vadības institūciju), bet šo sarunu gaitā konkrēta vienošanās netiek panākta, šā likuma IV nodaļā minētos darbinieku iesaistīšanas pamatnoteikumus nepiemēro.

14.pants. Lēmums par darbinieku līdzdalības pamatnoteikumu piemērošanu iegūstošajā sabiedrībā

Reorganizējamās sabiedrības izpildinstitūcija (vadības institūcija) var nolemt neuzsākt šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētās sarunas un nolemt, ka iegūstošajā sabiedrībā piemērojami šā likuma 21.pantā minētie darbinieku līdzdalības pamatnoteikumi.

III nodaļa
Vienošanās par darbinieku iesaistīšanas noteikumiem

15.pants. Vienošanās par noteikumiem, ar kādiem darbiniekus iesaista lēmumu pieņemšanā

(1) Speciālā sarunu grupa un dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības rakstveidā vienojas par noteikumiem, ar kādiem darbiniekus iesaista lēmumu pieņemšanā. Lai pārbaudītu Padomes 2001.gada 8.oktobra regulas (EK) Nr.2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem (turpmāk — regula Nr.2157/2001) 12.panta otrajā daļā vai Padomes 2003.gada 22.jūlija regulas (EK) Nr.1435/2003 par Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE) statūtiem (turpmāk — regula Nr.1435/2003) 11.panta otrajā daļā minētos apstākļus, vienošanos par noteikumiem, ar kādiem darbiniekus iesaista lēmumu pieņemšanā, iesniedz Uzņēmumu reģistram.

(2) Speciālā sarunu grupa un dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības nevar vienoties par tādiem darbinieku iesaistīšanas noteikumiem (īpaši līdzdalības noteikumiem), kas nav savienojami ar sabiedrības veidu.

(3) Dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības izpildinstitūcijai (vadības institūcijai) ir nepieciešama sabiedrības dalībnieku sapulces, akcionāru sapulces vai biedru kopsapulces piekrišana šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās noslēgšanai, ja to paredz sabiedrības statūti.

16.pants. Vienošanās saturs

(1) Šā likuma 15.pantā minētā vienošanās ietver:

1) tās darbības jomu;

2) līdzdalības tiesību īstenošanas noteikumus, ja sarunu gaitā puses vienojas par darbinieku līdzdalības tiesībām, kā arī Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības vai iegūstošās sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) vai pārraudzības institūcijas locekļu skaitu, kādu ir tiesības ievēlēt, iecelt, ieteikt vai noraidīt darbiniekiem, un kārtību, kādā darbinieki ievēlē, ieceļ, iesaka vai noraida minēto institūciju locekļus;

3) tās spēkā stāšanās dienu un spēkā esamības ilgumu, gadījumus, kad vienošanās jāpārskata, kā arī tās pārskatīšanas kārtību;

4) citas ziņas, ja puses to uzskata par nepieciešamu.

(2) Eiropas komercsabiedrība un Eiropas kooperatīvā sabiedrība papildus šā panta pirmajā daļā minētajām ziņām vienošanās tekstā norāda:

1) pārstāvības komitejas — Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības sarunu partnera — sastāvu, locekļu skaitu un vietu sadalījumu tajā;

2) pārstāvības komitejas funkcijas un tās informēšanas un konsultēšanās kārtību;

3) pārstāvības komitejas sanāksmju periodiskumu;

4) pārstāvības komitejai piešķiramos finanšu un materiālos līdzekļus;

5) pasākumus viena vai vairāku informēšanas un konsultēšanās mehānismu izveidošanai, ja puses sarunu gaitā vienojas par šāda mehānisma izveidošanu pārstāvības komitejas vietā.

(3) Uz vienošanos neattiecas šā likuma IV nodaļā minētie darbinieku iesaistīšanas pamatnoteikumi, ja puses nevienojas citādi.

(4) Ja Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido pārveidošanas ceļā, vienošanās tekstā saglabā vismaz dibinātājā sabiedrībā noteikto darbinieku iesaistīšanas līmeni.

