2. ziņojums par Latvijas Republikas
Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi

Par 2.ziņojumu

Saeimas priekšsēdētājam J.Straumes kungam

Š.g. 7.maijā 2.Ziņojums par LR Stratēģijas integrācijai ES izpildi tika skatīts Eiropas Integrācijas Padomē, kas atbalstīja Ziņojumu un pilnvaroja ārlietu ministru iesniegt dokumentu LR Saeimai un ziņot Saeimai par Stratēģijas izpildi. 7.maijā 2.Ziņojums tika skatīts Eiropas lietu komisijas sēdē, kas nolēma atbalstīt Ziņojuma izskatīšanu Saeimas sēdē.

Nosūtu Jums precizēto 2.Ziņojumu par LR Stratēģijas integrācijai ES izpildi.

2001.gada 9.maijā Ar cieņu, — Indulis Bērziņš, ārlietu ministrs

 

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 185.4 pantu Eiropas lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas šī gada 17.maija kārtējās sēdes darba kārtībā jautājumu par “Ziņojums par Latvijas Republikas Stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi”. Jautājumu lūdzu iekļaut sēdes darba kārtībā kā pēdējo.

2001.gada 11.maijā Ar cieņu, — Edvīns Inkēns,

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs

 

Saturā

Ievadam

1.Uzņemšanas kritēriju ievērošana

2.Sabiedrības integrācija

3. Labklājības celšana

3.1. Ekonomiskā integrācija

3.2. Nozaru, vides un reģionālā attīstība

4.Integrācija iekšlietās un tieslietās.

Robežkontrole

5.Kopējā ārējā un drošības politika

6.Kultūra un izglītība

7. Zināšanas par Eiropas Savienību

8.Finansu līdzekļi

Ievadam

2000.gada 9.februārī Saeimā tika pieņemta LR nacionālā Stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā (ES). Šī ir otrā valdības atskaite Saeimai un sabiedrībai par tās īstenošanu.

LR Stratēģija integrācijai ES ir Latvijas iniciatīva, kas akcentē nacionālās intereses un nosaka lēmumu pieņemšanas pamatnostādnes ES politikas jautājumos. Tās mērķis ir veicināt vienotu izpratni un darbību, sekmējot valsts iestāšanos ES. Koordinēts valsts institūciju un nevalstisko organizāciju darbs, kā arī iedzīvotāju izpratne un atbalsts nodrošina plašu Latvijas politisko un ekonomisko attīstību saistībā ar ES.

Lai turpinātu reformu procesu, ir svarīgi, ka Latvijas institūcijas, negaidot starptautisko institūciju atzinumus, pašas formulē problēmas un veicina nozīmīgu lēmumu pieņemšanu. Tādēļ divas reizes gadā ārlietu ministrs Saeimā prezentē ziņojumu par LR Stratēģijas integrācijai ES izpildi. Šajā ziņojumā ietverta informācija par Latvijas attīstību no 2000.gada 1.decembra līdz 2001.gada 1.aprīlim. Tas noskaidro padarīto, vēl darāmo un to, cik lielā mērā izdevies īstenot Latvijas intereses ES integrācijas procesā.

Kopš iepriekšējā ziņojuma par LR Stratēģijas integrācijai ES izpildi 2000.gada decembrī Latvijas attīstība ir pozitīva: Latvijas ekonomikā vērojams straujākais ekonomiskās aktivitātes pieaugums starp Baltijas valstīm, veiksmīgi risinājies darbs sabiedrības integrācijā, iekšlietu un tieslietu sfēras sakārtošanā, turpinās sabiedrības informēšana par ES.

Latvija ES iestāšanās sarunu procesā neatpaliek no tādām kandidātvalstīm kā Polija, Ungārija, Igaunija, kas sarunas uzsāka ātrāk. Tas, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi visas iestāšanās sarunu pozīcijas un iesniegusi tās Eiropas Komisijā, ļauj cerēt uz pārliecinošu progresu. Tomēr tālākā Latvijas virzība uz integrāciju ES būs atkarīga ne tikai no Eiropas Komisijas administratīvās spējas un ES dalībvalstu politiskās gribas, bet arī no Latvijas veikto reformu mērķtiecīga turpinājuma un visu sarunu procesā iesaistīto nacionālo institūciju saskaņotas darbības.

Svarīga ir to likumu pieņemšana, kuri nepieciešami, lai slēgtu Latvijai atvērtās ES iestāšanās sarunu sadaļas un uzsāktu dialogu vēl neatvērtajās. Martā Zviedrijas ES prezidentūra aicināja mūsu valsti iesaistīties diskusijā par Eiropas nākotni. Latvija cer iestāšanās sarunas pabeigt līdz 2003.gadam, izšķirošo pagriezienu panākot Zviedrijas ES prezidentūras laikā. Iesaistoties Eiropas procesu attīstībā, Latvijai ir nozīmīgs visas sabiedrības viedoklis.

Reformas integrācijai ES nozīmē ne tikai normu un direktīvu ieviešanu, bet arī Latvijas kā labklājības, tiesiskuma un demokrātijas valsts pilnveidošanos un attīstību. ES iestāšanās sarunas un Eiropas Komisijas regulārie ziņojumi par Latvijas progresu kalpo par iekšējo reformu katalizatoru. Problēmjomu izgaismošana ļauj Latvijas valdībai efektīvāk pārvarēt šķēršļus un sagatavoties dalībai ES, ievērojot Latvijas valsts nacionālās intereses.

Viens no pirmajiem uzdevumiem ir radīt tiesisko (ne tikai politisko) pamatu Latvijas dalībai Eiropas Savienībā. Pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, kopš 2000.gada septembra strādā darba grupa, kuras uzdevums ir sagatavot nepieciešamos grozījumus Satversmē , lai Latvija varētu iestāties ES. Darba grupa 2001.gada aprīlī iesniedza Satversmes grozījumu projektu Ministru kabinetā un nodeva apspriešanai sabiedrībā.

Satversmes grozījumu projekts paredz rīkot tautas nobalsošanu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tautas nobalsošana notiks pēc iestāšanās līguma parakstīšanas un pirms tā ratifikācijas Saeimā; tautas nobalsošanu ierosina Saeima. Projekts nosaka, ka tautas nobalsošana rīkojama par būtiskām izmaiņām Latvijas dalības nosacījumos ES (piemēram, ES pamatlīgumu grozījumi), ja to pieprasa vismaz puse no Saeimas deputātiem. Paredzēts, ka tautas nobalsošanai nodotais lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai izmaiņām dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par.

Jaunais gadsimts ar paplašināšanās un globalizācijas tendencēm iezīmējis Eiropas attīstību tādā ceļa posmā, kur vienkārša lineāra tālākvirzība vairs nav iespējama. Šie procesi ietekmē visu mūsu dzīves un arī notikumu attīstību pasaulē. Loģiski, ka eiropiešiem – kandidātvalstīs un dalībvalstīs – ir jāizmanto globalizācijas priekšrocības un jāmazina tās negatīvās sekas. Risinājums - meklēt, kā Latvijai kļūt konkurētspējīgākai ES, nezaudējot savu individualitāti globalizācijas apstākļos. Diskusijai par Eiropas nākotni bija veltīta ES dalībvalstu un kandidātvalstu ārlietu ministru tikšanās Nīčepingā 2001.gada 6.maijā.

Latvijā ir uzsākta publicitātes kampaņa, lai informētu sabiedrību un iesaistītu to aktīvā diskusijā par Eiropas nākotni.

Valsts izaugsmē būtiska ir sabiedrības loma. Lai veidotu atvērtu, izglītotu un atbildīgu sabiedrību, svarīgi panākt visu iedzīvotāju slāņu līdzdalību valsts attīstības procesos, ieskaitot integrāciju ES. Ziņojums par Latvijas Stratēģijas integrācijai ES izpildi aktīvi veicina šādu iesaisti.

1.Uzņemšanas kritēriju ievērošana

Saskaņā ar 1997.gada Luksemburgas ES Padomes lēmumiem notiek regulāra kandidātvalstu progresa izvērtēšana atbilstoši 1993.gadā ES Padomē Kopenhāgenā izvirzītajiem dalības kritērijiem (Kopenhāgenas kritēriji).

Līdzšinējos Eiropas Komisijas (EK) ziņojumos par progresu Latvijā uzsvērts, ka Latvija jau izpilda

politisko kritēriju - stabila institucionālā sistēma, kas nodrošina demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesību ievērošanu un minoritāšu aizstāvību.

Atzinīgi novērtēts jaunais Civildienesta likums un valdības politiskais atbalsts valsts pārvaldes reformai; pievienošanās lielākajai daļai starptautisko cilvēktiesību nodrošināšanas instrumentu; latviešu valodas mācību programmas veiksmīga darbība. EK norādījusi, ka jāintensificē darbs valsts pārvaldes uzlabošanā, jāturpina tiesu sistēmas reformas un cīņa pret korupciju.

Valsts tuvojas arī ekonomiskā kritērija - funkcionējoša tirgus ekonomika un spēja izturēt ES tirgus spēku konkurences spiedienu – izpildei.

2000.gada tautsaimniecības attīstības rādītāji apstiprināja ekonomiskās aktivitātes strauju kāpumu, akcentējot IKP pieaugumu, inflācijas un bezdarba samazināšanos. Latvijā ir stabila banku sistēma, ārējā tirdzniecībā dominē orientācija uz ES. Tiek īstenots Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns. Darbs jāturpina pie valsts tekošā konta deficīta samazināšanas, privatizācijas procesa pabeigšanas un investīciju piesaistes. Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Rūpniecības stratēģijā paredzēts mainīt rūpniecības struktūru par labu augstākas pievienotās vērtības ražošanas struktūrām.

Attiecībā uz administratīvo kritēriju - spēju veikt dalībvalsts pienākumus, pārņemot ES likumdošanas kopumu saskaņā ar savienības politiskajiem, ekonomiskajiem un monetārajiem mērķiem – jāatzīmē, ka EK norādījusi uz Latvijas pozitīvu attīstību likumdošanas saskaņošanā un administratīvās kapacitātes stiprināšanā, brīvu pakalpojumu kustības likumdošanas pārņemšanā un ieviešanā. Akcentēts būtisks progress likumdošanā konkurences un valsts atbalsta sfērās, robežkontroles nostiprināšanā, migrācijas likumdošanā, policijas darba uzlabošanā.

 

2.Sabiedrības integrācija

Sabiedrības integrācija ir viens no vissvarīgākajiem valsts iekšpolitiskajiem mērķiem. Tās uzdevums ir, padziļinot un uzlabojot saikni starp valsti un tās iedzīvotājiem , mazināt sociālo atstumtību, veicināt etnisko tuvināšanos, sekmēt nepilsoņu naturalizāciju un latviešu valodas pilnvērtīgu pielietojumu.

Atbilstoši koncepcijai “Par garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem”, plānots grozīt likumu “Par sociālo palīdzību”, paredzot pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa (Ls 21) nodrošināšanai. Lai sagatavotu nepieciešamos grozījumus likumā, no 2000.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim 20 pašvaldībās tika realizēts pilotprojekts par pabalsta ieviešanu. Pamatojoties uz apkopotajiem projekta rezultātiem, gan pašvaldības, gan Labklājības ministrija veikusi nepieciešamo finansu līdzekļu prognozi.

Turpinās darbs pie Stratēģijas atbalstam personām ar īpašām vajadzībām. Stratēģija orientēta uz pakalpojumu sistēmas izveidi, kas novērstu invaliditātes iestāšanos, mazinātu darbspēju zuduma pakāpi un veicinātu personas atgriešanos darba dzīvē.

Iesniegšanai valdībā ir sagatavots Rīcības plāns nabadzības novēršanai 2001.-2003.gadam . Plāns paredz aktivitātes pret nabadzības cēloņiem un sekām. Tā mērķis ir mazināt materiālo, kultūras un sociālo resursu nepietiekamību. Prioritārie darbības virzieni: izglītība, mobilitātes veicināšana, darbspēju attīstība un sociālā aizsardzība; prioritārās mērķa grupas: maznodrošinātie, lauku iedzīvotāji un jaunieši - bezdarbnieki. Plāns tiks pārskatīts, atjaunots un papildināts ik pēc trīs gadiem. Mazās un vidējās uzņēmējdarbības atbalsta programma, lauku attīstības programma, labklājības un veselības aprūpes reforma mazina nabadzību un uzlabo trūcīgo iedzīvotāju situāciju.

Valdība strādā pie bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem. 2001.gada 9.janvārī ANO bērnu tiesību komitejas sēdē Latvijas delegācija aizstāvēja Sākotnējo ziņojumu par ANO Konvencijas par bērna tiesībām izpildi Latvijā . Tiek apzināta situācija bērnu tiesību aizsardzībā, lai Saeima kopā ar valdību veiktu pasākumus situācijas uzlabošanai. Risināmi jautājumi ir bērnu adopcijas kārtība, nepilngadīgo stāvoklis pirmstiesas izmeklēšanā un pēc tiesas sprieduma. Lai paātrinātu nepilngadīgo lietu izskatīšanu, Valsts Prezidente ierosinājusi veikt izmaiņas likumdošanā, kas nodrošinātu šo lietu izskatīšanu saīsinātā procesā. Jaunajā Kriminālprocesa likumā paredzēts noteikt nepilngadīgo lietu izskatīšanu prioritārā kārtībā un norādīt konkrētus lietu izskatīšanas termiņus. Lai uzlabotu nepilngadīgo personu stāvokli pēc tiesas sprieduma, līdz 2001. gada septembrim paredzēts izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, kas paredz paplašināt alternatīvo sodu piemērošanu.

Neraugoties uz vairākkārtējiem aizrādījumiem, masu mēdiji vēl joprojām pārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumu . Tas izpaužas, masu saziņas līdzekļos sniedzot ziņas par bērnu personību vai informāciju, kas tieši norāda uz konkrēto bērnu, kurš ir izdarījis likumpārkāpumu vai kļuvis par prettiesiskas darbības upuri vai liecinieku.

Valstī turpinās darbs pie stabila un profesionāla civildienesta veidošanas. Valsts administrācijas skolā darbojas efektīva ierēdņu apmācības sistēma. 2000.gadā Valsts administrācijas skolā ir mācījušies kopumā 7688 ierēdņi, tai skaitā 1698 ierēdņi saņēmuši izglītību Eiropas Savienības jautājumos (salīdzinājumam - 1999.gadā tika izglītoti 5296 ierēdņi, tai skaitā 826 personas ES jautājumos). Ir panākta zema kadru mainība augstākajā ierēdniecībā. Ieviešot 2000.gada septembrī pieņemto Valsts civildienesta likumu , tiek stiprināta civildienesta profesionalitāte, ir radīts pamats stabilai darba samaksas sistēmai.

2001.gada 22. martā pieņemtais Publisko aģentūru likums paredz valsts uzņēmējsabiedrības, kas veic valsts funkcijas, pārveidot par valsts aģentūrām. Likums sakārtos atbildības attiecības starp ministrijām un to pārraudzībā esošajām aģentūrām, veicinās valsts pārvaldes darba atklātību. Tiks nodrošināta pārskatāma valsts budžeta līdzekļu izmantošana.

Saeimā turpinās Valsts pārvaldes iekārtas likumprojekta izskatīšana. Likums noteiks valsts pārvaldes institūciju darbības ietvarus, atbildību un savstarpējo koordināciju.

Saeima strādā pie Administratīvā procesa likumprojekta. Tas ir pieņemts 2. lasījumā, un ir notikušas vairāk nekā 70 Saeimas Juridiskās komisijas sēdes, lai likumprojektu sagatavotu izskatīšanai 3. lasījumā. Likums nodrošinās iespēju iedzīvotājiem tiesā apstrīdēt valsts pārvaldes iestāžu pieņemtos lēmumus. Likuma pieņemšana ļaus iedzīvotājiem justies pasargātiem no iespējamās ierēdņu patvaļas un novērsīs ierēdņu korumpētības iespēju.

Aprīlī tika pabeigta Valsts pārvaldes reformas stratēģijas izstrādāšana. Stratēģija paredz palielināt iedzīvotāju iesaisti valsts pārvaldē, piemēram, veidojot sabiedriskas padomes, kas veicinātu valsts un pašvaldību ar sabiedrību saskaņotu lēmumu pieņemšanu. Tā paver iespēju iesaistīt nevalstiskās organizācijas un uzņēmējus likumdošanas izstrādē un izvērtēšanā. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir valsts finansu resursu izlietošanas kontrole, stiprinot Valsts kontroli un iekšējo auditu valsts iestādēs. Paredzēts uzlabot iestāžu sniegto pakalpojumu kvalitāti, piemēram, attīstot reģionālos informācijas centrus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem plašāk pieejamu informāciju par valdības un pašvaldību darbu.

