Saeimā:

2001. gada 10. maija sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

 

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.895) (dok.nr.3102; nr.3102a) Deputāti Leons Bojārs, Jānis Čevers, Oskars Grīgs, Arnis Kalniņš, Valdis Lauskis, Egils Baldzēns, Gunārs Freimanis, Viola Lāzo, Jānis Leja, Imants Burvis

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”. (Reģ.nr.896) (dok.nr.3103; nr.3103a) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”. (Reģ.nr.897) (dok.nr.3104; nr.3104a) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījumi zvejniecības likumā”. (Reģ.nr.898) (dok.nr.3105; nr.3105a) Deputāti Aleksandrs Kiršteins, Aivars Tiesnesis, Dzintars Ābiķis, Anna Seile, Vents Balodis, Jēkabs Sproģis

5. 5. Likumprojekts “Mēslošanas līdzekļu aprites likums”. (Reģ.nr.899) (dok.nr.3112; nr.3112a) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.900) (dok.nr.3113; nr.3113a) Ministru kabinets

7. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.902) (dok.nr.3122; nr.3122a) Deputāti Leons Bojārs, Jānis Čevers, Osvalds Zvejsalnieks, Egils Baldzēns, Helēna Soldatjonoka

2. Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu

8. 1. Lēmuma projekts “Par Vairas Paegles apstiprināšanu par Latvijas Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegācijas vadītāju”. (dok.nr.3107) Deputāti Helēna Demakova, Guntars Krasts, Kristiāna Lībane, Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Rihards Pīks, Ērika Zommere, Silva Golde, Mārtiņš Emsiņš, Vineta Muižniece

 

9. 1. Lēmuma projekts “Par Didža Apsīša apstiprināšanu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli”. (dok.nr.3115) Deputāti Vents Balodis, Māris Grīnblats, Jānis Gaigals, Roberts Jurdžs, Juris Galerijs Vidiņš, Pēteris Tabūns, Juris Dobelis, Imants Kalniņš, Palmira Lāce, Dzintars Rasnačs

III. Likumprojektu izskatīšana

 

10. 1. Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”. (Reģ.nr.862) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3003; nr.3003b) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

11. 2. Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”. (Reģ.nr.661) (3. lasījums) (dok.nr.2921a) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

12. 3. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību””. (Reģ.nr.847) (3. lasījums) (dok.nr.3106) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

13. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. (Reģ.nr.826) (3. lasījums) (dok.nr.3116) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

14. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. (Reģ.nr.830) (3. lasījums) (dok.nr.3117) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

15. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.824) (3. lasījums) (dok.nr.3118) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

16. 7. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Reģ.nr.755) (3. lasījums) (dok.nr.3119) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

17. 8. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par preču izcelsmes jēdziena noteikšanu un administratīvās sadarbības metodēm””. (Reģ.nr.855) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.2930; nr.3108) Ārlietu komisija

18. 9. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas pirmo papildprotokolu “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par “izcelsmes produkcijas” jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm””. (Reģ.nr.856) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.2931; nr.3109) Ārlietu komisija

19. 10. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu”. (Reģ.nr.859) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.2967; nr.3110) Ārlietu komisija

20. 11. Likumprojekts “Par grozījumiem Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcijā”. (Reģ.nr.885) (1. lasījums) (dok.nr.3054; nr.3111) Ārlietu komisija

21. 12. Likumprojekts “Konkurences likums”. (Reģ.nr.804) (2. lasījums) (dok.nr.2720; nr.3120) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

 

 

 

 

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim sēdi! Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajam lasījumam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Iekļauts.

Deputāte Helēna Soldatjonoka informē, ka atsauc savu parakstu zem likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” . Līdz ar to šis likumprojekts netiek izskatīts sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu Ministru prezidents Andris Bērziņš lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Par telekomunikācijām” . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” . Ir otrs dokuments, kas atsauc šo iesniegumu. Vai nav iebildumu, kolēģiem? Nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Likumā par ostām. Iebildumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Deputātiem ir iebildumi par šī... par Prezidija atzinumu likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 13, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

Vakar pēcpusdienā es saņēmu Valsts prezidentes motivētu ierosinājumu saskaņā ar Satversmes 71.pantu, nosūtītu parlamentam otrreizējai caurlūkošanai 3.maijā pieņemto likumu — “Grozījumu “Farmācijas likumā” . Ierosinu šo jautājumu iekļaut darba kārtībā tūlīt pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Iebildumu nav.

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leona Bojāra, Čevera, Grīga, Arņa Kalniņa, Lauska un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 4, atturas — 49. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, kuru iesniedza Ministru kabinets, pirmkārt, liecina par to, ka mūsu valstī, piedošanu, kreisā kāja nezina, ko dara labā. Ministru kabineta 3.priekšlikums faktiski piedāvā to, par ko mēs jau šodien lemsim, izskatot darba kārtības 10.jautājumu — likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā. Lietas būtība. Spēkā esošā Izglītības likumā ir teikts, ka ar 2001.gada 1.septembri vispārējās mācību iestādēs drīkst strādāt tikai pedagogi ar augstāko pedagoģisko izglītību. Realitāte liecina, ka, lai izpildītu šo Izglītības likuma normu, būtu jāatlaiž no darba 42% sākumskolas un pirmsskolas izglītības skolotāji, kā arī latviešu valodas skolotāji, mazākumtautību skolu un mūzikas skolotāji. Tas, ka mēs par 10 valsts neatkarības atjaunošanas gadiem nevarējām sagatavot mazākumtautību skolām kvalificētus latviešu valodas skolotājus, liecina, manuprāt, par to, ka valdošajām partijām nevajag, lai minoritāšu bērni labi zinātu valsts valodu. Diemžēl jo sevišķi nacionālradikālim vajag, lai viņš zinātu savu vietu. Jebkurā gadījumā bērnus bez skolotājiem atstāt nedrīkst. Un šis grozījums šodien, es ceru, būs pieņemts, un prasība par obligāto augstāko pedagoģisko izglītību skolotājiem stāsies spēkā ar 2004.gada 1.septembri.

Otrkārt. Nezinu, kā jums, cienījamie kolēģi, bet man ir kauns. Mēs solījām uzsākt obligāto piecu, sešgadīgo bērnu sagatavošanu skolai, neizpildījām. Mēs solījām pielikt skolotājiem 30 latus pie algas likmes par vienu slodzi. Piemānījām. Ir zināms, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja un Ministru kabinets akceptēja pedagogu darba samaksas palielinājuma grafiku, ar ko pierādīja savu, manuprāt, tiesisko nihilismu. Izpildinstitūcijām, kā zināms, ir, jāvadās pēc likuma. Izglītības likuma 53.panta otrā daļā ir teikts, ka no 2002.gada 1.septembra pedagogiem ar zemāko kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Bet akceptētajā grafikā paredzēts, līdz 2003.gadam ieskaitot, maksāt šiem skolotājiem tikai 50 latus par slodzi. Tātad izpildinstitūcijas apriori neplānoja pildīt šo likuma normu, uzskatot deputātus par marionetēm vai par paklausīgu balsošanas mašīnu. Tagad mums piedāvā šo likuma normas izpildi atlikt uz 2003.gadu. Bet kā es šeit stāvu, atkal, neizpildīs. Tāpēc es aicinu balsot pret vai vismaz atturēties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par pirmais pieteicies runāt deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu ar vēsu prātu nobalsot “par”. Un tā gluži nav, ka valdība nezina, ko viena kāja dara un ko otra dara, jo Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vai, pareizāk sakot, atsevišķi deputāti ātrāk iesniedza izskatīšanai par jautājumu, kas skar izglītību, ar kādu pedagogi varēs strādāt tuvākajā laikā mācību iestādēs, tikai viena iemesla dēļ. Ņemot vērā to, ka valdībā saskaņošana starp ministrijām, izskatīšana komitejās, pēc tam sēdē ir samērā gara procedūra. Bet mācību gads ļoti strauji tuvojas beigām. Mēs vienkārši apsteidzām laika ziņā Ministru kabinetu, jo vairāk ir skaidrs skolotājiem, kuri šomēnes jau praktiski beidz daudz darbu šajā mācību gadā skolās. Ir jābūt pilnīgai skaidrībai savlaicīgi, kādi būs spēles noteikumi 1.septembrī. Tikai tāpēc mēs arī ierosinājām, apsteidzot valdību, šo jautājumu izskatīt šodien steidzamības kārtā plenārsēdē. Bet par pārējiem jautājumiem, ko iesniedza Ministru kabinets, mēs ļoti rūpīgi izskatīsim gan komisijās, gan frakcijās. Katrs deputāts varēs izteikt viedokli un arī nobalsot tā, lai mūsu izglītības darbiniekiem būtu labāk. Aicinu tomēr atbalstīt nodošanu komisijām.

Sēdes vadītājs. Paldies!Viens ir runājis pret viens — par. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 2, atturas — 16. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Profesionālās izglītības likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 13, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kiršteina, Tiesneša, Ābiķa, Seiles, Baloža, Sproģa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Kāda var būt lauku tūrisma, mazās uzņēmējdarbības vides attīstība Latvijā, ja izejamās dienās cilvēki nevar atpūsties pie ūdeņiem, jo sestdienās un svētdienās pat Rīgas tuvumā visi ezeri ir pārvilkti ar tīkliem. Šie tīkli ir sapuvuši. Mēs zinām, kas notiek Babītes, Engures, Baltezerā un daudzās citas vietās. Kāda gan būtu atpūta, ja ne tikai parastās upes, bet arī lašupes ir pārvilktas ar tīkliem. Tāpēc mūsu doma bija neatļaut visu regulēt tikai ar noteikumiem, jo pašreiz šie noteikumi ir gan par rūpniecisko zveju, gan par amatieru zveju, par licencēto makšķerēšanu, un noteikumiem ir tendence vairoties. Tāpat kā molekulām. Izplūst, dalīties, un beigās neviens īsti nevar saprast, kuros noteikumos kas ir ierakstīts. Es ceru, ka mēs nobalsosim un nosūtīsim uz komisiju šos priekšlikumus. Bet es aicinātu visus deputātus padomāt arī par nākamo soli — par to, lai, teiksim, lašu nārsta laikā upēs netiktu dzīti pāļi vai nesāktos, teiksim, upes padziļināšanas darbi, kā tas notiek, piemēram, Salacā, lai tīklu acis nebūtu tikai 20 milimetri, bet vismaz 50 milimetri, lai nebūtu šī mistiskā piezveja, ko neviens nevar kontrolēt, lai tiktu ievērota Civillikuma norma, ka katras hidrobūves īpašnieks ir atbildīgs par zivju ceļu. Varbūt tikai tad mēs varēsim nopietni runāt par kaut kādu kārtību Latvijas iekšējos ūdeņos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Pret neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Mēslošanas līdzekļu aprites likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 13. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut tikko komisijām nodoto likumprojektu izskatīšanai Saeimai sēdē sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā 1.punktu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Mūsu darba dokuments ir nr.3132, kas ir izdalīts jums šodien. Un tie ir grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Grozījumi ir nepieciešami. Anotācija jums uzrakstīta diezgan perfekti, lai novērstu iespējamo likuma neatbilstību...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Leiškalna kungs, es sapratu, ka jūs motivēsiet par to, kāpēc šis likumprojekts jāiekļauj. Jo likumprojekta izskatīšana vēl nav sākusies. Mēs līdz šai sadaļai neesam nokļuvuši.

K.Leiškalns . (LC). Jā, tad es motivēšu. Paldies, Priekšsēdētāja kungs, par aizrādījumu. Es aicināšu likumprojektu iekļaut darba kārtībā kā pirmo, jo, ja deputāti vēlēsies iesniegt priekšlikumus, tad es aicināšu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, teiksim, līdz pulksten 15.00 šodien. Un beigās mēs šo likumprojektu varēsim izskatīt otrajā lasījumā. Komisija aicina likumprojektu izskatīt arī kā steidzamu un pieņemt, lai iespējamās problēmas ar Satversmes tiesu būtu novērstas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti ierosina balsot par šī likumprojekta iekļaušanu izskatīšanai kā pirmo likumprojektu izskatīšanas sadaļā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 13, neviens neatturas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Izskatām Valsts prezidentes iesniegumu nododot grozījumus Farmācijas likumā otrreizējai caurlūkošanai. Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli mums šis likums bez debatēm jānodod atbildīgajai komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 1. Likums komisijai nodots.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrreizējās caurlūkošanas datumu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Deņisovam.

O.Deņisovs (PCTVL). Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 15.maijam.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.maijs. Izskatīšana? Deputāts Vidiņš ierosina 25.maiju. Tātad vispirms balsosim par tālāko piedāvājumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikšanu līdz 25.maijam. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, atturas — 4. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 25.maijs. Izskatīšana 31.maijā. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu Helēnas Demakovas, Guntara Krasta, Kristiānas Lībanes, Andra Bērziņa, Borisa Cileviča un citu iesniegumu — lēmuma projektu “Par Vairas Paegles apstiprināšanu par Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju” . Vai deputātiem ir iebildumi par šī lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā? Nav. Iekļaujam darba kārtības beigās. Paldies!

Turpinām darba kārtību. Otrā sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis lēmuma projektu “Par Didža Apsīša apstiprināšanu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli” . Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā lūdzu Antonu Seikstu — komisijas priekšsēdētāju.

A.Seiksts (LC). Gogātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Lūdzu ieklausīties īsā likuma pantu atreferējumā, jo Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvs ir rotējošs un ik pēc laika rodas nepieciešamība to atjaunināt Saeimas zālē. Īsi atgādināšu, kāda ir procedūra. Nacionālā radio un televīzijas padome ziņo Prezidijam par vakanci. Prezidijs, saņemot vismaz piecu deputātu pieteikto kandidatūru, nosūta to atbildīgajai komisijai, šajā gadījumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, atbildīgā komisija sagatavo lēmuma projektu un lūdz iekļaut to darba kārtībā. Kāpēc es to visu stāstu? Lūdz iekļaut Saeimas darba kārtībā. Es to jums stāstu tādēļ, ka šoreiz šī loģiskā secība tika nopietni pārkāpta. Darba kārtībā tika iekļauts jautājums, neinformējot atbildīgo komisiju. Tad nācās šo situāciju labot, un labot, pārbaudot, vai ir publicēts laikrakstā, saņemt jau pēc iekļaušanas darba kārtībā dokumentus. Komisija savu uzdevumu izpildīja. Bet es ļoti lūdzu visus ievērot tomēr šo secību arī turpmāk, jo jau rudenī nāksies vēlreiz par šo jautājumu runāt. Vienlaikus ņemot vērā, ka uz šo brīdi visi likumā prasītie nosacījumi ir izpildīti, un ņemot vērā, ka pretendents nekādā ziņā personīgi nav vainīgs pie tā, ka šāda situācija bija izveidojusies, komisija neuzskatīja par vajadzīgu lūgt noņemt šo jautājumu no darba kārtības. Atbildīgā komisija uzklausīja pretendentu, atbildīgai komisijai nav pienākuma un tiesību izteikt savu viedokli, atbildīgā komisija lūdz balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi, par cik debatēs pieteicies neviens nav, tad balsojam par lēmuma projektu “Par Didža Apsīša apstiprināšanu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli”. Atgādinu, ka balsojums ir elektronisks, bet aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 25, atturas — 42. Lēmuma projekts nav apstiprināts.

Nākamais mūsu darba kārtības jautājums — likumprojektu izskatīšana.

Par cik mēs nolēmām ieslēgt kā pirmo šajā sadaļā likumprojektu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” pirmajā lasījumā, lūdzu, Leiškalna kungs, komisijas vārdā.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Komisija aicina likumprojektam noteikt steidzamību!

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildumi? Lūdzu balsojam par steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 31, atturas — 2. Steidzamība ir pieņemta. Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns . (LC) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Un sākam izskatīt likumprojektu, kura darba numurs, kā jau es teicu, ir 3132, — “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.

Šie grozījumi ir nepieciešami, pirmkārt, jau tāpēc, ka attiecīgais likumprojekts šobrīd ir apstrīdēts Satversmes tiesā kā neatbilstošs 58.Satversmes pantam, kas nosaka, ka Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Protams, šeit ir vesela virkne interpretāciju jautājumu, un, ja šis likums būtu nesaistīts ar citiem likumiem, es labprāt noklausītos Satversmes tiesas spriedumu, neskatoties, kāds tas būs — likumu atceļošs vai likumu spēkā atstājošs, bet šajā gadījumā atbildīgā komisija ir izdarījusi virkni labojumu, es domāju, daudzus, daudzus desmitus labojumu citos likumos, sasaistot šos likumus kopā, un tāpēc es neuzdrošinos pakļaut šo likumu atcelšanas riskam, jo tas nozīmē, ka pārtraukumā starp sesijām mums būtu jāsasauc ārkārtas sēdes, lai paspētu izlabot likumus, kuros atsauces uz likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” jau ir iestrādātas. Komisija iesaka mainīt, pirmkārt, 7.panta otro daļu, nosakot, ka valsts regulējamās nozarēs tiek izveidots vienots regulators, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un komisija ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. 11.panta ceturtajā daļā komisija aicina saglabāt regulatoru neatkarību, nosakot, ka regulatoru pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus par prettiesiskiem var atzīt un atcelt tikai tiesa. Jāteic, ka ir arī daži labojumi, kurus komisija ir iestrādājusi saskaņoti jau pēc likuma pieņemšanas ar citiem likumiem, teiksim, 31.panta trešā daļa ir saskaņojama ar otrā lasījumā šodien izskatāmo “Telekomunikāciju likumu”, kā arī novērsusi vienu redakcionālu kļūdu, kas bija mums palikusi, pieņemot likumu. Redakcionāli varbūt ne tik daudz, bet zināmā mērā par būtisku kļūdu: aizstājums 36.pantā pirmajā daļā — vārds “ievēlētais” ar “ieceltais”. Un ir arī izteikta 45.panta otrā daļa redakcijā, kura ir jūsu priekšā. Tā ka es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs! Atklājam debates.

Pirmais debatēs ir pieteicies Modris Lujāns — Latvijas Sociāldemokrātiskās... Vai! Es ļoti atvainojos, Lujāna kungs! Es ļoti atvainojos sociāldemokrātiem un jums, Lujāna kungs! (Zālē liels troksnis.)

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Patīkami, ka vismaz kādā brīdī arī Saeimā parādījās lielāka aktivitāte, un es vienkārši šajā brīdī par cik negribu strīdēties ar cienījamo Leiškalna kungu, drīzāk es gribu pateikt pāris vārdu vairākumam. Savā laikā, kad par šo regulatoru mēs iedevām kopā ar cienītiem kolēģiem no sociāldemokrātiskās partijas 33 priekšlikumus, jūs ciniski atmetāt visus, tajā skaitā lielāko daļu tos labojumus, ko jūs šodien mēģināt darīt, pēc tam, kad jūs labi saprotat, paveras paspēlēt Satversmes tiesu, nu, nav glīti. Varbūt vienreiz vajag iemācīties ieklausīties opozīcijā. Tāpat toreiz jūs neņēmāt vērā prezidentes kundzes priekšlikumu un komisijā tajā skaitā ciniski atmetāt arī viņas aizrādījumus. Žēl, šajā brīdī laikam ir jāatbalsta patiešām pirmais lasījums, bet es domāju, ka tā ir kārtējo reizi vairākuma izgāšanās, un vienkārši par savu nekorekto rīcību ir jāatbild. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Lujāna kungs! Es stenogrammai atgādinu vēlreiz un atvainojos, Lujāna kungs joprojām pārstāv frakciju “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”.

Un tagad vārds nākamajam debatēs Leonam Bojāram, gan no Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas.

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka arī ir kāda jauka minūte. Pozīcijas frakcijas, kā vienmēr, ļoti steidzās. Diemžēl šī steiga ir radījusi arī ļoti daudz kļūdu. Nodokļi lietotām mašīnām — steidzīgi pieņēmām, pēc tam atmainām, akcīzes nodokļa atmaksa par dīzeļdegvielu zemniekiem, ko tikai nedarījām ar to, arī pienācās viņu pārskatīt, Komerclikums nu ir izgāzies pilnīgi. Un tagad likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.” Es atceros, ar kādu tīksmi jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, noraidījāt visus priekšlikumus automātiski un tā, kā jūs bijāt norunājuši. Un kas tad ir par nelaimi? Nelaime ir tā, ka valdībai tiek piespēlētas idejas, kuras dzīvē iedzīvotājiem galvenokārt rada daudz problēmu, un, protams, naudas izdevumi. Diemžēl mūsu iedzīvotājiem tā ir maz tās naudiņas, un mēs vēl mēģinām visdažādākā veidā to izdabūt laukā, lai tikai pasliktinātu viņu dzīves līmeni. Gudrākās galvas valdībā un arī jūs saņem vēlamos rezultātus, bet lieta ir tā, ka vidējā un zemākā līmeņa ierēdņi neprot risināt tās problēmas, kuras rodas, pieņemot to vai citu likumu. Un tad gudrākās galvas aiziet malā, un iedzīvotājs paliek viens ar tiem likumiem, kurus ar balsošanas mašīnas palīdzību diemžēl jums izdodas izvilkt cauri Saeimai un kas arī nedara godu, jo Saeima ir trešā vietā no apakšas ar mīnus 33 vērtējumu. Šis likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” parādījās Saeimā 1999.gada decembrī, ko bija parakstījis Šķēles kungs, un 1.pantā lasām — regulators ir neatkarīgs likuma noteikto funkciju veikšanā. Komisija nav pakļauta valdībai vai tās institūciju lēmumiem savu funkciju veikšanā, lēmumu pieņemšanā vai administratīvo aktu izdošanā. Tātad tika veidota organizācija, kura nepakļaujas pat valdībai, un Latvijā tā vispār nekam nepakļaujas. Tātad organizācija ir absolūti neatbildīga pret jebkuru orgānu Latvijas Republikā...

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, es ļoti atvainojos...

L.Bojārs. ...un var veikt darbības, kas tai iepatīkas, un vai tās ir mūsu iedzīvotāju interesēs? Diemžēl nav, un šie ierēdņi, kuri ir 62 un kuru mēneša alga katram ierēdnim būs 2,5 tūkstoši, strādās tā, kā viņiem palūgs kaut kas, tāpēc mums ir jāpārdomā par šī likuma pārstrādāšanu nesteidzoties.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs! Godājamie kolēģi! Mūs ar savu klātbūtni ir pagodinājusi Somijas Republikas prezidente, Viņas ekselence Tarja Halonenas kundze. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies! Turpinām darbu. Nākamais debatēs Valdis Lauskis — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

V.Lauskis (LSDSP). Sociāldemokrātu frakcija atbalsta šodien atgriešanos pie šī likuma izskatīšanas, un mēs patiešām esam par to, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulators kā institūcija valstī darbotos un lai darbotos pēc iespējas ātrāk. Bet, ja mēs atsevišķi esam pielaiduši noteiktas kļūdas, tādā gadījumā, proti, mums šīs kļūdas ir jāizlabo.

Pirmām kārtām mēs atbalstām to, ka tiek novērsta pretruna, kura gadījās, ka Sabiedrisko pakalpoju regulators diemžēl neatbilst Satversmes 58. pantam, par ko Leiškalna kungs iestājās, un patiešām Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, tāpat kā jebkurai citai valsts pārvaldes iestādei, būtu jābūt padotai Ministru kabinetam. Līdz ar to tikai viena šī iemesla dēļ bija vērts atgriezties un vēl nepieciešams izlabot to kļūdu, kamēr jautājums nav skatīts Satversmes tiesā.

Protams, šī kļūda vēlreiz pasaka arī to, ka mums būs visiem jāatgriežas pie tādiem jautājumiem, kad tiks skatīts iestādes statuss, kā Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, tiks skatīts Satversmes aizsardzības biroja statuss, tiks skatīts Eiropas integrācijas biroja statuss, varētu skatīt Radio un televīzijas padomes statusu, jo šeit arī absolūti tā pati analoģija. Jautājums — vai tikai no opozīcijas puses atkal ir jāgriežas Satversmes tiesā, lai mēs atgrieztos pie šā jautājuma skatīšanas, vai arī mēs paši šeit parlamentā esam spējīgi ierosināt grozījumus attiecīgajos likumos un šīs kļūdas novērst.

Runājot par pārprastu varbūt iestāžu neatkarību, es gribētu pateikt, ka, protams, sava vieta ir Valsts kontrolei, sava vieta ir tiesai, bet tad, ja mēs runājam par Latvijas Banku, tad pie šīs neatkarības mēs arī pielaidām kļūdu, kad ļāvām Latvijas Bankai arī pašai noteikt sev atalgojumu un algas. Un no tāda viedokļa, protams, mēs vienkārši saskaramies praksē, ka cilvēciskās īpašības ir pietiekami primāras un Latvijas Bankas prezidents uzskatot, ka viņam trīskārtīgs atalgojums, kurš pārsniedz trīs reizes prezidentes atalgojumu, ir par mazu, uzskata par iespējamu vēlreiz dubultot, un tagad viņa atalgojums jau ir sešas reizes lielāks par Valsts prezidentes. Tas noteikti ir tikai tādēļ, ka mēs elementāri nesakārtojām arī šo likumu par Latvijas Banku. Pasteidzāmies kādreiz.

Un šodien pie tik nopietna jautājuma, kur ir jāpārskata, mēs, protams, esam pret steigu, mēs, protams, esam pret šo steidzamības kārtu. Mēs gribam, lai atgrieztos pie tiem jautājumiem, kuri netika skatīti, pieņemot likumprojektu trešajā lasījumā, galīgajā lasījumā, tad, kad mēs apzināti ignorējām Valsts prezidentes ieteikumus, un līdz ar to šodien ir ļoti nopietni jāskata. Jā, par 58. panta labojumiem mēs esam par, un jo ātrāk, jo labāk izdarīsim, un visus pārējos priekšlikumus ļoti rūpīgi jāizskata. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Lujāna kungs. Nākamais debatēs Kārlis Leiškalns — “Latvijas ceļa” frakcija.

K.Leiškalns (LC). Šis bija Lauska kungs un tiešām sociāldemokrāts, bet es pieteicos debatēs, lai pateiktu, teiksim, mums visiem. Par tiem iebildumiem un priekšlikumiem. Par tiem 33 priekšlikumiem, ko jūs iesniedzāt kopā kā opozīcija, Lujāna kungs, tie neviens neattiecas uz šobrīd labojamiem likuma pantiem. Tieši otrādi, tad, kad valdība iesniedza šo regulatoru kā Ekonomikas ministrijas pārraudzības iestādi, tad jūs atbalstījāt deputāta Leiškalna priekšlikumu, kas noteica, ka šī ir autonoma iestāde, kas atrodas ārpus Ministru kabineta. Tāpat, Lauska kungs, atšķirībā no jūsu kolēģa Bojāra kunga jums bija ļoti racionāla uzruna, un ļoti precīzi jūs norādījāt uz lietām, kas ir jāizlabo šodien un kas varētu būt izlabojams arī nākotnē. Un es domāju, ka viena no mūsu labojamām lietām būs pašvaldību regulatora izveidošana, jo, cik es saprotu, pašvaldības šī gada septembrī vēl uz to nav gatavas. Drīzāk mums šis termiņš būs jāatliek līdz tam, kamēr mēs sekmīgi vai mazāk sekmīgi realizēsim kādu pašvaldību reformu.

Bet tagad par šo likumprojektu. Kāpēc komisija un parlaments izšķīrās par to, ka šī iestāde ir autonoma? Tāpēc, ka Latvijā vismaz sešas, ieskaitot Latvijas Banku, kā jūs teicāt, Satversmes aizsardzības biroju, Centrālo vēlēšanu komisiju, Radio un televīzijas padomi, Kapitāla tirgus uzraudzības komisiju, kuru apstiprināja šis parlaments, ir tieši šādas — ir valsts pārvaldes iestādes, kas atrodas ārpus Ministru kabineta kaut formālas pārraudzības. Arī tie labojumi, kurus iesniedza Valsts prezidente, neattiecas uz pantiem, kurus mēs labojam šodien. Un arī šobrīd, Lauska kungs, es vēl nevaru pateikt, kā būtu interpretējams — vai šis likums atbilst vai neatbilst 58. Satversmes pantam, to diemžēl var pateikt tikai tiesa. Es esmu gatavs nākt ar šiem labojumiem ne tāpēc, ka man ir bailes no tiesas atzinuma, jo tas būtu precedents un mēs varētu redzēt, kā tad veidojas Latvijā tā Satversme un kā tā ir tulkojama. Es izstudēju Satversmes sapulces visas stenogrammas, kur tika runāts par attiecīgi 58. pantu, un jāteic, ka deputāti 1921., 1922. gadā ārkārtīgi maz runāja par šo tēmu. Panti tika pieņemti pēc būtības bez debatēm, un līdz ar to es nevarēju dabūt šo autentisko tulkojumu, to izpratni, kas domāts ar šīm iestādēm, vai pilnīgi visas iestādes, jo, kā jūs zināt, līdzīgi ir varbūt Valsts kontrole, bet tā ir iestrādāta tieši Satversmē. Tā ir Satversmes noteikta institūcija, kas atrodas ārpus Ministru kabineta un kurai ir valsts pārvaldes funkcijas.

Tāpēc es tomēr aicinātu kā sociāldemokrātus, tā arī, Modri, jūs atbalstīt šo likumu. Es laboju ne tāpēc, ka es neticu, ka nevar būt šāda neatkarīga no Ministru kabineta iestāde, kas pārstāv pašu sabiedrību līdzīgi parlamentam, es laboju tāpēc, ka es negribu riskēt ar jau pieņemtajiem likumiem, un es negribu, lai turpinās šī deviņdesmitajos gados iesāktā tradīcija, kurā licenču izsniegšana, tarifu regulēšana ir pilnīgi ārpus sabiedrības kontroles un bieži vien izpratnes. Mēs nezinām, kādā veidā kas darbojas. Kā vienā naktī var dabūt gatavas 30 licences, vējpūšļi un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Kā var licencē ierakstīt normas, kuras ir aizliegtas likumā. Ir vesela virkne lietu, kas man ir nesaprotamas, un tāpēc es gribu, lai šāda atbildīga iestāde strādā.

Tā ka es aicinu deputātus atbalstīt pirmajā lasījumā un atbalstīt arī otrā lasījuma izskatīšanu šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs! Nākamais debatēs Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Prezidija locekļi! Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji!

Es gribētu uzsvērt to, ka šinī gadījumā, protams, ir labi, ka valdības partijas lielā mērā sāk apzināties to situāciju, kāda izveidojās pēc šī likumprojekta pieņemšanas galīgajā, trešajā, lasījumā, kad arī visi Valsts prezidentes priekšlikumi tika kategoriski noraidīti, un tagad tomēr kaut daļēji, kaut pussoli tiek izdarīti zināmi grozījumi un labojumi, kas nāk atsevišķos jautājumos pretī opozīcijas un Valsts prezidentes nostājai.

Es gribētu uzsvērt to, godājamie kolēģi, ka būtu pienācis laiks neapšaubāmi mainīt attieksmi gan pret Saeimas opozīcijas priekšlikumiem, gan pret Valsts prezidentes nostāju. Un tādā gadījumā mēs varētu daudz konstruktīvāk strādāt.