(5) Vienošanās tekstā var precizēt noteikumus, ar kādiem darbinieki ir tiesīgi piedalīties Eiropas kooperatīvās sabiedrības kopsapulcē vai cita veida sapulcē (ja tāda ir) saskaņā ar šā likuma 24.pantu un regulas Nr.1435/2003 59.panta ceturto daļu.

IV nodaļa
Darbinieku iesaistīšanas pamatnoteikumi

17.pants. Darbinieku iesaistīšanas pamatnoteikumu piemērošana

(1) Šīs nodaļas noteikumus piemēro, ja speciālā sarunu grupa un dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības:

1) par to vienojas;

2) šā likuma 11.pantā noteiktajā termiņā nevar panākt šā likuma 15.pantā minēto vienošanos par noteikumiem, ar kādiem darbiniekus iesaista lēmumu pieņemšanā, un katras dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības izpildinstitūcija (vadības institūcija) piekrīt pamatnoteikumu piemērošanai.

(2) Lai pārbaudītu regulas Nr.1435/2003 11.panta otrajā daļā un regulas Nr.2157/2001 12.panta otrajā daļā minētos apstākļus, šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā Uzņēmumu reģistram iesniedz dibinātāju sabiedrību vai reorganizējamo sabiedrību un speciālo sarunu grupas vienošanos par pamatnoteikumu piemērošanu, bet šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā — apliecinājumu par minēto nosacījumu izpildi.

(3) Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā piemēro šā likuma 19., 20., 21., 22. un 23.pantā minētos darbinieku iesaistīšanas pamatnoteikumus.

(4) Iegūstošajā sabiedrībā piemēro šā likuma 21. un 24.pantā minētos darbinieku līdzdalības noteikumus.

18.pants. Līdzdalības pamatnoteikumu piemērošana

Šā likuma 21., 22., 23. un 24.pantu piemēro, ja:

1) Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido pārveidošanas ceļā un noteikumi par darbinieku līdzdalību ir attiecināmi uz dibinātāju sabiedrību, kura tiek pārveidota par Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību;

2) Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido apvienošanas ceļā un vismaz vienā no dibinātājām sabiedrībām ir spēkā darbinieku līdzdalības noteikumi, vismaz 25 procentiem no dibinātāju sabiedrību darbinieku kopskaita ir nodrošinātas līdzdalības tiesības vai mazāk nekā 25 procentiem no dibinātāju sabiedrību darbinieku kopskaita ir nodrošinātas līdzdalības tiesības un speciālā sarunu grupa pieņem lēmumu piemērot līdzdalības pamatnoteikumus;

3) Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido kā pārvaldītājsabiedrību vai atkarīgo sabiedrību tādā gadījumā, kad vismaz vienā no dibinātājām sabiedrībām pastāvēja darbinieku līdzdalība, vismaz 50 procentiem no dibinātāju sabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības vai mazāk nekā 50 procentiem no dibinātāju sabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības un speciālā sarunu grupa pieņem lēmumu piemērot līdzdalības pamatnoteikumus;

4) kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā — vismaz vienā no reorganizējamām sabiedrībām pastāvēja darbinieku līdzdalība, vismaz 33,3 procentiem no reorganizējamo sabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības vai mazāk nekā 33,3 procentiem no reorganizējamo sabiedrību darbinieku kopskaita bija nodrošinātas līdzdalības tiesības un speciālā sarunu grupa pieņem lēmumu piemērot līdzdalības pamatnoteikumus.

19.pants. Pārstāvības komitejas izveidošana un darbība

(1) Pārstāvības komitejas sastāvā ir Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības un no tās atkarīgo sabiedrību darbinieki, kurus ievēlē darbinieku arodbiedrība, ja tā pārstāv vismaz 50 procentus no Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbiniekiem, vai darbinieku pilnvarotie pārstāvji, ja darbiniekus nepārstāv arodbiedrība.