2000.gadā tika uzsākta Valsts inspekciju darbības uzlabošanas programma , lai novērstu administratīvos šķēršļus, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību. Uzņēmēji ir izteikuši sūdzības par inspekciju darba nepārskatāmību, par to, ka trūkst informācijas par procedūrām un ka ierēdņu rīcība ir neprognozējama. Valsts inspekciju darbības uzlabošanas programmā ir iesaistītas divdesmit trīs inspekcijas, kas veic kontroles un uzraudzības funkcijas. Programmas mērķis ir palielināt inspekciju darbības atklātību, ieviest vienotus inspekciju reglamentu standartus. Programmas ietvaros tiek samazinātas inspekciju birokrātiskās procedūras, novērsta korupcijas iespējamība, veicināta orientācija uz klientu, kā arī sadarbība ar sabiedrību.

Reālas dzimumu līdztiesības nodrošināšana ir būtisks instruments tautas ilgtspējīgai ekonomiskai un sociālai attīstībai. Lai sekmētu dzimumu līdztiesības jautājumu efektīvu, integrētu un koordinētu risināšanu, maijā paredzēts iesniegt valdībai izskatīšanai Koncepciju dzimumu līdztiesības īstenošanai.

2001. gada februārī tika pieņemta detalizēta valsts programma “Sabiedrības integrācija Latvijā” . Programma iezīmē vadlīnijas ne tikai valsts iestāžu, bet arī nevalstisko organizāciju un pašvaldību iniciatīvām, un tas sekmēs plašu valsts iedzīvotāju līdzdalību programmas realizācijā. Socioloģiskie pētījumi rāda, ka 40% pilsoņu un 46% nepilsoņu ir informēti par šo programmu, un vairākumam ir pozitīva attieksme pret to. Vairāk nekā 2/3 Latvijas iedzīvotāju atbalsta viedokli, ka Latvijā ir nepieciešama sabiedrības integrācijas programma un ka valstij tā jāvada.

2001. gada februārī Saeima 1. lasījumā pieņēma likumu par Sabiedrības integrācijas fondu . Fonds atbildēs par dažādu sabiedrības integrācijas projektu īstenošanu, piesaistīs fizisko un juridisko personu, arī ārvalstu donoru līdzekļus, kā arī uzraudzīs šo līdzekļu izlietojumu. No 2001. gada valsts budžeta fondam paredzēti Ls 200 000 .

Atbildīgā institūcija sabiedrības integrācijas jomā Latvijā ir Tieslietu ministrija, un 2000.gada 15. decembrī darbu uzsāka Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departaments . Departamenta galvenais uzdevums ir īstenot valsts programmu “Sabiedrības integrācija Latvijā” un koordinēt sabiedrības integrācijas politiku valstī. Parakstot ANO Attīstības programmas atbalsta dokumentu valsts programmai “Sabiedrības integrācija Latvijā”, divu gadu laikā tiks ieguldīti 400 000 USD. “ Phare 2001 ” projekta apstiprināšana ļaus integrācijas fondam divu gadu laikā piesaistīt 2 000 000 EUR.

Pēc tieslietu ministres iniciatīvas izveidota konsultatīvā padome sabiedrības integrācijas jautājumos, un notikušas sešas tās sēdes, kurās nevalstisko organizāciju, pašvaldību, garīdzniecības, invalīdu un jaunatnes organizāciju pārstāvji izskatījuši valsts programmu “Sabiedrības integrācija Latvijā”. Ir ņemti vērā konsultatīvās padomes priekšlikumi, ka lielāka uzmanība pievēršama invalīdu problēmām un sabiedrības informēšanai.

Turpinās naturalizācijas process. 2000. gadā naturalizēto nepilsoņu skaits sasniedza 14 900 (salīdzinājumam – laika posmā no 1995.gada līdz 1998.gada novembrim, t.i. līdz grozījumiem Pilsonības likumā, kas stājās spēkā pēc tautas nobalsošanas, pilsonība naturalizācijas ceļā piešķirta 12 427 personām).

20% nepilsoņu plāno iegūt pilsonību tuvākā gada laikā. 2/3 nepilsoņu skaita vēlas, lai par pilsoņiem kļūtu viņu bērni, 80% nepilsoņu uzskata, ka citu tautību bērniem būtu vēlams apmeklēt latviešu bērnudārzus, bet 74% nepilsoņu atbalsta bilingvālās izglītības ieviešanu no 1. klases.

Integrācijas procesā aktīvi līdzdarbojas arī Latvijas pašvaldības , piemēram, 16 pašvaldībās ir izveidotas integrācijas darba grupas vai padomes. Ventspilī ir izstrādāta Ventspils pilsētas iedzīvotāju integrācijas programma, darbu pie līdzīgas programmas izstrādāšanas ir uzsākusi Alūksnes rajona padome.

Lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret integrāciju un naturalizāciju, 2000. gada rudenī veikta plaša socioloģiska aptauja “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību - 2000 .” Tās rezultāti publiskoti 2001. gada aprīlī. Pētījuma rezultāti apliecina, ka sabiedrības integrācijas procesi turpina attīstīties, uzlabojušās latviešu valodas zināšanas, it īpaši jauniešu vidū, nostiprinājušās demokrātiskās vērtības sabiedrībā. Svarīgi piebilst, ka sabiedrības attieksme pret Latvijas dalību ES ir vienota: 53% pilsoņu un 55% nepilsoņu atbalsta mūsu valsts iestāšanos ES.

Salīdzinot ar 1997. gadu, palielinājušies iedzīvotāju politiskās līdzdalības rādītāji: 1997. gadā 76% pilsoņu un 90% nepilsoņu nebija iesaistījušies nevienā sabiedriskajā, nevalstiskajā organizācijā, bet 2000. gadā attiecīgi 73% un 85%.

Veiksmīgi tiek īstenota Latviešu valodas apguves valsts programma . Tās koordināciju no ANO Attīstības programmas 2001. gada janvārī pārņēma Izglītības un zinātnes ministrija. Programmas īstenošanai 2001. gadā no valsts budžeta paredzēti Ls 428 000. Turpina samazināties to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri nezin latviešu valodu. 1996. gadā 23% nelatviešu atzina, ka nemaz nezin latviešu valodu, 2000.g šādu cilvēku īpatsvars bija sarucis līdz 9%. Tomēr katrs trešais nepilsonis atzīst, ka nevarētu strādāt darbu, kur nepieciešamas latviešu valodas zināšanas.

 

3. Labklājības celšana

3.1. Ekonomiskā integrācija

2000.gadā valstī bija vērojams straujš ekonomiskās aktivitātes pieaugums - iekšzemes kopprodukts pieauga par 6,6%, turklāt pēdējā ceturksnī pieaugums bija 8,7%. Latvijas IKP pieaugums bija augstākais ES kandidātvalstu vidū (salīdzinājumam: Igaunijā – 6,5%, Ungārijā – 5,6%, Polijā – 4,1%, Lietuvā – 2,9%, Čehijā – 2,2%). IKP straujo pieaugumu noteica apjomu kāpums šādās nozarēs - tirdzniecībā (par 9,6%), finansu starpniecībā (9,6%), apstrādes rūpniecībā (5,7%), transporta un sakaru nozarē (7,2%) un komercpakalpojumu jomā (13,6%).

Cenu pieaugums Latvijā jau vairākus gadus nepārsniedz robežu, kas varētu apdraudēt ekonomisko stabilitāti. Patēriņa cenas 2000.gadā, salīdzinot ar 1999.gadu, pieauga par 2,6%.

Latvijā jau vairākus gadus tiek realizēta nodokļu politika , kas vērsta uz valsts budžeta fiskālā deficīta samazināšanu . 2000.gada laikā liela uzmanība tika veltīta nodokļu iekasēšanas uzlabošanai un valsts budžeta izdevumu racionalizācijai. Tā rezultātā bija iespējams samazināt valsts budžeta fiskālo deficītu, kas 2000.gadā bija 2,8% no IKP. 2001.gada apstiprinātajā valsts budžetā fiskālais deficīts ir paredzēts 1,7% no IKP.

Latvijas valsts parāds 2000.gada beigās bija 570 milj. latu, kas veido 13,2% no IKP. Valsts iekšējā parāda īpatsvars sastādīja 39%.

Reģistrētais bezdarba līmenis 2000.gada beigās bija 7,8% (gada sākumā 9,1%). Pēdējo trīs gadu laikā bezdarbam ir tendence samazināties. 2000.gadā samazinājums ir bijis vislielākais. Visaugstākie bezdarba rādītāji joprojām ir Latgalē – Rēzeknes, Balvu, Krāslavas un Preiļu rajonos (attiecīgi 25,6%, 21,8%, 21,8% un 20,1%), savukārt viszemākais bezdarba līmenis saglabājās Rīgā, Ogres un Saldus rajonos (3,7%, 5,3% un 6,5%). Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars pakāpeniski samazinājās, sasniedzot 29% 2001.gada sākumā (2000.gada sākumā 31,1%). Sieviešu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā palielinājās par 0,2 procenta punktiem un gada beigās bija 57,6%. 2001.gada 6.februārī apstiprinātais “Nacionālais nodarbinātības plāns 2001.gadam” paredz veicināt jauniešu nodarbinātību, samazināt bezdarba ilgumu, integrēt darba tirgū pirmspensijas vecuma bezdarbniekus. Bezdarbnieku izglītošanai no valsts budžeta atvēlēti vairāk nekā 2 miljoni latu. Valdība paredz palielināt sociālo partneru ieguldījumu profesionālās izglītības uzlabošanā, izveidojot vienotas prasības pieaugušo profesionālās tālākizglītības programmu saturam un īstenošanai. Lai jaunieši varētu apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas prasmes un zināšanas, nepieciešams nodrošināt izglītības programmu satura atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī profesionālajām izglītības iestādēm nodrošināt datoru ekipējumu un interneta pieslēgumu. Plāns paredz stimulēt iniciatīvu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Tiks ieviesta vienota nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtība uzņēmumu reģistrā, samazināta nodokļu administrācijā iesniedzamo dokumentu plūsma, sekmēta mazā biznesa attīstība, konsultējot un izglītojot uzņēmējus.

2000.gadā tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa sasniedza 149,53 latus, un tas ir par 6,1% vairāk nekā 1999.gadā. Reālās darba samaksas pieaugums bija 3,0%, kas liecina par vispārējā iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanos valstī.

Strauju kāpumu 2000.gadā uzrādīja monetārais sektors . Pozitīvi attīstījās banku sistēmas rādītāji – par 37,5% pieauga komercbanku kopējie aktīvi, par 44,5% – noguldījumu apjoms. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu apjoms cēlies par 28%. Ievērojami uzlabojusies termiņu struktūra - vidēja un ilgtermiņa kredītu īpatsvars ir palielinājies līdz 73%.

2000.gada laikā gan eksports, gan imports pieauga par 12,2%. Ir jāatzīmē, ka eksports uz ES pieauga par 15,9% (ir pieaudzis koksnes, tekstilizstrādājumu un metālu un to izstrādājumu eksports), neskatoties uz eiro kursa būtisku samazināšanos attiecībā pret latu. Importa pieaugumu ietekmēja naftas cenu kāpums pasaules tirgos. Šāda attīstība liecina par Latvijas konkurētspējas pieaugumu un tirgus daļas ES palielinājumu.

Valdība strādā pie tirdzniecības un tekošā konta bilances uzlabošanas. Maksājumu bilances tekošā konta deficīts būtiski samazinājās – no 9,6% 1996.gadā līdz 6,8% 2000.gadā. To noteica pakalpojumu un ieņēmumu pozitīvā saldo pieaugums. Vairāk nekā 80% no tekošā konta deficīta sedza ārvalstu tiešās investīcijas.

Tiek prognozēts, ka 2001. gadā saglabāsies augsts iekšzemes kopprodukta pieauguma līmenis un inflācija nepārsniegs 2-3% gadā. Noteicošie tautsaimniecības izaugsmes faktori būs eksporta un investīciju pieaugums. Tādējādi tiek prognozēta arī tālāka maksājumu bilances tekošā konta deficīta samazināšanās.

Viens no fiskālās politikas uzdevumiem ir nodokļu sloga samazināšana uzņēmējiem, kas nodrošina Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Tiek pakāpeniski samazināta īpašuma nodokļa likme (no 1,5% no kadastrālās vērtības 2000.gadā līdz 1% 2002.gadā). Likumdošanā ir noteiktas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides, piemēram, uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus. Tiek turpināta darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšana – nākamgad tā sastādīs 33%.

Saskaņā ar Latvijas attīstības aģentūras veikto aptauju, uzņēmēji uzskata, ka ir ievērojami uzlabojies muitas darbs. Sakārtota un ES principiem atbilstoša muitas likumdošana ir arī viens no Latvijas sekmīgas integrācijas ES muitas savienībā priekšnosacījumiem. Tas sekmē uzticību Latvijai kā stabilam sadarbības partnerim. Pieņemtie grozījumi 1997.gada 11.jūnija Muitas likumā tālāk vienkāršos muitas formalitātes un nodrošinās normu unificētu piemērošanu.

Uzņēmējiem drīzumā tiks piedāvāta Finansu ministrijas Muitas likumdošanas departamenta sagatavotā muitas terminu skaidrojumu vārdnīca.

Ar muitas kontroles stratēģijas pieņemšanu 2000.gada 19.oktobrī valdība atbild uz sabiedrības bažām par muitas korumpētību. Stratēģija paredz novērst problēmas, arī nepietiekamo fizisko kontroli muitā, nodalīt pārbaudes un servisa funkcijas. Turpinās VID modernizācijas projekta izpilde.

Sadarbībā ar Somijas un Zviedrijas partneriem turpinās darbs pie vienotas Latvijas robežas vadības stratēģijas. No Eiropas Savienības kandidātvalstīm vienīgi Polijā ir izstrādāta līdzīga stratēģija.

Latvijas likumdošanas apdrošināšanas pakalpojumu jomā saskaņošana ar ES principiem veicinājusi Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas (AUI) veiksmīgu darbību. AUI ir tiesības pieņemt instrukcijas, veikt inspekcijas un pārbaudes, lemt par Apdrošināšanas aizsardzības fonda līdzekļu efektīvu izlietojumu, lai aizsargātu apdrošināto personu intereses. AUI seko līdzi apdrošinātāju finansu stabilitātei un šogad veikusi 2 revīzijas un 6 tematiskas pārbaudes apdrošināšanas sabiedrībās.

Investīciju piesaistē svarīga loma ir vērtspapīru tirgum . Latvijā šobrīd ir radīta nepieciešamā vērtspapīru tirgus attīstības tiesiskā bāze, kas atbilst ES principiem, un izveidotas tās funkcionēšanai nepieciešamās institūcijas. Tomēr fondu tirgus Latvijā ir sākotnējā stadijā, tāpēc tā ietekme uz valsts ekonomisko attīstību ir neliela. 2000. gada beigās Rīgas Fondu biržā (RFB) tika kotētas aptuveni 70 uzņēmumu akciju. Pozitīvi finansu attīstību varētu ietekmēt stabilu investoru, tādu kā pensiju fondi un ieguldījumu sabiedrības, ienākšana vērtspapīru tirgū.

Vērtspapīru tirgus komisijas padome 2001.gada pirmajā pusē apstiprinājusi instrukcijas “Par datu apmaiņu”, “Par vērtspapīru īpašnieku noskaidrošanu”, “Par dividenžu, procentu pamatsummas un citu ienākumu izmaksu”. 2001.gada pirmajā pusē plānots pieņemt Ieguldītāju aizsardzības likumu. Ar to tiks sekmēta finansu tirgus stabilitāte un vairota finansu tirgus pievilcība ieguldītāju acīs.

Ir sagatavots likumprojekts Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, kas paredz ieviest vienoto grāmatvedības standartu sistēmu. Tas nodrošinās sistēmas caurspīdīgumu gan pašmāju uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem.

Pašlaik Latvijā attīstās uzņēmējdarbības likumdošana. Kā viens no galvenajiem ieguldījumiem tās pilnveidošanā ir minams pagājušā gada aprīlī pieņemtais Komerclikums , kurā ietverti ap 30 - 40 procenti šīs nozares Eiropas tiesību normu. Jaunajā likumā iekļauti visi ES uzņēmējdarbības pamatprincipi, izņemot grāmatvedību un auditēšanu.