Tas, ko es gribētu arī Leiškalna kungam tomēr iebilst, ir sekojošais, ka šī 7.panta otrā daļa tomēr ir mūsu priekšlikumos arī iesniegta Satversmes tiesā, jo mēs norādījām uz to, ka šī sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija nekādai pārraudzībai nebija paredzēta, un tagad šī pārraudzība ir paredzēta no Ekonomikas ministrijas puses. Rezultātā kaut šis viens jautājums būs lielā mērā sakārtots.

Bet mēs gribētu uzsvērt to, ka, tā kā šie jautājumi ir ļoti šauri, un lai arī tie uzlabo šo situāciju, likumprojektu kopumā, taču tā viņa saturu un ievirzi, pret kuru bija iebildumi kā Saeimas opozīcijai, tā Valsts prezidentei, nemaina kardināli, tāpēc mēs varēsim atbalstīt tikai pirmajā lasījumā šo likumprojektu ar atturēšanos, tas ir, ar zināmu pasīvu attieksmi, jo pretējā gadījumā mums būtu jāatzīst, ka varbūt šie grozījumi būtu pietiekami vai tuvu pietiekamiem tiem, ko mēs saskatām. Mēs redzam, ka ir nepieciešami vēl daudzi nopietni grozījumi, kas aizstāvētu gan patērētāju tiesības, gan sakārtotu mūsu valsti atbilstoši demokrātiskas valsts standartiem.

Sēdes vadītājs. Paldies, Baldzēna kungs! Nākamais — Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP) Cienījamie kolēģi! Protams, ir patīkami, ka mēs attopamies un sākam kaut ko pārveidot, un atzīstam arī tās kļūdas, kuras ir tīšuprāt iestrādātas. Tās patiesībā nav kļūdas, bet darbība. Tikai vienīgi tad, kad nonāk pie tādiem asiem risinājumiem, tad nu ir jāatkāpjas, gribot vai negribot.

Nu paskatīsimies, kā tas regulators strādās, teiksim, enerģētikā un it sevišķi telekomunikācijā. Kā tad viņš ierobežos šīs organizācijas darbību, kura, pelnot 24 miljonus gadā, vēl grib pacelt tos savus tarifus. Pasts, dzelzceļš un pasažieru pārvadāšana. Arī tur ir daudz jautājumu. Kas attiecas uz licencēm, tad diemžēl tikai ar mūsu ierēdņu darbību, un varbūt ne augstākā ešelona, tiek radītas tās nejēdzības, kad vienas un tās pašas firmas saņem visu to, ko tās grib. Un mazie un vidējie, kas ir, tie jau neko nesaņem. Kas attiecas uz konkursiem, tad tur ir debesu brīnumi, un diez vai tur tas regulators kaut ko arī darīs. Nu par normām tur vēl ir jāskatās.

Bet tagad par pašvaldībām. Par bezjēdzību, vai risinās jautājumus atkritumu apsaimniekošanā? Diez vai šie kungi būs Getliņos vai Bolderājas attīrīšanas stacijā. Ūdens apgāde un kanalizācija un pasažieru pārvadājumi. Nu ko tad viņi darīs ar tiem taksobusiem un tiem personīgajiem autobusiem, kuri dienā iegūst no 50 līdz 100 latiem, un tad viņi izputina pilsētas transportu. Par to jau neviens līdz šim nedomā, kaut to labi arī zina.

Un vēl jāpaskatās arī, kā tad tas regulators nodarbosies ar tādu jautājumu kā Daugavas aizsargāšana no piesārņojumiem, ko radīs celulozes kombināts — monstrs. Un kā tad būs ar apkuri? Jūs taču zināt, kā Latvijas pilsētās, tajā skaitā Rīgā, tiek aprēķināta apkure. Apkuri aprēķina tās organizācijas, kuras saņem ļoti labu peļņu, un tajā pašā laikā iedzīvotājus iedzen izmisumā un vēl izmet no dzīvokļiem laukā. Tā ka ar šo likumu ar to regulatoru jāstrādā ļoti nopietni, un mēs nevaram steigties.

Un, cienījamais Leiškalna kungs, jūs nekad nedzeniet to zirgu ātrāk, nekā viņš var skriet. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs! Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Leiškalna kungs, vēlaties?

K.Leiškalns . (LC). Komisijas vārdā es piebilstu, ka es vēlreiz aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā aiz viena iemesla. Dāmas un kungi! Neviens mums netraucē...

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, piedodiet, vispirms ir pirmais lasījums. Pašreiz mēs vēl neesam balsojuši.

K.Leiškalns. Tieši to es arī aicinu — atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu, kura galvenā sūtība šobrīd ir novērst iespējamās pretrunas, es vēlreiz saku, pretrunas ar Satversmes 58.pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 25. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

K.Leiškalns. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. un 86.pantu, dāmas un kungi, es jūs lūdzu izskatīt minēto likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā! (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi.

K.Leiškalns. Tādā gadījumā, priekšsēdētāja kungs, es aicinu priekšlikumus šim likumam iesniegt līdz pulksten 11.00 šajā pat dienā un izskatīt likumprojektu šodien sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā beidzamo. Paldies.

Sēdes vadītājs. Vai ir citi priekšlikumi? Nav. Tādā gadījumā, ja nav citu priekšlikumu, tad pieņemam. Iesniegumu termiņš pulksten 11.00 10.maijā otrajam lasījumam. Paldies! Un izskatīšana otrajā lasījumā šodienas sēdē.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu iesniegumu, kuri lūdz Saeimas 10.maija sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta RVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pārtraukšanu” . Par šo iekļaušanu runāt vēlas Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Šodien ir ļoti nopietns jautājums par privatizējamo valsts akciju sabiedrību “Latvijas kuģniecība”. Sociāldemokrātu frakcija piedāvā privatizāciju pārtraukt. Mūsu lēmuma projekta, tātad likumprojekta galvenie punkti ir šādi:

1.punkts. “Pārtraukt privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizāciju.”

2.punkts. “Privatizējamās akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” manta nav sadalāma un privatizējama pa daļām.” Un atsevišķs pants vēl nosaka to, ka nodot privatizējamo valsts akciju sabiedrību “Latvijas kuģniecība” Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas pārraudzībā.

Kolēģi! Es gribētu teikt, ka visiem šeit, Latvijā, arī Saeimā deputātiem ir skaidrs, ka “Latvijas kuģniecības” privatizācija ir nonākusi nopietnā strupceļā. Mūsu rīcību diktē gan Saeimas deputātu priekšlikumi, kas šeit ir izskanējuši, gan arī virkne jautājumu, kas ir izskanējuši Ministru kabineta sēdēs un arī priekšlikumos presei, jo, kā mēs zinām, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis un arī BDO, tātad privatizācijas konsultants, ir izteicis priekšlikumu, ka būtu nepieciešams pagarināt 5 miljonu ASV dolāru drošības naudas iemaksas termiņu par divām nedēļām. Ministru kabinets pašreiz aizvien svārstās un šo lēmumu nav noraidījis, un šo jautājumu reāli izskatīs tikai pēc nedēļas. Un vajadzētu tomēr Saeimai teikt savu vārdu, lai visas šīs lietas tomēr varētu zināmā mērā sakārtot un kļūtu skaidrs ne tikai mums šeit, Saeimā, bet arī tautai, kāda ir Saeimas deputātu nostāja. Sociāldemokrāti kategoriski nostājas pret to, ka būtu iespējams pretēji privatizācijas noteikumiem, ko apstiprinājusi Privatizācijas aģentūra un arī parakstījis Kalvīša kungs, un attiecīgi arī privatizācijas nosacījumiem, ko pieņēmis Ministru kabinets, ka varētu pretēji šiem noteikumiem un nosacījumiem zināmā mērā virzīt šo privatizācijas procesu uz priekšu, kā to piedāvā Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis un BDO privatizācijas konsultants.

Katrā ziņā mums ir skaidrs, kāpēc privatizācijas konsultants steidzas. Viņa peļņa ir atkarīga no tā, cik ātri šī privatizācija notikusi, un līdz ar to viņš darbu var ātrāk pabeigt un tamlīdzīgi. Bet mūs kā Saeimas deputātus, neapšaubāmi, interesē arī šī likumības puse.

Godājamie kolēģi! Šis mūsu piedāvājums ir arī tāds zināms pretimsolis arī Saeimas deputātam no “Latvijas ceļa” Ivaram Godmanim, kas jūsu klātbūtnē šeit arī skaidri un gaiši pateica to, ka būtu ļoti nopietni apsverams priekšlikums, ka trīs gadus varētu noteikt “Latvijas kuģniecībai” šādu te, teiksim, moratoriju, lai šī privatizācija nevirzītos uz priekšu. Es domāju, ka mūsu, teiksim, likumprojekta ietvaros varam apspriest arī Ivara Godmaņa kā “Latvijas ceļa” pārstāvja un pieredzējuša cilvēka priekšlikumu. Kā mēs zinām, arī Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle vienmēr izsakās, ka ir jābūt tolerancei un nopietniem apsvērumiem tajā brīdī, kad mēs uzklausām Ivaru Godmani un viņa viedokli, es arī Šķēles kungam šinī ziņā piekrītu. Tā ka vajadzētu zināmā mērā atbalstīt sociāldemokrātu frakcijas priekšlikumu par to, ka vajadzētu šo privatizāciju vismaz pārtraukt, un tad mēs varētu arī pieņemt radikālākus mērus, ka atlikt šo privatizāciju uz trim gadiem vai vispār neprivatizēt “Latvijas kuģniecību”. Tas būtu ļoti nopietni.

Es gribētu šeit arī uzsvērt to, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir pieņēmusi nopietnu paziņojumu, ka tomēr vajadzētu uzņemties kādam politisko atbildību. Tas varētu būt Aigars Kalvītis vai kāds cits no Ministru kabineta locekļiem, kas ir ļoti nopietni šo jautājumu tomēr virzījis un izskatījis. Tā ka es domāju, ka jautājums, ka bez šīs politiskās atbildības jautājuma izskatīšanas mēs varētu turpināt “Latvijas kuģniecības” privatizāciju, ir pilnīgs absurds.

Es gribētu uzsvērt to, ka arī pašreiz pretendentu loks, ja mēs runājam par privatizāciju, nav aizvien paplašināts, šis jautājums karājas gaisā. Ja būtu skaidrība šajā jautājumā, būtu jau arī kaut kas vairāk skaidrs. Nav arī, teiksim, mainīti privatizācijas noteikumi, privatizācijas nosacījumos nav arī pieteikts kaut kāds jauns, garāks privatizācijas pretendentu pieteikšanās termiņš. Un galu galā mums jāsaprot tas, ka jau trīs privatizācijas mēģinājumi ir izgāzušies, un šeit, neapšaubāmi, vajadzētu atklātību, nevis slepenību, kura īstenībā ir prettiesiski pieņemta, ko mēs varam ar dažādu likumu aktu analīzi pierādīt un parādīt.

Gribētu uzsvērt arī, ka sabiedrība par atklātumu “Delna” ir aicinājusi Ministru kabinetu tagad darīt visu atklāti zināmu, kādas ir šīs situācijas, lai varētu arī šīs pieļautās kļūdas analizēt. Un es domāju, ka Ministru kabinetam šoreiz šo sabiedrību vajadzētu, neapšaubāmi, uzklausīt un izdarīt vajadzīgos secinājumus, darīt sabiedrībai, opozīcijai un arī Saeimas deputātiem, privatizācijas izmeklēšanas komisijai “Latvijas kuģniecības” jautājumā zināmus visus šos jautājumus, kas...

Sēdes vadītājs. Baldzēna kungs, jūsu laiks ir izmantots.

E.Baldzēns . Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Burvja kungs, jūs vēlējāties runāt pret priekšlikumu? Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP).Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Baldzēna kungs jums nupat paskaidroja, kāpēc Latvijas valstij, Latvijas tautai un valdošajai koalīcijai būtu bijis izdevīgi, ja atbalstītu šo mūsu iesniegto likumprojektu. Es runāšu ar tiem argumentiem, kas būtu pret jūsu vajadzībām un kas būtu bijis izdevīgi opozīcijai. Tātad gadījumā, ja jūs nebalsojat “par” un balsojat “pret” šo likumprojektu, tas nozīmē, ka opozīcijas rokās paliks iespējas sekot tālāk, kā jūs mocīsities ar “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesu, kuru jūs tik vai tā nebūsit spējīgi paveikt. Mums paliek visa argumentācija, kāpēc nespējīgi ministri jānoņem no amatiem, un tādā gadījumā tieši, lai nostiprinātu jūsu valdošās koalīcijas valdības stiprumu un stabilitāti, jums būtu izdevīgi nobalsot par šo likumprojektu. Bet, cienot Latvijas parlamenta opozīciju, es ceru, ka jūs nobalsosit “pret”, lai Latvijas opozīcijai, parlamentārajai opozīcijai, vienmēr būtu iespējas parādīt, ka, kamēr jūs esat pie valdības, tikmēr stabila valdība Latvijā nebūs iespējama. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies!Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 10 deputātu — Baldzēna, Lauska, Grīga, Ādamsona un citu — priekšlikumu: iekļaut šodienas dienas kārtībā likumprojektu “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pārtraukšanu”. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 40, atturas — 20. Priekšlikums dienas kārtībā nav iekļauts.

Turpinām izskatīt dienas kārtību. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” , otrais lasījums. Komisijas vārdā — Goldes kundze.

S.Golde (TP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.3003 — “Grozījumi Izglītības likumā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus, un es gribētu atgādināt, ka mēs likumu atvērām tāpēc, lai mācību gada beigās skolotājiem, audzinātājiem, direktoriem, bērnudārzu vadītājiem būtu pilnīgi skaidrs, kādas kvalifikācijas prasības būs viņiem nepieciešamas, turpinot darbu 1.septembrī. Saeima atbalstīja steidzamību, un tādēļ šodien izskatām likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā.

1. — deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Izteikties vēlas Jakovs Pliners par šo priekšlikumu.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Spēkā esošā Izglītības likuma 9.panta pirmajā daļā ir teikts, citēju: “Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.” Diemžēl vai Dievam slava, bet šī likuma norma Latvijā uz šo dienu nav izpildīta. Nebūs tā izpildīta arī rītdien. Bet likums stājās spēkā jau no 1999.gada 1.septembra. Kā jums ir zināms, Latvijā arī šodien darbojas ap 180 krievu mācību valodas skolas, ap 140 divplūsmu skolas, 7 poļu, pa vienai — ebreju, ukraiņu, baltkrievu un dažas citas. Ap 100 tūkstoš skolēnu, tas ir, apmēram viena trešā daļa no skolēnu vecuma bērniem, iegūst izglītību valsts un pašvaldības skolās krievu un citās mazākumtautību valodās. Tāpēc es aicinu jūs būt reālistiem un piekrist izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Ikvienam izglītojamam ir tiesības iegūt izglītību valsts valodā.” Diemžēl, cik man ir zināms, atsevišķos Latgales ciematos tādas tiesības vai, pareizāk būtu teikt, iespējas, reālas iespējas, bērniem vēl šodien nav. Es uzskatu, ka mēs atveram likumu, no vienas puses, patiešām, lai ievestu kārtību izglītībā, skolotāju izglītībā, bet, no otras puses, lai pilnveidotu likumu. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs par šo priekšlikumu pieteikušies vairāk nav. Vai jūs uzturat prasību balsot? Vēlējāties piebilst kaut ko? Lūdzu balsojam par 1. — deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 35, atturas — 33. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet, Goldes kundze!

S.Golde. 2. — deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča, Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Jūs prasiet balsojumu? Es atvainojos. Jā, ir pieteikušies debatēs pirmais — Jakovs Pliners. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL). Cienījamie deputāti! Mūsu grozījuma būtība ir dot reālas iespējas ikvienam izglītojamajam, kurš pieder pie mazākumtautībām, iegūt vispārējo, vidējo un profesionālo izglītību dzimtajā, tas ir, ģimenes, valodā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs. Līdzīga norma bija ierakstīta Latvijas Republikas 1919.gada Izglītības likumā, kurš bija atzīts par vienu no demokrātiskākajiem Eiropā. Pirms kara Latvijas Republikā poļu skolas bērni mācījās poļu valodā, vācu skolas — vācu, krievu — krievu valodā, un ebreju — idiš vai ivrita valodā. Un visi bērni, visi cilvēki zināja valsts valodu. Kāpēc? Mācību plānā bija līdz astoņām latviešu valodas stundām nedēļā. Šodien mūsu mācību plānā ministrija piedāvā trīs, četras stundas. Latviešu valodā mācīja minoritāšu skolās valsts vēsturi, ģeogrāfiju un militāro mācību puišiem. Tas viss pietiktu arī šodien. Mūsu priekšlikums atbilst vispārējai Eiropas minoritāšu konvencijai, citiem starptautiskajiem dokumentiem, piemēram, 1996.gada Hāgas rekomendācijām. To pieprasa arī mazākumtautību bērnu vecāki, ko viņi nesen apliecināja savā vecāku konferencē. Tātad lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Plinera kungs! Nākamais debatēs Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs tiešām reizēm par maz runājam par šīm lietām, kas skar dažādās tautības Latvijā. Šeit, Saeimā, vienkārši automātiski nobalsojam “pret” par šādiem priekšlikumiem un izliekamies, ka šo jautājumu nav. Diemžēl tieši tāpēc mums Latvijā ir politikāņi, kas izmanto to, tēlo dažādu tautību aizstāvjus, kas faktiski nenotiek, un mēģina katrā gadījumā izmantot tribīni arī šādā veidā.

Pirmkārt, ko nozīmē — ikviens izglītojamais var iegūt vispārējo, vidējo, profesionālo izglītību dzimtajā valodā? Latvijā ir aptuveni simts tautību, kā jūs to iedomājaties? Katrs nelatvietis pieprasīs izglītību savā dzimtajā valodā šajās manis minētajās iestādēs. Dabiski, ka tas ir absurds, un tas ir visiem tāpat skaidrs. Bez tam jēdziens “mazākuma tautība” joprojām ir izplūdis. Pirms Otrā pasaules kara bija skaidrs jēdziens, kas ir mazākuma tautība jeb nacionālā minoritāte, tie bija Latvijas Republikas pilsoņi, kas nebija latvieši. Kas tad šodien tie tādi ir vispārīgi? Lūk, kurš to var šeit paskaidrot? Kas ir mazākumtautība, piemēram, Daugavpilī, kura tauta tur ir mazākuma tautība? Lūk, te ir ļoti vienkārši. Te ir ļoti vienkārši, aiz šī jēdziena slēpjas krievu valodas izmantošana, lai veicinātu savu politikānismu, lai izmantotu šo nezināšanu. Diemžēl Latvijas Republikas Saeimas deputāti, braukājot pa pasauli, tieši tāpat izplata šo dezinformāciju visā pasaulē. Lūk, šeit uzstājās cilvēki, dažādu tautību cilvēki, bet savā saziņā viņi lieto krievu valodu. Redziet, biedri, kas lieto krievu valodu, es jums pateikšu skaidri un gaiši: nekas jau jauns tas nav, 1934.gadā Josifs Visarionovičs Staļins, lai novāktu visus savus pretendentus, kā vienu no papildu ieročiem izmantoja krievu valodu, veicināja krievu šovinisma attīstību toreizējā PSRS. Paņemot jebkuru mācību grāmatu, kas ir izdota tajos gados un arī pēc kara, var redzēt, ka visas pasaules lieliskākos sasniegumus ir izgudrojuši krievi: gan tvaika mašīnas, gan elektriskās spuldzes, gan radio — visur krievi ir bijuši galvenie autori visam, šo izgudrojumu izgudroja pusosetīns un pusgruzīns un es nezinu, kādas asinis vēl tur viņā iekšā bija, lūk, šis kurpnieka dēls, ko par sviestmaizīšu zagšanu izmeta no skolas ārā, lūk, jūs tādā pašā stilā šeit šodien uzstājaties. Tieši tādā pašā stilā ākstāties te, muļķojaties, tēlojat, ka jūs aizstāvat mazākumtautības. Reālu priekšlikumu jums nav.

Un šitā izrunāšanās par konvencijām — tā ir vienkārši cilvēku nezināšanas izmantošana. Lūk, es saprotu, jūs spēlējat atkal uz kaut kādiem vēlētājiem, kuri neko citu kā sarakstu numuru kārtējās vēlēšanās neprasīs. Līdz ar to priekšlikums pats par sevi ir absurds. Un iedziļinoties var redzēt, ka te vienkārši tas ir nerealizējams. Pastāstiet man, lūdzu, kā jūs čečenu valodā, pieņemsim, nodrošināsiet izglītojamam iespējas iegūt vispārējo vidējo un vēl profesionālo izglītību kaut kur Latvijā tādā izglītības iestādē, ko finansē valsts vai pašvaldība. Kā jūs to nodrošināsiet? Varbūt vēl kādas 80 tautības es jums te nosaukšu. Neesiet te tādi viltnieki un nemēģiniet sabāzt kopā visas tautības, izmantojot krievu valodu un nosaucot to par kaut kādu mazākumtautību aizstāvēšanu. Viens otrs no tā saucamajiem mazākumtautību aizstāvjiem nevienu citu valodu vispār neprot kā vienīgi krievu valodu un tēlo lielo mazākumtautību aizstāvi. Tā ka esiet tik laipni, vismaz jēdzīgi uzrakstiet savus priekšlikumus, lai tie ir kaut cik ticami. Šādi priekšlikumi, neko citu nevar pateikt, ka tie ir jānoraida.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Dzintars Ābiķis — TP.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu, ka pagājušajā nedēļā, izskatot šo likumprojektu, mēs vienojāmies konceptuāli par vienu jautājumu, ka, ņemot vērā to, ka tuvojas mācību gada noslēgums, mums ir jāievieš skaidrība, ar kādu izglītību skolotāji, kādās pakāpēs varēs 1.septembrī strādāt skolā. Un visi šie jautājumi ir tāda politiska spekulācija, kas tika steidzīgi iesniegti un tagad pakļauti diskusijai, kur šie jautājumi ir pārāk nopietni, lai varētu steidzamības kārtā, bez skatīšanas divos, trijos lasījumos komisijā skatīt. Tā ir vienkārši politiska spekulācija no attiecīgās frakcijas par šo tēmu, lai mēģinātu rast kaut kādu atbalstu vēlētāju vidū. Un to pasvītro vēl tas fakts, ka konkrēti šis priekšlikums ir tiešām muļķīgs, nerealizējams un absurds. Es gribu redzēt, kā var nodrošināt vidējo, vispārējo un profesionālo izglītību lībiešiem, kuri ir visklasiskākā mazākumtautība Latvijā, čečeni nav mazākumtautība, tie ir vienkārši imigranti, cienījamais Dobeļa kungs, un čigāni, kuri ir klasiskā mazākumtautība. Es gribu redzēt, kā Plinera kungs un viņa kolēģi var nodrošināt šiem cilvēkiem izglītību: lībiešiem Latvijā vidējo speciālo izglītību vai profesionālo izglītību vai vidējo vispārējo lībiešu valodā. Tā ka tie ir absurdi priekšlikumi, ko šī frakcija ir iesniegusi šajā likumā, kas ir iesniegts steidzamības kārtā, tā ir tīra politiska spekulācija, spēlēšana uz vēlētāju jūtām un vairāk nekas. Tāpēc es aicinu turpmāk nediskutēt gari par visiem šiem attiecīgās frakcijas iesniegtajiem priekšlikumiem, atļausim šos priekšlikumus iesniegt, viņiem nav liegts iesniegt šos priekšlikumus Izglītības likumā, kas šobrīd ir nodots izskatīšanai Saeimā, lai varētu trīs lasījumos mierīgi komisijā visu izdiskutēt. Balsosim!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Es gribētu izteikt tikai dažas lietas, kuras varbūt Plinera kungs nezina, kāda situācija ir mūsu kaimiņvalstīs. Es arī nezināju, un es biju ļoti pārsteigts, ka, piemēram, Zviedrijā mazākumtautību valoda ir arī somu, čigānu un idiš nevis ivrita valoda, bet tas nenozīmē, ka idiš valodā vai čigānu valodā jūs varat iet un veikalos kaut ko prasīt, ka tur būtu uzraksti un ka šajās valodās tiktu organizēta profesionāla apmācība. Es domāju, ka Plinera kungs to ļoti labi zina. Plinera kungs zina arī ļoti labi, ka Somijā jūs krievu valodā nevarat iegūt profesionālo izglītību, jūs varat, protams, vēsturiski, zviedriski iemācīties Somijā, bet jūs diemžēl nevarat krieviski to izdarīt. Latvijā mēs esam ļoti precīzi pateikuši, ka mums latviešu valoda ir valsts valoda, mēs varam runāt par mazākumtautu valodu — lībiešu valodu, un mēs varam runāt, un mums ir ierakstīts likumā — latgaliešu rakstu valoda.

Bet šeit es gribētu atgādināt vienu citu lietu. Faktiski tā ir viena ilgstoša provokācija, kas velkas Latvijā desmit gadu. Man diemžēl jāmet akmens mūsu draudzīgās frakcijas bijušā izglītības ministra druvā, jo mēs kādreiz 1991.gadā diskutējām par to, ka Latvijā ir jābūt apmācībai valsts valodā. Pēc tam jūs varat kā otro valodu mācīties gan savu dzimto valodu, gan kādu svešvalodu, tā var būt gan krievu, gan franču, gan angļu, un nav jādala mākslīgi izglītības sistēma divās valodās, kā tas mākslīgi šeit notiek. Mēs gribam arī godīgi pateikt, ka Plinera kungs izliekas, ka, runājot par mazākumtautību valodām, viņš saka — ivrits, bet domā krievu valodu. Sakiet godīgi, Plinera kungs, jūs nerunājat ne normālā idiš, ne ivrita valodā. (No zāles deputāts J.Pliners: “Es runāju ivrita valodā.”) Tāpēc nenāciet šeit un nestāstiet blēņas. Tāpēc es gribētu vēlreiz, godājamie deputāti, atgādināt, ka mums nav jāklausās šī demagoģija, bet mums ir jāanalizē, kāpēc Latvijas armijā šogad vairāk nekā 30% iesaucamo neprot runāt latviešu valodā. Mēs izskatījām komisijā stāvokli, kāds ir izveidojies ar jauniesaucamiem, tas ir traģisks, ka Latvijas neatkarības jau vienpadsmitajā gadadiena... atjaunotās neatkarības 11.gadadienā katrs trešais kareivis vispār neko nesaprot valsts valodā. Un šādā situācijā nākt un iesniegt tādus priekšlikumus, ka ikviens izglītojamais var iegūt profesionālo izglītību mazākumtautu valodā, tad vajadzētu painteresēties saskaņā ar ANO Bēgļu konvenciju, kādas tad ir šīs mazākumtautas un kādi ir visvairāk ieceļojošie bēgļi Ziemeļvalstīs. Tie ir kurdi, Plinera kungs, un somālieši pašreiz Skandināvijā, tad ko — jūs piedāvājat arī Latvijai, teiksim, gatavoties un atvērt profesionāli tehniskās skolas kurdu un somāliešu valodās? Es domāju, mums ir jāpasaka skaidri un gaiši, ka šīs provokācijas jāizbeidz, izglītības sistēma ir jāpārkārto kā vienota sistēma valsts valodā, es ceru, ka beidzot jaunajās pasēs, kas tiks izsniegtas, un identifikācijas dokumentos nebūs vairs šī tautība, un mēs nevarēsim runāt par to, kā teica Kozirevs, ka Latvijā puse ir krievvalodīgie. Šeit ir Latvijas valsts pilsoņi, visiem ir dota iespēja kļūt par šiem pilsoņiem, apmācība būs valsts valodā un tad fakultatīvi un pamatskolās katrs, protams, varēs iegūt šo izglītību, kādā valodā viņš gribēs, bet profesionālai izglītībai ir jābūt valsts valodā. Un jāatceras vienmēr tas, ka mēs gatavojamies iestāties NATO un ka šī situācija, kas ir izveidojusies traģiska, tā prasa ārkārtējus pasākumus. Un es vēl gribētu Plinera kungam atgādināt, ka Kvebekā bija vairākas tiesas prāvas, par ko jūs ļoti labi zināt, un angļi sūdzējās par to, ka viņi ir uzlikuši uzrakstu angļu valodā, un, lūk, viņiem par to ir jāmaksā soda nauda, un angļi visas šīs prāvas zaudēja. Un tas ir ielikts Eiropas Padomes izdotajā brošūriņā, kas deputātiem šeit izdalīta kā paraugmācība. Kamēr nav atjaunotas šīs franču valodas tiesības Kvebekā tādā stāvoklī, kādā tās bija agrāk, ne tikai jūs nevarat lietot šo angļu valodu, bet jūs soda par jebkuru uzrakstu, kas šajā valodā ir izlietots, un Latvijai ir visas tiesības saskaņā ar Eiropas Padomes prasībām pielietot ārkārtējus pasākumus līdz brīdim, kamēr nav atjaunojies tāds valodas stāvoklis, kāds tas bija, teiksim, Latvijā 1939. gadā, tad, kad Padomju Savienība šeit uzspieda tā saucamo draudzības līgumu. To jūs, Plinera kungs, ļoti labi zināt. Tāpēc atjaunosim stāvokli tādu, ka Latvijas armijā simts procentu jauniesaucamo prot latviešu valodu un pēc tam sāksim runāt, vai mēs šeit, teiksim, lapu valodā vai somāliešu, vai kurdu, vai vēl kādā valodā organizējam profesionāli tehnisko izglītību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ir diezgan grūti saprast, kāpēc viss, kas nāk no opozīcijas, ir demagoģija un provokācija, bet visi argumenti, kurus min savās uzstāšanās kolēģi no vadošajām partijām, tā ir patiesība un uz to mums jābalstās savā rīcībā.

Es gribētu pateikt jums, Dobeļa kungs, ka mūsu priekšlikumā neiet runa par simts tautībām un par simts minoritātēm, kurām visām jānodrošina iespēja mācīties dzimtajā valodā. Es gribētu atgādināt, ka tikai tādas tiesības ir īstenotas, kuras ir pieprasītas. Un pašlaik pie mums ir pieprasīta izglītība, nu, piecās, varbūt sešās valodās, un valstij ir tehniskās iespējas nodrošināt tādu izglītību. Par to liecina, ka mums pastāv mazākumtautību skolas, kur jau notiek izglītība piecās vai sešās valodās, un vienīgi mēs prasām savā priekšlikumā saglabāt pēc 2004. gada tādas skolas, kuras pastāv pašlaik. Un Kiršteina kungam es gribētu pateikt, ka mēs nevaram divas reizes ieiet tajā pašā upē un atgriezties pie situācijas, kura bija 1939. gadā.

Un es gribētu atzīt, ka mūs apvaino tādi izteicieni, kuros mūs salīdzina ar kaut kādiem imigrantiem. Mēs, Latvijas krievi, Latvijas poļi, Latvijas ebreji, neesam šeit tādi paši imigranti, un es pieprasu, es gribu jums palūgt neatkārtot tādus apvainojumus mūsu adresē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. Otro reizi.