(2) Ja Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā nav darbinieku pārstāvju, pārstāvības komitejas locekļus ievēlē visi sabiedrības darbinieki Darba likumā noteiktajā darbinieku pilnvaroto pārstāvju ievēlēšanas kārtībā.

(3) Ja pārstāvības komiteja ir pietiekami liela, no tās locekļu vidus ievēlē vērtēšanas komiteju, kurā ir ne vairāk kā trīs locekļi.

(4) Pārstāvības komitejas locekļu skaitu nosaka proporcionāli katrā dalībvalstī esošo dibinātāju sabiedrību un no tām atkarīgo sabiedrību darbinieku skaitam.

(5) Darbiniekus, kas nodarbināti dalībvalstī, kurā reģistrēta dibinātāja sabiedrība, un kas veido 10 procentus (vai mazāku daļu, ja nav pilni 10 procenti) no visās dalībvalstīs nodarbināto darbinieku kopskaita, pārstāvības komitejā pārstāv viens darbinieku pārstāvis.

(6) Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība reizi gadā informē pārstāvības komiteju par pārmaiņām, kas ietekmē vietu sadalījumu šajā komitejā. Pārstāvības komitejas sastāvu precizē, lai tas atbilstu notikušajām pārmaiņām.

(7) Pārstāvības komitejas iekšējās darbības noteikumi ir ietverti šīs komitejas pieņemtajā reglamentā.

(8) Pārstāvības komiteja informē Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību par savu sastāvu.

(9) Pārstāvības komiteja ne vēlāk kā četrus gadus pēc tās izveidošanas ar vienkāršu balsu vairākumu izlemj, vai sākt sarunas ar Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības izpildinstitūciju (vadības institūciju) par šā likuma 15.pantā minētās vienošanās noslēgšanu vai arī turpmāk piemērot šā likuma IV nodaļā minētos darbinieku iesaistīšanas pamatnoteikumus. Ja pārstāvības komiteja nolemj sākt sarunas par vienošanās noslēgšanu, tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā speciālajai sarunu grupai. Ja pēc jaunu sarunu uzsākšanas vienošanās nav panākta šā likuma 11.pantā noteiktajā termiņā, turpina piemērot šā likuma IV nodaļā minētos darbinieku iesaistīšanas pamatnoteikumus.

20.pants. Darbinieku informēšanas un konsultēšanās pamatnoteikumi

(1) Pārstāvības komiteja iesaistās to jautājumu risināšanā, kuri attiecas uz Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību un no tās atkarīgajām sabiedrībām, kā arī to jautājumu risināšanā, kuri neietilpst dalībnieku vai akcionāru sapulces vai biedru kopsapulces kompetencē kādā no dalībvalstīm.

(2) Pārstāvības komitejas un Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) sanāksmes notiek ne retāk kā reizi gadā. Šādu sanāksmju mērķis ir, pamatojoties uz ikgadējiem pārskatiem, informēt pārstāvības komiteju un konsultēties ar to par Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbību un turpmāko attīstību.

(3) Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības izpildinstitūcija (vadības institūcija) informē pārstāvības komiteju par Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) un pārraudzības institūcijas sanāksmju darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un nodrošina pārstāvības komiteju ar to dokumentu kopijām, kuri iesniegti izskatīšanai akcionāru vai dalībnieku sapulcē vai biedru kopsapulcē.

(4) Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības izpildinstitūcija (vadības institūcija) sagatavo šā panta otrajā daļā minētās sanāksmes darba kārtību un informē par to pārstāvības komiteju.

(5) Sanāksmē izskata jautājumus par:

1) sabiedrības struktūru, ekonomisko un finansiālo stāvokli;

2) iespējamo darbības, ražošanas un realizācijas attīstību;

3) situāciju nodarbinātības jomā un tās iespējamo attīstību;

4) investīcijām (investīciju programmām);

5) būtiskām organizatoriskām pārmaiņām;

6) jaunu darba metožu vai ražošanas procesu ieviešanu;

7) sabiedrības mantas vai tās lielākās daļas (arī struktūrvienību) pārcelšanu uz citu vietu;

8) sabiedrības reorganizāciju;

9) sabiedrības likvidāciju vai tās struktūrvienību slēgšanu;

10) kolektīvo atlaišanu.