Komerclikums, kas atbilst ES pamatprincipiem, stājoties spēkā, nodrošina sakārtotu un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Kā piemēru var minēt direktīvu, kas nosaka: dalībvalstīm ir jācenšas panākt, lai visi komersantu noslēgtie darījumi paliktu spēkā. Līdz šim Latvijas tiesu praksē dažkārt gadījies, ka darījums tiek atzīts par spēkā neesošu, jo darījumā iesaistītā uzņēmuma direktoram, kurš slēdzis vienošanos, pēc konkrētā uzņēmuma statūtiem nav bijušas tiesības uz šādu rīcību. Tādēļ, lai pasargātu trešās personas no šādiem gadījumiem, jaunais Komerclikums nosaka, ka uzņēmumu direktoru tiesības slēgt darījumus ir neierobežotas, bet atbildība par to ir uzņēmuma iekšējais jautājums. Savukārt saskaņā ar citu ES direktīvu Komerclikumā ieviesta norma, kas nosaka, ka uzņēmumu pamatkapitāla palielināšanai un samazināšanai jānotiek pilnīgi atklāti un šim procesam jābūt publiski izsludinātam. Arī šī un lielākā daļa pārējo ES direktīvu vērstas galvenokārt uz trešo personu un mazo akcionāru aizsardzību. Sakārtojot uzņēmējdarbības likumdošanu, galvenais ieguvējs būs tieši patērētājs, proti, uzņēmējs.

Tautsaimniecības padome un Ārvalstu investoru padome aicināja Saeimu “atvērt” likumu un piesaistīt ekonomistus, uzņēmumu pārstāvjus un Valsts valodas centra speciālistus. 29.martā Saeima nolēma Komerclikuma spēkā stāšanos atlikt līdz šī gada 1.jūlijam. Valdība ir pieņēmusi lēmumu finansiāli nodrošināt šā likuma spēkā stāšanos. Taču tas ir tikai pirmais solis. Lai nodrošinātu likuma normu efektīvu darbību un veidotu vienotu tiesu praksi ar ES valstīm, Latvijā vajadzīga jauna juridiskā literatūra un ir jāizstrādā detalizēti likuma komentāri. Ņemot vērā Latvijas tuvināšanos ES, komerctiesību apguve ir steidzami risināms jautājums.

2000. gadā nefinansu investīcijas pieauga par 23%. Straujo investīciju kāpumu galvenokārt nodrošināja investīcijas privātajā sektorā (42%). Ārvalstu tiešo investīciju līmenis 2000.gadā par 22% pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. Lieli ir ārvalstu investoru ieguldījumi tirdzniecībā, finansu sfērā un nekustamajā īpašumā. Rūpniecībā tiek ieguldīta 1/5 daļa no visām ārvalstu investīcijām. Pakāpeniski tiek palielināti valsts investīciju apjomi, galvenokārt infrastruktūras finansēšanā.

Aktīvo valsts uzņēmumu privatizācijas procesu Latvijā var uzskatīt par pabeigtu. Privatizācijas rezultātā privātā sektora īpatsvars 2000.gadā pēc Deutsche Bank Research datiem bija 72% no IKP un šajā sektorā bija nodarbināti 70% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Apmēram 50% no ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā ienākušas privatizācijas rezultātā. Šogad valdība ir uzsākusi Privatizācijas aģentūras likvidācijas procesu.

Latvijas valdība koncentrējusies uz atlikušo lielo valsts uzņēmumu – a/s Latvijas kuģniecība, kuras īpašumā atrodas viena no lielākajām tankkuģu flotēm pasaulē, un SIA Lattelekom – privatizāciju, piesaistot starptautiskos finansu konsultantus. Tā kā a/s Latvijas kuģniecība privatizācijas noteikumos paredzētajā termiņā neviens no privatizācijas pretendentiem neiemaksāja drošības naudu, valdībai jālemj par a/s Latvijas kuģniecība privatizācijas turpināšanu. SIA Lattelekom valsts kapitāla daļas privatizācijas norise atkarīga no tā, kāds iznākums būs starptautiskās arbitrāžas tiesas procesam ar privāto dalībnieku TILTS Communications . Ievērojot referendumā pausto sabiedrības viedokli, Saeima izdarīja grozījumus Enerģētikas likumā, izslēdzot valsts a/s Latvenergo no privatizējamo objektu saraksta. Šobrīd notiek uzņēmuma restrukturizācija, nodrošinot brīva elektroenerģijas tirgus izveidi, lai patērētājs nākotnē varētu izvēlēties elektrības iegādes avotu – Latvenergo vai citu elektroenerģijas piegādātājfirmu.

2001.gada sākumā Latvijas attīstības aģentūras veiktā uzņēmēju aptauja par uzņēmējdarbības vidi Latvijā parāda, ka pozitīvi mainījusies situācija ar ilgtermiņa kredīta saņemšanas iespējām, atzinīgi novērtēts muitas darbs. Starp būtiskākajiem šķēršļiem veiksmīgai Latvijas ekonomikas attīstībai uzņēmēji min pārmērīgo birokrātiju. Veiksmīgi tiek turpināts dialogs starp Latvijas valdību un Ārvalstu investoru padomi (ĀIP). 2001.gada 17.aprīlī MK izskatīja Ziņojumu par pasākumu plāna uzņēmējdarbības vides uzlabošanai izpildi. Veiksmīgi atrisinātas daudzas problēmas, piemēram, uzsākta elektroniska muitas deklarēšanas ieviešana, vienkāršota darba atļauju un būvatļauju saņemšanas procedūra.

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido 99% no kopējā uzņēmumu skaita. Tajos nodarbināti ap 68% strādājošo. Valdība turpina veicināt kredītresursu pieejamību MVU. Tā, piemēram, 2000.gada 18.decembrī Latvijas Hipotēku un zemes banka, izmantojot valsts galvojumu, noslēdza līgumu ar Vācijas banku Kreditanstalt f?r Wiederaufbau par aizdevuma saņemšanu 13 milj. eiro apmērā MVU attīstības projekta tālākai realizēšanai.

Uzsākta “Latvijas MVU nacionālās programmas 2002.-2006.gadam” sagatavošana. Atjaunotā programma ietvers sevī visus nepieciešamos MVU atbalsta pasākumus - uzņēmēju izglītošanu, kvalitatīva darbaspēka sagatavošanu, informācijas un finansu resursu pieejamības nodrošināšanu. Valdība nodrošina nepieciešamo līdzfinansējumu Latvijas dalībai Eiropas Kopienas Mazo un vidējo uzņēmumu programmā. Piedaloties šajā programmā, Latvijas MVU iegūst pieeju informācijai par ES iekšējo tirgu un potenciālajiem sadarbības partneriem.

Latvijas likumdošana konkurences jomā uzskatāma par vienu no sakārtotākajām un ES likumdošanas kopumam atbilstošākajām sfērām. Arī uz pārējo kandidātvalstu fona Latvijas konkurences politika vērtējama kā viena no labākajām. Galvenais konkurenci regulējošais likumdošanas akts Latvijā ir Konkurences likums, kas aizliedz tirgus dalībnieku vienošanos, kuras mērķis vai sekas ir konkurences ierobežošana, kavēšana vai deformēšana, kā arī tirgus dalībnieka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Konkurences politikas realizāciju un konkurences noteikumu pārraudzību sekmīgi veic Konkurences padome. Arī Latvijas valsts atbalsta kontroles politika kopumā jau tagad iemieso principus, kas minēti Eiropas Kopienas līgumā, kā arī pakārtotajos likumdošanas aktos. Valsts atbalsta kontroles politiku īsteno Valsts atbalsta uzraudzības komisija.

Lai novērstu neatļautu valsts atbalstu un lai sakārtotu muitas lietu tiesisko regulējumu Latvijas brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās, ir jāpieņem jumta likums “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, kā arī grozījumi Liepājas un Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu likumos un Rīgas un Ventspils brīvostu likumos. Jāturpina darbs pie Latvijas ierēdņu un tiesnešu izglītošanas konkurences politikas jomā.

Latvijas reālā ekonomiskā tuvināšanās ES ir tieši saistīta ar visu vecuma grupu iedzīvotāju labklājības paaugstināšanu, kas ir galvenais sociālās aizsardzības uzdevums. Sociālās garantijas ir jānodrošina arī tiem darba ņēmējiem, par kuriem darba devēja vainas dēļ nav veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tāpēc Saeimā tiek izskatīti grozījumi likumā “Par Valsts sociālo apdrošināšanu”. Ir jānodrošina darbinieku aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā. Saeimā 1.lasījumā ir pieņemts valdības izstrādātais likumprojekts “ Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā ” , kas paredz izveidot neatkarīgu garantiju fondu darbinieku prasību apmierināšanai darba devēju maksātnespējas gadījumā.

2001.gada 15.martā Saeimā 2.lasījumā pieņemts Darba aizsardzības likumprojekts, kurš iezīmē darba drošības pamatprincipus – jānovērtē riski darba vidē, darba vieta jāpielāgo indivīdam. Likums palielinās darba devēju un nodarbināto atbildību par darba vides drošību , kā arī veicinās abu pušu savstarpējas informācijas sniegšanu. 2001.gada 1.ceturksnī pieņemti arī jauni sekundārie tiesību akti: par darba drošības un veselības aizsardzību, strādājot ar displeju; par strādājošo aizsardzību no riska, darbā saskaroties ar ķīmiskām vielām, par minimālām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām darba vietās. Sociālais dialogs galvenokārt tiek īstenots trīspusējās konsultācijās starp valdību un lielākajām darba devēju un arodbiedrību organizācijām Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

2001.gada 18.janvārī Saeimā 2.lasījumā pieņemts ES principiem atbilstošs Darba likumprojekts, ar kuru tiek ieviesta konceptuāli jauna pieeja darba tiesisko attiecību regulējumam Latvijā. Likuma pieņemšana mazinās sociālo spriedzi darba tiesiskajās attiecībās, sabalansēs darba devēju un darbinieku tiesības un pienākumus.

Notiek mērķtiecīga sabiedrības veselības politikas veidošana Latvijā. 2001.gada 6.martā Ministru kabinets apstiprināja Sabiedrības veselības stratēģiju, kuras nolūks ir panākt pēc iespējas drīzāku Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos, tuvojoties Eiropas valstu labākajiem veselības rādītājiem. Dokumentā ņemta vērā ES prakse attiecībā uz sabiedrības veselības riska faktoriem, vides aizsardzību, patērētāju drošību, veselību un drošību darbā u.c. Jāuzlabo iedzīvotāju informētība par veselības jautājumiem un jāpalielina indivīda spējas aktīvi piedalīties savas un ģimenes locekļu veselības saglabāšanā. Lai ieviestu Sabiedrības veselības stratēģiju, tiks izstrādāta rīcības programma, nosakot laika grafiku un atbildīgās institūcijas tās īstenošanai.

 

3.2. Nozaru, vides un reģionālā attīstība

Lauksaimniecība. 2001.gada 20.martā spēkā stājušies grozījumi Lauksaimniecības likumā skar lauksaimniecības produktu definīciju. Paredzēts izstrādāt arī definīcijai atbilstošu lauksaimniecības produktu sarakstu, plānot Zemkopības ministrijas sadarbību ar lauksaimnieku organizācijām, kā arī noteikt vienotas administrēšanas sistēmas izveidošanas kārtību un izveidot lauku saimniecības uzskaites datu tīklu.

2001.gadā izveidota sabiedriska organizācija “Mārketinga padome”, kuras mērķis ir sekmēt no vietējām izejvielām ražotu preču pārdošanu vietējos un ārvalstu tirgos.

Iestājoties ES, Latvijas un ES valsts atbalsta sistēmām lauksaimniecības sektorā jābūt saskaņotām. Pašlaik Latvija jau ir uzsākusi vairāku tirgus regulēšanas instrumentu ieviešanu – cukura kvotas, tiešo maksājumu shēmas graudaugu, augļu un dārzeņu, liellopu sektorā. Lopkopībā 2001.gadā valsts subsīdijas tiek piešķirtas piensaimniecības un liellopu gaļas ražošanas attīstībai, cūkkopības, zirgkopības, aitkopības un kazkopības nozaru attīstībai. Atbalsta pasākumi augkopības attīstībai ir maksājumi par apsētajām graudaugu, eļļas augu, šķiedras linu, kartupeļu un lauka dārzeņu platībām, ilggadīgo stādījumu ierīkošanu.

Latvijā ir labas iespējas pārtikas ražošanas nozares attīstībai. Vislabvēlīgākie klimatiskie un augsnes apstākļi, kā arī atbilstošs nodarbināto skaits ir piensaimniecībā , kurā 2000.gads ienesis stabilizāciju un izaugsmi. Piena ražošanas īpatsvars kopējā lauksaimniecības produkcijā sastāda 30%, piena produktu īpatsvars lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā – 17%. Tomēr Latvijas kopējais govju ganāmpulks joprojām ir ļoti sadrumstalots – 75 000 saimniecībās (94% no kopskaita) ir mazāk par piecām govīm. Stabili strādā saimniecības ar govju skaitu virs 10 govīm, tomēr tādu ir tikai 2%.

Piena pārstrādē ir izveidojušās stabilas eksporta tradīcijas uz ES un Baltijas reģiona valstīm. Piensaimniecība ir vienīgā lauksaimniecības nozare, kuras ārējās tirdzniecības bilance ir pozitīva. 10 piena pārstrādes uzņēmumi (no kopējā skaita 53) atzīti par atbilstošiem ES higiēnas un sabiedrības veselības prasībām. Tie saņēmuši atļaujas savas produkcijas eksportam uz ES, uz kurieni tiek eksportēta aptuveni puse no visa piena produktu eksporta. 2000.gada 1.jūlijā stājās spēkā jauna vienošanās ar ES par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, kas par 35% palielināja Latvijas piena produktu eksporta kvotas uz ES.

Palielinoties eksporta iespējām, Latvijas piena produktu konkurētspējas paaugstināšanā arvien lielāku nozīmi iegūst to atpazīstamība pēc vienotas Latvijas piena produktu eksporta tirdzniecības markas, kuru 2001.gadā izstrādās Mārketinga padome. Piena ražotāju reģistra izveidošanas rezultātā tiks nodrošināta pilnīga informācija par pārstrādei iepirkto pienu no katra ražotāja. Tas veido pamatu efektīvas samaksas sistēmas ieviešanai.

Tomēr kopumā lopkopības produkcijas ražošana ir sadrumstalota, kas neveicina nozares sakārtošanu un nepieciešamo investīciju piesaisti. Piemēram, 90% saimniecībās, kas nodarbojas ar cūku audzēšanu, ir mazāk nekā 5 cūkas, kamēr sekmīgai un ekonomiski izdevīgai ražošanai nepieciešams vismaz 25-30 cūkas. Eiropas Komisija uzsver, ka būtiski jāuzlabo sanitārās un higiēnas standarti Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumos. Neviens Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmums pilnībā neatbilst ES valstu normām, kas ieviestas patērētāju drošībai un veselībai, nav sertificēta neviena lopu kautuve. Tādējādi gaļas produktus nevar eksportēt uz ES, un Latvija neizpilda tai piešķirtās kvotas šiem produktiem. Izņēmums ir tikai viens medījumu gaļas pārstrādes uzņēmums, kuram piešķirta eksporta atļauja.

Gaļas ražošanas sektora sakārtošanai valstī ir izveidota centralizēta ganāmpulku un dzīvnieku reģistru datu bāze, tiek veikta liellopu iezīmēšana. 2001. gadā ir plānots pabeigt iezīmēšanas sistēmas ieviešanu aitu, kazu un cūku ganāmpulkos. Līdz iestāšanās brīdim ES plānots izstrādāt selekcijas programmas valstī audzējamām dzīvnieku sugām, kā arī sagatavot un realizēt dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas programmu.

2000.gadā cukura ražošanas nozarē tika izpildīti galvenie uzdevumi: atrisināta cukura pārprodukcijas problēma, stabilizēta nozare, ieviests cukura ražošanas kvotu mehānisms.

Valdība ir apņēmusies garantēt tikai drošas un nekaitīgas pārtikas nonākšanu Latvijas tirgū. Ir izstrādāts un MK apstiprināts Konceptuālais ziņojums par vienota pārtikas aprites valsts uzraudzības dienesta izveidi , kurā ir paredzēts nodrošināt pārtikas aprites uzraudzības un patērētāju prasību nodrošinājumu aprites posmā “no fermas līdz galdam” un “no lauka līdz galdam”. Šajā ziņojumā, kā arī Pārtikas drošības stratēģijā, kas iesniegta Eiropas Komisijā, valsts apņemas garantēt tikai drošas un nekaitīgas pārtikas nonākšanu tirgū, kā arī pastiprināt rūpes par patērētāju tiesību aizsardzību. Vienota pārtikas aprites uzraudzības dienesta izveidošana Latvijā sasaucas ar vispārējām tendencēm ES šajā jomā, kā arī ar Stokholmas ES galotņu sanāksmē izskanējušo apņemšanos līdz šī gada beigām pieņemt lēmumu par Eiropas pārtikas uzraudzības institūcijas izveidošanu. 2001.gada 1.jūlijā stāsies spēkā jaunais ”Veterinārmedicīnas likums”.

