Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 9.februārī

EM: Par ierosinājumu piešķirt uz eksportu orientētas ražošanas attīstībai 80 miljonus latu

Ministru kabineta sēdē 9.februārī tika atbalstīts ekonomikas ministra Arta Kampara ierosinājums piešķirt uz eksportu orientētas ražošanas attīstībai 80 miljonus latu no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējuma. Pēc ministra aplēsēm, pieņemtais lēmums nozīmē, ka kopā ar privāto finansējumu ekonomikā tuvāko gadu laikā tiks iepludināti nepilni 200 miljoni latu.

“Pēdējo mēnešu notikumi ir skaidri apliecinājuši makroekonomikas speciālistu prognozes, ka Latvijas ekonomikas ātrākas atveseļošanās galvenais dzinulis būs eksports. Esmu gandarīts par valdības pieņemto lēmumu, kas nozīmē reālu atbalstu uz eksportu orientētas ražošanas attīstībai un līdz ar to visai Latvijas ekonomikai,” uzsver ekonomikas ministrs A.Kampars.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra no 2009.gada 7.augusta līdz 2009.gada 9.novembrim pieņēma uzņēmēju investīciju projektu pieteikumus, lai pretendētu uz līdzfinansējuma saņemšanu no grantu programmas “Augstas pievienotās vērtības investīcijas”, kura tiek finansēta no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Programmā kopējais pieejamais finansējums bija 35,3 miljoni latu.

Taču LIAA no uzņēmējiem saņēma daudz vairāk piedāvājumu par ievērojami lielāku finansējuma apjomu, nekā ir atvēlēts programmā.

Tā kā daudzi iesniegtie projekti atbilst programmas kritērijiem un ir orientēti uz eksportspējīgas ražošanas attīstību, Ekonomikas ministrija piedāvāja uz programmu “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” novirzīt citai LIAA administrētai programmai “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” paredzētos līdzekļus 45 miljonus latu, tādējādi palielinot programmas “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” kopējo finansējumu līdz 80 miljoniem latu.

Jāatzīmē, ka programma “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” nepaliks bez finansējuma – uz šo programmu iecerēts novirzīt ES fondu finansējumu no programmas “Pļaviņu HES rezerves pārgāžņu izveide” 22,8 miljonu latu vērtībā, jo šīs programmas īstenošana uz nenoteiktu laiku tiek atlikta.

LIAA administrēto programmu “Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” iecerēts atvērt 2010.gada otrajā pusē.

Sandris Sabajevs, ministra preses sekretārs

FM: Par 2011.gada valsts budžeta izstrādes grafiku

Valdība 9.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē vienojās par 2011.gada valsts budžeta izstrādes grafiku, kurā noteikti termiņi savlaicīgai budžeta projekta sagatavošanai.

“Tehniski 2011.gada valsts budžeta projektu Finanšu ministrija sagatavos pirms Saeimas vēlēšanām, bet politiskā izšķiršanās būs jāpieņem nākamajai valdībai. Aicinu politiskās partijas un nozares ministrijas it sevišķi priekšvēlēšanu laikā sagatavot kvalitatīvus un pārdomātus priekšlikumus nākamā gada budžeta veidošanai, lai tos varētu laikus piedāvāt publiskai apspriešanai. Ir svarīgi šo laiku izmantot mērķtiecīgi, nevis nodarboties ar lētu populismu,” uzsver finanšu ministrs Einars Repše.

Lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā minēto mērķu sasniegšanu, valdība par vidēja termiņa 2011.gada budžeta mērķiem noteica – uzņēmējdarbības vides konkurētspējas attīstīšanu kā galveno nosacījumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai, sociālās drošības un atbalsta nodrošināšanu, turpinot Sociālā drošības tīkla stratēģijā iekļauto pasākumu īstenošanu.

Tāpat valdība noteica, ka ir jāpaaugstina publiskās pārvaldes efektivitāte, koncentrējot tās darbību un optimizējot veicamās funkcijas, orientējoties uz mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem vērstu publisko pārvaldi.

Apstiprinot 2011.gada valsts budžeta projekta izstrādes grafiku, tiks ņemts vērā likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktais, ka Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.