(6) Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā papildus šā panta piektajā daļā minētajiem jautājumiem izskata jautājumu par iniciatīvām, kas saistītas ar korporatīvo sociālo atbildību.

(7) Ja rodas citi apstākļi, kas būtiski skar darbinieku intereses [tai skaitā sabiedrības mantas vai tās lielākās daļas (arī struktūrvienību) pārcelšana uz citu vietu, sabiedrības likvidācija vai tās struktūrvienību slēgšana, kolektīvā atlaišana], Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības izpildinstitūcija (vadības institūcija) par tiem laikus informē pārstāvības komiteju. Šajā gadījumā pārstāvības komitejai ir tiesības pieprasīt, lai tiek organizēta tās un Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) sanāksme nolūkā iegūt informāciju un konsultēties par sabiedrībā veicamajiem pasākumiem, kas būtiski skar darbinieku intereses.

(8) Ja Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības izpildinstitūcija (vadības institūcija) neņem vērā pārstāvības komitejas pausto viedokli, pārstāvības komitejai ir tiesības pieprasīt papildu sanāksmes organizēšanu, lai panāktu vienošanos. Ja tiek rīkota kopīga sanāksme ar vērtēšanas komiteju, tajā ir tiesīgi piedalīties arī pārstāvības komitejas locekļi, kas pārstāv darbiniekus, kurus tieši skar attiecīgie pasākumi. Šādas sanāksmes neietekmē Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) pilnvaras.

(9) Par šā panta astotajā daļā minētās sanāksmes vadītāja iecelšanu, savstarpēji vienojoties, lemj Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) un pārstāvības komitejas locekļi.

(10) Pirms jebkuras Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) un pārstāvības komitejas sanāksmes pārstāvības komitejas locekļi ir tiesīgi savstarpēji tikties bez sabiedrības izpildinstitūciju (vadības institūciju) locekļu klātbūtnes.

(11) Pārstāvības komiteja paziņo Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības un no tās atkarīgo sabiedrību darbinieku pārstāvjiem par informēšanas un konsultēšanās norisi.

(12) Ja nepieciešams, pārstāvības komiteja izmanto pēc saviem ieskatiem izraudzītu ekspertu palīdzību.

21.pants. Darbinieku līdzdalības pamatnoteikumi

(1) Pārstāvības komitejai (Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā) vai darbinieku pārstāvjiem (iegūstošajā sabiedrībā) ir tiesības ievēlēt vai iecelt sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) vai pārraudzības institūcijas locekļus vai ieteikt šo institūciju locekļu kandidātus, vai iebilst pret viņu iecelšanu vai ievēlēšanu.

(2) Ja dibinātājās sabiedrībās vai reorganizējamās sabiedrībās pastāv dažādi līdzdalības veidi, speciālā sarunu grupa izlemj, kuru no līdzdalības veidiem izmantot Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā vai iegūstošajā sabiedrībā. Par šādu lēmumu speciālā sarunu grupa informē dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētais lēmums netiek pieņemts, Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā vai iegūstošajā sabiedrībā izmanto tādu līdzdalības veidu, kāds pastāv dibinātājā sabiedrībā vai reorganizējamā sabiedrībā, kurā ir vislielākais darbinieku skaits, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā puses nevienojas par līdzdalības tiesību ierobežošanu.

(4) Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības vai iegūstošās sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) vai pārraudzības institūcijas locekļu skaits atbilst augstākajam līdzdalības līmenim (vietu skaitam) dibinātājās sabiedrībās vai reorganizējamās sabiedrībās.