Dz.Ābiķis (TP).Cienījamie kolēģi! Īstenībā es atvainojos nevis tik daudz jums, kā visiem lībiešiem, jo es pārteikšanās dēļ nodēvēju lībiešus par mazākumtautību. Lībieši mūsu valstī ir pamatnācija, bet diemžēl pat viņiem mēs nespējam nodrošināt izglītību dzimtajā valodā vidējā pakāpē.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Runāsim vēl vienu reizi par faktiem. Šeit nupat izskanēja informācija, ka, lūk, piecās, sešās valodās esot pieprasījuši, tāpēc izglītība tur būtu nodrošināta un tas, lūk, ir likumā jāparedz. Un kur tad jums būs tā robeža? Cik tad tālu mēs varam iet, un kura valoda būs tā priviliģētā, kurā mēs pieprasīsim to izglītību? Un kas tie bija par vecākiem, kas salasījās kaut kur un pieprasīja izglītību savā dzimtajā valodā? Varbūt es noorganizēšu vēl 60 tautību vecāku sapulces un tie arī pieprasīs izglītību savā dzimtajā valodā. Nu nerunājiet to, ko jūs paši jūtat, ka jums argumenti ir par vājiem. Izgudrojiet kaut ko viltīgāku, ieslidiniet iekšā kaut ko pārliecinošāku, bet izlasiet paši, ko jūs esat uzrakstījuši: ikviens izglītojamais... ikviens. Tātad jebkuras tautības pārstāvis var iegūt to un to izglītību valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs. Izlasiet paši, ko jūs esat uzrakstījuši! Nu, lūdzu, neputrojieties un mācieties vēsturi, kolēģi! It īpaši jums vēsture ir labi jāzina. Vēsturē ir interesantas pamācības, un vakar tie lielie tā saucamie svētki faktiski ir kauna traips krievu tautas vēsturē, jo krievi un vācieši, PSRS un Vācija noslēdza neuzbrukšanas paktu kopīgi 1939. gadā, lai iznīcinātu Baltijas valstis, Poliju, Somiju un daudzas citas valstis. Šīs divas tautas ir galvenās atbildīgās par Otro pasaules karu, nevajag to aizmirst.

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs. Otro reizi.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Dobeļa kungs, ir tāda robežlīnija, aiz kuras tiesības nevar būt īstenotas. (No zāles deputāts Dobelis: “Pie Zilupes tāda ir...”)Un pastāv konvencija par mazākumtautību tiesību aizsardzību. Un kad mēs ratificēsim šo konvenciju, tad konvencijas tekstā būs skaidri norādīts, ka tikai tādas skolas varētu būt finansējamas... mazākumtautību skolas no valsts budžeta, kuru finansējumam ir reāla iespēja, jo konvencija aizsargā ne tikai mazākumtautības, bet arī valsti no pārāk lielām prasībām no mūsu puses. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners. Otro reizi.

J.Pliners (PCTVL) . Mīļie cilvēki! Dobeļa kungs uzkāpj uz tribīnes un runā par politiķiem un politikāņiem... Bez šaubām, viņš domā, ka viņš ir politiķis un citādāk domājošie ir politikāņi. Ābiķa kungs nosauc par absurdu to, ko realizēja izglītībā viņa senči Latvijas Republikā pirms kara. Kiršteina kungu ļoti uztrauc, vai es runāju idiš valodā. Runāju. Ja gribat, nākamo runu noturēšu idiš valodā. Jūs diemžēl neko nesapratīsiet. Dobeļa kungs aizgāja runāt par Uzvaras svētkiem. Es lasīju Rozenberga rīkojumu, kur bija runa — daļu latviešu iznīcināt, daļu latviešu izsūtīt... pārvāciskot un daļu latviešu izsūtīt uz Krievijas Sibīrijas rajoniem. Un attiecīgi Dievam slava, ka tas nenotika. Dievam slava, ka tāda diena bija, un Dievam slava, ka šodien eksistē Latvija un latviešu valoda.

Bet es aicinu jūs runāt par lietu. Es aicinu jūs apspriest konkrētus priekšlikumus un pēc tam balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Skaidrs ir viens, ka jebkurš mazākumtautības pārstāvis Latvijā ir ieinteresēts zināt latviešu valodu, jo, zinot latviešu valodu, jebkurš mūsu valsts iedzīvotājs ir konkurētspējīgāks darba tirgū, viņš saņem lielāku algu, viņam ir lielāki ienākumi, viņš var ieņemt dažādus amatus valsts un pašvaldību iestādēs. Un, godātie kolēģi, šī priekšlikuma iesniedzēji, faktiski jūs ar šo priekšlikumu aicināt veidot tādu sistēmu, kur mazākumtautībām būtu apgrūtināta latviešu valodas apguve, un reizē ar to mazākumtautību pārstāvjiem būtu sliktāka dzīve mūsu valstī, viņi būs mazāk konkurētspējīgi darbā, viņiem būs grūtības iegūt darbu, bet tad rodas jautājums: godātie kolēģi, kādēļ šāds priekšlikums? Neviens runātājs par to nerunā. Tādēļ, ka, godātie kolēģi, jūs cīnāties nevis par krievu, baltkrievu interesēm, bet jūs cīnāties pavisam par citām interesēm. Jūs esat ieinteresēti, lai mūsu valstī veidotos divas kopienas, lai būtu tāda sabiedrības daļa, kura nevarētu lasīt latviešu laikrakstus, neskatītos latviešu valodā veidotos televīzijas un radio raidījumus, lai būtu iedzīvotāju daļa, kura būtu jūsu kontrolē un jūsu pārziņā. Jūsu politiskajā kontrolē. Faktiski, radot sadzīvē un praktiskajā dzīvē sliktākus apstākļus šai daļai, jūs tīši pakļaujat to nelabvēlīgiem apstākļiem. Un faktiski ar šo priekšlikumu jūs pilnībā atbalstāt divkopienu valsts veidošanos. Un šeit nav ne smakas no mazākumtautību aizstāvēšanas. Es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Silva Golde.

S.Golde (TP). Cienījamie kolēģi! Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 47, atturas — 28. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vairāki paziņojumi. Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC).Godājamie Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas deputāti! Lūdzu delegācijas sanāksme Sarkanajā zālē tagad.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Jūs laikam visi zināt, ko pēdējā laikā ir teicis Kasjanovs un Krievijas Federācijas prezidents Putina kungs sakarā ar repatriācijas jautājumiem uz Krieviju krieviem. Un tādēļ atsevišķi Saeimas deputāti ir nākuši ar priekšlikumu — izveidot Saeimas deputātu grupu sadarbībai ar Krievijas Federācijas prezidenta administrāciju, Ukrainas un Baltkrievijas parlamentiem jautājumos par krievu, ukraiņu un baltkrievu repatriāciju uz etnisko dzimteni. Lūdzu, kas vēlas šajā grupā pieteikties, tūlīt sapulcēties Baltajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēterim Apinim.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Sakarā ar topošajām aktivitātēm Taivanas sakarā, kā arī ar nepieciešamību pārvēlēt Taivanas grupas vadību es lūdzu visus tos, kas ir Taivanas atbalsta grupā, sapulcēties uz sēdi blakus telpā.

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Gunārs Freimanis, Leons Bojārs, Jāzeps Šņepsts, Aivars Tiesnesis, Rihards Pīks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

Komisijas vārdā — deputāte Silva Golde.

S.Golde. 3. — deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča, Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK).Cienītie kolēģi! Te nesen bija aicinājums runāt tieši par to tekstu, kādu mums piedāvā, un neminēt kaut kādas vēsturiskas lietas. Es gribētu teikt, ja nebūtu šo vēsturisko lietu, tad arī šāda teksta nebūtu šodien.

Tagad, ja runā par šo — 3.priekšlikumu, tad tas ir klajš uzbrukums latviešu valodai. Tas jau ir tuvu pie robežas. Tā ir nicināšanas izteikšana pret latviešu valodu.

Es gribētu atgādināt, ka mūsu valsts pamatlikumā — Satversmē ir ierakstīts, ka latviešu valoda ir valsts valoda. Un šeit tagad ir priekšlikums izņemt ārā trijās daļās visu to, kas attiecas uz procedūru valsts valodā. Tas man ļoti atgādina to unikāli bezkaunīgo sludinājumu vienā no krievu valodā iznākošajiem laikrakstiem, ka tie uzņēmēji, kas izvietos krievu valodā uzrakstus pie saviem īpašumiem, saņems īpašas atlaides ar laikraksta palīdzību.

Mēs esam unikāli demokrāti! Mēs te laižam iekšā Saeimā krievu laikrakstu korespondentus, kuri pēc tam aiziet un izdara visu ļaunāko, kas ir iespējams, lai kritizētu mūsu valsti visās vietās, kur tas ir iespējams. Kur vēl lielāka demokrātija? Kurā valstī pasaulē šitā ir atļauts? Izmesti ārā aiz apkakles par tādām lietām! Bet laikraksts, lūdzu, atļaujas aģitēt, atļaujas, tā sacīt, prēmēt šādus darboņus. Šeit kaut kas līdzīgs parādās šajos priekšlikumos. Interesanti, kādā valodā jūs piedāvājat kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenus? Vēl trakāk, darbu, kas paredzēts akadēmiskā vai zinātniskā grāda ieguvējam vai kvalifikācijas paaugstināšanai, ja ne valsts valodā? Kādā valodā tad? Krievu valodā? Vai varbūt vēl kādā no 99 citām valodām? Kurš šeit, Latvijā, lasa laikrakstus, piemēram, tajā pašā poļu valodā. Krievu valodā Rīgā iznāk vesels lērums laikrakstu, kur visnekaunīgākajā veidā uzbrūk Latvijai kā valstij šad un tad. Poļu valodā Rīgā laikrakstus kioskos es neredzu. Es neredzu. Neredzu laikrakstus ukraiņu valodā, neredzu laikrakstus lietuviešu valodā. Kārtējā demagoģija! Tātad valsts valodā nekārtosim, izvēlēsimies citu valodu. Cita valoda ir vienīgā. Ko jūs atkal piedāvāsiet, tā būs krievu valoda un neviena cita. Nekāds idiš, ne ivrits tas nebūs.

Un tāpēc atkal. Ja es paskatos uz Latviju šodien un salīdzinu ar Eiropas valstīm, cik tad ir Eiropas valstu, kur tik daudz valodās var iegūt izglītību skolās, kuras finansē no valsts vai pašvaldību budžeta. Cik tādu valstu vēl ir Eiropā? Mums taču ir vesels lērums citās valodās izglītojošo skolu, un tās finansē valsts vai pašvaldība. Tā ka vienkārši tā jocīgi ir paraustīt plecus un paklausīties. Protams, tas te nevienu neatturēs nākt un atkal runāt tās pašas muļķības, kādas te ir izskanējušas.

Un, Plinera kungs, klausieties uzmanīgi! Par to pašu savu 9.maiju. Ja nebūtu nodevības no PSRS puses un nebūtu PSRS un Vācijas nekaunīgās vienošanās, nebūtu nekāds 9.maijs vajadzīgs. Vai jūs to savā prātā saprotat vai nesaprotat? Man liekas, ka jums ir ļoti grūti reizēm kaut ko saprast, bet es centīšos jums iestāstīt. Reizēm arī kaut kas pielec. Paldies Dievam! Tā ka es aicinu nekādā gadījumā šādus demagoģiskus priekšlikumus neatbalstīt un balsot pret šo 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godātie deputāti! Nezinu, vai Dobeļa kungs to saprot vai ne, bet, manuprāt, visvairāk uzbrūk valsts valodai tieši Dobeļa kungs un viņa sabiedrotie. Dievam slava! Latviešu valoda mūsu valstī ir valsts valoda. Dievam slava! Valsts valodā runā vairāk par miljonu cilvēku, un mūsdienās latviešu valodai nekas nedraud. Tas, ko es šeit dzirdu, ir, piedošanu, mazvērtības komplekss. Spēkā esošā Izglītības likuma 9.panta ceturtajā, piektajā, sestajā daļā iet runa patiešām par to, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā. Akadēmiskā bakalaura, maģistra un zinātniskā doktora grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā. Un kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā. Viens piemērs. Nesen vienā valsts augstskolā es piedalījos kā recenzents doktora darba aizstāvēšanā. Disertācija bija par krievu valodas un literatūras integrēto mācīšanu. Dabiski, ka zinātniskā padome atļāva disertantei aizstāvēties krievu valodā. Tātad viņi neievēroja likumu. Starp citu, priekšlikums vai, piedošanu, likuma norma, ja zinātniskie darbi tiek aizstāvēti... ka zinātniskie darbi jāaizstāv tikai valsts valodā, ir līdzīgi padomju normai. Toreiz, ja pat jūs izstrādājāt disertāciju par latviešu kultūru, tā bija jāaizstāv krievu valodā vai jātulko krievu valodā, jāsūta uz Maskavu un tā tālāk. Mums kārtējo reizi ir boļševisms otrādi. Tātad es teicu, ka disertantei bija atļauts aizstāvēties krievu valodā. To izlēma zinātniskā padome, un pareizi izdarīja. Bet faktiski viņi neievēroja esošo likumu. Kurā valodā atslēdzniekam jākārto kvalifikācijas eksāmenu? Domāju, jānosaka tai skolai, kura viņu gatavoja. Nedomāju, ka ir loģiski un lietderīgi, ka franču, angļu, vācu vai krievu valodas skolotāji paaugstinās kvalifikāciju, kā to prasa mūsu likums, valsts valodā. Es uzskatu, ka tādiem cilvēkiem kvalifikācija jāceļ attiecīgi franču, angļu, vācu vai krievu valodā. Tāpēc arī lūdzu svītrot 9.panta ceturto, piekto un sesto daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Nezinu pat īpaši īsti, kā sākt, jo... Godīgi sakot, Plineri un viņam līdzīgi šeit, Dobeļa kungs, viņi nav dumji. Viņi ir gudri, viņi ir viltīgi, viņi zina, ko dara. Viņi zina, ko dara! Tur jau tā lieta! Un faktiski mēs tērējam laiku, viņiem skaidrojot. Mēs varam skaidrot viņiem no rīta līdz vakaram, katru dienu un gadu no gada. Viņi nesaprot un nesapratīs nekad un mūžīgi mūžos. Jo savādāk viņi nepastāvēs. Viņi nesēdēs šeit, Saeimā. Tie ir tie patiešām politikāņi, nevis politiķi. Jo viņi vienkārši pastāv uz to cilvēku rēķina, kurus viņi apšmauc un apmāna. Viņi apmāna šos cilvēkus un eksistē vienkārši uz viņu apmānīšanu. Savādāk viņi šeit Saeimā nesēdētu! Neviens viņus neievēlētu! Tur jau ir tā bēda. Es saprastu, ja viņi aizstāvētu cilvēkus, ja viņi aizstāvētu tos nepilsoņus, par kuriem te viņi it kā cīnās. Viņi neaizstāv viņus, absolūti muļķo! Viņi traucē dzīvot šiem cilvēkiem šeit un integrēties un tā tālāk, un apgūt valodu, lai viņi varētu normālāk strādāt un iejusties šajā valstī. Tā ir muļķība. Tā ka Pliners zina, ko dara. Un viņa biedri arī zina, ko dara. Ļoti labi apzinās. Un viņu demagoģija turpināsies no dienas dienā. Viņi jau pīrāgā iekoduši tagad sakarā ar pašvaldību vēlēšanām un mēģinās muļķot cilvēkus vēl tālāk.

Es aicinātu krieviski runājošos un rakstošos žurnālistus, visu masu informācijas līdzekļu cilvēkus beidzot pavērsties un paskaidrot sabiedrībai, šiem nepilsoņiem, kuri šeit tiek muļķoti no politikāņu puses. Atsegt viņu īsto seju, un tad lai nāk, lai nāk īsti cilvēki, kuri grib palīdzēt, patiesi palīdzēt šiem cilvēkiem. Es skatījos, kā 4.maijā šeit, Neatkarības dienā viņi... viņus jau neinteresē šādas lietas. četri cilvēki no šīs PCTVL bija ieradušies tikai uz šo svinīgo sēdi. (Starpsauciens: “Vairāk bija!”) Un, protams, kad dzied Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju!”, tad viņiem mutes noteikti ir ciet. Mutes ir ciet! Pliners drusciņ tur kaut ko, lūpas kustina. Saprotiet, viņi ignorē. Viņiem šis parlaments ir tikai kā slaucamā govs. To beidzot mums vajadzētu patiešām saprast, un es domāju, ka mēs patiešām tērējam laiku, lai viņiem skaidrotu. Viņiem sen jau desmit un simtkārt ir skaidrs viss. Mums jāskaidro pavisam citiem. Diemžēl mūsu arī šīs plenārsēdes neklausās tie cilvēki, kuriem vajadzētu ieklausīties. Mums jārunā ar šo sabiedrību, kuru viņi muļķo. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Augsti godājamais Tabūna kungs! Ziniet, mums visiem, mūsu frakcijas deputātiem, ir labas specialitātes, un ir ko darīt ārpus Saeimas. Bet mēs esam ievēlēti tieši tāpēc, lai aizstāvētu mūsu vēlētāju intereses un tiesības.

Par šodien apspriežamo jautājumu. Kur pastāv sistēma, kura atļauj iegūt izglītību dažādās valodās Eiropā? Nu, teiksim, Somijā pastāv vispār paralēla izglītības sistēma, kuras ietvaros ir iespēja mācīties gan somiski, gan zviedru valodā. Arī Beļģijā pastāv kaut kāda līdzīga sistēma, Šveicē, Spānijā, Itālijā, Vācijā. (No zāles deputāts Kiršteins: “Kā ar krievu valodu?”) Par iespējām iegūt izglītību krievu valodā, nu tur mums ir jārunā par bijušajām PSRS republikām, kuras tagad ir neatkarīgās valstis. Un izglītību krievu valodā ir iespējams iegūt Baltkrievijā, Moldovā, Ukrainā. Nē, par Somiju es jau pastāstīju.

Kiršteina kungs, par jūsu piemēru par Kanādu. Par Kanādas tiesu sistēmu un tiesāšanos starp uzņēmējiem un valsti. Es speciāli pārbaudīju, kāda ir īsti situācija tur, un es noskaidroju, ka Balentaina, Deividsones un Makintaira lieta bija uzvarēta no iesniedzēju puses. Un viņi piespieda Kvebekas pusi vai valdības pusi atļaut viņiem izvietot publiskajās vietās reklāmu angļu valodā.

Es aicinu jūs labāk gatavoties uzstāšanām no tribīnes. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Silva Golde.

S.Golde (TP) . Kolēģi, aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu!

Balsosim par 3. — deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 49, atturas — 23. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 4. — deputātu Goldes, Ābiķa, Estas, Zommeres un Spurdziņa priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Silva Golde.

S.Golde (TP). Kolēģi! Es gribētu paskaidrot, ka šis priekšlikums ierosina to, ka no 1.septembra visās vispārējās izglītības iestādēs vadītājiem būtu prasība pēc augstākās izglītības. Tas attiecas uz vidusskolu direktoriem, pamatskolu direktoriem un bērnudārzu vadītājiem. Mūsuprāt, tieši izglītības iestādes vadītājiem visupirmām kārtām ir jābūt par paraugu izglītības ziņā saviem pedagogiem, audzinātājiem, skolotājiem savā kolektīvā. Ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi kopš neatkarības, un, ja mani atmiņa neviļ, es atceros, ka jau ministra Piebalga laikā izskanēja iecere — vadītājiem prasības pēc augstākās izglītības. Tik daudz studentu šobrīd stājas pedagoģiskajās studiju programmās, un šis skaits ar katru gadu pieaug, un es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, lai arī speciālisti ar augstāko izglītību varētu kļūt par izglītības iestāžu vadītājiem.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, situācija izglītības sistēmā jau valstī ir ļoti labvēlīga, ir jau kvalificēti kadri, pietiekami kvalificēti kadri. Mums ir pienācis laiks tomēr izšķirīgajam lēmumam. Arī bērnudārzos šobrīd būtu nepieciešams vadītājs ar augstāko izglītību, tas ir mans personiskais viedoklis, es pats esmu strādājis šajā sistēmā. Kā var bērnudārza vadītājs būt bez augstākās izglītības? Tas ir šis būtiskais jautājums, tad mēs zināmā mērā pasakām, nu, bērnudārzā, ziniet, tur var šā un tā, kad ienāk skolā, tad nu gan šim vadītājam būtu jābūt tik kvalificētam, lai viņš varētu vadīt gan skolas kolektīvu, gan zināmā veidā pārzināt šo situāciju. Nevajadzētu nonivelēt šo attieksmi pret izglītību. Bērnudārzs ir tā vieta, kur ir jāieliek paši pamati, un pēc jaunākiem zinātniskiem atzinumiem viņu vadītājiem, šo bērnudārzu vadītājiem, ir jābūt ļoti augstai izglītībai, lai viņi tur varētu atrasties. Tas varbūt šobrīdējā situācijā nav, un varbūt šur tur nav iespējams šim vadītājam būt ar augstāko izglītību, tas neliedz mums jau skaidri un gaiši pateikt, ka līdz jaunā gada sākumam, nu vajadzētu tādus vadītājus, kam ir šī izglītība. Tas ir mans personiskais viedoklis.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Cienījamie Saeimas deputāti! Es arī aicinātu un lūgtu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo tiešām, manuprāt, prasība par to, lai izglītības iestādes vadītājam būtu augstākā izglītība, ir loģiska visos līmeņos, un īpaši runajot par pirmsskolas iestādēm. Es esmu arī personīgi saskāries ar tādiem gadījumiem, ka, piemēram, bērnudārza vadītājs ir cilvēks bez augstākās izglītības, vienlaicīgi par pedagogiem bērnudārzā strādā kolēģi ar augstāko izglītību, bet jau ilgstoši, ilgāku gadu tradīciju dēļ nevar notikt šī vadītāju maiņa. Un, ja mēs atbalstītu šo skaidro principu, ka katram izglītības iestādes vadītājam ir nepieciešama tomēr augstākā izglītība, tas pavērtu arī iespēju kolēģiem, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību, šos amatus attiecīgi ieņemt, tā ka es lūdzu jūs šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

S.Golde (TP). Kolēģi, aicinu balsot par šo ļoti svarīgo jautājumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputātu Goldes, Estas, Zommeres un Spurdziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 2, atturas — 52. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

S.Golde. Tālāk ir 5. — atbildīgās komisijas priekšlikums, un šis priekšlikums nosaka, ka augstākās izglītības prasība būtu vidusskolu direktoriem un pamatskolu direktoriem, bet ne pirmsskolas iestāžu vadītājiem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

S.Golde. Nākamais — deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča un Deņisova priekšlikums, kuru komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Man būtu jautājums biedriem iesniedzējiem atnākt šite... Nemaz neskatieties, nāciet šurp, pēc tam runājiet. Un paskaidrot, ko jūs saprotat ar vārdiem — pilnvērtīga valsts valodas un tā tālāk, un tā tālāk apguve. Kā jūs novērtēsit, kas ir pilnvērtīga apguve un kas ir nepilnvērtīga apguve? Es par dažiem jūsu apvienības biedriem un viņu pilnvērtības kompleksu gribu piemēru nosaukt. Rīgas domē strādā daži pilnvērtīgi apvienības pārstāvji, tur ir viens cilvēktiesību aizstāvis, viens ir liels gudrinieks un tēlo sevi kā labu augstskolu speciālistu, vēl tur ir šādi un tādi vīri. Kā tad ir ar viņu pilnvērtīgajām latviešu valodas zināšanām? Latvijas Republikas pilsoņi, kas ir centušies runāt latviešu valodā ar dažiem Rīgas domniekiem pilnvērtīgajiem un centušies pilnvērtīgā valsts valodā ar viņiem runāt, nav spējuši saņemt atbildi. Un šie ievēlētie — te bija runa, ka mēs te nākam, aizstāvam savus vēlētājus, es domāju, ka viena no formām, kā aizstāvēt vēlētājus, ir cieņas izrādīšana pret vēlētājiem, un, ja Rīgas domē tup kaut kāds cilvēktiesību aizstāvis, kurš neprot izteikties latviešu valodā, tad par kādām cilvēktiesībām šis aizstāvis runā? Ko tad viņš tur aizstāv? Viņš parāda savu nepilnvērtību. Ja jau jūs gribat kaut kādus reālus ieguldījumus, lai palīdz cilvēkiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu, lai tiešām no sirds palīdzētu arī apgūt, labāk apgūt Latvijas ģeogrāfiju, Latvijas vēsturi un tā tālāk, tad lūdzu, ir jābūt kaut kādai konkrētai formai, kā tas notiek, lietot vārdu “pilnvērtīgs”, nu, atvainojiet, te man atkal ir jāskatās, ka jūs sekmīgi cenšaties īstenot Staļina, Hitlera, Gebelsa un citu tradīcijas. Viņiem bija tie jēdzieni “pilnvērtīga rase”, “nepilnvērtīga rase”, “pilnvērtīgs cilvēks” un “nepilnvērtīgs cilvēks”, tikai viņi paši to noteica, vai nu uztaisīja kaut kādu formu, kur galvaskauss bija jābāž iekšā vai kaut kas tamlīdzīgas.

Tā kā nāciet šurp un runājiet par to, ko jūs saprotat ar šādu priekšlikumu. Šajā brīdī šis priekšlikums ir vienkārši vēlēšanās patēlot kārtējo reizi, patēlot sevi par kaut kādiem mistiskiem aizstāvjiem. Jūs it kā šeit izrādāt centienus iegūt kaut kādas zināšanas, kuras tā viltīgi nosaucat par kaut ko pilnvērtīgu. Un iepriekšējos priekšlikumos jūs gribat atteikties no latviešu valodas lietošanas svarīgās lietās. Tad kur tad ir tā jūsu loģika, un kur tad ir tā jūsu robeža? Es gribētu teikt, ka mēs vienkārši diemžēl valstī par maz pievēršam tam uzmanību, par maz cenšamies paradīt lietas būtību, un par maz cenšamies pierādīt, cik viegli ir atšķirt demagoģiju no kaut kādas jēdzīgas darbības. Vislabākais pierādījums cieņai par vēlēšanos apgūt valsts valodu un mūsu latviešu tautas tradīcijas ir personīgais piemērs. Jūsu izvirzītie kandidāti, kas neprot latviešu valodu, un daži no viņiem nekad to arī neiemācīsies, nekad neiemācīsies, liecina par pavisam kaut ko pretējo. Tātad, ja jūs gribat godīgi cīnīties par savām tiesībām, tad dariet to un dariet to loģiski, nelietojiet jēdzienus, kurus jūs paši pēc tam neesat spējīgi izskaidrot. Ne jau velti es runāju, ka šeit frakcijas vadītājs Jānis Jurkāns jau ir sācis regulāri lietot krievu valodu, un konferencēs, kuras pārstāv jūsu biedrs, vairs latviešu valoda vispār neskan. Tā vienkārši neskan. Bet tur neskan arī idišs, Plinera kungs, tur neskan arī ivrits. Es neesmu dzirdējis, ka jūs runātu ivritā vai idiš šādās konferencēs. Jūs nerunājat... (No zāles deputāts J.Pliners: “Neviens nesaprot!”) Nekas, es tad sapratīšu to jūsu idišu, par to jūs varat būt mierīgs. Lūk, tā! Tātad nāciet un runājiet! Man nav nekādu pretenziju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTLV). Ja Dobeļa kungs tik laipni aicināja, es nevarēju neiznākt. Godātie deputāti! Jūs visi dzirdējāt, ka Tabūna kungs dažreiz atkārtoja, ka mēs esam gudri. Paldies, mēs to zinām un būsim ļoti priecīgi, ja mēs to pašu varēsim teikt par jums.

Tabūna kungs arī teica, ka mēs mānām tautu. Piedošanu! Jūs esat pie varas jau ilgus gadus, jūs krāpjat tautu, par to liecina nemieri un neapmierinātība no lauksaimniecības darbiniekiem un no medicīnas darbiniekiem un no skolotājiem, un no studentiem. Būtu labi, ja jūs parādītu un pierādītu, ko labu jūs izdarījāt savai tautai. Bet runa iet atkal par citu.

Izglītības likumā 41. pantā runa iet par mazākumtautību izglītības programmām. Tā 3. daļā ir teikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mazākumtautību izglītības programmas mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā. Tas ir neloģiski vismaz tāpēc, ka ministrija nezina un nevar zināt stāvokli skolās Maltā, Daugavpilī vai Valmierā. Nezina, vai Rēzeknes 2. vidusskolas fiziķis var vai nevar pasniegt šo priekšmetu valsts valodā. Mēs piedāvājam sekojošu redakciju: mazākumtautību izglītību programmu izpildē izglītojamajiem jānodrošina pilnvērtīga valsts valodas, Latvijas ģeogrāfijas un vēstures, latviešu tautas kultūras un tradīciju pamatu apguve. Nu, es ļoti līdzi jūtu, ja Dobeļa kungs nezina terminu “pilnvērtīgs”. Kad es strādāju par skolotāju, šo terminu es kaut kur 5.—7.klasītē skaidroju. Man ir zināms, ka Dobeļa kungs bija padomju laikos ķīmijas zinātņu kandidāts, nu it kā vajadzētu zināt. Ja jūs gribat, laipni lūdzu uz bezmaksas individuālo konsultāciju, es jums varu stundas laikā iestāstīt, kas tas ir “pilnvērtīgs”.

Šī norma, ja jūs to pieņemtu, uzliktu lielāku atbildību direktoriem un skolām kopumā un kalpotu īstai integrācijai, bet ne asimilācijai. Tāpēc arī lūdzu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Tā kā Mitrofanova kungs teica, ka man ir labāk jāsagatavojas, tad es tiešām klausīju viņa padomam un sagatavojos, un atnesu šādu grāmatiņu, kas saucas “Starptautiskie un reģionālie standarti minoritāšu tiesību jomā”, kura ir izdota ar Eiropas Padomes palīdzību Latvijas cilvēktiesību komitejā, un es saprotu, ka tur ir piedalījusies arī jūsu priekšniece Ždanoka pie šī darba.

Tagad par Minoritāšu hartu. Kas te ir teikts? Te ir teikts, ka katrā izglītības sistēmā apņemas nodrošināt mazākumtautībām piederošām personām iespējas iegūt izglītību visos līmeņos. Vai latviešu valodā ir liegta šī iespēja? Otra interesanta lieta ir teikta tā: ka mazākumtautībām piederošām personām ir tiesības izveidot savas privātās izglītības iestādes. Vai Latvijā ir aizliegts to darīt? Bet kas ir par valsts sistēmu, par valsts izglītības sistēmu, godājamie Plinera un Mitrofanova kungi! Šeit ir ļoti precīzi pateikts, ka valsts izglītības sistēmas ietvaros, cik vien iespējams, ir jāļauj mazākumtautībām piederošām personām apgūt sava mazākumgrupas valoda. Vai tad ir kaut kādas problēmas mums ar mazākumgrupas valodu apguvi Latvijā? Bet tālāk ir ļoti būtiska lieta, ko mēs nez kāpēc šeit neapspriežam, un te ir teikts tā, tas ir 14.pants, 3. punkts: šī panta 2. punkts jāīsteno, neietekmējot oficiālās valodas apguvi un mācības šajā valodā, godājamie kolēģi! Tātad neietekmējot arī profesionālās mācības šajā valodā. Par ko tad jūs cīnāties?