Valdība vienojās, lai nodrošinātu 2009. un 2010.gada valsts budžetā veiktās fiskālās konsolidācijas ilgtspēju un sagatavotu priekšlikumus 2011. un 2012.gada valsts budžetā nepieciešamajai konsolidācijai, tā izstrādes procesā tiks ņemts vērā ziņojums par Pasaules Bankas veikto publiskā finansējuma izvērtējumu veselības un izglītības nozarē, kā arī sociālajā sfērā. Tiks turpināta arī strukturālo reformu ieviešana un no valsts budžeta finansēto funkciju rūpīga izvērtēšana. Budžeta sagatavošanas procesā paredzēta cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem.

Valsts 2011.gada budžeta sagatavošanas grafiks

FM: Par aizdevuma līguma projekta tālāku virzību Pasaules Bankas valdē

9.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par dokumentiem, kas tiek virzīti uz Pasaules Bankas izpilddirektoru valdes sēdi saistībā ar aizdevumu sociālā sektora reformas veikšanai.

MK sēdē tika apstiprināta Aizdevuma līguma projekta un Pasaules Bankas Programmas dokumenta tālākā virzība Pasaules Bankas izpilddirektoru valdē šā gada 11.martā, kuras laikā tiks pieņemts lēmums par 100 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu Latvijai.

Saskaņā ar starptautisko aizdevēju palīdzības programmu Latvijai, kas paredz kopējo aizņēmumu 7,5 miljardi eiro, Pasaules Bankas aizdevums kopējā Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda un pārējo aizdevēju sniegtajā finanšu palīdzības ietvarā ir 400 miljoni eiro un paredzēts vispārēju budžeta vajadzību segšanai.

Aizdevums tiks piešķirts divās daļās (katra 100 miljonu eiro), un tā priekšnoteikumi ir sociālās drošības tīkla izveide un sociālā sektora reformu īstenošana.

Jau iepriekš ziņots, ka sociālās drošības pasākumu kopums jeb Sociālās drošības tīkla stratēģija, kuras mērķis ir nodrošināt negatīvās sociālās ietekmes mazināšanu, tika apstiprināta pagājušā gada 8.septembra MK sēdē.

Pirmo Pasaules Bankas aizdevumu, kura priekšnosacījumi bija finanšu sektora reformu veikšana, Latvija saņēma 2009.gadā 200 miljonu eiro apmērā.

FM: Par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai

9.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības (ES) fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība.

Grozījumi paredz, ka komersanti kontu ES fondu projekta avansa saņemšanai turpmāk varēs atvērt ne tikai Valsts kasē, bet arī komercbankā.

Līdz šim avansa saņemšanai un projekta izdevumu veikšanai (no saņemtā avansa) finansējuma saņēmējs kontu atvērt varēja tikai Valsts kasē. Šāds noteikums apgrūtināja finansējuma saņēmējus – komersantus, kas norēķiniem izmanto komercbanku pakalpojumus.

Līdz ar grozījumiem tiks nodrošināts labvēlīgāks tiesiskais regulējums attiecībā uz ES fonda finansējuma saņēmēju, kam piešķirts komercdarbības atbalsts, kā arī tiks paātrināta ES fondu finansējuma apguve kopumā.

Tāpat turpmāk projektos, kurus īsteno pēc pašfinansēšanās shēmas, valsts budžeta daļa finansējuma saņēmējam tiks izmaksāta pirms ES fondu līdzfinansējuma daļas atmaksas (atmaksu veic pēc ES fondu līdzekļu saņemšanas no Eiropas Komisijas).

Grozījumi arī paredz, ka turpmāk atbildīgajai iestādei (ministrijai) vai sadarbības iestādei (aģentūrai), veicot avansa un starpposma maksājumus Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam, būs jāievēro nosacījums, ka to kopsumma nedrīkstēs pārsniegt 90% no ES fonda projektam piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma un valsts budžeta finansējuma apjoma.

Tādējādi situācijā, ja līdz noslēguma maksājuma veikšanai finansējuma saņēmējam tā īstenotajā projektā konstatēs kādas neatbilstības, starpību atbildīgā vai sadarbības iestāde varēs ieturēt no noslēguma maksājuma, nevis atprasīt finansējuma saņēmējam jau reāli izmaksāto naudu, tā izvairoties no liekām finansējuma atmaksāšanas procedūrām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2010.gadā

Reflektantu reģistrāciju un uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas augstskolas un koledžas varēs sākt no 2010.gada 16.jūlija – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2010.gadā.