2000. un 2001.gadu laikā Latvijas atbildīgie dienesti – Valsts Veterinārais dienests un Sanitārā robežinspekcija – ir veikuši visus nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu bīstamu dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanos Latvijā. Tika operatīvi ieviesti un joprojām ir spēkā aizliegumi dzīvnieku un gaļas produktu importam no mutes un nagu sērgas skartajām valstīm, kā arī, piemēram, no Itālijas, kurā konstatēta bīstamā cūku vezikulārā slimība.

2001.gada jūnijā tiks uzsākta lauksaimniecības skaitīšana , lai radītu visaptverošu un precīzu datu bāzi par situāciju Latvijas laukos un lauksaimnieciskajā ražošanā. Šāda datu bāze ļaus ne tikai ilgtermiņā plānot lauksaimniecības zemju izmantošanu, bet arī kalpos par pamatu Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas tiešo hektāru maksājumu un lopu prēmiju saņemšanai. Iepriekšējā šāda skaitīšana Latvijā ir notikusi tikai 20.gadsimta trīsdesmitajos gados. Tagad tiks uzskaitītas visas saimniecības, kuru apsaimniekojamā zemes platība ir lielāka par 1 ha, kā arī tās, kuru ražoto produktu tirgus daļa ir lielāka par 1%.

Lai īstenotu Lauku attīstības plānu, izveidots Lauku atbalsta dienests, pēc kura pirmsakreditācijas apstiprināšanas Eiropas Komisijā Latvijā varēs sākt ieviest SAPARD (atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai) programmu. 2001.gadā parakstīts SAPARD līdzekļu saņemšanas daudzgadu un ikgadējais finansu memorands, kas ļaus Latvijas zemniekiem ik gadu sešu gadu periodā no ES saņemt 21,8 miljonus eiro šādās jomās:

(1) Tradicionālā lauksaimniecība (lielākā ekonomiskā aktivitāte laukos), ieskaitot dārzeņu ražības kāpināšanu, netradicionālā un videi draudzīgā lauksaimniecība, kā arī zvejošana un apmežošana;

(2) Pakalpojumu attīstība lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības sektorā, ieskaitot ar plaša patēriņa preču ražošanas attīstību saistītos pasākumus, piemēram, zemes uzlabošanu, zemes reģistru, drenāžu u.c.;

(3) Vietējās uzņēmējdarbības veicināšana un dažādošana, lauku ciemu un viensētu sakārtošana, vietējo cilvēku izglītošana un jaunas pieredzes veicināšana.

Latvijas meža politikas atbilstība ES nostādnēm meža nozarē ļauj nodrošināt mežu zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu. 2000. gadā Latvijas meža nozares (mežsaimniecība, mežizstrāde un kokapstrāde) īpatsvars bija 43,2 % no kopējā Latvijas eksporta. Meža nozares devums nacionālajā kopproduktā sastāda 6%. Latvijā meži aizņem 45 % no valsts teritorijas. Tas dod stabilu pamatu meža produkcijas ražošanai, galvenokārt, kokapstrādes attīstībai. 2000.gadā spēkā stājušies “Valsts meža dienesta likums”, “Meža likums” un grozījumi “Medību likumā”.

Latvijas zivsaimniecība ir nozare ar pietiekošu vietējo izejvielu bāzi – Baltijas jūras un Rīgas jūras līča zivju resursiem. Zivsaimniecībā ir nodarbināti aptuveni 13 500 strādājošo un tā ir cieši saistīta ar piekrastes reģionu sociāli ekonomisko attīstību, kur tai ir arī kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas loma. Piekrastes reģiona iedzīvotāji lielāko daļu ienākumu gūst tieši no zvejniecības un zivju apstrādes. Nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2000.gada pirmajos 9 mēnešos bija 1,65%, savukārt īpatsvars kopējā eksporta apjomā 2000.gadā sastādīja 2,70%. Zivju produkcijas ārējās tirdzniecības bilance ir pozitīva un 2000.gadā bija +17.7 milj. LVL (29,3 milj. USD).

Ar zivju apstrādi nodarbojas vairāk nekā 100 zivju apstrādes uzņēmumi. Patlaban 7 zivju apstrādes uzņēmumi un 6 saldētājkuģi ir iekļauti Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajā sarakstā ar tiesībām eksportēt zvejas produktus uz ES. Valdība vēlas palielināt Latvijā ražotās zivju produkcijas eksportu uz ES, notiek sarunas par savstarpējās tirdzniecības liberalizāciju.

Zivju audzēšanas jeb akvakultūras sfēra ir attīstības stadijā, un pēdējā laikā ir vērojama jaunu audzētavu veidošanās. Zivju audzēšana dod tikai nelielu daļu no kopējiem Latvijā iegūtiem zivju resursiem.

Apstākļos, kad Latvijas Republikas valdība par savu stratēģisko mērķi ir noteikusi Latvijas sarunu pabeigšanu par iestāšanos ES līdz 2003.gada 1.janvārim, zivsaimniecības politikas galvenais mērķis ir panākt zvejas flotes atbilstību Latvijai pieejamiem zivju resursiem, šo resursu pilnvērtīgu apgūšanu un izmantošanu iekšzemes un starptautiskajā tirgū konkurētspējīgas zivju produkcijas ražošanai, vienlaicīgi sekmējot Latvijas zivsaimniecības nozares integrāciju Eiropas Savienības Kopējā zivsaimniecības politikā. Tādēļ ir jāsakārto divas galvenās jomas – zivsaimniecības administrācija un ražošanas sfēra, kas ietver zvejniecību, zivju apstrādi un zivju audzēšanu, kā arī jānodrošina nozares sociālekonomisko interešu ievērošana.

Valdība vēlas nodrošināt Latvijas galvenās intereses - saglabāt jau esošo pieeju zvejas resursiem zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības Organizācija) zvejas rajonā, kā arī citu valstu ekonomisko zonu ūdeņos, kuros Latvijas zvejas kuģi vēsturiski ir izmantojuši zvejas iespējas. Iestājoties ES, Latvija izvirza īpašas prasības attiecībā uz zveju Rīgas jūras līcī, nosakot, ka zveja šī rajona Latvijas ekonomiskajā zonā būtu pieļaujama tikai Latvijas un Igaunijas zvejniekiem, kuri tradicionāli un vēsturiski tajā ir zvejojuši. Lielāka zvejas slodze no ekoloģiskā un sociālekonomiskā viedokļa šajos ūdeņos nebūtu pieļaujama. Bez tam ir izvirzīta prasība saglabāt 12 jūras jūdžu zonu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, skaitot no bāzes līnijas, kur zveja ir atļauta tikai Latvijas zvejas kuģiem.

Latvija turpina īstenot rūpniecības politiku , kurai jāsekmē atvērta un konkurenci veicinoša tirgus attīstība. 2000.gada gadā rūpniecības ražošanas apjomi pieauguši par 4,7%. Sekmīgi attīstās tādas nozares kā kokapstrāde un mēbeļu ražošana, apģērbu un tekstilpreču ražošana, mašīnbūve un metālapstrāde. Problemātiska bijusi pārtikas rūpniecības, ķīmiskās rūpniecības, kā arī ādas apstrādes un apavu ražošanas nozaru attīstība. Rūpniecības nozare 2000.gadā veidoja 14,5% no IKP, tajā strādāja apmēram 16% nodarbināto.

Ministru kabinets 2001.gada 20.martā akceptēja Rūpniecības attīstības pamatnostādnes, kas nosaka Latvijas valsts vidēja termiņa ekonomisko politiku rūpniecības konkurētspējas paaugstināšanai. Latvijai ir labas augsto tehnoloģiju nozaru attīstības perspektīvas, taču pagaidām ir mazs īpatsvars to rūpnieciskajā ražošanā - informācijas tehnoloģijas, specifiskas ķīmijas un farmācijas nozares, materiālu tehnoloģiju apakšnozares, biotehnoloģijas, koksnes ķīmijas, kompozītmateriālu u.c. nozares. Phare projekta “Atbalsts rūpniecības uzņēmumu pārstrukturizācijai” ietvaros tiek sniegts atbalsts rūpniecības klasteru jeb biznesa grupu izveidei un attīstībai informācijas tehnoloģiju, kokrūpniecības, optisko šķiedru un ar kompozītmateriālu izmantošanu saistītās nozarēs.

Uz augstām tehnoloģijām bāzētie uzņēmumi var attīstīties tikai inovatīvai darbībai labvēlīgā vidē. Lai sekmētu inovācijām atvērtas ekonomikas veidošanos Latvijā, ir izstrādāta Nacionālā inovāciju koncepcija.

Reģionālās politikas īstenošana nodrošinās līdzsvarotu attīstību visā valsts teritorijā. Tas ir svarīgs priekšnoteikums valsts ekonomiskās attīstības veicināšanai. Reģionālās politikas mērķis ir ne vien izlīdzināt nevienlīdzīgās attīstības tempu radītās atšķirības starp pilsētām un laukiem, bet arī veicināt konkurētspējas pieaugumu atpalikušajos reģionos. Iestāšanās ES Latvijai pavērs iespējas līdzdarboties ES strukturālajā politikā, veicinot ātrāku Latvijas ekonomiskās un sociālās attīstības rādītāju tuvināšanos vidējam ES dalībvalstu līmenim.

Ir izstrādāti divi jauni likumprojekti - Reģionālās attīstības likums un Teritorijas plānošanas likums . Paredzēts, ka jaunie likumprojekti aizstās likumus, kas tika pieņemti Saeimā 1997. un 1998. gadā - Likumu par īpaši atbalstāmajiem reģioniem un Teritorijas attīstības plānošanas likumu . Reģionālās attīstības likums noteiks reģionālās attīstības sistēmu valstī, kas sevī ietver atbildības sadalījumu reģionālās attīstības jomā, stratēģisko attīstības plānošanas dokumentu hierarhiju, reģionālās attīstības finansēšanas avotus, apjomu un finansējuma piešķiršanas kārtību. Reģionālās attīstības likums noteiks īpaši atbalstāmās teritorijas statusu. Izstrādājot Reģionālās attīstības likumu, tiks nostiprināta institucionālā struktūra darbam ar ES reģionālo politiku un strukturālajiem instrumentiem.

Reģionālā fonda darbības laikā valsts ieguldītie līdzekļi ir ļāvuši radīt vairāk kā 1600 jaunas pastāvīgā, kā arī vairāk kā 1400 sezonas darba vietas. Ir paredzams, ka Ministru kabinets šī gada otrajā ceturksnī nosauks īpaši atbalstāmās teritorijas nākošajam trīs gadu plānošanas periodam. Ekonomikas ministrija, izmantojot EUROSTAT principiem atbilstošu metodiku, ir noteikusi 143 potenciālās īpaši atbalstāmās teritorijas (agrāko 84 vietā).

Teritorijas plānošanas likuma mērķis ir nostiprināt teritorijas plānošanas sistēmu valstī. Tāpat kā Reģionālās attīstības likumprojekts , tas pašlaik tiek saskaņots starp ministrijām. Teritorijas plānošana vietējā, reģionālajā un valsts līmenī nodrošina teritorijas izmantošanu atbilstoši dažādu sabiedrības grupu interesēm, veicina vides kvalitāti, kā arī uzņēmējdarbību un investīciju piesaisti. Teritorijas plānošanas likums noteiks teritorijas plānošanas kārtību, iesaistīto institūciju kompetenci, sabiedrisko apspriešanu, kā arī plānošanas finansēšanu.

Turpinās darbs pie Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādes. NAP kalpos par pamatu gan valsts budžeta līdzekļu, gan ES pirmsiestāšanās un struktūrfondu finansējuma mērķtiecīgai novirzīšanai valsts sociāli ekonomiskās attīstības veicināšanai. Ministru kabinets ir apstiprinājis NAP Stratēģisko memorandu. Turpmākajā NAP izstrādē plānots papildināt valsts attīstības reģionālo aspektu, īpaši izvērtējot reģionu atšķirības un izceļot to salīdzinošās priekšrocības, kas pozitīvi ietekmētu turpmāku šo reģionu attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeni.

Valdība ir ierosinājusi apspriest iespēju mainīt administratīvi teritoriālās reformas realizēšanas termiņus un variantus. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, kas veicinātu līdzsvarotu attīstību visā valsts teritorijā. Ir izstrādāts un 2001.gada 17.aprīlī Ministru kabinetā izskatīts Pašvaldību administratīvi – teritoriālā iedalījuma projekts. Ar MK lēmumu tas nodots publiskai apspriešanai. Projekts paredz Latvijas administratīvi – teritoriālo iedalījumu 102 novados. Šāds iedalījums ir balstīts uz detalizētu administratīvo teritoriju izpēti.

Kā alternatīvs projekts ir izstrādāts Latvijas administratīvi – teritoriālais iedalījums 33 pašvaldībās. Šis projekts balstās uz tradicionālo Latvijas iedalījumu rajonos un republikas nozīmes pilsētās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2000. gadā sāka izstrādāt Latvijas pilsētvides attīstības koncepciju . Sadarbībā ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir izstrādāta Latgales reģiona pilsētu attīstības stratēģija . Lai nodrošinātu pilsētu plānotājus ar informāciju, kas būtu noderīga pilsētvides attīstības jautājumu risināšanā, ir sagatavota Pilsētvides attīstības rokasgrāmata .

Latvijas pierobežas teritoriju attīstības stratēģijas projektam ir jāpiedāvā plāns Latvijas pierobežas teritoriju attīstībai, jārada labvēlīgi priekšnoteikumi pārrobežu sadarbībai ar kaimiņvalstīm.

Transports un sakari ir viena no nozīmīgākajām un dinamiskākajām tautsaimniecības nozarēm valstī. Transporta un sakaru daļa valsts iekšzemes kopproduktā 1991.gadā veidoja 7%, bet 2000.gadā aptuveni 17%.

Transporta attīstības politika tiek īstenota, balstoties uz “Nacionālo transporta attīstības programmu 2000. –2006. gadam”. Svarīgākās transporta attīstības politikas jomas ir Latvijas ostu infrastruktūras attīstība un konkurētspējas paaugstināšana, austrumu – rietumu virziena dzelzceļa un autoceļa koridora modernizācija, naftas produktu cauruļvadu sistēmas attīstība, lauku ceļu saglabāšana un attīstība, harmoniskas transporta sistēmas veicināšana kravu un pasažieru pārvadāšanai iekšzemes un starptautiskajā satiksmē.

Lai gan Latvijā ir optimāls transporta infrastruktūras (autoceļu, dzelzceļa, ostu, lidostu, maģistrālo cauruļvadu) izvietojums, tomēr daudzviet tās zemā kvalitāte ietekmē transporta pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti. Patlaban tiek īstenota 2000. gada 25. janvārī Ministru kabinetā akceptētā “Ceļu satiksmes drošības nacionālā programma (2000.- 2006. gadam)”.

Dzelzceļa transportā tiek īstenota Ministru kabinetā akceptētā dzelzceļa restrukturizācijas programma, kas radīs iespēju dzelzceļa nozares uzņēmumu privatizācijai un reālai konkurencei nozarē. 2000.gada 21.decembrī tika pieņemts Dzelzceļa pārvadājumu likums , kas stājās spēkā 2001. gada 19. janvārī. Likums regulē tiesiskās attiecības starp pārvadātāju un pasažieri, bagāžas, kravas bagāžas un kravas nosūtītāju un saņēmēju, kā arī nosaka drošības prasības bīstamo kravu pārvadājumiem. Dzelzceļa pārvadājumu likums un 1998. gadā pieņemtais Dzelzceļa likums veido likumdošanas bāzi dzelzceļa nozarē. Pamazām sāk uzlaboties dzelzceļa tehniskais stāvoklis, tomēr tas nav apmierinošs.

Īpaša uzmanība valstī tiek pievērsta tranzīta pārvadājumu veicināšanai, kā arī transporta koridoru attīstībai un integrēšanās procesam Eiropas transporta sistēmā. Latvija ir uzsākusi aktīvu līdzdarbību Trans-Eiropas transporta tīkla paplašināšanā. Trans-Eiropas tīkli ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas veicina transporta, telekomunikāciju un enerģētikas tīklu sasaisti un savietojamību visā ES teritorijā. Multimodālā transporta koridora “Austrumi” « “Rietumi” (Krievija un citas NVS valstis (dzelzceļš, autoceļi, maģistrālie cauruļvadi) « Latvija (dzelzceļš, autoceļi, maģistrālie cauruļvadi, ostas) « Rietumeiropas valstis (ostas)) ietvaros ir paredzēts sasaistīt Ventspils, Rīgas un Liepājas jūras ostas ar I, II un IX Eiropas transporta koridoru. Tas pavērs plašākas iespējas piesaistīt ievērojamus finansu resursus šo Latvijai nozīmīgo starptautisko satiksmes savienojumu attīstībai un ļaus attīstīt tranzīta pārvadājumus, kas ir īpaši svarīgi Latvijas ekonomikā.