Tagad nedaudz par to, ko teica Mitrofanova kungs. 1989. gadā ANO Cilvēktiesību komitejā tika iesniegtas sūdzības no Kanādas pilsoņiem, arī pieminētais Džons Balentains, Elizabete Deividsone un Gordons Makintairs, par to, ka viņiem ir aizliegts izmantot dzimto valodu komercreklāmās. Kanādas valdība iesniedza paskaidrojumu ANO Cilvēktiesību tiesai un tur ir teikts, ka ir nepieciešams aizsargāt attiecīgajā reģionā valodu un kultūru. Faktisko līdztiesību var nodrošināt nevis ar formālās līdztiesības palīdzību, bet gan ar atšķirīgu attieksmi, lai atjaunotu līdzsvaru. Vai Latvijā ir atjaunots šis līdzsvars vai nav? Tas nav atjaunots. Un kāds bija lēmums, Mitrofanova kungs? Kurš tad šeit kļūdās? Es tad jums nolasīšu vēlreiz. 1993. gada 31. martā ANO Cilvēktiesību komitejā tika pieņemts sekojošs lēmums: tā kā valodas lietošanas tiesības publiskajā reklāmā ir vienādas visiem Kvebekas iedzīvotājiem, tās nevar atzīt par angliski runājošo diskriminējošām. Tātad ne izkārtnes latviešu valodā, ne profesionālā izglītība latviešu valodā nevar tikt uzskatīta par diskriminējošām, teiksim, kādām 50 vai 70, vai 100 mazākumtautību grupām, kuras dzīvo Eiropā.

Un pēdējais. Par Somiju. Mani visu laiku izbrīna tas, ka jūs, Mitrofanova kungs, nākatt un visu laiku runājat par zviedru valodu. Bet es jums visu laiku saku: pastāstiet par krievu valodas apmācību Somijā. Un jūs kautrējaties pastāstīt, jo Somija bija cariskās Krievijas sastāvdaļa. Tad es jums atgādināšu. Man ir avīze, Helsinkos iznākušā avīze krievu valodā, un tur ir teikts, ka Helsinku pilsētas dome ir pieņēmusi ļoti gudru lēmumu: svētdienās divas stundas atvērt fakultatīvās apmācības krievu ģimeņu bērniem, kuri tur dzīvo, finansējot daļu, tikai daļu no šīs fakultatīvās apmācības izmaksām. Divas stundas svētdienā, Mitrofanova kungs! Somijai neviens nepārmet minoritāšu tiesību pārkāpumus. Latvijā valsts garantē apmācību astoņās valodās, bet nez kāpēc visu laiku tiek pārmests Latvijai. Kā jūs to izskaidrosiet?

Tālāk. Šī krievu avīze raksta, ka galvenā problēma būs tomēr tā, ka, tā kā somu bērniem sestdienas un svētdienas ir brīvas, tad arī krievu bērni neies uz šīm nodarbībām, bet labāk spēlēs futbolu vai dauzīsies, vai kaut ko citu darīs savā brīvajā laikā. Viss šis pasākums kopā tiek pasniegts kā milzīgs, es saku — no krievu avīzes puses, kā milzīgs demokrātijas sasniegums Somijā. Divas stundas svētdienā fakultatīvās nodarbības! Tāpēc es turpmāk lūdzu Mitrofanova kungu un Plinera kungu vienmēr atcerēties, kā krievu valodas apmācība notiek Somijā, un nejaukt šeit ar suahili, somāļu vai zviedru valodas apmācībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Ļoti interesanti, ka, apspriežot likumprojektu, kurš ir steidzams, ar konkrētu mērķi, plenārsēdes laikā var iepazīties ar vēsturi, ģeogrāfiju, etnogrāfiju, politiku un citām lietām. Es gribētu tomēr aicināt deputātus pievērsties galvenajam.

Un tagad divus vārdus par 5.priekšlikumu. 5.priekšlikums nav atbalstāms tāpēc, ka mazākumtautību mācību iestādēs tiem skolotājiem, kuri māca mācību priekšmetus latviešu valodā, ir piešķirts papildu finansējums, bet mācību iestādēm, kuras īsteno programmas latviešu valodā, kuras strādā ar mazākumtautību bērniem, kuri ir iestājušies latviešu skolās un kur šīs problēmas ir daudz smagākas, šāda finansējuma nav. Tā ka jums ir nākts pretī ļoti daudz, es aicinu neatbalstīt šo 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Silva Golde.

S.Golde (TP). Kolēģi, aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputāta Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča, Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu!

Par — 13, pret — 48, atturas — 28. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 6. — deputāta Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča, Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (PCTVL). Godātie kolēģi! Es lūdzu deputātus pievērst īpašu uzmanību šim mūsu priekšlikumam, jo šis priekšlikums jau daudzreiz bija apspriests, un vienreiz pat komisijā, ne tikai komisijās, bet arī plenārsēdēs. Un vienreiz komisija pat atbalstīja šo mūsu priekšlikumu. Kāpēc? Mēs prasām domāt nevis par valsts ideoloģiju, bet par bērniem, par pašiem bērniem un par problēmām, kas viņus skar. Īpaši, ja šis bērns pazaudē savus vecākus. Ļoti smagi gadījumi. Un ņemsim tādu piemēru, ka desmitgadīgs bērns pazaudē savus vecākus, un viņš pirms tam mācījies krievu skolā, un valsts ar varu piespiež šo bērnu mācīties tagad latviešu valodu tikai tāpēc, ka viņš pazaudējis savus vecākus. Un ar to valsts padziļina to morālo traumu, ko bērns ieguvis.

Es uzskatu, ka bērns nav vainīgs, ka viņš piedzimis krievu, ukraiņu vai čigānu ģimenē, un tikai par to viņu nav jāsoda. Valstij jārūpējas neatkarīgi no nacionalitātes par viņa nākotni.

Es vēlreiz lūdzu cienījamos parlamentāriešus padomāt par bērniem, īstenībā par viņu nākotni, un balsot par mūsu priekšlikumu, nedomājot tagad par politiku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 38, atturas — 22. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 7. — deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča, Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šeit iet runa par to, ka mūsu valstī valsts drīkst dot dotācijas privātskolām, ja apmācība notiek valsts valodā. Es uzskatu šo normu par diskriminējošu, tāpēc ka, manuprāt, valsts var palīdzēt privātskolām, privātmācību iestādēm, var nepalīdzēt, bet nevar šķirot šo palīdzību no deguna garuma, no ādas krāsas vai no valodas, vai kaut kādu citu iemeslu dēļ. Attiecīgi mūsu priekšlikums vai mūsu priekšlikuma būtība: ja visi priekšnoteikumi ir izpildīti, programmas ir akreditētas, skolai ir licence un tā tālāk, lai valsts palīdzība nebūtu atšķirīga no apmācības valodas. Ja mēs varam atļauties palīdzēt privātskolām, jāpalīdz visām privātskolām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Silva Golde.

S.Golde (TP). Kolēģi! Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 42, atturas — 29. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 8. — deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča, Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 42, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

S.Golde. 9. — deputātu Goldes, Ābiķa, Estas, Zommeres un Spurdziņa priekšlikums par to, ka pedagogiem augstākās pedagoģiskās izglītības prasība tiek pārcelta uz 2004.gada 1.septembri tiem pedagogiem, kuriem ir cita augstākā izglītība. Un arī tas, ka pirmsskolas un pamatizglītības programmās no 1.septembra varēs turpināt darbu tie skolotāji, kuriem ir vidējā pedagoģiskā izglītība vai vidējā profesionālā un pedagoģiskā izglītība. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

S.Golde. Nākamais ir 10. priekšlikums — deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča, Deņisova. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Te bija aicinājums, ka, lūk, viss šis te projekts ir bijis domāts faktiski tikai šī 9.priekšlikuma dēļ. Jā, tā tas bija. Un mēs komisijā vienojāmies par to, bet mēs arī vienojāmies, ka tajā pašā dienā, kad mēs to sākam izskatīt, mēs arī beigsim. Un nebūtu visu šo garo debašu, un nebūtu šīs laika tērēšanas. Un toreiz mums pat izdevās, pat Plinera kungu izdevās pārliecināt. Reizēm var viņu pārliecināt. Lūk, pat latviešu valodā runājot. Un viss būtu bijis kārtībā. Komisija diemžēl dažu darbinieku dēļ pieļāva šo kļūdu, un šodien mēs esam spiesti to labot. Par to ir jārunā. Tāpēc es toreiz jau teicu komisijas sēdē: “Esiet uzmanīgi ar Izglītības likumu! Un, ja nu gadījumā kaut kas steidzams tur ir jālabo, tas ir jādara zibens ātrumā. Tikko jūs dosiet dažas dienas laika, atradīsies gudreļi, kas izmantos Izglītības likumu, lai vairotu savu apšaubāmo popularitāti, lai tēlotu lielos nelatviešu aizstāvjus un tā tālāk un tā joprojām.”

Tāpēc mēs tagad esam nonākuši līdz vienam būtiskam, ne sevišķi jaukam priekšlikumam. Paskatieties, ko tas piedāvā. Tas piedāvā tieši izslēgt vienu no tiem pārejas noteikumu punktiem, kas ir ļoti svarīgs, ja mēs runājam par normālu valsts pāreju uz to, lai beigu beigās kaut kāda jēga par latviešu valodu būtu valstī dzīvojošam vairākumam.

Vai tad mums neliekas īpatnēji tas pētījums, par kuru arī Pols Goubls uzrakstīja savu atziņu, ka Latvijā šodien latviešu valodā nerunā vis vairākums. Nesaprot vairākums latviešu valodu. Vairākums Latvijā dzīvojošo vairāk saprot krievu valodu un nevis latviešu valodu. Vai tas mūs satrauc, vai tas mūs nesatrauc? Tas ir pamatjautājums šajās lietās.

Es jau minēju tos bēdīgos piemērus. Šitādi paši sprukstiņi te nāks 8. Saeimā, te no tribīnes visādi mēģinās runāt, ja viņi vispār varēs parunāt, protams. Šeit viņi paliek tādi rāmāki. Rīgas domē pagaidām viņi vēl tur tēlo tādus lielus ieguvējus. Nekas, nekas! Laiks pienāks arī viņiem.

Lūk, tātad, ja mēs nopietni runājam par to, ka valstī ir jāsakārto šīs lietiņas, ka ir jārada sistēma, protams, ne jau katru individuāli tur pātagojot vai sitot. Ar to jārīkojas ļoti uzmanīgi, bet ir jārada sistēma valstī, kur pakāpeniski dod iespēju apgūt latviešu valodu normālos apstākļos. Šeit ir 2004.gada 1. septembris. Ir vairāki gadi laika. Vai tiešām tas ir tik grūti? Jūs taču pilnīgi klaji izrādāt necieņu pret latviešu valodu. Citādi to nevar nosaukt. Jums nupat es skaidroju, cik daudz valodās pie mums ir iespējams iegūt izglītību ārpus latviešu valodas. Šeit nāk un stāsta piemērus par Eiropas valstīm, kur divās, trijās valodās var iegūt izglītību no valsts un pašvaldību budžeta finansētās skolās. Latvijā tās ir vismaz astoņas! Un atkal ir slikti. Sataisa vēsturiskas ziepes, sabrauc te simtiem tūkstošu klaidoņu, rada mums šos apstākļus un pēc tam vēl bļaustās. Vazājas pa pasauli riņķī un sūdzas. Par ko tad jūs sūdzaties? Sūdzaties paši par savām muļķīgajam izdarībām.

Un tāpēc, lūdzu, protams, varēja neko nerunāt un atkal vienkārši nobalsot pret. Bet šeit ir jāparāda šīs lietas būtība. Nāks šādi priekšlikumi kā no pārpilnības raga. Un tāpēc neradīsim šeit, Saeimā, pēc iespējas tādus apstākļus, lai mēs šādi tērētu laiku. Par to jau ir runa! Nupat mēs nodevām komisijām jaunus grozījumus Izglītības likumā. Tur taču atkārtosies atkal tas pats, tāpēc būsim ļoti uzmanīgi arī mēs paši. Neradīsim šādus te apstākļus. Bet, ja jau viņi ir sākuši runāt un pārliecināt klausītājus, mēs nedrīkstam klusēt. Aicinu neatbalstīt 10.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamie deputāti! Diemžēl ar mums vienu otru reizi notiek tāpat kā ar to gaili, kurš uzdzied, pēc tam saule var arī neuzlēkt. Mēs pieņēmām likuma normas. Pēc tam mēs to nepildām. Mēs pārnesam termiņus un tā tālāk, un tā tālāk. Līdzīgi būs arī ar šo. Spēkā esošajā likumā ir rakstīts, ka 2004.gada 1.septembrī valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestāžu 10.klasēs un valsts, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pirmajos kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā. Pirmkārt, tam nebūs gatavi ne skolēni, ne skolotāji, ne vecāki. Tāpēc, ka es uzskatu, ka ministrija neko nedara, lai sagatavotu skolotājus, lai saražotu attiecīgas mācību grāmatas, no sākuma bilingvālas, kuras vispār nav, pēc tam latviešu un tā tālāk. Mēs nodziedājām, un saulīte var uzlēkt vai neuzlēkt.

Otrkārt. Šī norma kalpos ne integrācijai, bet asimilācijai. Cits jautājums: somi var atvērt krieviem skolas vai neatvērt, tā ir viņu darīšana. Bet mums šīs skolas jau ir. Mēs gribam tās iznīcināt, un tas nav prātīgi.

Treškārt. Kā padomju laikos, Dievam slava, neizdevās pārkrievot latviešus, tā jums, cienījamie kolēģi, vai daļai no jums neizdosies pārlatviskot mazākumtautību pārstāvjus. Un tas arī nevienam nav vajadzīgs.

Un, ceturtkārt, šī norma, par ko mēs tagad runājam, ir pretrunā ar vispārējo Eiropas mazākumtautību konvenciju, tāpēc mēs arī aicinām izslēgt pārejas noteikumu 9.punkta trešo apakšpunktu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pāreja uz izglītību valsts valodā ir diezgan radikāla reforma, un pirms tam, lai tiktu radikāli mainīti spēles noteikumi, mums ir jāsaprot vai jāizpēta, vai esošā izglītības sistēma nevar nodrošināt izglītības kvalitāti un pietiekamu valsts valodas prasmi. Realitāte rāda, ka esošā izglītības sistēma, kur tagad visās mazākuma tautības skolās ir iespējams apgūt kvalitatīvi latviešu valodu, spēj nodrošināt cilvēkiem labas zināšanas. Un mēs neesam dzirdējuši ne komisijā, ne šeit, plenārsēdē, nekādus pierādījumus, nekādus skaitļus, nekādus rezultātus, kuri liecina par to, ka esošā sistēma ir slikta. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 41, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts.

S.Golde (TP) . 11. — deputātu Plinera, Bartaševiča, Urbanoviča, Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 46, atturas — 26. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts. Paldies!

S.Golde. Es gribētu pateikt paldies valdošās koalīcijas partijām un sociāldemokrātiem par izpratni, par to, ka mēs varējām operatīvi atrisināt skolotāju kvalifikācijas jautājumus uz 1.septembri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” , trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 2921a, kā arī divas papildlapas, kas aizstāj attiecīgi aprakstītās lapas likumprojektā — 2921b. Lūdzu sameklēt attiecīgos. Un šie, kā jau priekšsēdētājs teica, ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izskatītie grozījumi Enerģētikas likumā trešajam lasījumam.

Skatot pa priekšlikumiem, 1. ir iesniegts no Juridiskā biroja par vispārīgu dabu un aicina saskaņot Enerģētikas likuma tekstu ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Komisija šo ir atbalstījusi un konsekventi to arī darījusi tālākajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 2. ir deputātes Stalidzānes priekšlikums pie 1.panta 15.punkta par koģenerāciju, termina skaidrojums. Komisija šo ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums ir no deputāta Lujāna, kas prasa izslēgt 3.panta 1.punktu. Komisija nav atbalstījusi Lujāna kunga visnotaļ racionālo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par 15, pret — 45, atturas — 26. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. 4.priekšlikumā tas pats deputāts Lujāns ierosina papildināt 3.panta 2.punktu ar jaunu deklaratīvu tekstu, ko komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums — izteikt 3.panta 4.punktu, no deputāta Lujāna. Ir iesniegts komisijai, kura to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums ir deputāta Lujāna par 3.panta 8.punktu. Komisija šo veicinošo aicinājumu ir daļēji atbalstījusi, ietverot pati savā priekšlikumā, kas jūsu tabulās ir 7. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Rasnačs vēlas debatēt? Nevēlas. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums. Iesniedz Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, nu jau Kuldīgas mērs Zalāna kungs. Komisija Zalānu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav... Atvainojiet! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 8. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 10, neviens neatturas. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies! 9. — Zalāna kunga priekšlikums. Es gribu minēt, ka Zalāna kungs izpilda sākumā mūsu atbalstīto normu, ka jāsaskaņo ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, un tāpēc aicinu, atbalstot 1.priekšlikumu no Juridiskā biroja, atbalstīt Zalāna kunga 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 10.priekšlikumu

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns . Arī 11.priekšlikums ir šī paša rakstura.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 12, neviens neatturas. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna kunga priekšlikums par uzņēmuma vertikālo integrāciju, par restrukturizēšanās iespēju, saskaņojot to ar sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 13, 1 — atturas — 1. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 13.priekšlikums. Izstrādājusi atbildīgā komisija, ņemot vērā vairāku pašvaldību lūgumu — nodalīt un nodot pašvaldību īpašumā ielu publisko apgaismojumu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 14.priekšlikums. Lujāna kungs prasa izteikt 22.pantu citā redakcijā, kā ir otrajā lasījumā, un komisija šo Lujāna kunga priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tāpat nav atbalstīta par šo pantu deputāte Stalidzāne.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. Par 24.pantu 16.priekšlikumā daļēji ir atbalstīts deputāts Leiškalns, bet komisija lūdz jūs atbalstīt 17.priekšlikumu, kur papildinājumi pie 24.panta ir izteikti precīzāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies, Lagzdiņa kungs! 18.priekšlikums ir no deputātes Stalidzānes par 33.panta trešās daļas izslēgšanu. Komisija, Lagzdiņa kungs, ir... nav atbalstījusi Stalidzānes kundzi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 19.priekšlikums ir atkal saskaņošana ar regulatoru par 40.pantu. Iesniedzis Zalāna kungs, un komisija to daļēji atbalsta, ietverot to 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Vai ir deputātiem iebildumi par atbildīgās komisijas viedokli, par priekšlikumiem, sākot ar 19. līdz 26? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies! Mēs pārejam ātrā solī ar priekšsēdētāja atbalstu pie 27.priekšlikuma par 41.pantu, un jāteic... Pagaidiet, pagaidiet!

Sēdes vadītājs. Tā ir papildu tabula.

K.Leiškalns. Papildu tabulu mēs paņemam, jā, papildu tabulu, kurā mēs redzam, ka nav atbalstīta 27.priekšlikumā deputāte Stalidzāne.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Deputāts Guntars Krasts ir daļēji atbalstīts. Deputāts Lujāns, 29.priekšlikums, tagad mēs runājam par 41.pantu, ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs daļēji atbalstīts, un tad atbildīgā komisija izstrādā, pamatojoties uz deputātu iesniegumiem, redakciju, kuru aicina jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies deputātiem.

32.priekšlikums par 50.pantu, par enerģijas lietotāju tiesībām izvēlēties, deputāta Lujāna priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Arī deputāts Sokolovskis 50.pantā par lietotāju tiesībām nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 21, atturas — 54. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 34.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Krasts, par ēku un būvju īpašnieku tiesībām izvēlēties sev izdevīgāko siltuma avotu veidu, ņemot vērā pašvaldību teritorijas attīstības plānu, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš. (No zāles deputāts Leiškalns: “Paldies, Jāni! Es tev piekrītu!”)

J.Lagzdiņš (TP). Paldies, Leiškalna kungs, paldies, priekšsēdētāja kungs! Tātad, godātie kolēģi, ja gadījumā tiktu pieņemts šis priekšlikums, tad nebūtu skaidrs, kādas tiesības ir faktiski ikvienam Latvijas ēkas vai būvju īpašniekam. Priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi, ir ļoti īss un it kā skaidrs, proti, ka jebkuras ēkas un būves īpašniekam ir tiesības izvēlēties sev izdevīgāko siltuma avotu vai siltuma apgādes veidu, ievērojot pašvaldības teritorijas attīstības plānu. Saskaņā ar likuma par pašvaldībām 14.pantu pašvaldības domes (padomes) kompetencē ir apstiprināt pašvaldības attīstības plānu, arī pašvaldības attīstības ģenerālplānu. Tātad, ja mēs pieņemtu šādu priekšlikumu, tas nozīmē, ka jebkura Latvijas pašvaldība, domes (padomes) sēdē apstiprinot pašvaldības attīstības plānu, varētu noteikt, ka attiecīgajās pašvaldības administratīvajās teritorijas daļās ir atļauta, piemēram, tikai centralizēta apkure. Tas neapšaubāmi, vērtējot objektīvi, no vienas puses nodrošinātu lielo siltumapgādes uzņēmumu funkcionēšanu, neapšaubāmi noteikti varbūt radītu arī labvēlīgākus priekšnoteikumus kredītu saņemšanā, attīstībā.

Bet, godātie kolēģi, tādā veidā, kā atbildīgā komisija un cienījamie priekšlikuma autori ierosina šo problēmu risināt, absolūti nav pieņemami ēku un būvju īpašniekiem. Tātad šis priekšlikums attiecas uz individuālām dzīvojamām mājām, uz lielām daudzdzīvokļu mājām, uz jebkuru nedzīvojamo, administratīvo ražošanas, sadzīves pakalpojumu ēku. Tas attiecas uz tām ēkām, kuras šobrīd ir nodotas ekspluatācijā, kuras tiek apsildītas ar krāšņu palīdzību, ar centralizētās apkures palīdzību, kurās ir ierīkota gāzes apkure, mazuta apkure, ar šķeldu, oglēm un tā tālāk, visa veida. Tātad, ja pieņemam šādu noteikumu, tas nozīmē, ka pašvaldība administratīvā kārtā var noteikt kurināmā veidus: centralizēta apkure, individuāla apkure. No šī priekšlikuma nav skaidrs, jo likumam autori un atbildīgā komisija nav pievienojuši, nav izstrādājuši pārejas noteikumus, kādas tiesības ir tiem ēku un būvju īpašniekiem, kuriem ir tāds apkures veids uz likuma spēkā stāšanās dienu un uz pašvaldības attiecīgā plāna apstiprināšanas dienu, kas neatbilst plānam. Vai šiem ēku un būvju īpašniekiem, teiksim, ja pašvaldība, nu, teiksim, šeit, Rīgas centrā, noteiktu, ka tikai centralizēta apkure, un kādam nelielas mājas īpašniekam, teiksim, individuālās gāzes apkures katls, kādi pienākumi un kādas tiesības pašvaldībām ir pateikt, ka šīs attiecīgās ēkas īpašniekam ir jāpārveido apkures sistēma, kur varbūt viņš izdevis ļoti daudz naudas, ir saņēmis kredītu, tā teikt, viņam ir lieli parādi, investējis līdzekļus. Vai tiešām obligāti būs jāpārveido šī individuālā apkure par centralizēto un otrādi? Vai tiešām būs jālikvidē iebūvētās krāsnis vai, tieši otrādi, jālikvidē centralizētā apkure? Godātie kolēģi, šī problēma ir tik komplicēta un sarežģīta no visiem aspektiem, gan no ēku un būvju īpašnieku aspekta, interešu viedokļa, gan no īrnieku un dzīvokļu īpašnieku viedokļa, gan no lielo siltumuzņēmumu viedokļa. Beigu beigās arī no celtniecības uzņēmumu viedokļa un no arhitekta viedokļa, un no vides aizsardzības viedokļa, ka šo problēmu, godātie kolēģi, nevar risināt, šo sarežģīto komplekso finansiālo, saimniecisko būvniecības problēmu, vides aizsardzības problēmu nevar risināt, ierakstot vienu nelielu palīgteikumu šādā normā.

Kolēģi, tas liecina, ka šī problēma nav izprasta, ka šī problēma ir jārisina kompleksi, lai būtu pozitīvs rezultāts kā lielajiem siltuma ražotājiem, tā ēku un būvju īpašniekiem, tā dzīvokļu īrniekiem, tā dzīvokļu īpašniekiem, apmierinātas būtu visas puses. Šādā veidā, ierakstot vienu nelielu teikumiņu vai teikuma daļu, mēs šo komplekso problēmu nevaram atrisināt. Godātie kolēģi, būsim profesionāļi un tādēļ neatbalstīsim šo atbildīgās komisijas pozīciju.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK).Godātie deputāti! Es gribu pievērst jūsu uzmanību, ka ir divi pilnīgi identiski priekšlikumi — 34. un 35., ko iesniedz divi atsevišķi deputāti. Ilgi tika debatēts šis jautājums komisijā, un galvenokārt tāpēc, vai tiks ievēroti visi tehniskie un videi draudzīgie noteikumi, ja tiks pielietotas individuālas apkures sistēmas ēku un būvju īpašnieku īpašumos. Un vairākums tomēr nobalsoja par to variantu, ka pašvaldība varētu ietekmēt, un tās teritorijā esošie noteikumi saskaņā ar teritorijas attīstības plānu tad būtu tie galvenie un noteicošie. Es tomēr uzskatu, ka frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK otrajā lasījumā ierosinātais un Saeimas atbalstītais priekšlikums, ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltuma apgādes veidu, ir atbalstāms. Un tātad neviens no šiem priekšlikumiem, ne 34., ne 35., nebūtu pareizs, ja mēs tos atbalstītu šajā sēdē. Bažas, ka varbūt kāds piesārņos ar savu dūmeni teritoriju, ir nevietā, jo visos gadījumos ir tehniskie noteikumi, ir vides aizsardzības noteikumi, un ir jādod ēkas īpašniekam šī brīvā izvēle. Atcerēsimies konkrētos piemērus. Piemēram, Rīgas dzemdību nams, kurš vēlējās iekārtot sev individuālu apkuri, arī Stradiņa slimnīcai ir šāda individuāla apkure, un tā darbojas normāli, lēti. Ja kāds riskēs, paļaujoties uz pašreizējām lētajām gāzes cenām, un ierīkos sev individuālu apkuri, tas būs viņa individuālais risks, ja pēc tam gāzes cenas celsies, neviens par to nebūs atbildīgs. Bet, ja tas tiks balstīts uz pašvaldības priekšlikumu, tad, protams, atbildīga būs pašvaldība. Katram šajā mūsu sabiedrībā ir jāizvērtē tas, kā viņš apsaimnieko savu namu. Tāpēc es aicinu noraidīt gan 34., gan 35.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Jā, patiesībā kā deputāts komisijā es šo priekšlikumu neatbalstīju, un pirmkārt jau neatbalstīju tāpēc, ka šajā priekšlikumā pēc būtības nekas nav pateikts.

Uzmanīgi izlasiet priekšlikumu, ko mēs redzam? Ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltuma avotu vai siltuma apgādes veidu. Preambula. Tās ir manas tiesības.

Tālāk ir pateikts, ka man kā pašvaldības iedzīvotājam vai, kā Dišlers saka, pašvaldību pilsonim ir jāievēro pašvaldības teritorijas attīstības plāns, kas man ir jāievēro šā vai tā. Pašvaldības jau ar šo plānu nenosaka, kā indivīdam izvēlēties. Es tiem deputātiem, kas aizstāv šo pašvaldības tiesības prevalāciju pār indivīda tiesībām, ieteicu citu redakciju, un šī redakcija būtu skanējusi tā: vietējās pašvaldības nosaka apkures veidu, kuru iedzīvotāji... Jā, lūdzu, bet tad mēs būtu bijuši godīgi. Šobrīd es kā deputāts noteikti neatbalstītu šādu priekšlikumu, bet es baidos, ka šis priekšlikums man kā cilvēkam, kas dzīvo konkrētā pašvaldībā, neskatoties uz jebkuru teritoriālās attīstības plānu, ko viņi tur pieņem, nevar aizliegt uzstādīt savu, sev izdevīgāku apkures veidu, ja vien šis veids nenonāk, kā Seiles kundze teica, pretrunā ar vispārējām tiesībām, ar piesārņojumu, ar tehniskajiem noteikumiem un tamlīdzīgi.

Tā ka kā deputāts es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet komisijas vārdā man, protams, jāuzstājas ar aicinājumu atbalstīt komisijas atbalstītu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Protams, mēs, Sociāldemokrātu frakcija, skatot šo jautājumu, gribam saskaņot visu individuālo cilvēku vēlmes realizēt savas iespējas veidot siltuma apgādi pēc visizdevīgākajiem noteikumiem, par to, kādā veidā pašvaldības izveidojušas savā teritorijā centralizētus siltuma tīklus un piedāvā gan šodien pietiekami nopietni siltumu cilvēkiem, gan perspektīvā pasaulē atzīto visperspektīvāko siltuma padeves veidu, mēs piedāvājam jums atbalstīt šodien Tautsaimniecības komisijā izveidoto redakciju. Mēs esam kategoriski pret otrajā lasījumā piedāvāto, ka individuālajiem īpašniekiem bija pilnas tiesības pašiem izvēlēties, nesaskaņojot ne ar ko, pirmajā lasījumā bija labāk, tur varēja skatīties, un to varēja darīt, bet nekādā gadījumā otro.

Es gribētu pateikt, ka, protams, Leiškalna kungs arī šoreiz no tribīnes, iestājoties par liberālām tiesībām — un viņam ir absolūtas tiesības to darīt, apzināti noveda šo savu piedāvājumu līdz absurda situācijai, kur pateica, ka pašvaldībām tādā gadījumā... nu, tad arī katram lietotājam ir jānosaka tieši, ko, kur un kā viņam darīt. Protams, ir arī tāda metode, lai pierādītu savu patiesumu, bet es domāju, ka pati dzīve parāda, ka ir jāsaskaņo centralizēto siltuma tīklu iespējas ar individuālajām, un šeit nav atbildība tikai katram individuālajam lietotājam — viņš kļūdījās vai nekļūdījās.

Es gribētu jums raksturot situāciju tieši ar tām pašām “Latvijas gāzes” aktivitātēm, no kurām faktiski izrietēja viss mūsu strīds. Tikai pateicoties tam, ka “Latvijas gāze” individuālajiem lietotājiem deva faktiski ar dempinga cenām noteiktas iespējas lietot siltumu, ierīkojot individuālās katlumājas, cilvēki saskārās, ka tas ir daudz izdevīgāk, nekā lietot centralizēto siltumu tīklus. Un tagad, kad mēs saskaramies ar “Latvijas gāzes” konkrētām aktivitātēm, un tās aktivitātes uz priekšu, varat ticēt, ir absolūti neprognozējamas, kas būs, un es domāju, ka “Latvijas gāze” arī nonāks pie secinājuma, ka viņiem lielie patērētāji pateiks — paklausaties, kāpēc jūs lielajiem patērētājiem dodat tik lielus tarifus un maziņajiem — tik mazus. Un, protams, viņi pateiks, jā, protams, visā pasaulē ir tā, un visus individuālos lietotājus noliks tieši tajā vietā, kur viņi atrodas visā pasaulē. Un līdz ar to tad mēs varēsim pateikt: bet, ziniet, individuālie lietotāji, tā ir viņu personīgā atbildība un ne mūsu. Es domāju, tā ir mūsu konkrētā kopējā atbildība, un vai nu pirmajā lasījuma iestrādātais bija korekts, un, ja mēs no tā atteicāmies, tad var palikt šis trešajā lasījumā piedāvātais teksts, kurā faktiski bija jautājums mums komisijā, mēs strīdējāmies tikai par vienu: vai ir jāsaskaņo ar pašvaldības teritorijas attīstības plānu, var ar būvniecības noteikumiem. Mēs uzskatījām, ka faktiski būvniecības noteikumi darbojas paši no sevis, un tie ir iekļauti arī teritorijas pašvaldības plānu izstrādē. Līdz ar to piedāvājam jums pietiekami īsu, korektu formulējumu, un tas ir pietiekams, lai dotu iespēju gan individuāli izvēlēties vislabāko, gan nekādā gadījumā neapdraudēt centralizētos siltuma tīklus, ja tie objektīvi pastāv. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Mēs, šķiet, esam piemirsuši, kā tiek izstrādāti, apspriesti un apstiprināti pašvaldību teritoriālās attīstības plāni. Tā ir kolektīva attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju apspriešana, un arī šo cilvēku, šajā teritorijā dzīvojošo cilvēku iespējas ietekmēt šī plāna virzienus un izstrādes ir visai augstas. Ja mēs neuzticamies šim te teritoriālajam lēmumam, to cilvēku lēmumam, kas dzīvo šajā teritorijā, un viņu iespējām ietekmēt šo teritoriālās attīstības plānu, tad jājautā, kam tad mēs vispār varam uzticēties.