(5) Pārstāvības komiteja (Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā) vai darbinieku pārstāvji (iegūstošajā sabiedrībā) lemj par vietu sadalījumu sabiedrības izpildinstitūcijā (vadības institūcijā) vai pārraudzības institūcijā atbilstoši darbinieku īpatsvaram katrā dalībvalstī vai par to, kādā veidā darbinieki var ieteikt izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) vai pārraudzības institūcijas locekļu kandidātus vai iebilst pret viņu iecelšanu.

(6) Ikviens sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) vai pārraudzības institūcijas loceklis, kuru ievēlējusi, iecēlusi vai ieteikusi pārstāvības komiteja vai darbinieku pārstāvji, ir pilntiesīgs sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) vai pārraudzības institūcijas loceklis, un viņam ir tādas pašas tiesības (arī balsstiesības) un pienākumi kā sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) vai pārraudzības institūcijas locekļiem, kuri pārstāv akcionārus, dalībniekus vai biedrus.

(7) Iespēju robežās jānodrošina, lai katras dalībvalsts — īpaši tās dalībvalsts, kurā ir reģistrēta Eiropas komercsabiedrība, Eiropas kooperatīvā sabiedrība vai iegūstošā sabiedrība, — darbinieku pārstāvji būtu iekļauti Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības vai iegūstošās sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) vai pārraudzības institūcijas sastāvā.

22.pants. Darbinieku līdzdalības pamatnoteikumi pārveidošanas ceļā izveidotā Eiropas komercsabiedrībā vai Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā

Ja Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību izveido pārveidošanas ceļā un līdzdalības noteikumi ir attiecināmi uz dibinātāju sabiedrību pirms pārveidošanas, šos līdzdalības noteikumus turpina pilnā mērā piemērot arī pēc Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības reģistrācijas.

23.pants. Darbinieku līdzdalības noteikumi Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanas gadījumā

Ja Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības juridisko adresi pārceļ uz Latviju un līdzdalības noteikumi ir attiecināmi uz Eiropas komercsabiedrību vai Eiropas kooperatīvo sabiedrību pirms juridiskās adreses pārcelšanas, šos līdzdalības noteikumus pilnā mērā piemēro arī pēc Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanas uz Latviju.

24.pants. Darbinieku līdzdalības pamatnoteikumi kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā

Triju gadu laikā pēc kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas reģistrācijas iegūstošā kapitālsabiedrība, kurā ieviesti darbinieku līdzdalības noteikumi, nodrošina to piemērošanu saistībā ar attiecīgās kapitālsabiedrības iekšzemes reorganizāciju.

V nodaļa
Īpašie darbinieku līdzdalības noteikumi Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā

25.pants. Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbinieku piedalīšanās kopsapulcē

Saskaņā ar regulas Nr.1435/2003 59.panta ceturtajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem Eiropas kooperatīvās sabiedrības darbinieki vai viņu pārstāvji ar balsstiesībām piedalās Eiropas kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulcē vai cita veida sapulcē (ja tāda ir), ja:

1) speciālā sarunu grupa un dibinātājas sabiedrības par to vienojas šā likuma 15.pantā minētajā kārtībā;

2) kooperatīvo sabiedrību, kurā noteiktas darbinieku balsstiesības šīs sabiedrības biedru kopsapulcē vai cita veida sapulcē (ja tāda ir), pārveido par Eiropas kooperatīvo sabiedrību;

3) Eiropas kooperatīvā sabiedrība dibināta citādā, nevis pārveidošanas ceļā un dibinātājā sabiedrībā ir noteiktas darbinieku balsstiesības kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulcē vai cita veida sapulcē (ja tāda ir), bet speciālā sarunu grupa un dibinātājas sabiedrības nevar panākt šā likuma 15.pantā noteikto vienošanos šā likuma 11.pantā paredzētajā termiņā. Šādā gadījumā piemēro šā likuma 17.panta pirmās daļas 2.punktu un 22. un 23.pantu.