Centrālo lomu tranzītprocesā ieņem ostu pakalpojumi un dzelzceļš. Naftas un naftas produktu transportēšana sastāda apmēram 60% no Latvijas tranzīta. 90% no tranzītkravu apjoma tiek transportēti caur ostām. Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijas ostas kļūs par ES ostām ar no tā izrietošu iespēju būt par tranzīta koridoru uz Krieviju. Pēc ekspertu vērtējuma, tirdzniecības apjoms Baltijas jūras reģionā līdz 2015.- 2020. gadam dubultosies un ostās sasniegs vienu miljardu tonnu. Pašlaik Latvijas ostās tiek pārkrauti apmēram 50 miljoni tonnu kravu gadā (2000. gadā. — 52 miljoni tonnu), kas ir viens no augstākajiem rādītājiem, salīdzinot ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm.

Naftas un naftas produktu transportēšanas apjomi pa maģistrālajiem cauruļvadiem pēdējo gadu laikā ir nedaudz pieauguši. Tā kā pēc Ventspils ostas padziļināšanas un rekonstrukcijas naftas un naftas produktu pārkraušanas jaudas Ventspils ostā palielinājušās līdz 50 miljoniem tonnu gadā, tad, lai palielinātu visa tranzīta koridora caurlaides spēju, paredzēta jauna naftas vada ar jaudu 18 miljoni tonnu gadā būve (projekts “Rietumu cauruļvadu sistēma”). Bez tam tiek veikts arī esošo maģistrālo cauruļvadu remonts un naftas un naftas produktu pārsūknēšanas staciju rekonstrukcija un modernizācija.

Gaisa transporta attīstība pašlaik un tuvākajos gados, ņemot vērā pieprasījumu, balstīsies galvenokārt uz starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem. Pašlaik gaisa pārvadātāju attīstību kavē mazais tirgus apjoms (Latvijas iedzīvotāju nelielais skaits), kā arī zemais pieprasījums, kas izriet no iedzīvotāju pirktspējas. Pārvadātāju attīstība un veikto pārvadājumu apjoma pieaugums būs saistīts ar Latvijas aviokompāniju spēju paplašināt savu tirgus daļu. Tas var notikt pēc Latvijas iestāšanās ES vai Eiropas vienotās aviācijas telpas līguma noslēgšanas, kas dos iespēju Latvijas kompānijām brīvi piekļūt ES gaisa pārvadājumu tirgum. Latvija ir parakstījusi nodomu protokolu par Eiropas vienotās aviācijas telpas līguma noslēgšanu.

Jau kopš 1994.gada Latvijā transporta infrastruktūras attīstības izpētei un projektēšanai tiek izmantoti ES Phare programmas līdzekļi. ISPA fonda (ES finansu instruments, kas atbalsta projektus transporta infrastruktūras un vides jomā) vadība ir apstiprinājusi finansējumu 5 transporta sektora attīstības projektiem, no kuriem ISPA finansējums sastāda 75%. ISPA finansētie projekti paredz investīcijas austrumu-rietumu dzelzceļa koridora rekonstrukcijai, lidostas pievadceļam un Via Baltica ceļa posma uzlabojumiem.

Telekomunikāciju tirgus attīstība saskaņā ar ES dalībvalstu pieredzi paredz sektora liberalizēšanu un tarifu izlīdzināšanu, kas nodrošinās brīvu konkurenci telekomunikāciju tirgū un līdz ar to arī tarifu samazināšanu patērētājiem.

Latvijā telekomunikāciju sektoru raksturo publiskā fiksētā telekomunikāciju tīkla operatora SIA “Lattelekom” un divu publiskā mobilā radiotelekomunikāciju tīkla operatoru - SIA “Latvijas mobilais telefons” un SIA “Tele 2” darbība. Valdība ir pieņēmusi lēmumu rīkot izsoli trešā mobilo telekomunikāciju operatora licences izsniegšanai. Ir izveidota izsoles komisija. Satiksmes ministrija ir izstrādājusi izsoles nolikumu un iesniegusi to izskatīšanai Ministru kabinetā. Pēc izsoles nolikuma apstiprināšanas tiks izvēlēta konsultāciju uzņēmējsabiedrība, kas organizēs reklāmas kampaņu un veiks tehniskos izsoles darbus.

Telekomunikāciju likumprojekts, kas paredz SIA Lattelekom monopolstāvokļa saīsināšanu līdz 2003.gada 1.janvārim, ir pieņemts Saeimā 2. lasījumā.

Likums Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoru paredz vienotas valsts sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtības izveidošanu. Likumā noteikts, ka valsts regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu monopolu jomās, lai nepieļautu nepamatotu tarifu celšanos. Likums Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoru stāsies spēkā 2001.gada 1.jūnijā, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija savu darbību uzsāk 2001.gada 1.septembrī.

Telekomunikāciju sektors pēdējā pusgada laikā ir attīstījies gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. 2001. gada janvāra pirmajā pusē fiksētā tīkla pamatlīniju skaits ir sasniedzis 734 693 (1999.gadā- 731 527) un gaidītāju rinda ir samazinājusies līdz 19 000, kas ir divreiz mazāk nekā pirms gada. Ciparu tīklam pieslēgto pamatlīniju skaits 1999.gadā bija 40,6 %, bet 2001.gada sākumā – 52,2 %. Ir ieviesti jauni telekomunikāciju pakalpojumi, piemēram, DSL (datu pārraide pa telefonlīnijām).

Liberāla tirgus un konkurences priekšrocības apstiprina fakts, ka 2000. gadā ir strauji palielinājies mobilo sakaru lietotāju skaits. Šobrīd SIA “Latvijas mobilais telefons” un SIA “Tele 2” nodrošina 300 000 mobilo telefonu abonentu apkalpošanu.

Enerģētika. Grozījumi Enerģētikas likumā , kas saistīti ar elektroenerģijas pārpalikumu iepirkšanu no vēja ģeneratoriem, mazām hidroelektrostacijām un alternatīvas elektroenerģijas ražošanas iekārtām, paredz novērst ekonomiski nepamatotu elektroenerģijas ieguves veidu subsidēšanu ar elektroenerģijas tarifu palīdzību, kas var izkropļot konkurenci un padarīt vairākas mūsu tautsaimniecības nozares mazāk konkurētspējīgas.

Baltijas Ministru Padomes Enerģētikas komiteja sadarbībā ar Baltijas valstu energokompāniju sistēmas operatoriem un Energoapgādes regulēšanas institūcijām risina jautājumus, kas saistīti ar vienotā Baltijas elektroenerģijas tirgus izveidi.

Turpinās ES Phare programmas projekta Enerģētikas sektora pārstrukturēšana īstenošana. Projekta mērķis ir sekmēt Latvijas elektroenerģijas un gāzes tirgus liberalizācijas procesus saskaņā ar ES principiem par tirgus liberalizāciju.

Latvija ir sākusi darboties EK programmā SAVE II, kura ļauj piedalīties starptautiskās iniciatīvās, kas vērstas uz energoefektivitātes uzlabošanu.

Nacionālās investīciju programmas ietvaros turpinās projekti par siltumapgādes sistēmas uzlabošanu.

Energoefektivitātes fonds izsniedz kredītus ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītu projektu realizācijai. Fonda mērķis ir nodrošināt zemu procentu aizdevumu pieejamību mazu un vidēju apjomu energoefektivitātes projektu realizācijai. 2000.gadā ar Energoefektivitātes fonda atbalstu realizēti četri projekti par kopējo summu 102 610 Ls apmērā, tai skaitā ir veikta Valkas pilsētas katlu mājas rekonstrukcija, Cēsu rajona Mārsnēnu ciema centralizētās siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšana.

Vide. 2001.gada martā Latvija uzsāka iestāšanās ES sarunas sadaļā “Vides aizsardzība”. Vides aizsardzība ir uzskatāma par vienu no apjomīgākajām sadaļām sarunās par iestāšanos ES. Par to liecina fakts, ka 30% no Latvijas pieprasītajiem pārejas periodiem ir tieši vides sektorā. Lai uzlabotu vides kvalitāti, tuvāko 10-15 gadu laikā vides normatīvo aktu ieviešanai būs jāinvestē 850 miljoni latu, piesaistot gan ES finansējumu, gan divpusējo palīdzību, kā arī pašvaldību un privātos finansu līdzekļus.

Izdarot grozījumus likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu, tiks noteikta ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) kārtība gadījumiem, kad paredzētā darbība var radīt būtisku nevēlamu ietekmi uz citas valsts teritoriju. Latvija ir parakstījusi līgumu par sadarbību IVN pārrobežu kontekstā ar Igauniju un pašlaik notiek sarunas par līguma sagatavošanu ar Lietuvu.

Saeimā 2000.gada nogalē pieņemts likums Par radiācijas drošību un kodoldrošību , kas balstās uz ES pamatprincipiem. Saskaņā ar likumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā MK noteikumus par kārtību darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem. Kontroles un uzraudzības nodrošināšanai radiācijas drošības un kodoldrošības jomā 2001.gada otrā pusē tiks izveidots Radiācijas drošības centrs.

Ar 2001.gada martu spēkā ir stājies Atkritumu apsaimniekošanas likums. Moderna ES principiem atbilstoša atkritumu apsaimniekošana paredz atkritumu klasifikāciju, atkritumu poligonu ierīkošanu, kā arī atsevišķu kārtību bīstamo atkritumu veidu apsaimniekošanai. Lai samazinātu izlietotā iepakojuma nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, kā arī veicinātu brīvprātīgas vienošanās principu ieviešanu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā, izstrādāts Iepakojuma likumprojekts .

2001.gada martā pieņemtā likuma Par piesārņojumu mērķis ir mazināt un novērst piesārņojuma dēļ cilvēku veselībai un videi nodarīto kaitējumu. Likuma ieviešana palīdzēs samazināt saimniecisko darbību izraisīto vides piesārņojumu, kā arī nodrošinās pagātnē piesārņoto vietu apzināšanu un sanāciju. Sākts darbs pie jauna tiesību akta izstrādes, kas reglamentēs ūdens kvalitāti, piesārņojuma novadīšanu un dažādus ūdens izmantošanas veidus.

Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumam ir izstrādāti un apstiprināti pieci MK noteikumi, kas regulē mikroliegumu izveidošanu, paredz sodus par kaitējuma nodarīšanu īpaši aizsargājamiem augiem, dzīvniekiem un biotopiem, nosaka kārtību, kādā veicama Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešana, kā arī dzīvnieku populāciju atjaunošana. Latvijas un Dānijas speciālisti ir uzsākuši kopēju projektu Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkla izveidošanai.

Informātika . Tiek īstenota Nacionālā programma “Informātika (1999. – 2005.) ”. Tās ietvaros tiek realizēti valsts attīstībai stratēģiski svarīgi informātikas projekti. Programmas uzdevums ir realizēt universālu informācijas pakalpojumu koncepciju valstī, nodrošinot katram sabiedrības loceklim pieeju visa veida informācijai. Programmas ietvaros tiek īstenots, piemēram, Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas projekts, Integrētas bibliotekāru informācijas sistēmas projekts, Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekts.

2000.gadā tika uzsākts Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekts. Tā ietvaros vispirms tika atrisināts iedzīvotāju dzīvesvietas deklarācijas jautājums, 260 pašvaldībās ieviešot elektronisku iedzīvotāju uzskaites sistēmu, kā arī nodrošinot šīs pašvaldības ar datortehniku. Desmit pilotprojektu ietvaros vairākām pašvaldībām tika nodrošināta interneta pieeja. Projekta turpmākajā gaitā paredzēts nodrošināt vietējo pašpārvaldi un valsts iedzīvotājus ar visu tiem nepieciešamo informāciju.

2000.gada beigās Ministru kabinets apstiprināja sociāli ekonomisko programmu “ e-Latvija ”. Programmas “e-Latvija” mērķis, analoģiski Eiropas Savienības “ e -Eiropas” programmai, ir nodrošināt Latvijas integrāciju informācijas sabiedrībā, veicināt un uzlabot vispārēju interneta pieejamību, kā arī paplašināt informācijas pakalpojumu pieejamību visās dzīves jomās. 2001.gada aprīlī Informācijas sabiedrības nacionālā padome apstiprināja programmas izpildes plānu. Aktivitātes šajā jomā sasaucas ar Eiropas mēroga attīstības tendencēm elektronisko saziņas līdzekļu un informācijas tehnoloģiju jomā. ES galotņu tikšanās, kas notika 23.-24.martā Stokholmā, deklarēja dalībvalstu apņemšanos attīstīt iniciatīvu “e-Eiropa”, ko Eiropas Komisija uzsāka 1999.gadā, kā arī atbalstīt elektronisko tirdzniecību un strādāt pie interneta drošības.

2001.gada 23.aprīlī Ministru kabineta komiteja apstiprināja Likumprojektu par elektroniskajiem dokumentiem. Tā akceptēšana Saeimā tiek plānota 2001.gada oktobrī. Līdz 2001.gada beigām ir plānots pieņemt arī Likumu par valsts informācijas sistēmām , kas nodrošinās valsts informācijas sistēmu darbības normatīvo bāzi.

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi valdībā e-pārvaldes koncepciju. Tā paredz uzlabot valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitāti, izmantojot informācijas tehnoloģijas. Koncepcija paredz pakāpenisku sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas elektronizāciju laikā no 2002. līdz 2007. gadam: e-demokrātijas mehānismu ieviešanu līdz 2003. gadam (vēlēšanas, referendumi, aptaujas un politiskā saziņa internetā); pakalpojumu integrēšanu un pakārtošanu atbilstoši klientu dzīves situācijām, izmantojot vienas pieturas aģentūras, zvanu centrus, kā arī elektroniskos sakaru līdzekļus līdz 2005. gadam; kā arī Valsts pārvaldes iestāžu pārveidošanu par uz klientu orientētām organizācijām, būtiski palielinot to darbības efektivitāti, līdz 2005. gadam.

2001.gada 1.janvārī savu darbību uzsāka Datu valsts inspekcija, kas pārrauga personu datu aizsardzību. Elektroniskā veidā sazinoties ar pakalpojumu piegādātāju, tam paveras iespēja uzkrāt un izmantot arī privāta rakstura informāciju par pakalpojuma izmantotāju, kuru teorētiski ir pietiekami vienkārši izmantot arī negodprātīgos nolūkos. Pašreiz lielākajā daļā valsts pārvaldes iestāžu trūkst gan pieredzes, gan tehnisko līdzekļu, gan iekšējās kultūras, lai sabiedrība varētu justies droša, ka valsts pārvaldes iestādes spēs nodrošināt nepieciešamo personas informācijas aizsardzības līmeni. Līdz ar to personas datu aizsardzība iegūst prioritāru nozīmi. Tiek veidoti reāli mehānismi, kā Datu inspekcija varētu pārbaudīt, vai konkrētais pakalpojumu sniedzējs ir veicis visu nepieciešamo personas datu aizsardzībai (gan sistēmu izstrādes, gan darbināšanas laikā).

Valdība apņēmusies atbalstīt nepieciešamā studētgribētāju skaita informācijas tehnoloģiju (IT) jomā uzņemšanu Latvijas augstskolās. Aprēķini liecina, ka IT nozaru speciālistu sagatavošanai augstskolās būtu nepieciešams valsts atbalsts, piešķirot augstskolām par 2 milj. latu gadā vairāk nekā pašlaik, kā arī nepieciešama šīs nozares studentu kreditēšana.

 

4.Integrācija iekšlietās un tieslietās

Robežkontrole

Latvijas ārējā robeža būs Eiropas Savienības ārējā robeža. Latvijai ir jābūt spējīgai sargāt Latvijas robežas atbilstoši Eiropas Savienības ārējo robežu apsardzes principiem. 2001.gada 13.martā Ministru kabinets akceptēja valsts robežsardzes attīstības koncepciju 2001.–2005.gadam, kurā tika formulēti organizatoriskie, inženiertehniskie, likumdošanas, izglītojošie u.c. pasākumi, kas nodrošinātu šī uzdevuma izpildi.