Nekas jau nebūtu iebilstams pret to, ka katram ir iespējas pieslēgties un izmantot tos enerģijas veidus, kas cilvēkam liekas pieņemamāki, bet atcerēsimies, godātie kolēģi, kāpēc šis likums vispār tika atvērts. Šis likums tika atvērts ne tikai tāpēc, lai reaģētu uz tām pārmaiņām, kas notiek enerģētikas politikas attīstībā Latvijā un pasaulē, bet arī tāpēc, ka mēs konstatējām, ka pastāvot sarunāšanas un visādām citām iespējām, tika, piemēram, piešķirtas 11 licences vēja staciju celtniecībai, ko izdarīja bijušais premjerministrs Šķēle un vēlāk cītīgi atbalstīja pašreizējais ekonomikas ministrs. Tātad pastāv sarunāšanas iespējas, pastāvot likumu spraugām. Un šajā te redakcijā, kas būtu visumā atbalstāma, tātad, ka katram siltuma patērētājam ir iespējas izvēlēties to enerģijas veidu, ko viņš vēlas, atkal paveras milzīga sprauga sarunāšanai. Pieņemsim, daudzdzīvokļu namā tas, kurš sarunās pirmais, vai tas, kurš sarunās labāk, dabūs šo individuālo pieslēgumu, tas, kuram vairs nebūs iespējas sarunāt, vai gluži vienkārši jaudas, pieejošās gāzes, teiksim, jaudas vairs nebūs pietiekamas, nebūs iespēju sarunāt. Līdz ar to, kolēģi, veidosies objektīva diskriminācija un pavērsies korupcijas iespējas.

Tāpēc faktiski šis labojums piedāvā vienādas iespējas visiem jau apspriešanas stadijā teritorijā uz demokrātijas pamatiem atrast to enerģijas piegādes veidu, apkures veidu, kas attiecīgajā teritorijā, ievērojot gan celtniecības, gan arī ņemot vērā ekoloģiskos nosacījumus, būtu veiksmīgākais. Paldies!

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Lagzdiņš. Otro reizi.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Krasta kungam ir taisnība divos aspektos, ka tik tiešām pašvaldības ir pietiekami reprezentatīvas iedzīvotāju institūcijas un ļoti daudzos gadījumos pašvaldību domes, padomes atbildīgi pieņem lēmumus, izvērtē visus aspektus un attiecīgās problēmas.

Tāpat Krasta kungam ir taisnība tajā apstāklī, ka, pieņemot šādu priekšlikumu, kā viņš ierosina, netiek dotas iespējas pašvaldībām individuāli atļaut vai aizliegt konkrētam ēkas īpašniekam vai lietotājam izvēlēties konkrēto siltumapgādes veidu. Tas tik tiešām... Šis priekšlikums, tāpat arī otrajā lasījumā nobalsotais, neapšaubāmi, nepieļauj korupciju šādos gadījumos. Jo netiek pieņemti individuāli lēmumi, bet tiek pieņemts vispārīgs lēmums, proti, apstiprināts šis pašvaldības teritorijas attīstības plāns.

Bet diemžēl kolēģa Krasta priekšlikumam ir ļoti liels trūkums. Faktiski daudzi trūkumi. Un tie trūkumi ir šādi, ka, pieņemot šādu normu, visiem tiem ēku un būvju īpašniekiem, kuru ēkas tiek apsildītas, un mūsu ģeogrāfiskajos apstākļos, ja ēka tiek lietota dzīvošanai vai izmantota kā nedzīvojamā telpa, teiksim, veikala vai kantora ēkas, tādā gadījumā visiem tiem ēku īpašniekiem, kuri šobrīd jau uzcēluši savas ēkas un kuru ēkas tiek apsildītas neatbilstoši pašvaldības plānā apstiprinātam siltumapgādes veidam, paceļas jautājums: kādā termiņā ir pienākums pārveidot uz pašvaldību noteikumos noteikto jauno veidu. Kas sedz izdevumus? Kādas visam šim lēmumam ir sekas, un kādos gadījumos ir tiesības neizpildīt šo pāreju uz jauno, tātad pašvaldības noteiktajā plānā noteikto apkures veidu.

Sēdes vadītājs. Laiks!

J.Lagzdiņš. Tātad faktiski šis jaunais priekšlikums ir tāds, kas rada pilnīgu, es gribētu teikt, haosu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamie deputāti! Es šoreiz gribētu paust savas domas. Es nevaru piekrist Leiškalna kungam, kaut gan... Es nevaru būt tik liberāls. Es minēšu tikai divus piemērus.

Jā, esošajā situācijā ar kredītiem pašvaldību siltumuzņēmumos, neapšaubāmi, ja mēs absolūti liberalizējam šīs iespējas, man nav skaidrs, kā siltumuzņēmumi vismaz tuvākajā laikā, kamēr šis kredīts ir ņemts, elementāri atrisinās savas lietas savādāk, kā paceļot tarifus. Tādā gadījumā tie, kam nebūs iespēja pārslēgties, lielākoties būs trūcīgākā iedzīvotāju daļa. Tas ir absolūti skaidrs. Tas ir viens.

Ja man atļauts minēt “Liepājas siltumu”, kas vēl arvien ir maksātnespējas stāvoklī.

Ja man atļauts minēt “Rīgas siltuma” attīstītības koncepciju, kas paredzēja ar 21 miljona kredīta ņemšanu pārstrukturizēt visu savu siltuma saimniecību, tajā skaitā, protams, ne tikai izmantot esošos TEC, bet arī gāzes saimniecības, kurā varētu būt griešanās arī pie valdības pēc garantijas.

Un es gribētu šeit piekrist Krasta kungam, ka zināms deleģējums demokrātiski pastāv. Pašvaldība ir tomēr deleģēta, vēlēta struktūra neatkarīgi no tā, starp citu, kāds politisks spēks tur ņem virsroku. Bet es baidos, ka šis jautājums diez vai ir konjunktūriski skatāms. Es neesmu pārliecināts, ka mēs varam to darīt tūlīt, varbūt var kaut kādus pārejas noteikumus iedibināt, bet, ar vienu sitienu to darot, man nav riktīgas skaidrības, kādas sekas mēs paredzam.

Es varētu tikai minēt vienu piemēru deregulācijai. Apsūdzēt deregulācijā cilvēku, kas seko pasaules ekonomikas presei, es domāju, ir lietas kursā par Kalifornijas situāciju. Kalifornijas štatā, pasaules bagātākajā valstī Amerikā, apsūdz deregulāciju enerģētikas tirgū ļoti liels zaļo, un jebkuru citu struktūru iespaids ir novedis pie tā, ka šis milzīgais štats vairākkārt ar lielu cilvēku skaitu ir bez elektrības. Ļoti bieži. Ne katru dienu, bet ļoti bieži. Iedomājieties!

Mums ir vēl viena pretruna, ko Leiškalna kungs šeit neminēja. Redziet, te ir jābūt simetrijai. No vienas puses, ir tā, mums visi šie siltumuzņēmumi — kam tie pieder? Pašvaldībai tie pieder. Un pretim mums ir privātie patērētāji. Mēs neesam deregulējuši. Mēs neesam it kā privatizējuši šo te siltumpiegādātāju tirgu, un līdz ar to iznāk samērā nesimetriskas lietas.

Un visvairāk, kas mani uztrauc, ir tas, kurš būs tas, kas vispār kaut kādā veidā uzņemsies atbildību par apkures situāciju? Varbūt neviens. Jo, ja mēs šo normu atstājam tādā veidā, ka pašvaldībai ir tikai tehniska iespēja, tādā gadījumā praktiski atbildību neviens neuzņemsies, un baidos, ka mēs... Mums vajag pārejas noteikumus. Es nepiekrītu, ka mēs to varam darīt tagad. Tāpēc es ierosinu tomēr atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP)Cienījamie kolēģi! Siltuma avota izvēle, protams, ir īpašnieka rīcībā. Bet kāpēc tā iznāca, un kāpēc sākās visas tās negācijas ar siltumapgādi? Centralizēta apgāde. Protams, ka tai ir priekšrocības un tai ir arī nākotne, bet ar to arī ir jāstrādā. Diemžēl desmit gadu laikā tur bija viena patvaļība. Krāpšana. Tāpēc arī centralizētā siltuma apgāde palika nepopulāra. Kas veica siltuma aprēķinus? Nu tādus, vismaz uz 90%, lai tie būtu patiesi. Nekas neveica! Kā tad tie bija paņemti? Tie bija paņemti, lai būtu siltumpiegādātājiem lielāka peļņa. Ko darīja namu pārvaldes? Namu pārvaldes pienāca pie tāda risinājuma, ja tev griesti ir tur 2,80 metru, tad ir vairāk jāmaksā nekā tam, kuram griesti ir kādi 2 metri. Bet vai tad no viena radiatora var izspiest to siltumu vairāk, nekā tas dod. Nu tas taču ir absurds!

Es nemaz nerunāju par siltā ūdens piegādi, kur bija arī aprēķināts tā uz piemešanu, lai būtu tā naudiņa. Bet neviens taču neinteresējās, kā tad iedzīvotāji varēs tos lielos apmaksātos veikumus atmaksāt? Jo viņiem taču naudas nav. Nesaņem viņi tās algas, kuras saņem namu pārvaldes vai siltumpiegādātāji. Tāpēc tas ierosinājums, ka uz sevi, tas, protams, ir pareizs, un tas, kādā veidā arī disciplinēs mūsu tos lielos siltumpiegādātājus. Lai drusciņ viņi padomā, kas ir jādara.

Un arī es jums pateikšu, ka tad, kad parādījās siltuma skaitītāji, kurus uzlika, nu tur taču bija aprēķini ļoti skaisti redzami. Tāpēc ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Priekšsēdētāja kungs, paldies par vārdu! Godmaņa kungs, paldies par paskaidrojumiem. Jūs jau bijāt vistuvāk īstenībai. Mēs pilnīgi skaidri saprotam, ka ir milzīgas interešu grupas, un tie ir siltumpiegādātāji, kas ir paņēmuši kredītus un šie kredīti ir jāatdod. Un bieži vien ir jāatdod, monopolizējot neefektīvus enerģijas ražošanas veidus. Jūs labi saprotat, tas ir “Jelgavas siltums”, “Rīgas siltums”, “Latvenergo”, es domāju TEC grib paņemt vēl 250 miljonus, un tā uz priekšu!

Kaut gan, ja mēs atkal palūkojamies internetā, es domāju, ka visi komisijas deputāti skatījās un meklēja tos apkures veidus, kādi tuvojas. Jo mums jau, pieņemot likumu, jāskatās daudz uz rītdienu. Ne tikai siltumpārvade kļūs neefektīva tuvāko desmit gadu laikā, bet pat elektropārvade kļūs neefektīvāka, jo efektīvs lietderības koeficients būs siltumražošanai un enerģijas ražotājiem, kurus varēs uzstādīt lokāli pie kvartāliem, mikrorajoniem vai atsevišķām mājām.

Bet, ja mums šobrīd ir jāpieņem šis 50.pants, un man komisijas vārdā tas ir jāatbalsta, tad es varu vienīgi pateikt: atbalstot komisijas priekšlikumu, aicinot jūs atbalstīt, otrajā lasījumā mēs šajā likumā ieviesām skaidrību un neļāvām interpretēt, kā Rubīnas kundze to darīja ar iepriekšējo likumu. Un šajā priekšlikumā mēs atkal ienesam zināmu neskaidrību, jo ko darīs tās pašvaldības, kurās reģionālās attīstības plāni jau pieņemti.

Kā jau es teicu, tad labāk, Godmaņa kungs, bija noteikt, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem nosaka, kur, kā, kas, ar ko var kurināt. Šobrīd tas nav skaidrs, bet aicinu atbalstīt komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 34. — deputāta Krasta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 16, atturas — 32. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Es tiešām esmu pelnījis piezīmi, jo Stalidzānes kundzes priekšlikums ir identisks. Un tāpat ir guvis atbalstu un ir jūsu tabulas ailes labajā pusē. Un 50.panta redakcija ir atbalstīta abiem diviem šādā veidā.

Sēdes vadītājs. Izskatām 36.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 36. ir deputāta Lujāna priekšlikums, kas nosaka pašvaldību funkcijas, veicot likumā noteikto siltumapgādes organizāciju. Komisija šo Lujāna kunga priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 29, atturas — 29. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Līdzīgs ir 37. — Guntara Krasta un deputātes Stalidzānes priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Bet šo pašvaldību funkciju ir noteikusi 39.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem!

40.priekšlikums ir no parlamentārā sekretāra Zalāna kunga, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Paldies! 52.panta redakcija, kuru iesniedza deputāts Krasts, nav guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tieši tāds pats liktenis ir piemeklējis 42. — deputātes Stalidzānes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 43.priekšlikums — par 52.pantu no deputāta Lujāna, arī komisijas atbalstu nav ieguvis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Līdzīgi ir ar 52.panta redakciju, kuru iesaka deputāts Sokolovskis.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 45.priekšlikumā deputāts Krasts par energoefektivitātes paaugstināšanu iesniedz priekšlikumu pie 53.panta. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 46.priekšlikums — papildinājums pie 53.panta, kuru ir iesniegusi deputāte Stalidzāne. Komisijas deputāti nav atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Bet atbildīgā komisija rīkojās vēl radikālāk un izslēdz vispār 53. — visnotaļ deklaratīvo pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies!

48.priekšlikums ir par 72.pantu. Iesniedz deputāte Stalidzāne. To komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 49.priekšlikums par 72.pantu, ko iesniedzis deputāts Krasts, ir daļēji atbalstīts, ietverot atbildīgās komisijas priekšlikumā, kura numurs ir 50.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem!

51.priekšlikums ir no parlamentārā sekretāra Zalāna par 77.panta pirmās daļas 1.punkta izslēgumu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Izslēgts ir 78.pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 52.priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna. Daļēji atbalstīts priekšlikums, ietverot 56.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts par 79.pantu Stalidzānes kundzes 53. un Lujāna kunga 54.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 55.priekšlikums no deputāta Krasta ir daļēji atbalstīts, ietverot 56. un 60.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju 79.pantam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums ir daļēji atbalstīts, ietverot 60.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 58.priekšlikums no deputātes Stalidzānes par 80.panta pirmo daļu nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 59.priekšlikums — deputāts Lujāns par 80.panta pirmo daļu par konkursiem nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Izslēgums, ko piedāvā 61.priekšlikumā 80.pantā no deputātes Stalidzānes, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 60. un 61.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Līdz ar to es uzskatu...

Sēdes vadītājs. Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vairāki paziņojumi. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie un cienītie Tautsaimniecības komisijas deputāti! Neskatoties uz pusdienu laiku, Lujāna kungs Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru likumā ir iesniedzis 24 priekšlikumus un aicina jūs uz sēdi, lai tos izskatītu pēc būtības un vai nu atbalstītu, vai noraidītu, sagatavojot tabulu trešajam... otrajam lasījumam. Paldies! 104.telpā. 104.telpā, lai nav jākāpj uz 4.stāvu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte. Antai Rugātei vārds paziņojumam.

A.Rugāte (TP). Augsti godātie kolēģi deputāti! Latvijas — Francijas parlamentu sadarbības grupas locekļi! Jūs esat saņēmuši atgādinājumu šodien pēc plenārsēdes tikties un runāt par aktuālu jautājumu šīs grupas darbā. Es jūs ļoti lūdzu, neaizmirstiet to, atnāciet pēc sēdes beigām, sēde vēl nav beigusies, taču sēdes vieta ir mainīta. Mēs tiksimies šeit pat blakus plenārsēžu zālei, nevis Ārlietu komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 12. Lūdzu, gaidīšu!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Jānis Gailis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šobrīd mēs esam apstājušies pie atbildīgās komisijas varianta par 80.panta ceturto daļu. Un es aicinu jūs šo 80.panta ceturto daļu atbalstīt. Man gan jāteic, ka tieši par šo pantu, visa panta redakciju, ko komisija nav atbalstījusi, ir deputāta Krasta 63.priekšlikums. Bet es jūs tagad aicinu atbalstīt atbildīgo komisiju!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! Līdz ar to es uzskatu, ka deputāta Krasta priekšlikums par šo pantu vairs nav balsojams, un mēs varam pāriet pie atbildīgās komisijas piedāvājuma 80.panta piektās daļas redakcijai. Un aicinu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 64.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies!

65.priekšlikums ir atkal saskaņošana, kuru mēs uzlikām par pienākumu paši sev, atbalstot 1. — Juridiskā biroja priekšlikumu, un tas ir Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, kas saskaņo likumu ar Regulatoru likumu, un lūdzu izteikt 83.pantu attiecīgajā redakcijā, kura ir jūsu tabulas vidējā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 66.priekšlikums. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, atkal veicot Juridiskā biroja novēlējumu un saskaņošanu starp likumiem, kuri ir pieņemti un kuri atrodas dažādos lasījumos, piedāvā jums izteikt 84.panta pirmo daļu, kura nosaka regulatoru uzdevumus, īstenojot energoapgādes regulēšanu, un nosaka šī regulatora funkcijas tieši šajā resorā jeb jomā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 67.priekšlikumā Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāns, saskaņojot pretrunas starp diviem likumiem, liek priekšā aizstājumu 84.pantā, kuru komisija, protams, atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Parlamentārais sekretārs Zalāns turpina veikt šo pašu funkciju arī 68.priekšlikumā par 85.panta pirmo daļu un piedāvā savu redakciju, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, veicot šo pašu saskaņošanu starp likumiem, piedāvā izslēgt 85.panta otro daļu, un komisija Zalāna kungu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 71.priekšlikums... 70.priekšlikums, es atvainojos. Aizstājums. Vienreiz jau mēs atbalstījām šo redakcionāli, tātad padomi ar regulatoru.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Paldies!

71.priekšlikums — izslēgums 85.panta ceturtajā un piektajā daļā vai pati piektā un ceturtā daļa, ko komisija atbalsta un aicina atbalstīt arī jūs, jo šis ir saskaņošanas jautājums starp diviem likumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! 72. — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums — izslēgums 86.pantā. Izslēgt visu pantu. Un komisija atbalsta, jo šīs funkcijas tiek deleģētas citam likumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 73.priekšlikumā Zalāna kungs konsekventi turpina saīsināt likumu un lūdz izslēgt arī 87.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 74.priekšlikums. Zalāna kungs izsaka 88.panta otro daļu, tas ir, par patērētāju komiteju priekšsēžu ievēlēšanu. Komisija atbalsta, gan nedaudz precizējot parlamentārā sekretāra piedāvājumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 75.priekšlikums. Aizstājums 89.panta 2.punktā — padome ar regulatoru. Līdzīgus priekšlikumus mēs esam atbalstījuši. Komisija atbalsta, aicinu neiebilst.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 76.priekšlikums ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna kunga: lūdz izslēgt 90.pantu par licenču izsniegšanu, tas pāriet uz citu likumu, es aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 77. — parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums par 92.panta redakciju par sabiedriskā pakalpojuma veidiem. Komisija atbalsta, gan nedaudz precizējot sekretāru, tagad jau mēru.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 78.priekšlikums — lūdz izslēgt 93.pantu par dabas gāzes apgādes licences piešķiršanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 94.pants — par sašķidrināto gāzi. Arī šo Zalāna kungs lūdz izslēgt no šī likuma, un komisija priekšlikumu atbalsta, jo tas tiek regulēts citur.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies! 80.priekšlikums ir no Ekonomikas ministrijas jeb tās parlamentārā sekretāra par 95.panta redakciju, un aicinu atbalstīt komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 81.priekšlikums — 96.panta redakcija par regulatoru funkcijām. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs piedāvā redakciju, kuru komisija atbalsta, redakcionāli precizējot, un tā ir jūsu tabulas ailes labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 97.panta redakcija, 82.priekšlikumā piedāvā parlamentārais sekretārs Zalāns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! 83.priekšlikums. Parlamentārais sekretārs Zalāns lūdz izslēgt 98.pantu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 84.priekšlikums — par pārejas noteikumiem. Un šeit pie pārejas noteikumiem lūdzu deputātus sagatavot papildu lapiņu, un šeit Zalāna kungs iesaka izteikt pārejas noteikumu 1.apakšpunktu. Komisija to atbalsta, iestrādājot pati savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tālāk 86.priekšlikums ir deputāta Zalāna, Stalidzānes kundzes piedāvājums izmainīt pārejas noteikumu 1.punkta 2.apakšpunktu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Krasts ar saviem piedāvājumiem pārejas noteikumu redakcijā ir guvis daļēju atbalstu no komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 87. un 88.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 89.priekšlikums — deputāts Lujāns nav guvis atbalstu no komisijas par pārejas noteikumu 1.punkta 4.apakšpunktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 90.priekšlikumā arī Krasts, piedāvājot redakciju, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāte Stalidzāne nav guvusi deputātu atbalstu, piedāvājot pārejas noteikumu 1.punkta papildinājumu ar jauniem apakšpunktiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs, protams, ir atbalstīts, pārejas noteikumu 2.punkta otrajā teikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Izslēgums tas bija. 93. ir Lujāna kunga priekšlikums par likuma 40., 41.panta iekļaušanu pārejas noteikumā. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 94.priekšlikums — Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs par pārejas noteikumu jauniem punktiem ir guvis komisijas atbalstu, lai gan redakcija nedaudz precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 95.priekšlikums — ir atbalstīts, un tas jau ir iestrādāts 96. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru es jūs aicināšu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Lujāna kungs iesaka likuma stāšanos spēkā ar pasludināšanas brīdi, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un tagad ir papildu lapiņa, kurā ir 98.priekšlikums, kas ir atbildīgās komisijas, ir izlabots tehnisku iemeslu dēļ, kā mēs zinām šobrīd jau ir 10.maijs, tātad 1.maijā vairs nevar stāties spēkā, komisija lūdz noteikt spēkā stāšanos ar 2001.gada 1.jūniju. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies priekšsēdētājam, paldies deputātiem, deputātēm, un aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 8, atturas — 4. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību”” , trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP).Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Komisija nav saņēmusi nevienu deputāta priekšlikumu. Esam saņēmuši tikai atzinību no Zinātņu akadēmijas vadības puses par to, ka mēs esam pretimnākuši viņiem, un es aicinu visus vienbalsīgi atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP).Godāto priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3116 — “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” izskatīšanu trešajā lasījumā.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš piedāvā redakcionāli precizēt panta daļu, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ierosina precizēt pārejas noteikumu punktu. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3117. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu uz trešo lasījumu. Lūdzu lemt par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” izskatīšanu un atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 8. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Cienījamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3118 — “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanai trešajā lasījumā.

1. ir deputāta Gaiļa priekšlikums, kurš ir iestrādāts 2. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 3. ir deputāta Gaiļa priekšlikums, kurš ir iestrādāts atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Un 5. arī ir deputāta Gaiļa kunga priekšlikums, kurš ir iestrādāts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Līdz ar to visi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 11. Likums ir pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”” , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija trešajam lasījumam jums piedāvā likumprojektu “Grozījumi autopārvadājumu likumā”.

Tautsaimniecības komisija secināja, ka pirmajos divos lasījumos ir izdarīti visi nepieciešamie labojumi un uz trešo lasījumu priekšlikumu nav. Līdz ar to Tautsaimniecības komisija piedāvā šo likumprojektu apstiprināt pēdējā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma papildprotokolu “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par preču izcelsmes jēdziena noteikšanu un administratīvās sadarbības metodēm”” , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis te likumprojekts ir vajadzīgs, lai preču izcelsmes noteikumus precizētu brīvās tirdzniecības līgumā, kas mums ir ar Turciju sagatavots jau kopš 1998. gada, noslēgts kopš 2000. gada. Faktiski šīs izmaiņas ceļas no tā, ka Eiropas Savienība ir mainījusi noteikumus savos līgumos ar Turciju par preču izcelsmi sakarā ar eiro ieviešanu, vēl dažiem citiem tehniskiem jauninājumiem un lai tātad harmonizētu šo brīvās tirdzniecības līgumu ar Turciju, mums nepieciešams šīs normas iekļaut mūsu esošajā līgumā.

Atbildīgā komisija aicina šo likumu izskatīt kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par izskatāmā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Un ja šobrīd nav nevienam iebildumu, izskatīt arī šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas pirmo papildprotokolu “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas Brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par “izcelsmes produkcijas” jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm”” , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Faktiskais iemesls šim te likumprojektam un šiem nepieciešamajiem grozījumiem ir līdzīgs kā iepriekšējam likumprojektam, un šeit arī ir paredzēts novērst neatbilstību starp tekstiem dažādās valodās, pārskatīt noteikumus par summu izteikšanu eiro un vēl daži tehniski jautājumi. Ņemot vērā, ka šis tomēr arī ir tāds tipveida līgums, es komisijas vārdā aicinu izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

G.Krasts. Jā, lūdzu paust iebildumus un, ja tādu nav, tad izskatīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Iebildumus deputāti neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par izskatāmā likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu” , pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Pašlaik attiecības starp Latviju un Kipru kuģošanas jomā regulē starptautiskie līgumi un dažādas starptautiskās jūrniecības konvencijas. Šis te likumprojekts apstiprinātu līgumu, divpusējo līgumu starp Latviju un Kipru un, protams, veicinātu jūras transporta attīstību starp abām valstīm, un dotu lielāku drošību tiem, kas ir iesaistīti šajā te pārvadājumu jomā.

Aicinu šo likumprojektu komisijas vārdā izskatīt kā steidzamu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

G.Krasts. Izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Izskatīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par grozījumiem Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcijā” , pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Starptautiskās migrācijas organizācijas padome ir pieņēmusi lēmumu izdarīt grozījumus savā konstitūcijā, un visām šīs te organizācijas dalībvalstīm, tajā skaitā arī mūsu valstij, ir jāakceptē šīs iespējamās izmaiņas.

Konstitūcijas izmaiņās tiek paredzēta kārtība par to, kā stājas spēkā dažādi labojumi konstitūcijā, padomes ģenerāldirektora, tā vietnieka vēlēšanu, pārvēlēšanu termiņi, tiek likvidēta arī viena izpildinstitūcija, un tā ir izpildkomiteja.

Es domāju, ka nevienam šeit klātesošajam nav īpaši jāaģitē par Starptautiskās migrācijas organizācijas paveikto, šeit, Latvijā, arī tajā skaitā, un es ceru, ka jūs atbalstīsit šo te, varētu teikt, procedūras jautājumu par mūsu atbalstu šīm konstitūcijas izmaiņām. Aicinu izskatīt šo jautājumu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcijā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 19.maijs.

Sēdes vadītājs. 19.maijs. Paldies!

G.Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Konkurences likums” . Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sagatavojam dokumentu, kura numurs ir 3120 otrajam lasījumam. Sagatavotais likumprojekts — “Konkurences likums”.

Komisija aicina rūpīgi sekot un atbalstīt tās viedokļus. Tātad 1.pantā ir redakcionāls precizējums no komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ir arī otrs redakcionāls precizējums. Un 1. pantā vēl ir viens priekšlikums no Juridiskā biroja — aizstājums 9. punktā. Aicinu atbalstīt komisijas vārdā!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 10. daļā ir vēl redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 2.priekšlikums ir pie 2. panta, un to iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 3. ir deputāta Jurkāna, Lujāna un Juridiskā biroja kopējs priekšlikums, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs 4. priekšlikumā pie 3. panta nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 4.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 5.pantā ir 5., 6.priekšlikums, kurus, daļēji atbalstot deputātus Jurkānu un Lujānu, atbildīgā komisija aicina jūs atbalstīt savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Pie 5.panta ir 7. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts no komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir jau pie nākamā — pie 6.panta. Deputāti Jurkāns un Lujāns ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir 6.panta izslēgums, ko piedāvā Jurkāns ar Lujāna kungu, un atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pie 6.panta ir deputātu Jurkāna un Lujāna priekšlikums, kurš nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 11.priekšlikums pie šī paša 6.panta ir Jurkāna un Lujāna priekšlikums, kas ir atbalstīts, izsakot kā piekto daļu, no komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 12.priekšlikums — deputātu Jurkāna un Lujāna papildinājums par jaunu 7.pantu. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Tālāk ir vairāki komisijas redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies!Tālāk!

K.Leiškalns. Nav atbalstīts deputātu Jurkāna un Lujāna priekšlikums par aizstājumu 7.panta 6.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Daļēji atbalstīts ir Juridiskais birojs par aizstājumu 7.panta 6.punktā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un izteikt 7. un 6.pantu komisijas redakcijā. Es aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 16. ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumprojekta 7.panta 9. punktu. Tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 17. priekšlikums, ko iesaka Juridiskais birojs par likumprojekta 7.panta 11. punktu, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Pie 8.panta otrās daļas ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies!Tālāk!