VI nodaļa
Nobeiguma noteikumi

26.pants. Komercnoslēpums

(1) Speciālās sarunu grupas vai pārstāvības komitejas locekļi un darbinieku pārstāvji, kā arī eksperti un tulki, kas sniedz viņiem savus pakalpojumus, nedrīkst atklāt trešajām personām iegūto informāciju, kas ir komercnoslēpums.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums attiecībā uz komercnoslēpumu saturošas informācijas sniegšanu trešajām personām ir spēkā neatkarīgi no tā, vai attiecīgā persona pilda vai ir beigusi pildīt savus pienākumus.

(3) Sabiedrības izpildinstitūcijas (vadības institūcijas) vai pārraudzības institūcijas locekļi var atteikties sniegt informāciju, kuras atklāšana vai izmantošana, ņemot vērā tās raksturu un objektīvos iemeslus, var būtiski kaitēt vai nodarīt zaudējumus dibinātājām sabiedrībām, reorganizējamām sabiedrībām, Eiropas komercsabiedrībai, Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai vai iegūstošajai sabiedrībai.

(4) Ja dibinātāju sabiedrību, reorganizējamo sabiedrību, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības vai iegūstošās sabiedrības izpildinstitūcija (vadības institūcija) vai pārraudzības institūcija pieprasa komercnoslēpuma ievērošanu vai nesniedz attiecīgu informāciju, darbinieku pārstāvjiem ir tiesības lūgt šo lēmumu pārskatīšanu un vērsties tiesā. Laikā, kamēr minētie lēmumi tiek pārskatīti vai izskatīti tiesā, informācija uzskatāma par komercnoslēpumu.

27.pants. Speciālās sarunu grupas un pārstāvības komitejas darbības nodrošināšanas izdevumi

(1) Izdevumus, kas saistīti ar speciālās sarunu grupas izveidošanu un darbību, arī ar tās locekļu ievēlēšanu, sarunu organizēšanu (telpas, materiāli, personāls, tulkošana), kā arī speciālās sarunu grupas locekļu apdrošināšanu un komandējumiem (ceļa un uzturēšanās izdevumi), sedz dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības, savstarpēji vienojoties. Ja vienošanās netiek panākta, izdevumus sedz dibinātājas sabiedrības vai reorganizējamās sabiedrības proporcionāli savu darbinieku skaitam.

(2) Izdevumus, kas saistīti ar pārstāvības komitejas izveidošanu un darbību, arī ar tās locekļu ievēlēšanu, sarunu organizēšanu (telpas, materiāli, personāls, tulkošana), kā arī pārstāvības komitejas locekļu komandējumiem (ceļa un uzturēšanās izdevumi), sedz Eiropas komercsabiedrība, Eiropas kooperatīvā sabiedrība vai iegūstošā sabiedrība.

(3) Ja tiek pieaicināti eksperti, sabiedrībai ir pienākums segt izdevumus par vismaz viena eksperta darbu.

28.pants. Speciālās sarunu grupas locekļu, pārstāvības komitejas locekļu un darbinieku pārstāvju tiesības, pienākumi un sociālās garantijas

(1) Uz speciālās sarunu grupas un pārstāvības komitejas locekļiem attiecināmas tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi Darba likumā noteikti darbinieku pārstāvjiem.

(2) Pārstāvības komitejas loceklim, lai viņš apgūtu savu pienākumu pildīšanai nepieciešamās zināšanas, piešķir mācību atvaļinājumu, par šo laiku saglabājot darba algu, bet, ja viņam ir noteikta akorda alga, — izmaksā vidējo izpeļņu.

(3) Attiecībā uz speciālās sarunu grupas locekļiem, pārstāvības komitejas locekļiem un darbinieku pārstāvjiem puses var vienoties par labvēlīgākiem nosacījumiem nekā paredzēts šajā pantā.

29.pants. Atbildība par šā likuma noteikumu neievērošanu

Par šā likuma noteikumu neievērošanu personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 24.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2001.gada 8.oktobra direktīvas 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā;

2) Padomes 2003.gada 22.jūlija direktīvas 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā;

3) Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīvas 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 21.janvārī.

Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2010.gada 10.februārī