Izpildot Valdības deklarācijas uzdevumu “ nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku un Robežsardzes sadarbību” , valdība ir atbalstījusi grozījumus esošajos likumos, nosakot, ka Valsts robežsardze ir atbildīga par visas valsts robežas apsardzību. Pildot jūras robežas apsardzības un kontroles uzdevumus, Robežsardze izmantos Nacionālo Bruņoto Spēku peldlīdzekļus, kā arī sadarbosies ar Jūras spēkiem robežapsardzības mērķiem nepieciešamās informācijas iegūšanā un apmaiņā. Tālākas sadarbības pilnveidošanas nolūkā uzsākta Eiropas Savienības finansēta projekta “ Integrētas robežu vadības stratēģijas izstrāde ” realizācija.

Turpinājās robežas infrastruktūras izveide. 2000.gada nogalē uzsākta 3 jaunu robežsargu nodaļu celtniecība, ko plānots pabeigt 2001.gada otrajā pusē, rekonstruēts Valsts robežsardzes Viļakas pārvaldes (šī pārvalde veic Latvijas – Krievijas robežas apsardzību) ēku komplekss.

Lai paaugstinātu Robežsardzes mobilitāti, 1999. gada Phare projekta ietvaros noslēgti līgumi par jaunu patruļmašīnu, sniega motociklu un patruļlaivu piegādi.

Lai paātrinātu robežkontroles procedūras un uzlabotu to kvalitāti, turpinās Robežkontroles elektroniskās informācijas sistēmas “REIS-1999” ieviešana. 45 robežas šķērsošanas vietās tiek izmantota tiešsaistes pieeja datu bāzēm.

Saskaņā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā , tiks izstrādāti noteikumi par robežas šķērsošanas vietu iekārtojumu un tehnisko aprīkojumu. Tas paaugstinās robežkontroles līmeni un tuvinās to Eiropas Savienības principiem attiecībā uz ārējās robežas šķērsošanas vietām.

ES eksperti ir norādījuši, ka ir panākta robežsardzes institucionālās kapacitātes nostiprināšana un ka tā spēs organizēt un attīstīt robežsardzes dienestu atbilstoši ES principiem. Ja finansiālie resursi sasniegs nepieciešamo līmeni un attīstība turpināsies saskaņā ar iecerētajiem uzdevumiem, valsts robežas pārvaldības stāvoklis nebūs šķērslis iestājai ES.

Turpinās Robežsardzes profesionālās sagatavošanas sistēmas attīstība. Rēzeknes robežsargu skola ir ieguvusi koledžas statusu. 2000.gada decembrī 210 robežsargi Phare programmas ietvaros uzsāka svešvalodu (angļu un vācu) apgūšanu.

2000.gada 28.decembrī tika parakstīti Latvijas un Lietuvas valsts robežas redemarkācijas dokumenti, juridiski pabeidzot Latvijas un Lietuvas valsts robežas atjaunošanu. Uz atjaunotās robežas ir uzstādītas robežzīmes un izveidota 5m plata robežas josla abās robežas līnijas pusēs.

 

Vīzu politika, imigrācija un patvērums

Lai pilnveidotu Latvijas vīzu, migrācijas politiku un robežkontroles procedūru, Iekšlietu ministrija ir iesaistījusies Phare horizontālās programmas projektā Migrācija, vīzas un ārējās robežas .

2000.gada 5.decembrī, izdarot grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.131 Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība, ir precizēti ieceļošanas lieguma noteikšanas termiņi un nosacījumi personām, kuru ieceļošana Latvijā nav vēlama, kā arī noteiktas amatpersonas, kuras ir tiesīgas iekļaut personas to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijā ir aizliegta.

Minētie grozījumi iekļauj arī prasību ieviest tranzītvīzas visu tranzītvilcienu pasažieriem. Papildus, 27. martā izdots Ministru kabineta rīkojums ” Par Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības Vienošanos par Krievijas Federācijas pilsoņu tranzītbraucieniem ar dzelzceļa transportu cauri Latvijas Republikas teritorijai denonsēšanu ”.

Turpinot darbu pie vienkāršotās robežšķērsošanas atcelšanas pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, Baltkrievijai iesniegts projekts Grozījumi Latvijas un Baltkrievijas Nolīgumā par vienkāršotu robežas šķērsošanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem .

2000.gada 4.decembrī tika noslēgts līgums par jauno Latvijas pasu izgatavošanu ar konkursa uzvarētājfirmu no Vācijas “Giesecke & Devrient”. Pirmo pasu izsniegšana plānota 2002.gada jūlijā. Jaunās Latvijas pases pilnībā atbildīs ES noteiktajiem tehniskajiem un drošības standartiem.

2001.gada 2.aprīlī Ministru kabineta komitejas sēdē akceptēts Patvēruma likuma projekts, kas papildus esošajam bēgļu statusam paredz pagaidu un alternatīvās aizsardzības tiesisko nodrošināšanu atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai un Eiropas cilvēku un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasībām.

Efektīva imigrācijas politikas īstenošana sekmējusi nelegālās imigrācijas plūsmas samazināšanos. Tuvākajā laikā tiks pabeigts darbs pie Imigrācijas likumprojekta izstrādes, kurā tiks panākta atbilstība ES likumdošanas principiem migrācijas jomā.

 

Cīņa ar noziedzību

Valdība apzinās organizētās noziedzības apkarošanas nozīmi iekšējās drošības un ekonomiskās situācijas uzlabošanai valstī. Cīņa ar organizēto noziedzību notiek tiesībsargājošo institūciju koordinētās darbības ietvaros.

Saskaņā ar Valsts policijas sagatavoto Pārskatu par noziedzības stāvokli valstī, 2000.gadā reģistrēti 50199 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 6230 vairāk nekā 1999.gadā (salīdzinājumam Lietuvā reģistrēti 82370, Igaunijā - 57799). Atklāts 21541 noziegums, kas ir par 875 vairāk nekā 1999.gadā.

Lai efektīvāk cīnītos ar organizētās noziedzības jaunām izpausmēm, Ekonomikas policijas biroja ietvaros ir plānots izveidot jaunas nodaļas: cīņai ar naudas atmazgāšanu; cīņai ar audio, video un datoru pirātismu; cīņai ar naudas, kredītkaršu un dokumentu viltošanu. Ekonomikas policijas biroja ietvaros jau darbojas nodaļa cīņai ar datornoziegumiem.

Lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku informācijas apmaiņu starp Valsts policiju un citu valstu tiesību aizsardzības iestādēm, tiks palielināts sakaru virsnieku skaits. Tuvākajā laikā plānots nosūtīt Latvijas pārstāvi uz Eiropolu (Nīderlande) un Vāciju.

Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu iekšlietu un tieslietu ministru tikšanās laikā 16. martā Briselē, kur tika pārstāvēta arī Latvija, panākta vienošanās par ciešāku sadarbību nelegālās imigrācijas, cilvēku kontrabandas un narkotiku apkarošanā.

Nostiprinot sadarbību starp valsts tiesību aizsardzības iestādēm, 2001.gada 1.pusgadā ir plānots izveidot informācijas apmaiņas sistēmu starp Narkotiku apkarošanas biroju un Valsts robežsardzi par “riska grupas” personām un personām, kuras saistītas ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti, tādējādi uzlabojot narkotisko un psihotropo vielu kontrabandas atklāšanu uz robežas. Tiks pilnveidota informācijas apmaiņas sistēma starp Narkotiku apkarošanas biroju un teritoriālajām policijas iestādēm par uzskaitē esošajām nepilngadīgajām personām.

Lai ierobežotu narkotiku nelegālo tirdzniecību un izplatību, turpinās narkotiku kontroles un narkomānijas novēršanas stratēģijas īstenošana - tiek stiprināta administratīvā kapacitāte, veikti profilakses un rehabilitācijas pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot nepilngadīgām personām. Narkotiku apkarošanas birojs sadarbībā ar Narkoloģijas centru regulāri izdod dažādus mācību materiālus un informatīvos bukletus par atkarības problēmām, tiek rīkoti mācību semināri par narkomānijas profilakses jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot izglītības sistēmā strādājošo speciālistu sagatavošanai. Labi darbojas nevalstiskās organizācijas.

Tuvāko mēnešu laikā tiks uzsākta twinning projekta “Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas novēršanas plāna izstrāde un ieviešana saskaņā ar ES rekomendācijām” īstenošana.

Sadarbojoties Narkotiku apkarošanas birojam, Valsts robežsardzei un Galvenajai muitas pārvaldei, notiek robežsardzes un muitas darbinieku apmācība Latgales un Zemgales reģionos par tādu noziedzīgu nodarījumu atklāšanas specifiku, kas saistīti ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti, kā arī par kontrabandas atklāšanas metodikas un pierādījumu savākšanas taktikas jautājumiem.

Intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā Latvijas likumdošana jau pašlaik pamatā atbilst ES standartiem. Tomēr aizvien kā neapmierinoša ir vērtējama Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbība, lai nodrošinātu šo likumdošanas normu ievērošanu praksē.

2000.gadā tika veiktas 172 pārbaudes nelikumīgu darbību ar autortiesībām un blakustiesībām apkarošanas jomā. Pārbaužu rezultātā: ierosinātas 28 krimināllietas par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem; sastādīts 101 protokols pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantiem; uzlikti naudas sodi 582 000 Ls apmērā.

Jautājums par intelektuālā īpašuma aizsardzību tika skatīts Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdēs, kā rezultātā valdība tika aicināta reizi trijos mēnešos un reizi gadā sniegt pārskatu par paveikto šajā jomā.

Īpaša uzmanība ir pievērsta administratīvās kapacitātes stiprināšanai. Galvenās kriminālpolicijas sastāvā plānots izveidot nodaļu audio, video un datorpirātisma apkarošanai (10 štata vietas), kā arī stiprināt Galvenās Muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas administratīvo kapacitāti, palielinot tās cilvēku un materiālos resursus.

Ministru kabinetā apstiprināšanai iesniegta intelektuālā īpašuma attīstības un aizsardzības nodrošināšanas stratēģiskās attīstības programma 2001.-2005.gadam, kā arī pasākumu plāns autortiesību un blakustiesību aizsardzības nodrošināšanā 2001.-2002.gadam.

Maijā paredzēts uzsākt twinning projektu ar Zviedriju, kura mērķis ir radīt juridisku pamatu, kas ļautu efektīvi cīnīties pret autortiesību, blakustiesību objektu un preču zīmju viltošanu, kā arī veicināt sadarbību starp iekšzemes un ārvalstu iestādēm. Tuvākā laikā plānots uzsākt arī Latvijas - Zviedrijas 3 gadu projektu, lai attīstītu autortiesību un blakustiesību aizsardzības mehānismu Latvijā.

Ja vēlamies efektīvu cīņu ar pirātismu, ir aktīvi jāiesaista sabiedrība. Tiek regulāri veikta sabiedrības informēšana par intelektuālā īpašuma aizsardzību.

Aktīvas Latvijā ir nevalstiskās organizācijas. Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas AKKA/LAA, kas pārstāv vairāk nekā 2000 Latvijas autoru, kā arī apmēram 80 ārvalstu autortiesību organizāciju biedrus, uzdevumi ir autoratlīdzības iekasēšana un autoru mantisko tiesību aizsardzība. Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija - Latvijas izpildītāju un producentu apvienība LaIPA administrē izpildītāju un producentu tiesības Latvijā. Latvijas Mūzikas producentu Apvienība LaMPA nodrošina uzņēmumus un organizācijas ar metodoloģisku un praktisku palīdzību, kā arī cīnās pret fonogrammu pirātismu, veicot skaņu ierakstu ekspertīzi. Datorprogrammu autortiesību aizsardzības aģentūra, kas apvieno piecas lielākās datorprogrammu ražotājkompānijas, cīnās pret datorprogrammu pirātismu.

Rūpnieciskā īpašuma jomā turpinās Latvijas likumdošanas saskaņošana ar ES standartiem. Lai pilnībā nodrošinātu rūpnieciskā īpašuma tiesību ievērošanu, ir jāpanāk tiesu sistēmas kompetences un efektivitātes palielināšana.

Korupcijas apkarošana ir skaidra valdības prioritāte. Galvenie priekšnoteikumi korupcijas apkarošanā ir radīti - nostiprinātas institūcijas, notiek likumdošanas pilnveidošana un korupcijas novēršanā aktīvi iesaistījušās nevalstiskās organizācijas. To savā jaunākajā Progresa ziņojumā atzinusi arī Eiropas Komisija.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Latvijas nodaļa “Delna” ir atzinusi, ka Latvijā sabiedrības bažas par korupciju ir lielākas nekā tās reālā izplatība.

Pilnveidojot pretkorupcijas politiku, jau trešo reizi atjaunota Korupcijas novēršanas programma. Tā pieņemta Korupcijas novēršanas padomē šī gada 7. februārī un papildināta ar pasākumiem ziņotāju aizsardzībā, kriminālprocesa uzlabošanā un tālāko pievienošanos starptautiskajiem pretkorupcijas instrumentiem.

Pasaules Bankas pētījumā par korupciju pārejas sabiedrībās Latvijā konstatēts viens no zemākajiem administratīvās korupcijas un salīdzinoši augsts valsts ”nozagšanas” līmenis. Atbildot uz pētījuma rezultātiem, valdībā izstrādāts likumprojekts “Par Politisko partiju finansējumu”, paredzot partiju valstiskās finansēšanas ieviešanu un politiskās atbildības un atskaitīšanās nostiprināšanu.

Savukārt Latvijas ārpolitikas institūta pētījumā par tiesu varas lomu korupcijas novēršanā secināts, ka tiesas nevar pieskaitīt pie korumpētākajām institūcijām un korupcija tur nav sistemātiska parādība. Secināts arī, ka tiesu varas pārstāvju neatkarīgais stāvoklis ir svarīga garantija politiski neietekmētiem lēmumiem. Vienlaikus praksē dažkārt šo neatkarību apdraud tiesnešu un tiesu nepietiekamais materiālais nodrošinājums, tiesnešu apstiprināšanas kārtība un atkarība sociālo jautājumu ziņā no pašvaldību vai valsts iestādēm. Korupcijas iespēju novēršanai tiesās, joprojām nav nodrošināta visu tiesas spriedumu publicēšana, piemērotu telpu trūkums tiesnešu ex parte sarunās.

Valdībā izstrādāts likumprojekts par jaunā Korupcijas apkarošanas biroja izveidi. Šādu soli atbalsta arī Ārvalstu investoru padome. Tomēr legālās prezumpcijas un īpašuma sākumdeklarēšanas principu izstrāde ir aizkavējusies. Par jauno termiņu noteikts š.g. 30. jūnijs.

Ņemot vērā sabiedrībā izplatīto domu par korupciju atsevišķās institūcijās, piemēram, muitā, ir ieviests darbinieku rotācijas princips. Līdz šī gada beigām visos svarīgākajos muitas punktos paredzēta arī video novērošanas kameru uzstādīšana. Savukārt, saskaņā ar ES ekspertu konstatēto, robežsardzē korupcijas izplatība tikpat kā nav novērojama.

Sabiedrības iesaiste un informēšana ir vēl viens virziens, kurā valdība aktīvi strādā, lai kliedētu mītus par korupciju. Piemēram, privatizācijā kopš š.g. sākuma nevalstiskā organizācija Delna kā novērotājs seko līdzi Latvijas kuģniecības privatizācijas gaitai. Sabiedrības izglītošana tiek īstenota arī Phare Pretkorupcijas novēršanas programmas ietvaros. Piemēram, Latvijas skolās uzsākti projekti “Kopā pret korupciju”. Lai apmainītos ar pieredzi par praktiskajām metodēm korupcijas apkarošanā, šī gada aprīlī notika starptautisks seminārs prokuroriem, tiesnešiem un policistiem.

Tiesu sistēmas reformu gaita kopumā ir pārāk lēna. Svarīgākās reformu jomas ir tiesu procesa paātrināšana, tiesu infrastruktūras nostiprināšana, tiesnešu mācības un ieslodzījuma vietu modernizācija. Vairākkārt sabiedrībā izskanējusi atziņa, ka tiesu sistēmas reformai ir nepietiekams finansiālais atbalsts, tāpēc valdība to izvirzījusi par 2002. gada prioritāti.

Valdība īsteno spriedumu izpildes reformu. Tā vērsta uz tiesu izpildītāju kā brīvas juridiskas profesijas ieviešanu. Lai ieviestu efektīvu tiesu spriedumu izpildi, valdībā apstiprināts likumprojekts “Par zvērinātajiem tiesu izpildītājiem”. Šī gada vidū plānots uzsākt tiesu izpildītāju mācības. Izstrādāti grozījumi likumā “Par tiesu varu”.