K.Leiškalns. 8.panta pirmās daļas 4.punktu aicina papildināt Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 19.priekšlikums pie šā paša panta ir izslēgums, ko piedāvā Juridiskais birojs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums — Juridiskā biroja papildinājums, likumprojekta 8.panta otrajā daļā ir guvis komisijas atbalstu un turpat arī redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 21. priekšlikums un 22.priekšlikums pie 8. panta. Iesnieguši deputāti Jurkāns, Lujāns, Juridiskais birojs. Komisija, daļēji atbalstot Jurkāna kungu un Lujāna kungu, redakcionāli precizē un izsaka atbalstu Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Izslēgums 8.panta ceturtajā daļā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, attiecīgi mainot numerāciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 24. priekšlikums. Iesniedz deputāti Jurkāns un Lujāns. Tā ir 8.panta piektā daļa par Konkurences padomi. Komisija neatbalsta deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums ir izslēgums jau 9.panta pirmajā daļā. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija biroju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 26.priekšlikums — izteikt 9.panta otrās daļas priekšlikumu par lēmējinstitūcijām. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 9.pantā ir divi pēc kārtas redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 27.priekšlikums ir par 9.panta trešo daļu. Iesniedz deputāti Jurkāns un Lujāns. Nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja aizstājums 9.panta ceturtajā daļā tiek no komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums piektajā daļā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Pārejam pie 10. panta, kur ir 29.priekšlikums, kuru iesniedz deputāti Jurkāns un Lujāns. 29. priekšlikums. Tātad atbalstīti, bet 30. par 10.panta pirmās daļas pēdējo teikumu nav atbalstīts. Ir atbalstīts arī, jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! Pie 10.panta ir 31. priekšlikums. Juridiskais birojs. Lūdzu izteikt 1.punktu attiecīgā redakcijā. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 32. — deputātu Jurkāna un Lujāna priekšlikums par 10.panta otrās daļas 4.punktu ir guvis komisijas atbalstu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 33.priekšlikums — izslēgums 10.pantā ir daļēji atbalstīts. Iesniedz deputāti Jurkāns un Lujāns.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskā biroja redakcija par 10.panta ceturtās daļas pēdējo teikumu ir guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 35. — izslēgums 10.pantā. Vārdkopa šeit ir absolūti lieka. Ir guvis komisijas atbalstu. Iesniedz deputāti Jurkāns un Lujāns.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns . 11.pants. 36.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums par nosaukuma maiņu. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 37. — deputāti Jurkāns un Lujāns. Papildina 11.panta otro daļu. Atbalsta. Komisija redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 38.priekšlikums — par 11.panta trešās daļas 4.punktu, ko iesniedz deputāti Jurkāns, Lujāns. Nav atbalstīts no komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 39. ir atbildīgās komisijas izslēgums šā paša panta trešās daļas 4.punktā. Komisija aicina jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 40.priekšlikums. Mēs pārejam pie 12.panta, un 2.punktā iesaka izslēgumu deputāti Jurkāns un Lujāns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Turpretī komisija atbalsta papildinājumu 12.panta 2.punktā, kuru iesaka Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 12.panta 3.punkta redakcija, kuru iesniedz deputāti Jurkāns un Lujāns, nav no komisijas guvusi atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Komisija vēl veic šajā pantā 9.punktā redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

K.Leiškalns. 43.priekšlikums ir papildinājums pie 13.panta 2.punkta. Iesniedz deputāti Jurkāns un Lujāns. Komisija neatbalsta, bet pati tomēr precizē otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 44.priekšlikums ir par 13.panta 3.punktu. Iesniedz Jurkāns ar Lujānu. Un komisija atbalsta šos abus deputātus.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 45.priekšlikums ir par 13.panta 4.punktu. Jauna redakcija, kuru sagatavo deputāti Jurkāns un Lujāns. Komisija neatbalsta deputātus, bet redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 46. ir Juridiskā biroja priekšlikums par Eiropas Kopienas regulu un, neskatoties uz to, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 47.priekšlikums — izslēgums 13.panta pirmās daļas 5.punktā, iesniedz Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 14.panta pirmajā daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī otrā daļa tiek redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

K.Leiškalns. 15.pantā jau 48.priekšlikums. Jauns pants. Juridiskais birojs papildina 15.panta pirmo daļu. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 49.priekšlikums — 15.panta pirmās daļas izslēgums un, kā jūs redzat, veselā virknē punkti, vienkārši, punkti izslēgti, redakcionāli vienkārši ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums 15.panta piektajā daļā. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 6.priekšlikumu aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

K.Leiškalns. 50. ir Juridiskā biroja priekšlikums par liekvārdības izskaušanu. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 51.priekšlikums — 16.panta redakcija, ko prasa jaunā redakcijā izteikt Juridiskais birojs. Ir guvis nedalītu komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 16. panta izslēgums no Juridiskā biroja tieši tādā pašā veidā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs lūdz izslēgt 16.panta trešo daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Arī aizstājums ceturtajā 16.panta daļā, kuru iesniedz Juridiskais birojs, ir guvis komisijas deputātu atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Aizstājumi 16.panta ceturtajā un piektajā daļā, jūs redzat, vārds “kopreizē” un tamlīdzīgi, ir redakcionāli, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 16.panta sestās daļas papildinājumi, kurus iesniedz deputāti Jurkāns un Lujāns, nav guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums ir aizstājums 16.panta sestajā daļā. Juridiskais birojs iesaka, komisija atbalsta un vēl pie viena arī precizē otrā lasījuma redakciju. ...Pirmā lasījuma.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 58.priekšlikums — aizstājums 16.panta septītajā daļā. Iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta, bet izsaka nedaudz savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Pārejam pie 17.panta, kur ir arī Juridiskā biroja priekšlikums ar nr. 57. Aizstājums 17.panta 1.punktā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāli komisija precizē 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Pants pabeigts. Pārejam pie 18.panta. 60.priekšlikums. Juridiskais birojs par lēmējinstitūciju konstatāciju tirgū. Komisija atbalsta priekšlikumu, redakcionāli to precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 61. — Juridiskais birojs aicina izslēgt 18.panta otro daļu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Juridiskais birojs aicina izslēgt 18.panta trešo daļu. Visu laiku tiek mainīta arī pantu numerācija. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 18. pants. Trešās daļas papildinājums, kas nule kā ir izslēgts. Netiek atbalstīts. Piedāvāja deputāti Jurkāns un Lujāns.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Aizstājums 18.panta ceturtajā daļā, kuru iesniedz Juridiskais birojs. Ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Kurpretī komisija papildinājumu pie šā paša panta piektās daļas, kuru iesniedz Jurkāns un Lujāns, neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aizstājums. Nu tīri tehniskas dabas aizstājums no Juridiskā biroja ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 67. priekšlikums. Papildinājums 18.panta sestajai daļai — par nokavējuma naudu. Nav guvis deputātu atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 68.priekšlikums. Aizstājums 18.pantā. Iesniedz Juridiskais birojs. Ir guvis komisijas atbalstu. Un komisija arī nedaudz precizē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Pārejam, dāmas un kungi, pie 19.panta. Tur ir arī 69. — Juridiskā biroja priekšlikums par 19.panta otro daļu, kas ir daļēji atbalstīts, bet iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 70. priekšlikums par panta otro daļu. Iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Un 71. — atbildīgās komisijas teksts par 19.panta otro daļu, kuru es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. Paldies!

72.pants. Juridiskā biroja piedāvājums — izslēgums 19.panta otrajā daļā. Redakcionāls. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 73. — izslēgums 19.panta otrajā daļā. Juridiskais birojs ieslēdz, redakcionāls. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgums. Pēc būtības 19.panta trešajā daļā. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli, atbalstot Juridisko biroju, redakcionāli precizējot tekstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 75. — aizstājums 19.panta ceturtajā daļā. Vārdu “prasības” aizstāt ar vārdu “noteikumu”. Atbalstīt, izteikt precizētā redakcijā. Komisija aicina.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 20.pantā sākumā pirmajā daļā ir redakcionāls precizējums, kuru izdarījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

K.Leiškalns. 20.panta otrajā daļā ir attiecīga redakcija, kuru sagatavojis par lēmējinstitūcijas lēmumiem Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 20.panta ceturto daļu aicinu jūs atbalstīt 77.priekšlikumā redzamajā atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Piektā daļa ir no komisijas redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

K.Leiškalns. Deputāti Jurkāns un Lujāns 78.priekšlikumā aicina izteikt citā redakcijā 21.panta pirmo daļu. Komisija nav atbalstījusi abus deputātus, bet tomēr ir precizējusi pati savu jebšu otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 22.pantā redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

K.Leiškalns. Pie 23.panta ir vairāki Juridiskā biroja priekšlikumi. Tātad pirmais ir 79. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Izslēgums 23.panta otrajā daļā ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Izslēgums 23.pantā, izslēdzot visu trešo daļu, ir guvis komisijas atbalstu, iesniedz Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Aizstājums 23.panta ceturtajā daļā. Redakcionāls. Komisija ir atbalstījusi Juridisko biroju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 24.pants. Pirmais ir 83.priekšlikums par 24.panta pirmās, otrās daļas redakciju. Tas ir atbalstīts, iestrādājot 84.priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas redakcija. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 83. un 84.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem!

85.priekšlikums jau par 25.pantu tiek no komisijas atbalstīts, iestrādājot to 86.priekšlikumā — atbildīgās komisijas redakcijā par zaudējumu atlīdzināšanu. Un aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 87.priekšlikums, kā jūs redzat, ir Juridiskā biroja ieteikums. Aicinu jūs rūpīgi iepazīties ar to un varbūt uz šī ieteikuma bāzes radīt kādu priekšlikumu. Komisija pati pie tā nopietni gatavojas strādāt, bet nu likumprojektā iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Konkurences likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Tā kā likumprojekts ir ārkārtīgi svarīgs sarunās par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tad aicinu priekšlikumus iesniegt līdz 20.maijam šajā gadā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par telekomunikācijām”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Darba dokuments, kura nr. ir 2326. Jūs esat visi rūpīgi iepazinušies ar likumprojektu, kuru komisija sagatavojusi otrajam lasījumam vairāk nekā pirms gada, un mēs varam sākt iet otrajā lasījumā, skatot likumu pa pantiem.

1.priekšlikums, kuru ir iesniedzis deputāts Leiškalns un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, nav guvis atbildīgās komisijas pilnīgu atbalstu. Tas ir 1.panta terminu skaidrojums, un atbildīgā komisija ir izstrādājusi pati savu terminu skaidrojumu, kur balss telefonijas pakalpojumi ir nosacīti reālā laika mērogā. Tā ir atšķirība starp deputāta, parlamentārā sekretāra un komisijas viedokļiem. 1., 2.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Egils Baldzēns .

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Latvijas Republikas pilsoņi! Es domāju, tik tiešām ir ārkārtīgi nopietns jautājums par to, lai šeit būtu šis termins “reālajā laika mērogā”. Jo, tikko mums ir šis termins, tad ir lielā mērā mums arī iespēja spriest nopietni par šo jautājumu, un arīdzan spriest no viedokļa, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvām. Vienlaikus, kolēģi, es vēl gribētu uzsvērt to, ka sociāldemokrāti ir vairākkārt uzsvēruši, ka šis jautājums pašreiz tiek izskatīts Saeimā, un mums ir bijušas diezgan lielas, nopietnas bažas par to, ka ir un pastāv risks, ka arī starptautiskajā tiesas procesā starp “Tilts Communication” un Latvijas valsti, ja mums šeit būs šī likumprojekta virzība un nebūs vajadzīgais, nepieciešamais teksts, mums pastāv ļoti lielas problēmas par to, vai Latvijas Republikai nebūs ļoti nopietni zaudējumi, tajā skaitā simtiem miljonu latu no investoru puses gūstami, ja mēs šeit nepieiesim pietiekami politiski atbildīgi. Bet, tā kā mēs zinām, ka šī politiskā atbildības tēma valdības partijām nav populāra un arī viena otra partija no valdības uzaicina šeit pievienoties, tāpēc šeit ir diezgan sarežģīti. Atcerēsimies, pirms divām nedēļām Andris Bērziņš — Ministru prezidents lika šo likumprojektu tomēr noņemt, bet nu, kā mēs redzam, Nagļa kungs ir laikam panācis savu.

Ko es šeit gribētu pateikt? Šajā likumprojektā praktiski ir paredzēts sekojošais, ka telekomunikāciju tirgus liberalizācija praktiski nenotiek. Panākt reālas konkurences veidošanos diemžēl pie šāda likuma varianta ir diezgan grūti, un Ministru kabineta deklarācijās tas ir ietverts, ka nekavējoties būs nepieciešams liberalizēt mobilo sakaru tīklu, uzsākt licenču izsniegšanu jauniem aparātiem, veicināt interneta attīstību. Bet mēs šeit ļoti uzmanīgi redzam, kāda situācija bija no “Lattelekom” pavisam nesen, kad vesela virkne interneta organizācijas tika atslēgtas no šiem telekomunikāciju pakalpojumiem, un pēc tam ar tiesas spriedumu 7.maijā tika atjaunots šis pieslēgums. “Lattelekom” ir atzinis to arī par nepieciešamu.

Es gribētu uzsvērt arī sekojošo, kolēģi, ka, ja mēs neņemam vērā šo situāciju, kāda pašreiz ir, un paplašinām “Lattelekom” monopoldarbības lauku, tajā skaitā uz balss telefonizācijas pakalpojumiem, mēs izdarām ļoti nopietnu gājienu, kas praktiski nozīmē... Leiškalna kungs, man ir ļoti patīkami, ka jūs pārtraucat. Es domāju gan, zinu, ko es runāju, un pašreiz jums vajadzētu mazliet lielāku savaldību, un tad būtu labi.

Un es gribētu šeit pateikt sekojošo, ka Eiropas Savienības direktīvas nr.3881.punkts nosaka sekojošo, ka, neiekļaujot šo noteikumu — reālā laika mērogā, ko es minēju, mēs iegūstam situāciju, ka par balss telefonijas pakalpojumiem var tikt uzskatītas arī videokonferences un interneta telefonija. Un tas jau būtu tas, kas zināmā mērā vairs neatbilst Eiropas Savienības likumdošanai, jo Eiropas Savienības likumdošana šo jautājumu uzskata par datu pakalpojumu atbilstoši visām definīcijām un Eiropas Savienības direktīvām. Tas ir viens.

Otrs. Lai šeit Leiškalna kungam būtu precīzi skaidra arī mūsu nostāja, es gribētu tad zināmā mērā deklarēt šīs normas, tas ir, šo direktīvu nr.388, kura saka, ka specifiskas programmatūras izmantošana dod iespēju nodrošināt balss sakarus starp interneta lietotājiem, tomēr nenodrošinot reālā laika mērogu. Aizkavējumu veido balss digitālā kodēšana, datu paketes izveide, nosūtīšana un apkalpojošo tīklu servera saņemšana un atkodēšana. Šī aizkavējuma dēļ šo pakalpojumu nevar kvalificēt kā balss telefonijas pakalpojumu, jo tas nenotiek reālā laika mērogā. Tas arī bija galvenais, ko es gribēju uzsvērt, un, ja mums šeit ar Leiškalna kungu sakritīs domas, mums būs ļoti patīkami arī balsot kopā ar viņu.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tā kā šis otrais lasījums bija sagatavots jau gadu atpakaļ un ļoti daudz kas ir aizmirsies, es atļaušos nelielu komentāru.

Mēs vakar ļoti uzmanīgi izskatījām attiecīgo jautājumu un nolēmām, ka otrajā lasījumā šis likumprojekts arī no sociāldemokrātu puses ir atbalstāms. Mēs uzskatām, ka otrajā lasījumā atbalstāms kaut vai tādēļ, ka salīdzinoši ar pirmo lasījumu patiešām šeit ir iestrādāts šis reālais laika mērogs, kas varbūt neļāva iekšējam tirgum tik labi attīstīties, kā gribētos, un šeit mums ir atrasts tas kompromiss, un no tāda viedokļa visi pārējie panti otrajā lasījumā ir skatāmi un pieņemami atbilstoši komisijas iestrādātai redakcijai. Vienīgais, ko mēs uzskatām par pareizu, ka tomēr, ja mēs ejam šo soli un pieņemam otrajā lasījumā likumprojektu, tad mums pietiekami ātri ir jāpieņem arī trešais lasījums, galīgais lasījums, lai nodotu šo likumprojektu mūsu valdības rokās un viņi varētu mierīgi strādāt ar arbitrāžas tiesu, kurā ir jāizskata jautājums ar “Lattelekom”. Un... jā, laikam tas ir būtiskākais.

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC).Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija bija arī viena no komisijām, kurām bija nodots šis likumprojekts, un attiecībā par 1.priekšlikumu mēs uzskatām, ka būtu nepieciešams precizēt tās saturu. Pirmām kārtām attiecībā uz to, ka šeit ir šāda piezīme, ka balss telefonijas pakalpojums ir publiski pieejams neatkarīgi no pielietotās pakalpojumu sniegšanas tehnoloģijas, līdz ar to šeit nevajadzētu runāt par šādu tehnoloģiju, šie vārdi būtu izslēdzami ārā trešajā lasījumā, Leiškalna kungs, jo tas var radīt divdomīgu tulkojumu, liekus tiesas strīdus, lieki noslogot mūsu tiesu instances un, kā mēs šodien presē lasām, tad attiecīgās tiesas sēdes jau par interneta telefoniju ir bijušas, un attiecīgi es pieļauju, ka ir lemts saskaņā ar likumu un taisnīgi. Un būtu nepieciešams precizēt, ka šeit iet runa par balss telefoniju, tātad iet runa par pakalpojumu, kas tiek sniegts reālā laikā. Šādus divus precizējumus atbildīgai komisijai, Leiškalna kungs, vajadzētu ņemt vērā uz trešo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Komisijas vārdā. Nu, pārpratums ir noskaidrojies, Baldzēna kungam bija nedaudz cita tabula, kurā viņš ir redzējis tikai deputāta Leiškalna un Pūķa priekšlikumu, bet neredzēja atbildīgās komisijas 2.priekšlikumu, par kuru gan es ziņoju. Ņemot vērā to, ko Muciņa kungs teica, es gribu... ar visu... izskatot jebkuru, un šobrīd mēs izskatām tikai terminu skaidrojumus, kur reālais laika mērogs ir iestrādāts. Atbildīgai komisijai, mums visiem ir ārkārtīgi jāņem vērā, ārkārtīgi ir jāņem vērā situācija, kurā atrodas telekomunikāciju tirgus, līgums un monopoldarbības termiņa samazinājums, kā arī saistību izpilde no abām līgumslēdzēju pusēm. Šeit es domāju Latvijas valsti un konsorciju “TILTS Communication”, Baldzēna kungs. Pašreiz spēkā esošais likums ir tik briesmīgs un tik neliberāls, ka tas monopolizē jebkādu datu pārraidi Latvijas jurisdikcijā, tā ka, ja mēs runājam par šo likumu vai spēkā esošo likumu, tad nekādā veidā mēs nevienā vietā nevaram teikt, ka mobilo telefonu pakalpojumu tirgū Latvijā būtu monopols. Nav šādu monopolu, ir gan licencēšanas sistēma kā jebkurā valstī, valsts izsniedz atļauju darboties šajā tirgū un neļauj to darīt haotiski. Bet komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt ne pirmo priekšlikumu, kas ir guvis tikai daļēju komisijas atbalstu, bet 2.priekšlikumu, kur balss telefonijas pakalpojumi ir skaidroti kā reālā laika mērogā. Muciņa kungs, Baldzēna kungs, tas ir mūsu tabulā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 1. un 2.priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Tālāk!

K.Leiškalns. 3.priekšlikumu iesniedz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, tāpat 1.panta 3.punkts par individuālajām licencēm, komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums, tāpat termina skaidrojumos ir Leiškalna priekšlikums par 1.panta 5.punktu, nacionālais numerācijas plāns, un tas ir precizējums, jo numerācijas plānā tiek norādīti arī telekomunikācijas uzņēmumu pieejas kodu numuri un tā tālāk. Līdz ar to komisija ir atbalstījusi deputātu Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Šeit, protams, ir virkne pārpratumu un dokumenti sociāldemokrātu frakcijai tādi, kādi bija nepieciešami tikai atsevišķiem komisijas locekļiem, kā mēs noskaidrojām. Tas ir viens. Un tāpēc arī mums ir šis... Jā, protams, es nesaku, ka tā bija Leiškalna kunga vaina, bet jautājums ir pietiekami nopietns, un vispār šādus dokumentus vajadzētu atbilstoši Saeimas Kārtības rullim tomēr izsniegt visām frakcijām.

Nākamais, ko es gribētu pateikt ir sekojošais, kas šeit ir, ka jautājums, ko teica nupat Leiškalna kungs, un tas ir viņa, teiksim, priekšlikums, ir par nacionālo numerācijas plānu, un šeit mums ir kas nepieņemams. Abonents var būt arī privātais telekomunikāciju tīkls, kurā var būt vairāki numuri, un likuma izpratnē arī privātais telekomunikāciju tīkls taču var būt abonents, taču šādam abonentam var būt nepieciešami vairāki numuri, tas ir pilnīgi saprotams, ka tāda iespēja pastāv. Neiekļaujot likumā atsauces, telekomunikāciju organizācijām ir tiesības attiecināt uz privātajiem tīkliem kā komerciālā ziņā neizdevīgākiem abonentiem arī diskriminējošus noteikumus. Tāpēc mēs šo variantu neatbalstām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Attiecībā par 4.pantu šis ir tikai un vienīgi terminu skaidrojums, un precizējums ir numerācijas plānā, tiek norādīti arī telekomunikāciju uzņēmumu pieejas kodi, kas nav privātajiem numuriem, vai numuri, piemēram, numuri, kurus sastādot, tiek iekārtotas tālsarunas, izmantojot citu pakalpojumu sniedzēju tīklu. Līdz ar to nacionālais numerācijas plāns, nevis individuālais numurs ir identifikācijas sistēma, kas nosaka telekomunikāciju uzņēmumu abonentu telekomunikāciju pakalpojumu, un tālāk kā tekstā. Visiem tiem deputātiem, kas uztraucās, ka viņu mapītēs nav attiecīgā likumprojekta, man jāteic, ka likumprojekts ir izdalīts deputātiem 5.oktobrī 2000.gadā, un ne komisija, ne kāds cits nevar uzņemties atbildību par klātbūtni jūsu mapītēs. Paldies! Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli par 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 21, atturas — 2. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums, kuru iesniedz deputāts Leiškalns, kā arī Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, papildinājums 1.pantā ir likumā iestrādāta Eiropas Savienības direktīva 92/44 EEC par atvērtā tīkla nodrošinājumu, precīzi iestrādāta likumā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 6.priekšlikums ir numurs, kas izriet no piektā... no 4. jau atbalstītā priekšlikuma. Numurs un nacionālais numurācijas plāns. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, pie kam vienbalsīgi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums — deputāta Leiškalna, izteikt 1.panta 9.punktu — publiskais fiksētais telekomunikāciju tīkls. Precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi, un es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izslēgumu piedāvā 1.panta 11.punktā, komisija šo komisijas viedokli ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 9. ir deputāta Leiškalna un Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra precizējums pie telekomunikācijām — precizējums, ka pārraidāmās informācijas veids nav ierobežots, tā var būt balss, skaņas, dati, attēls un cita informācija atbilstoši Savienības direktīvām. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna 10.priekšlikums pie 1.panta 17.punkta ir definīcija, kas precizēta atbilstoši 93/87 Eiropas Savienības direktīvai, kas ir precīzi iestrādāta likumā un kas ir ārkārtīgi nepieciešama, izskatot Latvijas Republikas iestāšanās sarunās.

Sēdes vadītājs. Skaidrojot terminus, Leiškalna kungs, centieties lietot latviskus terminus. Atklājam debates par 10.priekšlikumu. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Šeit runa ir par publisko fiksēto telekomunikāciju tīklu, un Leiškalna kungs piedāvā sekojošu redakciju: publiskais fiksētais telekomunikāciju tīkls — publiskais telekomunikāciju tīkls, kas nodrošina signālu pārraidi starp fiksētiem telekomunikāciju tīkla pieslēguma punktiem. Ko es varētu šeit praktiski pateikt? Šī definīcija ir pretrunā Eiropas Savienības 46. direktīvai, kura nosaka brīvu satelīta iekārtu lietošanu, kā arī 1995. gada 51. direktīvai, kura nosaka brīvu kabeļtelevīzijas izmantošanu telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanai. Arī līdz šim izsniegtās Satiksmes ministrijas licences radio pieslēguma iekārtošanai atļāva veido fiksētus pieslēgumus. Kontekstā ar pārejas noteikumiem šī definīcija attiecina valsts telefonijai noteikto statusu uz visiem telekomunikāciju pakalpojumiem, tāpēc mēs nevaram šo punktu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns (LC) . Priekšsēdētāja kungs, es jau deputātiem paskaidroju, ka es saņēmu Eiropas komisijas atzinumus, kurus es šajā likumā esmu iestrādājis kā visas nepieciešamās Eiropas Savienības direktīvas. Paldies! Aicinu atbalstīt komisiju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 23, atturas — 3. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 11. priekšlikumā ir deputāta Leiškalna un Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums par terminu “telekomunikāciju pakalpojumu lietotāji”. Arī šeit ir iestrādāta attiecīgā Eiropas Savienības direktīva, kuras numurs ir 98/10EC 2. pants.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns. 12. priekšlikums. Izslēgt 1. panta 18. punktu par telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu. Komisija ir atbalstījusi, jo šajā terminā nav būtiskas informācijas, kas būtu nepieciešams likuma tālākajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 13.priekšlikums. Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs. Definīcija, kas ir nedaudz redakcionāli precizēta un guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums no deputāta Leiškalna. Telekomunikāciju pakalpojumu tarifs. Minētais termins vairākkārt tiek minēts likumprojektā, līdz ar to arī ir jāizskaidro kā definīcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 15.priekšlikums — deputāta Leiškalna. Telekomunikāciju uzņēmums. Arī šis papildinājums ir atrunāts jau citās likuma definīcijās, tāpēc es aicinu izteikt 1.panta 22.punktu. Komisija šo ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums — izteikt 1.panta 23.punktu attiecīgajā redakcijā, kurā ir universāltelefonikāciju... telekomunikāciju pakalpojumu fonds definēts. Definīcija ir papildināta atbilstoši Eiropas Savienības direktīvas 98/10 4.panta nosacījumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 16.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 17.priekšlikums ir deputāta Leiškalna pārgrozījums pie 1.panta 24.punkta un arī atbilst Eiropas Savienības direktīvai, kuru es minēju iepriekš jeb 98/10 2. pantā minētajiem nosacījumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 18.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtais par autorizācijas apliecību. Ir daļēji atbalstīts un izteikts kā deputāta Leiškalna priekšlikums ar numuru 19, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvai 97/13...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. ... 2. pantam, starp citu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns. Tātad 18., 19.priekšlikums ir atbalstīts. 20.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvājums visam likuma tekstam guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 21. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par papildinājumu 3. panta 3. daļā nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Leiškalns. 22.priekšlikums pie 4.panta 2.daļas ir no deputāta Leiškalna. Komisija ir atbalstījusi, jo ierobežojums šobrīd ir pretrunā ar Eiropas Savienības likumdošanu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 23.priekšlikums. Pārejam pie 5. panta 2. daļas. Iesniedz deputāts Leiškalns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

K.Leiškalns. 24.priekšlikums. Izteikt 6. panta pirmo rindkopu un 1.punktu attiecīgajā redakcijā par Satiksmes ministrijas uzdevumiem. Komisija šo ir atbalstījusi. Un priekšlikums ir iesniegts, saskaņojot likumu ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru likumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Pie 6.panta 1.punkta ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Pie uzdevumiem ir 26.priekšlikums no deputāta Leiškalna, kas paredz vairāku Ministru kabineta noteikumu izstrādi, un komisija šo Leiškalna redakciju atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgums 6. pantā, izslēgt 4. 7.punktu, attiecīgi mainot numerāciju, ko iesniedz Leiškalns, ir atbalstīts, jo visi minētie uzdevumi atbilst Regulatora uzdevumiem.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Ekonomikas ministrs ir iesniedzis līdzīgu izslēgumu 6. un 7.punktā, kas arī guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns prasa izteikt 6.panta 8.punktu attiecīgajā redakcijā, kura ir jūsu tabulās. Komisija ir atbalstījusi Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 30.priekšlikums par 7.pantu attiecīgajā deputāta Leiškalna redakcijā par Satiksmes ministrijas tiesībām ir atbalstīts no komisijas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8.pantā ir toreizējā ekonomikas ministra Makarova priekšlikums, kas daļēji atbalstīts, iekļaujot 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 32.priekšlikums ir 8. panta 1. daļas papildinājums no Makarova, kas ir daļēji atbalstīts — iekļauts likumprojekta 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Un 33.priekšlikums ir pilna 8. panta 1. daļas redakcija, ko iesniedza deputāts Leiškalns. Komisija ir atbalstījusi, bet precizējusi 12.punktu šajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem! 35. ir deputāta Leiškalna...

Sēdes vadītājs. 34. priekšlikums.

K.Leiškalns. 34., es atvainojos, ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums par 9. panta 1. punktu. Komisija ir atbalstījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Izslēgums 9. panta 3. punktā, ko iesniedz deputāts Leiškalns, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Papildinājums ar jaunu 3.punktu, kas atbilst 97/33 Eiropas Savienības direktīvas 9.panta prasībām, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 37. — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu attiecīgajā redakcijā. Ir atbalstīts, izsakot ... ko iesniedza deputāts Leiškalns... ir guvis komisijas atbalstu, un tas tiek izteikts kā 10.pants — par regulatora finansēšanu telekomunikāciju nozarē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 38. ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 12.panta 1.punktu attiecīgajā redakcijā. Tas ir atbilstošo noteikumu precizējums. Aicinu atbalstīt tāpat kā komisija.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns. 39.priekšlikums ir no deputāta Leiškalna par tehniski iespējamo tīklu savienošanu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 40.priekšlikums jau pie 15.panta 2. daļas, tas ir, tiesību nodrošinājums telekomunikāciju uzņēmumiem, kuri sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, vērš uz tirgus liberalizāciju, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 41. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija — telekomunikāciju tīkla reģistrācija. Tas ir 16.pants. Komisija šo redakciju nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

Es atvainojos, Leiškalna kungs, šajā brīdī mazliet pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu, jo Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu: “Sakarā ar to, ka, izskatot likumprojektu “Par telekomunikācijām” ,LSDSP frakcija nav saņēmusi likumprojekta tekstu, lūdzam atlikt likumprojekta izskatīšanu līdz dokumentu saņemšanai.”

Jāsaka, ka likumprojekta teksts tika izdalīts visiem simts Saeimas deputātiem. Tā ka šis priekšlikums, manuprāt, pēc būtības nav izskatāms.

Vai kāds vēlas izteikties? Nevēlas. Turpinām izskatīt likumprojektu. 42.priekšlikums.

K.Leiškalns. Paldies! Vienīgā atšķirība arī bija tikai terminā “balss telefonijas pakalpojumi”, tālāku atšķirību likumprojekta tekstā vairs nav.

Tātad 42. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. 42. priekšlikums tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 43. priekšlikums ir deputāta Leiškalna un Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums, kas atbilst direktīvas 98.10. 10.panta prasībām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 44.ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 17.panta 5.7. punktu. Un šeit ir iestrādātas redakcijas, kas atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas līgumam, Eiropas Savienības direktīvām 92/44 un 97/33. Es aicinu komisijas vārdā jūs šo deputāta Leiškalna priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 45.priekšlikums par 18.panta 1.punktu. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Un tas ir saskaņošana ar likumprojektu, likumu jau “Par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu”. Es aicinu komisiju atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 46.priekšlikums. 19.panta 1.punkta redakcija. Komisija ir atbalstījusi. Un tas ir par regulatoru tiesībām. Pie kam šis ir saskaņots ar Eiropas Savienības direktīvu 97/13. 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 47. priekšlikums — deputāta Leiškalna un Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums atbilstošs direktīvai 98/10 10. panta prasībām, mēs mainām 19. panta nosacījumus. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 48.priekšlikums par 20.panta 1.punktu. Ir iesniegts no deputāta Leiškalna un ir precīzs šā likuma ar regulatoru likumu savienojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 49. — papildinājums pie 20.panta 3. punkta, kas ir sagatavots atbilstoši definīcijām un citām šā likuma normām. Tātad tas ir precizējums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 22.panta nosaukumu lūdz mainīt deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta, jo panta nosaukums tagad atbilstošs esošajām definīcijām.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 51.priekšlikums. Izteikt 22.panta otro daļu attiecīgā redakcijā. Precizējums atbilstošs izmaiņām definīcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 52.priekšlikums. Izteikt 22.panta ceturtās daļas 2.4. punktu attiecīgā redakcijā. Iesaka deputāts Leiškalns. Atbalsta atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 22.panta ceturtās daļas 7.punktu deputāts Leiškalns iesaka precizēt atbilstoši direktīvas 97/66 11.panta nosacījumiem. Komisija šo atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns lūdz izteikt 24.panta trešo daļu, pastiprinot attiecīgo jau likumā iestrādāto normu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 55.priekšlikums. Par 25.panta pirmo daļu. Iesniedz deputāts Leiškalns. Tas ir precizējums atbilstoši Eiropas Savienības 97/66 direktīvai, prasībām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 56.priekšlikums. 25.panta trešā daļa. “Par telekomunikāciju uzņēmumu”. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 57.priekšlikums ir papildinājums pie 25.panta ar piekto daļu. Un tās ir prasības, ko paredz direktīvas 97/66. 10.pants.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 58.priekšlikums. Izslēgt 26.panta otro daļu un šo pantu prasa svītrot Eiropas Savienības direktīvu 97./33./3.pants, kas paredz, ka dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai atceltu jebkādus ierobežojumus, kuri traucē uzņēmumiem vienoties par starpsavienojumu līgumiem, tamlīdzīgi un tamlīdzīgi. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 59.priekšlikums. Par telekomunikāciju uzņēmumu publicēšanās nosacījumiem. Un tas ir iesniegts no deputāta Leiškalna. Tas ir atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas līguma 9.pantam, kā arī Eiropas Savienības starpsavienojumu direktīvām 97./33. Un 7.pants tagad paredzēs starpsavienojumu pamatpiedāvājuma publicēšanu. Aicinu atbalstīt komisijas vārdā!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 60.priekšlikums ir 26.panta astotā daļa, kuru iesniedz jaunā redakcijā deputāts Leiškalns, jo šādu ierobežojumu regulatoram paredz Eiropas Savienības direktīvas 97./33. /9.panta piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Izslēgumu 26. pantā ar 61.priekšlikumu piedāvā deputāts Leiškalns, jo svītrot “tehniskie noteikumi starpsavienojumu jomā” jau ir atrunāts 8.pantā, šī paša likuma jau pieņemtajā.

Sēdes vadītājs. Tie atbalstīts.

K.Leiškalns. 27.panta redakcija, kuru piedāvā deputāts Leiškalns, un atbilst Eiropas Savienības direktīvai 97./33, nav atbalstīta no komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Pirmajā daļā, bet atbalstīta šī priekšlikuma otrā un ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem! Tātad jau 63. priekšlikums. Ir no deputāta... nē, ekonomikas ministra Makarova. Komisija Makarova kunga priekšlikumu par aprēķināšanu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 64. priekšlikums pie 28. panta ir ekonomikas ministra Makarova priekšlikums, kas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns precizē 28.panta otro daļu. Atbilstoši Eiropas Savienību direktīvas 97./33. sestās, septītās, piektās daļas un 14.panta prasībām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 66.priekšlikums par publisko telekomunikāciju tīkla operatoriem ir no deputāta Leiškalna un ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 67.priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu. Šī nodaļa atbilst Eiropas likumdošanai — 98/10.direktīvai, un komisija šo jauno pantu ir atbalstījusi pilnībā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 29.panta trešajā daļā ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 69.priekšlikums — deputāta Leiškalna. 30.panta pirmā daļa attiecīgajā redakcijā. Un komisija ir atbalstījusi, jo te ir tikai un vienīgi redakcionāli un precizējoši priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 70.priekšlikums no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts arīdzan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums pie 30.panta otrās daļas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts deputāts Leiškalns 30.panta piektajā daļā jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju vai izslēgumu! Izslēgt visu neatbalstīto piekto daļu. Komisija to iesaka deputātiem. Un es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns aicina komisiju precizēt 30.panta sesto daļu attiecīgā redakcijā. Komisija deputātu Leiškalnu atbalsta, bet tomēr redakcionāli precizē redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 75. ir ekonomikas ministra Makarova priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts līdzīgi kā deputāta Leiškalna priekšlikumā par 31.panta pirmo daļu, un tās ir Eiropas Savienības direktīvas 97./33. 12.panta prasības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 77. — ekonomikas ministra aizstājums 31.panta otrajā daļā, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Bet 31.panta otrās daļas teksts, kuru piedāvā deputāts Leiškalns, ir no komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ekonomikas ministrs Makarovs. Aizstājums 31.panta trešajā daļā ir daļēji atbalstīts un iekļauts turpmākajā 80. priekšlikumā, ko par 31. panta trešo daļu iesaka deputāts Leiškalns, un papildināt ar Eiropas Savienības direktīvu pamatnosacījumiem, kuri Latvijai varētu būt saistoši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 81.priekšlikums par 32.panta pirmo daļu. Numerācijas lietošana, ko iesniedz deputāts Leiškalns, ir atbalstīta, taču paplašināts teksts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts deputāta Leiškalna un Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikums, kuru viņi rakstīja, balstoties uz direktīvu 97/33. 12.panta prasībām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ekonomikas ministrs Makarovs ir atbalstīts pie labojumiem 32.pantā, bet šie labojumi ir iestrādāti deputāta Leiškalna 86.priekšlikumā par 32. panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 85. priekšlikums — papildinājums pie 33.panta otrās daļas. Iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 86.priekšlikums — aizstājums...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, atklājam debates par 85. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK ). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Es aicinu visus zālē sēdošos neatbalstīt 85. — Kārļa Leiškalna priekšlikumu, jo visu patērētāju vārdā es negribētu, lai tiktu ierobežota šāda iespēja iegādāties lētākus telefonu aparātus lietotājiem, it sevišķi, ja šādas tiesības ir dotas gandrīz vai visās Eiropas valstīs. Protams, izņemot, Leiškalna kungs pateiks, Somiju. Neviena Eiropas Savienības direktīva neierobežo kompānijām sniegt šādus pakalpojumus. Un es domāju, ka pietiekami daudz ir dažādas sociālās grupas Latvijā, kur ir mazāk turīgi un kuri izmantos šādu iespēju — iegādāties lētāku telefona aparātu, pievienojoties pakalpojumu sniedzējam... kādam konkrētam pakalpojumu sniedzējam un izmantot nopirkt lētāku aparātu. Es aicinu neatbalstīt Leiškalna 85.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. (LC). Diemžēl, Baloža kungs, man nav tiesību komisijas vārdā aicināt neatbalstīt manu priekšlikumu. Ja komisija to nebūtu atbalstījusi, es to būtu atsaucis, bet pie trešā lasījuma mums ārkārtīgi svarīgi jādomā, vai šī nav uzskatāma par subsidēšanu, līdz ar to aizliegt pasākumu tirgū. Un tā kā trešais lasījums būs ļoti garš, es ļoti formāli komisijas vārdā aicināšu atbalstīt Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 31, atturas — 40. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies! Pārejam pie 86.priekšlikuma, ko iesniedz ekonomikas ministrs Makarovs, — aizstājums 36.panta pirmajā daļā. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Bet ir atbalstīta 36.panta pirmā daļa, ko iesaka deputāts Leiškalns, tā atbilst direktīvai 93/88 ar labojumiem direktīvā 96/2. Un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. Tā nav atbalstījusi, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. 87. priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts. Jā.

88. ir pašas komisijas priekšlikums par 36., tagad, mainot pantu numerāciju, 39.pantu, un komisija aicina jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 89. — deputāts Leiškalns pats atsauc savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies!Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 90. — atbildīgās komisijas priekšlikumu par 36., tagad 39.pantu jauno otro daļu, es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Papildinājums no atbildīgās komisijas par 36., tagad 39.panta trešo daļu. Es aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 92. — papildinājums par 36.panta, tagad 39.panta ceturto daļu, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Un bijušo otro daļu komisija aicina izteikt kā piekto daļu.

93.priekšlikums — papildinājums 36.pantā, ko iesaka deputāts Leiškalns, un tas ir no komisijas atbalstīts, jebšu tās ir direktīvas 97/13 9.panta piektās daļas nosacījumi un 36.panta piektās daļas nosacījumi no direktīvas 90/388.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Paldies!

Deputāts Kristovskis ir guvis komisijas atbalstu 94.priekšlikumā par 36.panta trešo daļu, un ir iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā par panta ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna precizējums 37.panta pirmajā rindkopā ir atbalstīts, bet vēlreiz precizēts no atbildīgās komisijas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildes.

K.Leiškalns. 96. — deputāta Leiškalna priekšlikums par 37.panta trešo daļu, kas atbilst Regulatoru likumam, ir daļēji atbalstīts, iestrādāts 98.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 96., 97. un 98.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Tātad 37.panta trešā daļa ir izskatīta.

Piedāvā izslēgumu ekonomikas ministrs 37.panta ceturtajā daļā. Komisija atbalsta ministru.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Izteikt 37.panta ceturto daļu attiecīgā redakcijā piedāvā deputāts Leiškalns. Tas ir atbilstoši likumam “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Tas ir daļēji atbalstīts, iestrādāts jau pieņemtajā 98.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 101. priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar jauniem pantiem attiecīgā redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi, jo tie ir iesniegumi, kas nāk no Eiropas Savienības direktīvas 79/13 ceturtā līdz sestajam pantam. Komisija atbalsta deputātu Leiškalnu un turpmāk maina pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Tātad mēs nonākam jau pie 102.priekšlikuma, kas ir 39.pants. Un tas ir vecajā tekstā 39.pants. Ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir atbalstīts, iestrādājot to deputāta Leiškalna 103.priekšlikumā par 39.panta tekstu. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies.

104. priekšlikums. Pie 40.panta mēs sastopamies ar deputāta Leiškalna priekšlikumu, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvai 97/13 11.panta prasībām. Komisija atbalsta, izsakot to precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 105.priekšlikums. 40.panta otrā daļa ir par maksām regulatoram, ir guvis komisijas atbalstu, bet ir precizētā redakcijā pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 106.priekšlikums — par 41.panta pirmo un otro daļu. Ir guvis komisijas atbalstu par individuālajām licencēm. Aicinu arī deputātus atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 107.priekšlikumu ir iesniedzis ekonomikas ministrs Makarovs. Aizstājums 43.pantā. Tas ir iestrādāts, atbalstot iestrādāts deputāta Leiškalna 108.priekšlikumā. Komisija atbalsta. Un šie priekšlikumi abi divi atbilst Eiropas Savienības direktīvas 98/10 trešajam un piektajam pantam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Pie 43.panta ir deputāta Leiškalna priekšlikums ar numuru 109. Komisija to atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 110.priekšlikums — papildinājums 43.pantā ar jaunu ceturto un piekto daļu ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 111.priekšlikums no deputāta Leiškalna ir nosacījumi, kuri atbilst direktīvas 98/10 ceturtajam pantam, kā arī direktīvas 97/33 prasībām. Komisija nav atbalstījusi Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

K.Leiškalns. 112. — deputāta Leiškalna priekšlikums, direktīvas 97/33 prasības ir daļēji atbalstītas par universālu telekomunikāciju fondu. Bet iestrādāts 113.priekšlikumā, kuru jums iesaka atbalstīt atbildīgā komisija pati.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 114.priekšlikums, ko iesaka deputāts Leiškalns pie 46.panta, ir atbilstošs direktīvas 97/33 piektā panta 1.punktam, gūst komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Komisija no šīs pašas direktīvas atbalsta arī deputāta Leiškalna 115.priekšlikumu pie 47.panta. Aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 116. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — atbildība par likuma pārkāpumiem, nav atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. Bet izslēgums pārejas noteikumos, ko piedāvā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 118.priekšlikumā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 119.priekšlikums. Deputāts Leiškalns iesniedz. Atbilstoši licencēšanas nosacījumi ir šeit iestrādāti. Tātad nosacījumi ir jau pieņemti, šeit ir padarīgi atbilstīgti, un es aicinu jūs atbalstīt komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 120. — deputāta Leiškalna priekšlikums ir atbalstīts par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 120.priekšlikumu. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija, kā otrā, izskatot priekšlikumus, uzskatīja, ka ir nepieciešams koriģēt šo priekšlikumu, acīmredzot tas jādara trešajā lasījumā, jo mēs piekritām Satiksmes ministrijas viedoklim, ka šeit būtu svītrojami vārdi “un saņemšana” 1.3.punktā, deputāta Leiškalna 120.priekšlikumā, kas papildina šo pārejas noteikumu ar 1.3.punktu. To es aicinātu ņemt vērā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušies deputāti nav. Iebildumu pret 120.priekšlikumu būtisku nav. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. (LC). Paldies Muciņa kungam par precizējumu! Mēs jau esam runājuši, ka uz 3.lasījumu mēs pat kopā ar konsultantiem, kopā ar sociāldemokrātiem, kopā ar interešu grupām Latvijā strādāsim pie šī likuma, lai visus pantus saskaņotu, pirmkārt, ar iespējami brīvu tirgu Latvijā. Otrkārt, ar iespējami maziem vai nekādiem zaudējumiem starptautiskajā šķīrējtiesā. Mums šodien šeit nav par ko strīdēties, katrs aizstāv tieši tirgus intereses, izņemot jūs.

121.priekšlikums... Baldzēna kungs, vēl vienu vārdu, un es pastāstīšu daudz ko. Ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ko komisija aicina neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta.

K.Leiškalns. 122.priekšlikums. Pārejas noteikumu 2.punkta redakcija, iesaka deputāts Leiškalns, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 123. — aizstājums pārejas noteikumos 2.punktā ir no ekonomikas ministra Makarova, komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna pārejas noteikumu 3.punkta redakcija komisijā tiek atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Aizsardzības ministrs Kristovskis 125.priekšlikumā ir atbalstīts no komisijas, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 126.priekšlikums, deputāta Leiškalna papildinājumi, kas atbilst attiecīgajām direktīvām 97/133, 98/61, ir atbalstīts, izsakot to komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 126.priekšlikums — papildinājums pie pārejas noteikumu 5.punkta ir iesniegts no deputāta Leiškalna, un komisija šo papildinājumu ir atbalstījusi, un tas varētu būt vēl arī pārskatāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 128.priekšlikums — deputāts Leiškalns iesniedz un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 129. ir ekonomikas ministra Makarova priekšlikums par pārejas noteikuma 6.punktu, ja līdz tam laikam nav izveidots regulators, tagad jau mēs zinām, ka regulators ir izveidots, un mēs šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgai komisijai.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna regulatora tiesības, kas pāriet uz regulatoru pārejas noteikumu noteiktā laikā, ir 130.priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi, precizējot redakciju, pie tam šo kārtību paredz direktīva 97/13.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tiek atbalstīts. Tālāk lūdzu!

K.Leiškalns. Deputāte Stalidzāne diemžēl 131.priekšlikumā par Satiksmes ministrijas tiesībām pārejas noteikumos nav atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Un atbildīgā komisija lūdz jūs, deputātus, izslēgt normu par likuma stāšanos spēkā, jo, kā mēs redzam, valdība to bija paredzējusi vēl 2000.gada 1.martā. Aicinu atbalstīt, un aicinu atbalstīt arī jūs, Baldzēna kungs, otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 132.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par telekomunikācijām” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 13, atturas — 17. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteisim nu, teiksim, 10.augustā 2001.gadā. Es ceru, ka šis cipars apmierina visus, lai pēc tam vēl varam nopietni strādāt, jo, kā jūs ziniet, šis likumprojekts ir ārkārtīgi nopietna Eiropas Savienības prasība, ārkārtīgi nopietna. Paldies!

Sēdes vadītājs. Šis cipars visus apmierina. Paldies!

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim darbu. Kā nākamais ir izskatāms likumprojekts “Grozījums Likumā par ostām”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies Lagzdiņa kungam par labajiem vārdiem, un aicinu jūs strādāt ar dokumentu nr.3066. Atbildīgās komisijas izskatītie grozījumi Likumā par ostām, un es aicinu atbildīgās komisijas vārdā deputātus atbalstīt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par ostām” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Tā kā mēs nesen izskatījām un pieņēmām Likumu par ostām, kurā mēs neatbalstījām Aizsardzības ministrijas iesniegtos labojumus 13.panta ceturtajā daļā, un es domāju, ka mēs pilnīgi pareizi neatbalstījām, jo tie bija iesniegti nepareizā un nekorektā formā, tad Aizsardzības ministrija, ņemot vērā mūsu attiecības ar Ziemeļatlantijas aliansi, citām valstīm, kuru kuģi varētu ierasties un ierodas Latvijā militārās vizītēs, ir izstrādājuši pieņemamu, korektu grozījumu, kurš pasaka, ka no ārvalstu karakuģiem netiek iekasētas ostas maksas, izņemot ledus maksu, loča maksu un sanitāro maksu, un šeit ir atšķirība, ja tiek izmantoti attiecīgie pakalpojumi. Tātad es aicinu šos grozījumus, kas sastāv no 13.panta ceturtās daļas, atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Un es aicinātu Augsto namu atbalstīt šo likumu otrajā, galīgajā, lasījumā, jo vizīšu sezona jau ir sākusies. Jau iepriekš pateicos.

Sēdes vadītājs. Neviens iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par ostām” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām lēmuma projektu “Par Vairas Paegles apstiprināšanu par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju” . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem ””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi, prieks jūs redzēt vēl šeit zālē! Dokumenta nr.3138, un tie ir steidzamībā pieņemtie pirmajā lasījumā, otrajam lasījumam no atbildīgās komisijas sagatavotie “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””, kur ir saņemti vairāk nekā 30 priekšlikumi no deputātiem, lai gan priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija viena stunda. (No zāles Dobelis: “Ne tik gari!”) Dobeļa kungs, es jums netraucēju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

K.Leiškalns. 1.priekšlikums ir no deputāta Lujāna — izslēgums 2. panta 2. daļas 2.punktā. Komisija šo deputāta Lujāna priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Papildinājums līdz ar to no komisijas. Ja tā neatbalstīja izslēgumu, tad deputāta Lujāna piedāvāto papildinājumu komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 40, atturas — 22. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 3. priekšlikums par pilsētas transporta tarifu iekļaušanu 4. punktā 2. pantā ir no deputāta Lujāna. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 18, atturas — 34. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies! 4.priekšlikums ir pie 2.panta. Deputāts Lujāns mēģina pārvest pārejas noteikumus uz šo 2.pantu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo Saeima neapstiprinās regulējamās nozares, bet gan Kabinets, kura pārraudzības iestāde turpmāk būs jeb Ekonomikas ministrijas pārraudzības vietā būs regulators.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 35, atturas — 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Papildinājumu pie 2.panta ar jaunu 6. daļu iesniedz deputāts Lujāns par telekomunikāciju pakalpojumu regulēšanu. Komisija nav atbalstījusi, jo tieši šāda priekšlikuma dēļ regulators vispār zaudē jebkādu jēgu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!

K.Leiškalns. Tātad nākamais priekšlikums ir izteikts no deputāta Lujāna kā 4.panta 1.daļas redakcija, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 7.priekšlikumā deputāts Lujāns no 7.panta prasa izslēgt otro daļu, kas būtu pilnīgi pretrunā ar nule kā nobalsotajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 8. priekšlikums par 7. panta 4. daļu par Saeimas pilnvarām regulatora veidošanas jomā nav atbalstīts, jo esošā kārtība liekas komisijas deputātiem labāka.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 24, atturas — 32. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Paldies! 9. priekšlikums par 7. panta 4. daļu, ko ir iesnieguši deputāti Lauskis un Kalniņš, nav guvis deputātu atbalstu. Šeit man jāpaskaidro, ka Latvijā nav normatīvi noteikts, kas tad ir regulējamo nozaru galvenie speciālisti, un, ja mums nav šāda normatīvu seguma vārdiem, mēs tos nevaram iekļaut likumā. Tieši šī iemesla dēļ komisija neatbalstīja deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP) Cienījamie kolēģi! Jautājums ir ne tikai par to. Galvenais jautājums ir pretendenti uz padomes locekļu amatiem, kas tur tā tieksies... Viņus izrauga konkursa kārtībā. Saprotu valdību veidojošo partiju centienus visus amatus izveidot un aizpildīt ar paklausīgiem cilvēkiem. Nu, kā nekā atalgojums uz vienu cilvēku būs, un tie visi izdevumi kopā 2,5 tūkstoši, tad, protams, ka ļoti labi amati būs. Un protams, ka tur jau nav vajadzīgi zinoši cilvēki, kā arī daudzreiz mums tā ir, galvenais, lai viņi būtu paklausīgi. Un tas jau arī redzams tajos dokumentos, ar kuriem vienu otru reizi Latvija iekrīt ļoti lielās nepatikšanās. Nu kaut vai Jūras robežas likums, ar to slaveno bibliotēku stikla kalnā, kas mums notiek, “Latvenergo” privatizācija, un vēl jau arī citi ir.

Arī regulatorā, protams, ka amati bija jau sen sadalīti un izraudzītas prominentas personas, un tur jau konkurss nekāds nav vajadzīgs. Kāpēc tad konkurss? Nozīmēti cilvēki, un tad viņš izdara visu to, kas vajadzīgs. Tāpēc tas priekšlikums ir jāatbalsta un konkursa kārtībā ir jāizraugās speciālisti, bet ne gadījuma cilvēki. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Komisijas vārdā es paskaidrošu, ka jau šobrīd likums prasa konkursu. Es vēl paskaidrošu. Es esmu arī izgājis šim konkursam cauri un pat uzvarējis un pēc tam atteicies no šī lielā goda, Bojāra kungs. Jautājuma papildinājums ir galvenie nozaru speciālisti, kurus mēs nevaram komisijā uzmeklēt, jo Latvijā nekur nav noteikts, kas ir nozaru galvenie speciālisti. Mums nav galvenā agronoma, mums nav galvenā politologa, un mums nav galvenā komsorga. Tā kā mēs neatbalstījām aiz pragmatiskiem nevis aiz politiskiem apsvērumiem priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — deputāta Lauska un Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 14, atturas — 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Lai gan deputāts Lujāns Satversmes tiesai prasīja atjaunot pārraudzības statusu, šeit deputāts Lujāns 10. priekšlikumā prasa izslēgt vārdus “pēc Ministru kabineta priekšlikuma, veidojot regulatoru”. Komisija, protams, neatbalstīja, jo mēs tikko pirmajā lasījumā izdarījām izmaiņas, kuras it kā prasīja Modris.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

K.Leiškalns. 11. — par pašvaldību regulējamajām nozarēm pie 8. panta ir deputāta Lujāna priekšlikums, kurš nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 32, atturas — 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Pie 9. panta kā 12. ir deputāta Lujāna priekšlikums, kur viņš prasa mainīt vārdu “ārpustiesas” ar vārdu “pirmstiesas”. Juridiskajā konsultācijā mums teica, ka Lujāna priekšlikums ir ačgārns, līdz ar to komisija nevarēja atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 13.priekšlikumu par 9. panta 1. daļu ir iesniedzis deputāts Lujāns par regulatora tiesībām, un šeit Lujāna kungs nav atbalstīts, jo viss jau ir likumā noreglamentēts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 36, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikumā deputāts Lujāns grib pateikt, ka regulators atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, ko mēs noteicām 7. pantā pirmajā lasījumā, bet ir neatkarīgs likumā noteikto funkcija veidošanā, kas likumā jau ir precīzi iestrādāts, un Lujāna kunga priekšlikums varētu radīt tikai haosu pašā likuma lasīšanas tehnikā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 15. — par komisijas funkcijām deputāta Lujāna priekšlikums pie 11. panta 2. daļas nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 20, atturas — 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 11. pants runā par regulatora neatkarību un pakļautību likumam. Tas, ka Latvijas jurisdikcijā regulators tāpat kā jebkura cita persona ir pakļauta likumam, ir pilnīgi skaidrs, un nepakļauts likumam nevar būt arī pašvaldību regulators. Līdz ar to mēs neatbalstām arī deputāta Lujāna 16.priekšlikumu pie 11. panta 3. daļas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tātad deputāta Lujāna priekšlikums par 11. panta 4. daļu daudz vienkāršākā, lakoniskākā un vieglāk saprotamā tekstā pēc būtības jau ir likumā, un šis papildinājums nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Paldies!Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 18.priekšlikums. Deputāti Lauskis un Kalniņš papildina 14. pantu ar jaunu 3. daļu par regulatora atrašanos Latvijas Republikas Saeimas pārraudzībā. Diemžēl līdz šim pieņemtais jau noteica šādu kārtību, ka regulators ir pakļauts un sniedz atskaiti tikai un vienīgi Saeimai. Šobrīd mēs to esam izmainījuši, un diemžēl tā ir pārraudzības iestāde. Šo mēs nevarējām atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, izstrādājot likumprojektu, vienmēr redzam, ka jaunās ierēdņu mītnes veido tā, lai tās darbinieki ne par ko neatbildētu. Un ne jau šajā vienā tikai regulatorā, arī citos. Ja mēs paskatāmies, tad priekšlikumi, kuri tiek iestrādāti par viņu funkcijām, ko viņiem darīt, nu tie ir vienmēr pusotra, desmit, ja ne vairāk. Toties, par ko viņi atbild — to gandrīz nav. Vai viņi ir tādi, nu kas nevar neko viņiem paprasīt. Un tāpēc viņi ne par ko neatbild. Viņus neviens nekontrolē. Lai būtu lielas algas un vienu reizi mēnesī atrasties sēdē, lai vajadzētu kaut kam par kaut ko tikai formāli atskaitīties un nedot gada atskaiti, sevišķi par to, kas attiecas uz finansiālo līdzekļu izlietošanu.

Par cik pārraudzība par šo organizāciju un regulatoru likumā netiek iestrādāta, tad ierosinām organizāciju tomēr pakļaut Latvijas Republikas Saeimai, lai neiznāk tādi brīnumi, ar kuriem mēs tagad sastapāmies. Kaut vienā organizācijā būs strikta kontrole, un nesaprotamā darbība no viņu puses tiks izslēgta, jo mēs redzam, kas notiek Latvijas Privatizācijas aģentūrā un kas ir noticis Latvijas Nekustamo īpašumu aģentūrā. Tāpēc priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Komisijas vārdā, Bojāra kungs, jums piebildīšu, ka visas Latvijas ministrijas atrodas Saeimas kontrolē, un līdz ar to Saeima var kontrolēt visas ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes. Tāda ir mūsu Satversmes uzbūve līdz tam, kamēr mēs pieņemsim Leona Bojāra Satversmi Latvijā. Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir pretrunā ar pirmajā lasījumā pieņemto pārraudzību Ekonomikas ministrijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 51, atturas — 7. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 19.pants. Un šeit ir deputātu Lauska un Kalniņa priekšlikumi ar 19.numuru, kurā deputāti iesaka visai labu normu, kas ļauj regulatoram pieaicināt patērētāju tiesības aizsardzības centra pārstāvjus, ja tas ir nepieciešams. Bet šis termins var izdarīt pretēju efektu. Ja likumā norāda uz vienu pieaicinājuma institūciju un ekspertiem, tad nepieaicināmas var izrādīties pārējās visas, jo iesāk strādāt tās izņēmuma... Tikai aiz šā iemesla, Lauska kungs, mēs neatbalstījām jūsu priekšlikumu, jo šis jau pēc būtības ir likumā iekšā. Ir tiesības pieaicināt nepieciešamības gadījumā jebkuru ekspertu, jebkuru sabiedrisko organizāciju.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šis priekšlikums balstās uz to, ka mums dažreiz, pieņemot konkrētus lēmumus vai likumus, ir negatīva pieredze. Un, ja mēs pieņemam kaut kādu normu, kura skar noteiktu sabiedrības daļu, mēs neuzskatām par nepieciešamu... uzskatām par iespējamu šo sabiedrības daļu neklausīties, neuzklausīt un neņemt vērā. Un, lai mums tāda slikta pieredze aizietu vēsturē, tādā gadījumā mēs piedāvājam, ka blakus tam, ka, apspriežot tarifus, regulators pēc nepieciešamības uzklausa pakalpojuma sniedzējus, viņš pieaicina vismaz vienu no tām juridiskajām personām, kas aizstāv arī pakalpojumu saņēmējus.

Ja jūs uzmanīgi izlasījāt Valsts prezidentes vēstījumu, kad viņa atgrieza likumu atpakaļ, jūs atrastu tās rindas, ka likumprojektā ir pietiekami slikti pamatotas pakalpojumu saņēmēja tiesības. Patērētāja intereses pietiekami maz ir aizsargātas. Līdz ar to mēs jums piedāvājam vienkārši politiski gudru lēmumu. Pieņemot jebkuru lēmumu, būtu labi, ja likumdevējs — regulators, Ministru kabinets atbilstoši savām pilnvarām pieaicinātu visus tos cilvēkus, kuri klausītos un pēc tam paši kļūtu par propagandētājiem tam, ka lēmums darbojas viņiem tikai par labu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāj un godātais Lauska kungs! Patiesībā esošā redakcija jau neizslēdz iespēju. Un komisijai bija tikai un vienīgi bailes, nevis iebildes pret jūsu priekšlikumu, kad, nosaucot vienu organizāciju, mēs varētu netieši izslēgt pārējās pieaicināmās. Tāpēc komisija neatbalstīja jūsu priekšlikumu, bet nu balsošana izšķirs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. — deputāta Lauska un deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 17, atturas — 22. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 20.priekšlikumā ir mainīta komisija ar padomi, bet es domāju, ka likuma teksts un secība neļauj komisijai atbalstīt 20.priekšlikumu, ko iesniedza deputāti Lauskis ar Kalniņu pie 19.panta septītās daļas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! Deputāts Lujāns. 21.priekšlikums par 20. pantu. Par tarifu noteikšanu. Un šeit jau nu Lujāna kungs vairs negrib noteikt tarifus, bet savienot tarifus ar izpeļņu, kas, manuprāt, nav iespējams. Un komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 26, atturas — 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Arī deputāts Lauskis un deputāts Kalniņš iesaka drusciņ citu tarifu aprēķināšanas metodiku, kāda ir bijusi likumā līdz šim, un komisija šo izmaiņu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mūsu kolēģu Lauska un Kalniņa priekšlikums ir, ka tarifi nosakāmi tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu sabiedrisko pakalpojumu izmaksas. Tarifu pieaugums nedrīkst pārsniegt vidējās darba algas un pensijas pieaugumu, kā arī vidējās rentabilitātes pieaugumu tautsaimniecībā. Tarifu pieaugums nedrīkst būt par inflācijas tempu noteicošo galveno faktoru.

Man nav saprotams un arī iedzīvotājiem, kad satiekas, kāpēc jūs, pozīcija, neredzat un negribat zināt par iedzīvotāju ienākumiem? Es vēlreiz atgādinu: iedzīvotāju ienākumi! Pensionāru pensiju izmēri. Jūs neredzat invalīdus, nabagus. Protams, ka arī nezināt, kā dzīvo daudzbērnu ģimenes. Jūs atbalstiet, tikai pārdodot “Latvijas gāzi”, daļēji “Lattelekom” un citus objektus, kuri ļoti ietekmē un arī turpmāk īpaši ietekmēs mūsu cilvēku dzīves līmeni. Jo diemžēl visi pakalpojumi celsies. Neviens, nopērkot kādu no uzņēmumiem, nav nopircis tāpēc, lai tur skaisti nepelnītu, kā vienmēr notiek Latvijā.

Kā iedzīvotāji maksās, un kur viņi ņems naudiņu? Tas jūs, protams, neinteresē. Bet, cienījamie kolēģi no valdību sastāvošām partijām, tas būs akmens uz jūsu ceļa, uz kura varbūt uzbrauks tas skaistais limuzīns. Jo iedzīvotājiem pēc visiem maksājumiem ir jāpaliek nu vismaz vienai trešdaļai no tiem ienākumiem, par kuriem viņi varētu dzīvot un nopirkt nu jau vismaz maizi ar tēju.