Ir jānovērš situācija, ka ap 40% personu ieslodzījuma vietās atrodas bez tiesas sprieduma un lietas tiek izskatītas vairāku gadu garumā. Š.g. aprīlī ir pabeigta Centrālcietuma otrā korpusa atjaunošana. Jaunās ēkas apdzīvotības platība uz katru personu, tehniskie risinājumi un drošības sistēmas atbilst Eiropā pieņemtajiem standartiem. Lai mazinātu tiesu telpu pārslogojumu, uzsākta jaunās Rīgas apgabaltiesas ēkas celtniecība Abrenes ielā 3. Lai novērstu korupcijas iespējas tiesās un nodrošinātu liecinieku aizsardzību, pieņemtas celtniecības vadlīnijas tiesu ēkām. Š. g. februārī izveidota darba grupa jauna Kriminālprocesa likuma izstrādei. Likums nepieciešams, lai paātrinātu krimināllietu izskatīšanas procesu un samazinātu tā izmaksas.

Tiesu modernizāciju paredzēts pabeigt līdz 2002. gadam. Pašlaik ir datorizētas visas 5 apgabaltiesas un 12 rajonu un pilsētu tiesas. Tas paātrina lietu izskatīšanu, jo nodrošina kvalitatīvu pieeju informācijai.

Pilnveidojot starptautisko tiesisko sadarbību, starp Latvijas un ārvalstu tiesībsargājošām institūcijām un tiesām Tieslietu ministrijā izveidota Tiesiskās sadarbības nodaļa. Vēl viens solis starptautiskās sadarbības attīstībā ir jaunā Tiesnešu mācību centra atvēršana Rīgas juridiskajā augstskolā, kurā uzsāktas valodu un datorapmācības tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Arī Sorosa fonds Latvijā un Apvienoto nāciju attīstības programma atbalsta šo iniciatīvu. Tiesnešu mācības ES tiesībās tiek veiktas Phare twinning projekta ietvaros “Tiesu sistēmas reforma”. Eiropas Savienības tiesību jautājumos specializējas 39 tiesneši – pa vienam tiesnesim no katras pirmā un otrā līmeņa Latvijas tiesas.

 

5.Kopējā ārējā un drošības politika

Latvijas kā Eiropas Savienības asociētās valsts interesēs ir svarīgi pierādīt politisko gribu un ar praktiskām aktivitātēm panākt iesaisti un tālāku integrāciju Eiropas Kopējās ārējās un drošības politikas ietvaros.

Kopš Ķelnes samita ES dalībvalstis strādā pie apvienotu nacionālo bruņoto kontingentu izveides krīžu noregulēšanai un miera uzturēšanas operācijām Kopējās Eiropas drošības un aizsardzības politikas (KEDAP) ietvaros. Latvija, tāpat kā jebkura Eiropas valsts, būdama ieinteresēta kontinenta stabilitātē, atbalsta efektīva krīžu noregulēšanas mehānisma izveidi. Latvijai ir būtiski, ka ES valstis, strādājot pie savu militāro spēju ģenerācijas (mērķis pabeigt līdz 2003. gadam), vienlaicīgi attīsta Eiropas krīžu menedžmenta dialoga un sadarbības kultūru, tajā iesaistot arī 15 ne-ES valstis. Tas dod iespēju apspriest ne tikai Eiropas drošību un stabilitāti, bet arī kopīgi rīkoties, lai to nodrošinātu.

Latvijas atbildīgās institūcijas ir devušas savu ieguldījumu regulāra un atvērta konsultāciju mehānisma attīstībā. Ārlietu un Aizsardzības ministrijas pārstāvji aktīvi piedalās politiskajās un militāro ekspertu konsultācijās 15+15 valstu formātā. Tā kā Kopējā Eiropas drošības un aizsardzības politika pašlaik vēl tikai tiek veidota un attīstīta, Latvija mērķtiecīgi izmanto iespēju iegūt adekvātu informāciju, piedalīties diskusijā un paust savu viedokli. Pilnveidojoties KEDAP struktūrām, arī Latvija ir nozīmējusi savus pārstāvjus sadarbībai ar Politikas un drošības komiteju, Militāro komiteju un Militāro štābu.

Jau 2000. gada nogalē Latvija 15+15 valstu aizsardzības ministru sanāksmē apliecina sevi kā līdztiesīgu partneri, kurš spējīgs uzņemties kopīgus pienākumus. ES šīs Latvijas vienības pilnībā būs pieejamas 2003. gadā, un Latvija būs gatava to rotācijai. Piedāvātās vienības ir Latvijas spēku ieguldījums, kas pieejams gan NATO, gan ES. 2001. gada 8. martā notika ES un Latvijas divpusējās konsultācijas.

Latvija uzskata, ka sadarbība un iesaiste Kopējā drošības un aizsardzības politikā un mūsu valsts konsekventi īstenotā integrācija NATO ir savstarpēji saistīti un viens otru papildinoši procesi, kuri neprasa pūliņu un resursu dublēšanu. Latvija, tāpat kā mūsu partneri ES, iestājas par transatlantiskās saites saglabāšanas un ES – NATO sadarbības nozīmi.

 

6.Kultūra un izglītība

Turpinot iesākto darbu, valdība 2001.gada 14.februārī apstiprināja nacionālās programmas “Kultūra” apakšprogrammas “Vizuālā māksla” un “Teātris”. Līdz ar to ir pieņemta visa nacionālā programma. Tā ir pieejama plašai sabiedrībai.

Viens no Kultūras programmas uzdevumiem ir latviešu valodas attīstība. Eiropas Padome un Eiropas Savienība ar UNESCO atbalstu 2001. gadu ir pasludinājusi par Eiropas Valodu gadu, kurā aktīvi iesaistījusies arī Latvija. Aprīlī Rīgā notika starptautiska konference par Eiropas mazo tautu valodām, kurā tika uzsvērta latviešu valodas loma nācijas un tās kultūras attīstībā.

Eiropas Savienības kultūrpolitika sakrīt ar Latvijas interesēm kultūras attīstībā un popularizēšanā. Kultūrapmaiņa un sadarbība Eiropas Savienībā aptver literatūru, teātri, mūziku, vizuālo mākslu, kultūras mantojumu, kino. Tāpēc Latvija ir ieinteresēta izmantot ES kultūrpolitikas instrumentus – Eiropas Kopienas kultūras programmas. Ar 2001.gadu mūsu valsts piedalīsies jaunajā programmā “Kultūra 2000”, kas aptver trīs iepriekšējo gadu programmas “Raphael”, “Ariane” un “Kaleidoskope”. No programmas “Kultūra 2000” budžeta līdzekļiem 2001.gadā paredzēts finansēt gan eksperimentālus un inovatīvus kultūras projektus, gan ilgtermiņa (2-3 gadu) sadarbības projektus, kuros iesaistītas dažādu valstu kultūras iestādes, kā arī pasākumus Eiropas kultūras galvaspilsētu programmu ietvaros.

Latvijas kultūras organizācijas un iestādes paredz aktīvi piedalīties šajā programmā. Projekti tiek gatavoti kultūras mantojuma saglabāšanā un restaurācijā, vizuālajā mākslā, grāmatniecībā un bibliotēku darbā, mākslas festivālu organizēšanā. Eiropas Savienība finansē 40 – 50 % no projekta kopējām izmaksām. Lai nodrošinātu plašāku kultūras darbinieku un mākslinieku iesaistīšanos programmā, 2001.gadā Kultūras ministrijas budžetā papildus nepieciešami 231 748 Ls; 2002.gadā – 233 046 Ls; 2004.gadā – 234 344 Ls. Latvijas eksperti piedalīsies programmas “Kultūra 2000” radošās mākslas projektu izvērtēšanā Briselē.

Š.g. 15.februārī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”. Šī likuma atbilstība ES principiem nodrošina Latvijas skatītājiem iespēju bez papildus maksas tiešraidē skatīties plašu sabiedrību interesējošus pasākumus, piemēram pasaules un Eiropas čempionātus dažādos sporta veidos. Likums garantē raidlaika daļu nacionālajai produkcijai un neatkarīgo producentu jaunākajiem darbiem, veicinot nacionālās audiovizuālās nozares attīstību. Noteikta raidlaika daļa jāparedz Eiropas darbiem, kas veicinās programmu daudzveidību.

Latvijas kultūrpolitikas prioritāte kinematogrāfijas jomā ir attīstīt filmu ražošanu. Lai uzlabotu filmu ražotāju kvalifikāciju un tālākizglītību, veicinātu Latvijas un Eiropas filmu izplatīšanu, Latvija plāno piedalīties Eiropas Kopienas audiovizuālās jomas atbalsta programmā Media Plus . Programma ļaus Latvijas kino un televīzijas profesionāļiem iesaistīties Eiropas mēroga sadarbībā – mācībās, projektu izstrādē, kā arī saņemt atbalstu filmu un programmu izplatīšanai, piemēram, subsīdijas filmu dublēšanai vai subtitrēšanai. 2002.gadā valsts budžetā papildus ir nepieciešami 60 000 Ls, lai segtu dalības maksu šai programmā, kā arī līdzfinansējums projektiem un līdzekļi koordinējošas institūcijas Media Desk izveidei.

Saskaņā ar ES Ministru Padomes lēmumu, Latvija 2001.gadā organizē Rīgā Eiropas kultūras mēnesi šā gada augustā, septembrī. Darbu ir uzsācis Eiropas kultūras mēneša birojs. Rīgā notiks Eiropas skaņu simpozijs, Starptautiskais jauno mediju kultūras festivāls un pasākumu sērija “Māksla + Komunikācijas 2001”, Trešais Eiropas Dzejas apaļais galds, Starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus” un daudzi citi pasākumi. Eiropas Kopienas programmas “Kultūra 2000” ietvaros Eiropas Komisijai ir iesniegts projekts “Eiropas kultūras mēnesis Rīgā”.

Valdība izstrādā tādu Latvijas izglītības sistēmu , kas pilnveido Latvijas iedzīvotāju iespējas sekmīgi konkurēt pasaules darba tirgū. Visos izglītības sistēmas attīstības dokumentos ir izvirzīts kopīgs izglītības attīstības mērķis - orientācija uz vērtību apziņas un patstāvīgas domāšanas veidošanu un zināšanu praktiskās lietošanas attīstību.

Notiek darbs pie Izglītības attīstības programmas 2001.-2005.gadam projekta. Tiek izstrādāti programmas detalizēti pielikumi Izglītības attīstības programmas īstenošanas pasākumi un Situācijas apraksts pa izglītības pakāpēm un veidiem. Programma paredz četrus galvenos izglītības attīstības virzienus: izglītības kvalitātes, resursu efektīvas izmantošanas palielināšana, izglītības pieejamības nodrošināšana un institucionālā attīstība.

2000.gada decembrī stājās spēkā Grozījumi Augstskolu likumā , kas saskaņā ar Boloņas deklarācijas principiem ievieš arī Latvijas augstākajā izglītībā profesionālas pakāpes (bakalaura, maģistra grādus) un paredz iespēju pārejai no akadēmiskajām uz profesionālajām studiju programmām. Sākot no 2004.gada uzņemšana augstskolās notiks, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Likums uzsver ar Eiropas valstu izglītību samērojamu studiju programmu izveidi Latvijas augstskolās.

Sadarbībā ar Nodarbinātības valsts dienestu izstrādātas rekomendācijas valsts pasūtījuma organizācijai profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanai, kā arī vienotas prasības pieaugušo profesionālās tālākizglītības programmu izstrādei un īstenošanai.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieviešanai izveidota normatīvo aktu bāze koledžu izveidei un mācību programmu ieviešanai: apstiprināts koledžas paraugnolikums un Valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standarts. Tiek turpināts darbs, lai izglītības programmu un koledžu akreditācijas noteikumus saskaņotu ar augstskolu prasībām.

Vienotas valsts pārbaudījumu sistēmas ieviešanai profesionālajā izglītībā ir izstrādāta centralizēto kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība, valsts noslēguma pārbaudījumu kārtība profesionālās izglītības iestādēs, pilnveidots mācību un eksaminācijas centru tīkls, kā arī ir uzsākta centralizēto kvalifikācijas eksāmenu īstenošana mācību eksaminācijas centros 2. un 3. līmeņa profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

Turpinās darbs pie Profesionālās tālākizglītības programmu akreditācijas kārtības un rekomendāciju izstrādes reģionālo profesionālās izglītības iestāžu tīklu optimizācijai. Pieaudzis audzēkņu skaits komercizglītības, apkalpojošo arodu, transporta un sakaru programmās, bet samazinās pieplūdums lauksaimniecības un mežkopības izglītības programmās. Kopš reformu uzsākšanas profesionālajā izglītībā ir izveidotas un tiek piedāvātas jaunas programmas komercizglītībā, vides zinību sfērā, tūrismā, sociālajā aprūpē, civilajā aizsardzībā.

Latvija aktīvi piedalās ES sadarbības programmās zinātnē un tehnoloģiskajā attīstībā: 5. ietvara programmā 2000.gadā iesniegti 120 sadarbības projektu pieteikumi, no kuriem ES finansējumu saņēmuši 30; INTAS programmā 2000.gadā iesniegti 20 projektu pieteikumi; COST programmas ietvaros Latvijas zinātnieki aktīvi darbojas 24 akcijās dažādās zinātņu nozarēs un pieteikušies vēl 4 akcijās, savukārt EUREKA programmas ietvaros Latvija piedalās trīs šīs programmas atbalstītos projektos.

Ministru Kabinetā ir iesniegta Zinātniskā un akadēmiskā personāla atjaunošanas valsts programma , kas paredz papildus finansējumu valsts budžetā Zinātnes programmā no 2001.- 2004.gadam 2,9 milj. Ls apmērā. Lai nodrošinātu akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanos, valstij katru gadu vidēji nepieciešami 300 jauni zinātņu doktori un doktorantūru vietu skaits jāpalielina līdz 2000. Savukārt doktorantūras stipendijas apmērs jāpalielina no 58 Ls mēnesī līdz 90 Ls. Programmā paredzēts optimizēt emeritēto zinātnieku skaitu, finansiāli veicināt ārvalstīs strādājošo Latvijas zinātnieku reemigrāciju un atbalstīt spējīgāko doktorantu studijas ārvalstīs.

Izstrādāta pilotprogramma Informācijas tehnoloģijas augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana , lai nodrošinātu nepieciešamo augsta līmeņa speciālistu (vadošo pētnieku, profesoru) skaitu vienā no prioritārajiem zinātņu virzieniem Latvijā. Šīs programmas realizācijai būtu nepieciešami papildus budžeta līdzekļi.

Attiecībā uz informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošanu, Augstākās izglītības padome ir ieteikusi 2001./2002. mācību gadā datorzinību jomā valsts dibinātās augstākās izglītības iestādēs uzņemt 520 studentus, kuri tiktu finansēti no valsts budžeta līdzekļiem. Aprēķini liecina, ka informāciju tehnoloģiju speciālistu sagatavošanai augstskolās būtu nepieciešams valsts atbalsts, piešķirot augstskolām par 2 milj. latu gadā vairāk nekā pašlaik, kā arī nepieciešama šīs nozares studentu kreditēšana.

Eiropas Kopienu programmās Socrates , Leonardo da Vinci un Youth piedalās gan skolēni un skolotāji, gan profesionālās un augstākās izglītības pasniedzēji un akadēmiskais personāls, kā arī studenti un jaunieši ārpus formālās izglītības sistēmas, nevalstiskās organizācijas un citas ar izglītību saistītas organizācijas un institūcijas. Programmu projektu ietvaros skolēnus iesaista aktuālos projektos, kā arī pilnveido skolotāju profesionālo kvalifikāciju, strādā pie studiju programmu un mācību līdzekļu izstrādes un pilnveides, mācību aprīkojuma modernizācijas. Programmas piedāvā plašas mācību spēku, studentu, jaunu strādnieku apmaiņas un stažēšanās iespējas, kā arī veicina izglītības iestāžu un institūciju nostiprināšanu, organizējot to personālam īpašus izglītošanas un pieredzes apmaiņas pasākumus. Projektu un pasākumu īstenošanā īpašs uzsvars tiek likts uz jauno informācijas tehnoloģiju izmantošanu izglītības un apmācības procesā.

EK programmas Socrates apakšprogrammas Comenius ietvaros 2000.gadā skolu sadarbības projektos iesaistījušies 65 skolotāji no 39 skolām. 11 projekti īstenoti skolotāju kvalifikācijas celšanai, 32 skolotāji piedalījušies tālākizglītības kursos un speciālos svešvalodu kursos. 2000./2001.mācību gadā Latvijā ir 1074 skolas un 29262 skolotāji. 16 augstākās izglītības iestādes (no tām 7 reģionālās) piedalījušās Erasmus aktivitātēs, kuru ietvaros 200 studenti tika apstiprināti studijām ES valstu universitātēs, apmēram 50 Latvijas profesori lasījuši lekcijas Eiropas augstskolās. 10 Latvijas augstskolas ievieš Eiropas kredītu pārneses sistēmu. Ir realizēts projekts pieaugušo izglītības jomā, kura ietvaros ir izstrādāta un testēta Pieaugušo izglītības stratēģija integrētai reģionālai attīstībai .