Un, cienījamā pozīcija, vai jūs esat prognozējuši, cik tūkstoši iedzīvotāju tuvākajos divos gados būs spiesti pamest savus dzīvokļus Rīgā, kurus viņi ir nopelnījuši, un ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās, ar ļoti smagu darbu un ilgi strādājot, kuriem ir darba stāžs 40 — 50 gadu. Un kāds izveidosies tas nabagu rajons Rīgā? Varbūt risināsim jautājumu, kā veidot kādu geto. Priekšlikums ir jāatbalsta. Un tātad mums ir obligāti jānorāda patērētāju tiesības. Tiesības ir jāaizstāv ar šo likumu. Līdz šim tās nekad nav bijušas aizstāvētas, nekas viņas nav ievērojis un nekas neko nav darījis. Un arī uz šodienu par visiem tiem, kas stāv rindā uz izlikšanu Rīgā, par viņiem neviens neinteresējas. Tikai pēc tam, kad mums parādās mazie noziedznieki uz ielām, klaiņojošie bērni un tie cilvēki, kurus mēs nosaucam interesantā nosaukumā — cilvēki bez dzīvesvietas, tad mēs kaut ko tā parunājam.

Tāpēc, cienījamā pozīcija, jūs gribat vai negribat, bet šis priekšlikums ir jāatbalsta, jo jūs taču svēti solījāt cilvēkiem par viņiem rūpēties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Es nezinu, Bojāra kungs, par ko jūs runājat, bet šeit ir ierakstīts “tarifu pieaugums nedrīkst būt par inflācijas tempu noteicošo galveno faktoru.” Tas varētu būt labs virsraksts avīzē, bet nevis normatīvā aktā ierakstīta norma. Tāpēc es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 17, atturas — 34. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Tātad 23.priekšlikums no deputāta Lujāna par 42.pantu. Un šeit ir, ka priekšsēdētājs sasauc padomes sēdi, ja to pieprasa trīs padomes locekļi. Lujāna kungs mēģina aizstāt ar “puse”. Puse no pieciem padomes locekļiem ir divarpus. Divarpus nu nekādi nevar pieprasīt. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Līdzīgs ir 24.priekšlikums par 42.panta trešo daļu, kur arī viens konkrēts cilvēks nevar tikt dalīts četrās daļās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 25.priekšlikums ir līdzīgs par 43.panta otro daļu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Deputāta Lauska un Kalniņa priekšlikumā par 43.panta otro daļu ir mēģināts paaugstināt kvorumu, bet tas patiesībā apgrūtina lēmuma pieņemšanu. Un tieši aiz šī iemesla komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 27. ir līdzīgs priekšlikums par 43.panta otro daļu par tarifu noteikšanu, kas prasa lēmumu pieņemšanā konsensus, kas var ļaut vienam padomes loceklim bremzēt jebkuru padomes lēmumu pat mantkārīgos nolūkos. Komisija nevarēja atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl šī komisija pieņem ne jautājumus, kā sadalīt veikalus pilsētā vai vēl kādu iedalīt zemesgabalu un vēl kādus ne visai nozīmīgus jautājumus. Viņi pieņems jautājumus, kas skars jebkuru Latvijas pilsoni un iedzīvotāju. Un tāpēc tādās sēdēs ir jāpiedalās visiem komisijas locekļiem. Algu viņi saņems ļoti skaistu, bet par cik jautājumi būs svarīgi — tas ir, apkure, telekomunikācijas, elektroenerģija, ūdens piegāde, karstais ūdens un gāze, un te nevar būt kaut kādu divdomību.

Ja pieņem lēmumu, tad, protams, visiem ir tas jāatbalsta, jo lēmumam ir jābūt labi aprēķinātam, izsvērtam un lai par to neciestu mūsu iedzīvotāji. Jā, protams, var būt kādi iebildumi kādam no komisijas locekļiem, bet es domāju, ka sapulcēties vienu vai divas reizes mēnesī un šos jautājumus atrisināt var, un tātad tur ir jāpiedalās visiem, un, protams, ir jāatrod tas kopsaucējs. Jo vēlreiz es atgādinu, ka mēs esam veidojuši organizāciju, kura ir ļoti nopietna. Nu tad tai arī nopietni ir jāstrādā. Jo mēs jau ar šīs komisijas darbību daļēji atbrīvojam ministrijas no cimperlīgiem jautājumiem, kurus viņi līdz šim laikam nerisināja. Un tāpēc mums vajadzēja, Leiškalna kungs, arī jūs piekritāt šo komisiju izveidot. Tāpēc ir jāatbalsta šis priekšlikums, lai viņi strādā produktīvi.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Šodien mēs jau šeit Saeimā vairākos likumos pieņēmām labojumus tur, kur agrāk valdošās koalīcijas deputāti Saeimā neņēma vērā opozīcijas viedokli. Uz ko tas norāda? Tas norāda tikai uz to, ka jebkurā institūcijā, kura tiek veidota pēc politiskiem principiem, un visiem ir skaidrs, ka, veidojot šo padomi, arī tiks piemēroti politiskie principi, agri vai vēlu mēs sastapsimies ar situāciju, ka lēmums tiek pieņemts jau pēc politiskās gribas, nevis pēc kopējās vajadzības. Opozīcijai parasti ir ļoti grūti neatkarīgi no tā, vai opozīcijā, kā šodien, ir sociāldemokrāti, vai kā rīt tas būs — liberāļi, opozīcijai ļoti grūti pierādīt savu taisnību. It sevišķi tad, kad pozīcija neuzklausa opozīciju. Un tieši tāpēc mēs šodien kā opozīcijas pārstāvji, kuri rīt būsim spiesti uzklausīt jūs kā opozīcijas pārstāvjus, piedāvājam to mehānismu, kad bez opozīcijas viedokļa vienkārši nav iespējams pieņemt lēmumu. Un tāpēc man būtu bijis patīkami, ja jūs atbalstītu paši savu nākotni. Paldies par uzmanību! (Zālē aplausi.)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Komisijas vārdā, Burvja kungs, un visiem pārējiem, kas uzstāj uz šo balsojumu, es varu pateikt, ka demokrātija balstās uz diviem principiem — vairākuma spēks un mazākuma tiesību ievērošana. Tas nav demokrātiskais centrālisms. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli par šo priekšlikumu un neļaut nevienai institūcijai, tajā skaitā Saeimai, pieņemt lēmumus uz konsensa principiem. Šī nav nekāda Ziemeļatlantijas alianse par uzbrukšanu trešajai valstij. Tur 5.pants paredz konsensu. Bet tas ir karš.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 37, atturas — 25. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Tagad, deputātu kungi, dāmas un kungi, būs četri priekšlikumi par 44.panta pirmo, otro un trešo daļu, kur komisija daļēji atbalstījusi ir Lujāna kungu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 28., 29.priekšlikums. Deputāts Lauskis un deputāts Kalniņš ir atbalstīts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Un atbalstīts ir 44.panta trešā daļā deputāta Lauska un Kalniņa ierosinājums par padomes nolikuma apstiprināšanu Kabinetā arī 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies!

32.priekšlikumā pārejas noteikumu 1.punkta izslēgšana, ko piedāvā Lujāna kungs, nav un nevar būt atbalstīta, jo mēs jau neatbalstījām 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 33.priekšlikumā nav atbalstīti par Saeimā iesniedzamiem priekšlikumiem pārejas noteikumos Lauskis un Kalniņš, jo mēs atbalstījām jau pirmo labojumu.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Attiecīgajā priekšlikumā mēs runājam par tām nozarēm, kuras regulators regulēs, kurās strādāts. Attiecīgās nozares līdz šim ir apstiprinātas ar attiecīgo likumu. Tātad tās nozares, ar kurām strādā regulators, nosaka Saeima. Un līdz ar to es domāju, ka pilnīgi loģiski, ja radīsies kādas jebkuras citas nozares, kuras arī deleģēs regulatoram, arī šīs nozares jādefinē Saeimai. Ja mēs šīs nozares līdz šim definējām ar Saeimu, bet nākamās nododam Ministru kabineta rīcībā, tā ir pietiekami nopietna pretruna. Es domāju, ka mums šī pretruna nav nepieciešama, un tādā pašā garā, kā mēs likumu izstrādājām, tas arī jāpabeidz. Regulējamās nozares, kuras ir nodotas regulatora rīcībā, nosakāmas ar Saeimu, viennozīmīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Lauska kungs, šeit nevarētu strīdēties arī pēc tehnoloģijas, jo Ministru kabinetam ir ar saviem noteikumiem jānosaka regulējamās nozares. Bet 4.punkts pie 2.panta jau šobrīd mūsu apstiprinātajā tekstā saka: “To sabiedrisko pakalpojumu veidus, kuru sniegšanu nepieciešams regulēt, valsts regulējamās nozarēs nosaka Ministru kabinets, bet pašvaldību — pašvaldība.” Ja mēs pieņemsim jūsu piedāvājumu pārejas noteikumos, tad sākumā būs... es nezinu kas, un otrā galā būs vēl trakāk. Mēs vienkārši to nevaram darīt, pat ja ļoti gribētos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 41, atturas — 20. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Un, cik es saprotu, tad nu beidzot ir 34., beidzamais priekšlikums, iesniedzis deputāts Lujāns, ir ārkārtīgi līdzīgs un, manuprāt, nav pat balsojams vai pat tikai atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies, iebildumu nav.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā un galējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 28, atturas — 1. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, informēju jūs, ka šodien paredzētā Ministru prezidenta atbilžu sēde uz deputātu jautājumiem tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu, ņemot vērā to, ka Ministru prezidents pašlaik atrodas komandējumā ārvalstīs.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies sekojoši deputāti: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Gunārs Freimanis, Silvija Dreimane. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Kopsavilkums

2001. gada 10. maija sēdē

Nodeva komisijai otrreizējai caurlūkošanai likumu:

— “Grozījumi “Farmācijas likumā””. (dok.nr.3134) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā).

 

 

3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi Enerģētikas likumā”. (Reģ.nr.661) (dok.nr.2921A, nr.2921B) Balsojums: 67 par, 8 pret, 4 atturas.

— “Grozījums likumā “Par zinātnisko darbību””. (Reģ.nr.847) (dok.nr.3106) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. (Reģ.nr.826) (dok.nr.3116) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. ( Reģ.nr.830) (dok.nr.3117) Balsojums: 76 par, 0 pret, 8 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.824) (dok.nr.3118) Balsojums: 69 par, 0 pret, 11 atturas.

— “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Reģ.nr.755) (dok.nr.3119) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Grozījumi Izglītības likumā”. (Reģ.nr.862) (dok.nr.3003; nr.3003B) Balsojums: 87 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas pirmo papildprotokolu “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par preču izcelsmes jēdziena noteikšanu un administratīvās sadarbības metodēm””. (Reģ.nr.855) (dok.nr.2930; nr.3108) Balsojums par steidzamību: 75 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 63 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas pirmo papildprotokolu “Par grozījumiem Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma C protokolā par “izcelsmes produkcijas” jēdziena definējumu un administratīvās sadarbības metodēm””. (Reģ.nr.856) (dok.nr.2931; nr.3109) Balsojums par steidzamību: 66 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 68 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par tirdzniecības kuģošanu”. (Reģ.nr.859) (dok.nr.2967; nr.3110) Balsojums par steidzamību: 80 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 65 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. (Reģ.nr.903) (dok.nr.3132) Balsojums par steidzamību: 59 par, 31 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 65 par, 0 pret, 25 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 63 par, 28 pret, 1 atturas.

— “Grozījums Likumā par ostām”. (Reģ.nr.893) (dok.nr.3066) Balsojums par steidzamību: 61 par, 0 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 69 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 74 par, 0 pret, 1 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Konkurences likums”. (Reģ.nr.804) (dok.nr.2720; nr.3120) Balsojums: 92 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par telekomunikācijām”. (Reģ.nr.500) (dok.nr.2326) Balsojums: 56 par, 13 pret, 17 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektu:

— “Par grozījumiem Starptautiskās migrācijas organizācijas konstitūcijā”. (Reģ.nr.885) (dok.nr.3054; nr.3111) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi Izglītības likumā”. (Reģ.nr.896) (dok.nr.3103; nr.3103A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums Profesionālās izglītības likumā”. (Reģ.nr.897) (dok.nr.3104; nr.3104A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi zvejniecības likumā”. (Reģ.nr.898) (dok.nr.3105; nr.3105A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Mēslošanas līdzekļu aprites likums”. (Reģ.nr.899) (dok.nr.3112; nr.3112A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.900) (dok.nr.3113; nr.3113A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Pieņēma lēmumu:

— “Par Vairas Paegles apstiprināšanu par Latvijas Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegācijas vadītāju”. (dok.nr.3107) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

Nenodeva komisijām likumprojektu:

— “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. (Reģ.nr.895) (dok.nr.3102; nr.3102A) Balsojums: 33 par, 4 pret, 49 atturas.

Nepieņēma lēmumu:

— “Par Didža Apsīša apstiprināšanu par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli”. (dok.nr.3115) Balsojums: 25 par, 25 pret, 42 atturas.

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 10. maija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

K.Leiškalns (savienības “Latvijas ceļš” frakcija) : Šodien bija diezgan skaļa un sarežģīta parlamenta sēde, pozīcijas un opozīcijas deputātiem dažādi lūkojoties uz normām, kas bija iesniegtas daudzajos likumprojektos, kurus mēs šodien izskatījām. Jebkurš lēmums un jebkurš darba kārtības punkts, arī likumprojekts “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kuru komisijām nenodeva varbūt pragmatisku apsvērumu dēļ, ir ārkārtīgi svarīgs. Visas debates, kas parlamentā notika pilnā spektrā, ir ārkārtīgi nozīmīgas un būtiskas, un neviens pateiktais vārds nav pļāpāšana vai demagoģija, kā mēs bieži vien mēdzam teikt, bet gan zināmas Latvijas Republikas pilsoņu vai iedzīvotāju daļas viedoklis, skats uz problēmām, kas arī parādās likumprojektos.

Vairāk gribētu runāt nevis par nodotajiem likumprojektiem, par kuriem mēs vēl dzirdēsim un daudz arī debatēsim, bet par grozījumiem Izglītības likumā, kas šodien izsauca ārkārtīgi spraigas debates un tika pieņemti otrajā, galīgajā lasījumā.

Lai gan šie ir “Frakciju viedokļi”, tomēr vairāk runāšu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, jo mūsu komisija šodien trešajā lasījumā pieņēma ļoti nozīmīgus grozījumus Enerģētikas likumā, no kuriem būtiskākais ir iedzīvotāju vēlmes pēc alternatīviem apkures veidiem apmierināšana. Ārkārtīgi svarīga ir norma par alternatīvo enerģijas ieguves veidu subsidēšanu, kā arī vesela virkne grozījumu, kas saskaņo Enerģētikas likuma normas ar spēkā esošo likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

Ļoti būtisks un sarunās ar Eiropas Savienību nozīmīgs ir likumprojekts “Konkurences likums”, ko Saeima šodien bez skaļām debatēm pieņēma otrajā lasījumā, kas gan nenozīmē, ka tajā nebija daudz būtisku normu. Tas nozīmē, ka sabiedrības viedoklis un līdz ar to parlamenta frakciju viedoklis bija saskaņots un komisija bija pieņēmusi un atbalstījusi labākos priekšlikumus.

Šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedza grozījumu Likumā par ostām, kas vienas sēdes laikā tika pieņemts steidzamības kārtā divos lasījumos.

Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” bija svarīgi tāpēc, ka Satversmes tiesā iesniegta prasība šo likumu atcelt un ir iespējams likumdevējam negatīvs lēmums, kas saistīts ar 58. Satversmes panta interpretāciju. Ar šo grozījumu mēs novērsām iespēju šo likumu atcelt. Es uzskatu, ka mēs novērsām iespēju likumu atcelt ne tik daudz tāpēc, ka mēs negribētu, ka Satversmes tiesa mums pasaka priekšā, kā jāveido iestādes valstī, bet gan tāpēc, ka saskaņā ar šo likumu būtu jāveic ārkārtīgi daudz labojumu citos likumos, kurus izmainīt nebūtu iespējams.

Latvijai ļoti nozīmīgs ir otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Par telekomunikācijām”, parlaments ilgi atturējās no šī likuma izskatīšanas. Mēs sagatavosim gan sabiedrībai, gan Latvijai ārkārtīgi labu likumu uz trešo lasījumu.

S.Golde (Tautas partijas frakcija) : Gribētu jūs informēt par pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā, jo tie skar ļoti plašu mūsu sabiedrības daļu. Pieci Tautas partijas deputāti ierosināja steidzamības kārtā grozīt Izglītības likumu ar tādu mērķi, lai skolotājiem, direktoriem, bērnudārzu vadītājiem un audzinātājiem, aizejot atvaļinājumā, būtu pilnīgi skaidrs, ar kādu kvalifikāciju pedagogi varēs strādāt jaunajā mācību gadā. Šobrīd spēkā esošais Izglītības likums nosaka, ka no 1.septembra izglītības darba tirgū par pedagogu atļauts strādāt tikai cilvēkam ar augstāko pedagoģisko izglītību. Bet ko liecina statistika? Šobrīd valstī ar augstāko pedagoģisko izglītību ir 77% pedagogu, savukārt pirmsskolas iestādēs ar augstāko pedagoģisko izglītību ir tikai 35% pedagogu. Ja mēs neizdarītu grozījumus Izglītības likumā, tas varētu nozīmēt, ka 1.septembrī nebūtu kas māca atsevišķus mācību priekšmetus, tādus kā amatu mācība, datorzinības, biznesa ekonomika un citus, kur ir diezgan mazs pedagogu skaits ar augstāko pedagoģisko izglītību. Tāpēc mūsu priekšlikums bija visās vispārējās izglītības pakāpēs atļaut turpināt darbu pedagogiem ar nepedagoģisko augstāko izglītību, tātad ar citu augstāko izglītību. Savukārt pamatskolas un pirmsskolas izglītības pakāpēs atļaut strādāt pedagogiem ar vidējo pedagoģisko izglītību vai vidējo profesionālo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību. Šīs prasības nozīmē, ka jauni pedagogi bez augstākās pedagoģiskās izglītības no 1.septembra skolās, bērnudārzos nedrīkst tikt pieņemti, jo šie noteikumi par augstākās pedagoģiskās izglītības prasību tiks pārcelti uz 2004.gada 1.septembri tikai tiem pedagogiem, kuri minēti iepriekš.

Nākamais, ko es gribētu minēt, ir tas, ka pieci Tautas partijas un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti ierosināja izdarīt grozījumus Zvejniecības likumā. Vairāk nekā 120 tūkstoši licencēto makšķernieku un mazo atpūtas bāzu, viesnīcu, laivu bāzu īpašnieki nesaprot, kā tas var būt, ka sestdienās un svētdienās, kad cilvēki atpūšas, ezeros nav izņemti tīkli. Mēs atbalstām vides sakārtošanas jautājumus un ierosinājām Lašupē vispār neatļaut zveju ar tīkliem, kā arī aizliegt aizšķērsot upes ar dažādām zvejas ierīcēm. Šobrīd tas ir atļauts divās trešdaļās ūdeņu. Mēs vēlētos, kā tas bija Latvijā pirms kara, aizliegt ezeros zveju ar vadiem un tīkliem brīvdienās. Līdz ar to zvejniekiem netiek aizliegts zvejot, bet tīkliem jābūt izņemtiem līdz svētdienas vakaram. Šī prakse ir pārbaudīta, piemēram, Burtnieku ezerā, kur ir labas atpūtas vietas un straujš vērtīgo zivju pieaugums, pateicoties šādu prasību ieviešanai.

Mēs ceram, ka tas būs labs impulss mazās uzņēmējdarbības attīstībai, sevišķi Latgalē, kur ir daudz ezeru, un Pierīgā, kur ir daudz atpūtnieku pie ūdeņiem.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija) : Otrdien Saeimas frakciju pārstāvjiem bija tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, un šajās savstarpējās konsultācijās un dialogā mēs appriedām veselu virkni svarīgu jautājumu. Valsts prezidente izteica pateicību Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātiem par atbalstu Latvijas virzībai uz NATO, atbalstot likumus, kas dod iespēju valsts aizsardzības vajadzībām izdalīt nepieciešamos līdzekļus. Valsts prezidente norādīja, ka šajā jautājumā nav bijis visu valdības partiju vienprātības, un šī likuma pieņemšana bijusi reāli apdraudēta Saeimā. Sociāldemokrātu rīcība deva arī iespēju mūsu Valsts prezidentei viņas vizītes laikā Amerikas Savienotajās Valstīs informēt par nopietnu Saeimas darbu šajā jomā un apliecināt mūsu virzību uz Eiropas Savienību un NATO.

Mēs šodien izskatījām tādu nopietnu jautājumu kā grozījumus likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoru”. Šeit gan Valsts prezidentei, gan Sociāldemokrātu partijai, gan otrai opozīcijas partijai bija ļoti nopietni iebildumi, tāpēc mēs esam griezušies Satversmes tiesā. Daļu no savām kļūdām valdības partijas šodien jau laboja, es domāju, ka Satversmes tiesa palīdzēs mums izlabot tās pārējās kļūdas. Mēs, Saeimas opozīcija, tai skaitā arī sociāldemokrāti, uzskatām, ka šis likums reāli neaizstāv patērētāju tiesības un paralēli Ministru kabinetam rada alternatīvu varas centru, kas lemj par ļoti daudziem ārkārtīgi svarīgiem jautājumiem, kas skar gan elektrības cenzu, gan telekomunikācijas, gan pārvadājumu tarifus, gan gāzes cenas un kas praktiski būtu otra valdība mūsu valstī.

Ļoti nopietns bija likumprojekts “Par telekomunikācijām”. Kaut gan mums šeit izdevās panākt zināmu piekāpšanos no valdības partiju puses jautājumā, kas skar interneta pakalpojumu sniedzējus un līdz ar to patērētāju intereses, tomēr valdības partijas neapšaubāmi virzīja šo likumprojektu tā, lai SIA “Lattelekom” monopols varētu zināmā mērā pieaugt. Valsts telefonizācija zināmā mērā tika interpretēta kā datu pakalpojumu sniegšana, un tas atbilst Eiropas likumdošanas normām, tomēr SIA “Lattelekom” monopoltiesības atsevišķos jautājumos otrajā lasījumā tika nostiprinātas.

Vēl mūs nopietni satrauc tas, ka valdības partijas šā likumprojekta izskatīšanu virzīja uz priekšu, neskatoties uz to, ka notiek starptautiskā prāva ar “Tilts Communication” pārstāvjiem, kas mūsu valstij var beigties arī ar ievērojamiem finansiāliem zaudējumiem. Tāpēc šī likumprojekta virzība uz priekšu jautājumā par monopola stāvokļa termiņa saīsināšanu ir politiski bīstama. Valdības partijas, atbalstot šo likumprojektu, ir uzņēmušās risku un atbildību par to, kas notiks tad, ja, pateicoties monopolstāvokļa termiņa saīsināšanai, šajā tiesas prāvā uzvaru gūs tieši investori, t.i., “Tilts Communication”.

Vēl es gribētu uzsvērt, ka mēs piedāvājam valsts a/s “Latvijas kuģniecība” privatizāciju apturēt. Valdības partijas pierādīja, ka visas runas par moratoriju un jaunu privatizācijas noteikumu izstrādi īstenībā ir tukšas runas, jo valdības partijas negribēja pārtraukt a/s “Latvijas kuģniecība” privatizāciju.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija) : Šodien plenārsēdē kārtējo reizi parādījās pilnīgi skaidrs demagoģisks mēģinājums traucēt, lai Latvijā normāli attīstītos izglītība, lai varētu rast iespēju tiem, kas kārtīgi neprot runāt latviešu valodā, savas zināšanas papildināt. Tā vietā, lai Izglītības likumā piedāvātu konkrētus uzlabojumus, Rubika, Jurkāna, Ždanokas un citu vārdā nosauktās apvienības deputāti traucēja plenārsēdi ar bezgalīgi garām runām, pilnīgi skaidri parādot Latvijā, ka tā nav cīņa par tā saukto mazākumtautību tiesībām, bet gan krievu valodas un krieviski runājošu Latvijas iedzīvotāju nezināšanas izmantošana, lai iegūtu lētu popularitāti nākamajās Saeimas vēlēšanās. Kārtējo reizi bija jāpārliecinās par to, ka, ja mēs nedosim pienācīgu pretsparu šādai demagoģijai, tad tas ne pie kā laba nenovedīs. Līdz ar to nākas šo to atgādināt no mūsu vēstures un no citu valstu pieredzes un skaidri pateikt, ja mēs gribam Latvijā, lai sabiedrība normāli attīstītos, tad jādod ir tiesības un iespējas apgūt latviešu valodu visiem tiem, kas tiešām grib mūsu valodu apgūt. Jebkuri citi politikānismi un traucēkļi ir vērsti uz to, lai lētā veidā tiktu pie varas. Es ceru, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK katru reizi, sajutusi ko tādu, dos pienācīgo pretsparu. Šodien neviens no demagoģiskajiem piedāvājumiem neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Es domāju, ka tieši tā mēs rīkosimies arī turpmāk. Lai nu mācās, acīmredzot kamēr nav dabūjuši kārtīgu pretsparu, tikmēr nenomierināsies.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija) : Diemžēl latviešu valodā informējošie sabiedrības saziņas līdzekļi turpina maldināt tautu, paužot informāciju, ka mēs, frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti, iestājamies pret Latvijas neatkarību, pret latviešiem, pret valsts valodu. Mēs uzskatām, ka Latvija ir latviešu zeme un latviešiem šeit ir jādzīvo brīvi, mierīgi, turīgi un visur un visiem jābūt tiesībām un iespējām lietot valsts valodu. Bet mēs arī uzskatām, ka mazākumtautībām jābūt visām tām tiesībām, kuras ir minoritātēm civilizētajās Eiropas valstīs, lai valdītu sabiedriskā saskaņa, lai mēs visi dzīvotu vienkopienas valstī. Kā jums zināms: miers baro, nemiers posta. Lai liberalizētu un demokratizētu Izglītības likumu, mēs iesniedzām virkni grozījumu. Diemžēl valdošais vairākums mūsu priekšlikumus noraidīja. Viņiem laikam ir izdevīgi skaldīt un valdīt un turpināt mānīt tautu. Kāda jums ir šodien dzīve, kādas jums ir algas un pensijas, par to jums stāstīt nevajag.

Mēs piedāvājām šādus grozījumus. Ikvienam izglītojamam ir tiesības iegūt izglītību valsts valodā. Ikviens izglītojamais, kurš pieder pie mazākumtautībām, var iegūt vispārējo vidējo un profesionālo izglītību dzimtajā valodā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs, kas šodien faktiski arī notiek. Mazākumtautību izglītības programmām izglītojamajam jānodrošina pilnvērtīga valsts valodas, Latvijas ģeogrāfijas un vēstures, latviešu tautas kultūras un tradīciju pamatu apguve. Nākamais mūsu grozījums — bērns bārenis un bez vecāku apgādības palicis bērns saņem izglītību valsts vai arī mazākumtautību valodā atbilstoši valodai, kurā viņš uzsācis izglītošanu. Mēs arī uzskatām, ja valsts palīdz privātskolai, tad to palīdzību nedrīkst dalīt ne pēc deguna garuma, ne pēc ādas krāsas, ne pēc valodas, un, ja mēs to varam atļauties, palīdzību vajadzētu sniegt visām Latvijas privātskolām. Mēs arī uzskatām, ka pārsteidzīgi būtu 2004.gadā, sākot ar 10.klasi, pāriet uz apmācību tikai valsts valodā. Tomēr Latvijā viena trešā daļa skolēnu mācās krievu valodā un, kā mēs zinām, ir arī skolas ar citām mācību valodām. Valsts varētu atļaut minoritātēm mācīties savā dzimtajā valodā tā, kā tas bija pirmskara Latvijas Republikā. Toreiz apmācība notika valsts valodā latviešu skolās, bet ukraiņu, vācu, krievu un citas bija minoritāšu valodas.

I.Ūdre (Jaunā frakcija) : Pirmām kārtām es gribētu minēt to lēmuma projektu, ko piedāvāja sociāldemokrāti, — “Par stratēģiski svarīga tautsaimniecības objekta privatizējamās valsts a/s “Latvijas kuģniecība” privatizācijas pārtraukšanu”. Es domāju, ka ne vienmēr loģiski argumenti rada pareizus secinājumus. Diemžēl mūsu pozīcija nav izdarījusi pareizus secinājumus — turpināt šī uzņēmuma privatizāciju, jo esmu gandrīz pārliecināta, ka arī nākošais privatizācijas mēģinājums būs neveiksmīgs.

Es gribu minēt arī darba kārtībā neiekļauto likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Tā būtu ļoti laba dāvana mūsu māmiņām Māmiņu dienā, kas ļautu topošajām māmiņām un arī esošajām māmiņām izmantot papildu nodokļu atlaides, samazinot apliekamos ienākumus attiecīgi par vienu, diviem, trim un vairāk bērniem. Es domāju, ka tā būtu liela palīdzība daudzām mūsu Latvijas ģimenēm.

Trešais likumprojekts, ko Saeima arī nenodeva izskatīšanai komisijās, bija “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, ko arī bija izvirzījuši sociāldemokrāti. Tas runā par to, ka uzņēmumi, kuros pastāvīgā darbā strādā arī invalīdi, arī saņemtu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides. Tas būtu liels atspaids tādiem uzņēmumiem, kur nodarbināti daudz invalīdu. Piemēram, redzes invalīdi, kas pašreiz atrodas diezgan bēdīgā situācijā.

Gribētu atzīmēt, ka Saeima nodeva komisijām otrreizējai caurlūkošanai Farmācijas likumu. Domāju, ka tas no Valsts prezidentes puses bija ļoti pareizs solis, jo pieņemtais likums klaji iejaucās uzņēmējdarbībā, un es domāju, ka, Saeimas komisijās vēlreiz izspriežot šā likuma izmaiņas, mēs tomēr nonāksim pie vienota, kopīga secinājuma.

Gribētu pateikties cilvēkiem, kas sūta mums vēstules un izrāda savu aktivitāti. Jo, tikai iesaistoties plašai tautas un sabiedrības daļai, mēs panāksim tās izmaiņas, kuras ir nepieciešamas cilvēkiem. Tādēļ es izsaku uzslavu Latvijas Studentu apvienībai, kas mēģina virzīt savu kandidātu Nacionālajā radio un televīzijas padomē.

Kā arī gribētos pateikties Ogres 2.vidusskolas skolotājiem, kas atsūtīja vēstuli par izdienas pensiju piešķiršanu skolotājiem, kuri nostrādājuši 25 darba gadus. Pensiju jautājums ir svarīgs jautājums. Mēs, esot koalīcijā, jau griezāmies pie premjerministra par šo jautājumu un atgādinājām, ka Valdības deklarācija runā par šā likuma izmaiņām. Un es ceru, ka beidzot koalīcijas partneri sadzirdēs arī opozīciju. Jo diemžēl opozīcijas iespējas šajā Saeimā ir ļoti nelielas.

Saeimas preses dienests