2000.gadā Leonardo da Vinci programmas ietvaros piešķirti 754 mobilitātes granti

375 sākotnējās profesionālās izglītības studentiem, 171 jauniem strādniekiem un bezdarbniekiem, 188 profesionālās izglītības skolotājiem, 4 valodu speciālistiem un 16 augstākās profesionālās izglītības studentiem. Ir apstiprināta un uzsākta divu pilotprojektu realizācija.

Youth programmas ietvaros akceptēti 22 jaunatnes apmaiņas projekti, kuros iesaistīti 903 jaunieši, no kuriem apmēram 27% jaunieši ir no nelabvēlīgām ģimenēm, jaunieši, kas lietojuši narkotikas, vai bijuši iepriekš sodīti, jaunieši invalīdi, jaunieši no attāliem lauku rajoniem.

164 jaunieši piedalījušies 46 iniciatīvu projektos. 2000.gadā Latvija pirmo reizi iesaistījās arī Eiropas brīvprātīgā darba projektos. No 14 iesniegtajiem projektiem finansējumu piešķīra 12.

 

7. Zināšanas par Eiropas Savienību

Jau 1998.gadā ir izstrādāta un apstiprināta “Stratēģija Latvijas sabiedrības informēšanai par ES”. Izveidots un darbojas Eiropas integrācijas birojs (EIB) un tā bibliotēka, Saeimas ES informācijas centrs, Eiropas Komisijas Delegācijas Eiropas Savienības Informācijas centrs. Tāpat informāciju var iegūt pašvaldībās, nevalstiskajās organizācijās, augstskolās, bibliotēkās. Kopš 2001.gada 32 Latvijas rajonu bibliotēkās darbojas Eiropas Savienības informācijas punkti. Eiropas Savienības informācijas centrs regulāri organizē plašu diskusiju ciklu ‘’Eiropas dialogi’’, kā arī sarunas interesentiem par aktuālajiem ES integrācijas jautājumiem ‘’Eiropas vakari’’.

Viena no nozīmīgākajām institūcijām sabiedrības informēšanā par ES ir Eiropas integrācijas birojs un tā bibliotēka. Šeit atrodami Eiropas Kopienu oficiālie dokumenti, grāmatas, pētījumi par Eiropas Savienību, visas Latvijā izdotās publikācijas, periodiskie izdevumi. No 2000.gada 1.decembra līdz 2001.gada 1.aprīlim bibliotēku apmeklējuši 974 iedzīvotāji . EIB interneta mājas lapa no 2000.gada 1.decembra līdz 2001.gada 1.aprīlim apmeklēta 10 885 reizes. . Eiropas integrācijas birojs izdod specializēto žurnālu ‘’Latvija un Eiropas Savienība’’ un reizi mēnesī sagatavo elektronisko izdevumu ‘’EIB jaunumi’’, ko pa elektronisko pastu saņem ap 2000 adresātu. ‘’EIB jaunumus’’ iespējams lasīt arī Eiropas integrācijas biroja interneta mājas lapā.

2000.gadā Eiropas integrācijas padome apstiprināja ‘’Vadlīnijas sabiedrības informēšanai par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā’’. Ir izveidota starpministriju Koordinācijas grupa sabiedrības informēšanai, kas ir izstrādājusi ministriju un citu institūciju pasākumu plānu sabiedrības informēšanai par Latvijas integrāciju ES 2001.gadam.

Intensīvākā informācijas izmantotāju mērķauditorija ir ekonomiski aktīvie (20-40 g.v.) rīdzinieki. Rīgā atrodas galvenās par ES jautājumiem informējošās institūcijas, šeit notiek dažādi ar ES saistīti pasākumi.

Pašreiz Latvijā sabiedrības informētībā par ES jautājumiem ir vērojama sekojoša situācija – tā sabiedrības daļa, kas aktīvi interesējas par ES jautājumiem, var iegūt plašu informāciju. Jautājums ir, kā radīt interesi par LR integrāciju ES plašā sabiedrībā, piemēram ārpus Rīgas auditorijā, pensionāru vidū.

30,1% aptaujāto atzinuši, ka viņiem trūkst vispārējas informācijas par ES, 25,7% vēlas saņemt vairāk informācijas par sociālo un veselības aizsardzības politiku, 24,3% - par nodarbinātības politiku.

Nevar apgalvot, ka informācijas par ES būtu maz, bet tās pieejamība plašai sabiedrībai tomēr ir ierobežota. Ir dažādi specializētie preses izdevumi kā “Latvija un ES”, “Eiroziņas” u.c., bet to valoda bieži vien ir sarežģīta. Ir nepieciešami vienkārši un skaidri izklāstīti materiāli, nepārvērtējot lasītāja zināšanu līmeni un līdz ar to neatgrūžot viņu. Aktīvāk šajā darbā būtu jāiesaista preses izdevumi, kuri pašreiz informē par ES aktualitātēm, bet reti iekļauj analītiskus vai populāri informējošus materiālus.

Sadarbībā ar Sorosa Fondu, Tieslietu ministriju un r/a ‘’Labvakar’’ divas reizes mēnesī tiek veidots raidījums ‘’1=1'’, kuru translē Latvijas Televīzijas 1.un 2.kanālā latviešu un krievu valodā. Katru nedēļu top Latvijas Radio raidījums ‘’Eiropas atslēgas’’. 2001.gadā ar Zviedrijas valdības atbalstu EIB izdevis četras brošūras no sērijas ‘’es un ES’’ krievu valodā, kā arī brošūru ‘’Kur Latvijā var atrast informāciju par Eiropas Savienību?’’. Saeimas ES informācijas centrs Latvijas Radio 2 katru darba dienu veido ziņu raidījumu “Eiroinfo”. Ik nedēļu tiek izdots informatīvs izdevums “Eiroziņas”. Ar Zviedrijas valdības atbalstu katru nedēļu tiek gatavoti informatīvi materiāli Latvijas rajonu un pilsētu laikrakstiem. Katru otro nedēļu tiek publicēti materiāli krievu valodā iznākošajā laikrakstā Čas. Eiropas Komisijas Delegācija izdod informatīvo biļetenu ‘’Sveiks Eiropā’’. Latvijas iedzīvotājiem iespējams skatīt arī tematiski skaidrojošu televīzijas raidījumu ‘’Eiropas nolaupīšana’’.

Par tradīciju kļuvusi no 7. līdz 12.maijam Eiropas Kustības Latvijā, Kluba ‘’Māja – jaunatne vienotai Eiropai’’, Eiropas integrācijas biroja, Eiropas Savienības Informācijas centra un Ārlietu ministrijas rīkotā ikgadējā Eiropas nedēļa , kuras laikā notiek lekcijas, diskusijas, atvērto durvju dienas u.c. plašai sabiedrībai pieejami pasākumi.

Par dažādiem ar integrāciju ES saistītiem aspektiem seminārus, diskusijas un citus pasākumus organizējusi Eiropas Kustība Latvijā, Klubs ‘’Māja – jaunatne vienotai Eiropai’’, Latvijas Pašvaldību Savienība, Eiropas koledža u.c. Vairākos pasākumos piedalījušies arī valdības un Saeimas pārstāvji.

Klubs ‘’Māja – jaunatne vienotai Eiropai’’ sadarbībā ar Eiropas Komisijas Delegāciju Latvijā, Eiropas integrācijas biroju, Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centru un ES dalībvalstu vēstniecībām organizēja konkursu jauniešiem ‘’Latvija Eiropā’’ (2000.gadā konkursa nosaukums bija ‘’Atklāj Eiropu!’’).

Valdība ir ieinteresēta plaši diskutēt par valsts virzību uz ES. Ar Ziņojumu par Stratēģijas izpildi tā informē gan Latvijas Saeimu, gan sabiedrību par paveikto ceļā uz ES. To, ka valdībai ir ļoti nozīmīgs iedzīvotāju viedoklis, apstiprina daudzie sabiedrības izvērtēšanai nodotie, ar ES principiem saistītie programmatiskie dokumenti, piemēram, Sabiedrības integrācijas programma, Nacionālā programma “Kultūra”, pilotprojekts par pabalsta ieviešanu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai, Pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts un daudzi citi.

 

8. Finansu līdzekļi

Lai sasniegtu finansu stabilitāti, nepieciešams īstenot starptautiski atzītu finansu politiku – valdības noteiktās stratēģiskās prioritātes saistīt ar vidēja termiņa valsts budžeta vadību. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības iespēju apzināšana un fiskālās politikas saistība ar pieejamiem resursiem, valsts budžeta izdevumu pārskatīšana un stratēģisko plānu izstrādāšana visos līmeņos ļaus efektīvāk izlietot ierobežotos budžeta resursus, tā sniedzot sabiedrībai kvalitatīvus pakalpojumus, nodrošinot Latvijas virzību uz Eiropas Savienību, sekmējot valsts pārvaldes reformu, kā arī īstenojot valsts izdevumu vadības pilnveidošanu.

Tiek atjaunota Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā (NPIES) 2001.-2003.gadam, kurā ietverto pasākumu realizācijai paredzētie finansu resursi plānoti, izmantojot reāli pieejamo valsts budžeta līdzekļu principu – atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2001.gadam” noteiktajam. Jauniem integrācijas pasākumiem, kurus paredzēts īstenot 2002. un 2003.gadā, nepieciešamos resursus ministrijas pamato ar ekonomiskajiem aprēķiniem un iekļauj ministriju prioritāro pasākumu pieprasījumā 2002.gadam.

Saskaņā ar likumā “Par budžetu un finansu vadību” noteikto ir uzsākts vidēja termiņa budžeta plānošanas process 2002.-2006.gadam, nodrošinot resursu plānošanu un izlietošanu atbilstoši valdības prioritātēm, makroekonomiskās attīstības prognozēm un fiskālai politikai. Valdība akceptēja Vidējā termiņa valsts budžeta plānošanas metodoloģijas pamatnostādnes , kuras nosaka galvenās jomas un principus, saskaņā ar kuriem tiks veikta budžeta plānošana. Metodoloģija paredz, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes vidējā termiņā pārskatīs savas funkcijas un attiecīgi budžeta programmu izdevumus, tā nodrošinot efektīvu budžeta līdzekļu izlietojumu.

Vidējā termiņa budžeta plānošanas process ir ciešā sasaistē ar ministriju stratēģisko dokumentu izstrādi, paredzot uzsākt pilotprojektu izstrādi – sagatavot atsevišķu ministriju stratēģiskos plānus vidējam termiņam.

Valsts finansu kontroles mehānisma uzlabošana ir nepieciešama, lai stiprinātu valsts pārvaldi kopumā. Valsts finansu kontroles sistēmas uzdevums ir sekot, lai valsts un pašvaldību līdzekļi tiktu izmantoti lietderīgi, efektīvi un likumīgi.

Valstī turpinās iekšējā audita iedzīvināšana valsts pārvaldes institūcijās. Atbilstoši 1999.gada 5.oktobra MK noteikumiem Nr. 342 “Noteikumi par iekšējo auditu” līdz 2001.gada 30.janvārim visas ministrijas iesniedza pārskatus par iekšējā audita sistēmas darbību. Finansu ministrija ir sagatavojusi apvienoto pārskatu par iekšējā audita sistēmas darbību valsts pārvaldē.

Publiskās iegādes sistēmas sakārtošana nodrošinās efektīvu valsts un pašvaldību līdzekļu izlietošanu, veicinās godīgu konkurenci iekšējā tirgū, samazinās korupcijas risku. 26.aprīlī Saeimā 2.lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Par iepirkumiem valsts un pašvaldību vajadzībām”. Likums ļaus nodrošināt lielāku caurskatāmību un publicitāti iepirkuma procedūrās valsts un pašvaldību vajadzībām. Tiek veikti priekšdarbi Iepirkuma uzraudzības biroja dibināšanai. Šī biroja izveidošana stiprinās uzraudzību un samazinās korupcijas risku.

2000.gada novembrī tika pieņemti grozījumiem likumā “Par budžetu un finansu vadību”, kas nosaka stingrāku valsts budžeta līdzekļu un ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu izlietošanas kontroli.

Ievērojot nepieciešamību vidējā termiņā plānot uz rezultātu orientētu valsts budžetu, tiek pilnveidoti ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta programmu rezultatīvie rādītāji, kurus katru gadu apstiprina Ministru kabinets.

Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes ir veikušas aprēķinus integrācijas ES izmaksu līdz iestāšanās brīdim novērtēšanai. Sadarbojoties Eiropas integrācijas birojam, nozaru ministrijām, Ārlietu ministrijai un Finansu ministrijai, notiek integrācijas pasākumu un ar to īstenošanu saistīto izmaksu precizēšana.

Stratēģiskais mērķis ir maksimāli efektīvi mobilizēt pieejamos finansu līdzekļus, lai nodrošinātu papildu stimulu valsts straujākai attīstībai. Izmaksas integrācijai ES uzlūkojam kā ieguldījumu valsts attīstībā.

2001.gada valsts budžetā pasākumiem, kuru īstenošana ir saistīta ar integrāciju ES, ir plānots izlietot 56,1 milj. latu jeb 3,7% valsts budžeta līdzekļu, tai skaitā - valsts austrumu robežas sakārtošanai, sabiedrības integrācijai, tiesu sistēmas sakārtošanai, cietumu sistēmas reorganizācijai, veselības un drošības aizsardzībai darba vietās, patērētāju veselības un drošības aizsardzībai u.c.

2001.gadā saskaņā ar likumā “Par valsts budžetu 2001.gadam” pieņemto, plānots saņemt ārvalstu (ES) finansu palīdzību no trim fondiem – Phare (atbalsts strukturālajām reformām ekonomiskās pārejas un demokrātijas stiprināšanas procesā), SAPARD (atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai) un ISPA (vides un transporta projektu līdzfinansējums) , kopumā 47,3 milj. latu jeb 3,2% no nacionālā budžeta, un vienlaicīgi ieguldot valsts budžeta līdzekļus 15,5 milj. latu apmērā.

2001.gadā ir noslēgtas 8 Eiropas Komisijas un Latvijas valdības vienošanās par Eiropas Komisijas finansējuma piešķiršanu ISPA projektu īstenošanai. Pašlaik tiek gatavoti vēl piecu projektu pieteikumi finansējuma saņemšanai no ISPA fonda. Vides aizsardzības jomā Eiropas Komisija ISPA pirmsiestāšanās fonda ietvaros ir apstiprinājusi finansējumu kopumā par 37,69 milj. EIRO Rīgas, Jelgavas un Ventspils ūdenssaimniecības attīstības projektiem. Kā nākamie ISPA finansētie projekti tiek izstrādāti Ventspils, Liepājas un Ziemeļvidzemes reģionos. Turpinās notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un dzeramā ūdens apgādes sistēmu veidošana un modernizācija Latvijas pilsētās.

Kopš 2000. gada Phare Nacionālās programmas ietvaros tiek realizēti pasākumi ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas veicināšanai. 2000. gada decembrī tika parakstīts Phare 2000. gada Nacionālās programmas Finansu memorands. Investīcijām ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā no 2000.gada Phare programmas ir paredzēti 9 miljoni eiro, kas tiks novirzīti Latgales un Zemgales reģioniem. Programmas ietvaros tiks atbalstīti pasākumi cilvēkresursu attīstībai un uzņēmējdarbības veicināšanai, kā arī ar uzņēmējdarbību saistītās infrastruktūras attīstībai.

Latvija un tās reģioni aktīvi piedalās ES iniciatīvas Interreg IIC/Phare finansētajos projektos (kopumā 13) un Baltijas jūras reģiona Interreg IIIB programmas un Phare CBC apvienotā programmēšanas dokumenta sagatavošanā.

2001.gada 2.janvārī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.1 “Kārtība, kādā tiek sagatavoti, apstiprināti, īstenoti un uzraudzīti no Eiropas Savienības Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finansu instrumenta līdzekļiem finansētie projekti”.

Kopš 2001.gada janvāra Latvija piedalās Eiropas Kopienas programmā LIFE, kuras mērķis ir veicināt dabas un vides aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai un stratēģiskajām vadlīnijām. LIFE veido divas apakšprogrammas: LIFE -Vide un LIFE -Daba. Latvija programmas ietvaros ir iesniegusi 4 projekta pieteikumus sadaļā Daba un 7 projekta pieteikumus sadaļā Vide par kopējo summu 3,5 milj. Ls.