Lai visām augstskolām un koledžām nodrošinātu vienādas iespējas sākt studējošo uzņemšanu pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas, MK katru gadu nosaka termiņu, no kura var sākt reģistrēt reflektantus, kā arī uzņemt augstskolās un koledžās pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas. Šis termiņš noteikts saskaņā ar MK noteikumiem “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību”, kas paredz, ka centralizēto eksāmenu sertifikātus Valsts izglītības satura centrs (VISC) izsniedz piecu nedēļu laikā pēc mācību gada beigām.

12.klašu skolēniem mācību gads beidzas 2010.gada 18.jūnijā, un VISC ir noteicis, ka 2009./2010.mācību gada centralizēto eksāmenu sertifikātus par vispārējo vidējo izglītību pašvaldības izglītības pārvaldēm izsniegs 2010.gada 15.jūlijā.

MK noteikumu projekts “Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai augstskolās un koledžās 2010.gadā” 9.februārī apstiprināts MK sēdē.

IZM: Par kārtību, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem

Turpmāk studiju un studējošo kredītus no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu varēs saņemt eiro valūtā – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi normatīvajos aktos. Pēc kredīta ņēmēja izvēles kredītus varēs izsniegt arī latos kārtējam gadam noteiktā valsts izsniedzamā galvojuma ietvaros.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai turpmāk par izsniegtajiem kredītiem samazinātu procentu maksājumus kredītiestādēm. Kredītiem, kas izsniegti eiro valūtā, tiks piemērota EURIBOR procentu likme, kurai pieskaitīta kredītiestādes procentu likmes starpība ar minēto procentu likmi. Tā kā EURIBOR procentu likmes ir ievērojami zemākas nekā latu aizdevumu RIGIBOR procentu likmes, arī procentu maksājumu kopējais apmērs par izsniegtajiem kredītiem samazināsies. Plānotais valsts budžeta līdzekļu izdevumu samazinājums: 2011.gadā – 783,7 tūkstoši latu, 2012.gadā – 1704 tūkstoši latu un 2013.gadā – 2937 tūkstoši latu.

Noteikumu projekts precizē kredīta dzēšanas kārtību kredīta ņēmējiem, kuri strādā nepilnu darba laiku. Pašreizējā kārtība paredz: ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru pilnu nostrādāto gadu viņam dzēš tikai pusi no kredīta summas, kas šajā gadā ir jāatmaksā. Pusi no kredīta summas, kas gadā ir jāatmaksā, dzēš visiem kredīta ņēmējiem, neatkarīgi no viņu nepilnā darba laika ilguma. Šobrīd daudzās valsts un pašvaldību iestādēs, lai ekonomētu valsts budžeta līdzekļus, strādājošajiem tiek noteikts nepilns darba laiks. Tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu kredītu dzēšanā strādājošajiem, kuri strādā nepilnu darba laiku, noteikumu projekts paredz, ka par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš daļu no attiecīgajā gadā atmaksājamās kredīta summas proporcionāli darba laikam.

Tā kā valstī saglabājas augsts bezdarba līmenis un ne vienmēr kredīta ņēmējam izdodas atrast jaunu darba vietu viena gada laikā, noteikumu projekts paredz, ka kredīta ņēmējam, kuram piešķirts bezdarbnieka statuss, kredīta atmaksas termiņš turpmāk tiks pagarināts līdz pat diviem gadiem.

Ņemot vērā ierobežotos budžeta līdzekļus, noteikumu projekts nosaka, ka MK rīkojums, ar kuru apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem attiecīgajā gadā uzsāk kredīta dzēšanu, tiks sagatavots, sākot ar 2013.gadu.

Grozījumi MK noteikumos “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” 9.februārī apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Ogres ģimnāzijai

Ogres ģimnāzijai ar 2010.gada 1.septembri tiek piešķirts valsts ģimnāzijas statuss – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts, kurš 9.februārī apstiprināts valdībā.

Lai izglītības iestāde varētu pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu, tai jāatbilst vairākiem kritērijiem – jāīsteno ne mazāk kā trīs vispārējās vidējās izglītības programmas, skolēnu skaitam 10.–12.klasē jābūt ne mazākam par 200 (republikas pilsētā – 350), iepriekšējos divos mācību gados vismaz 75 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos nav zemāks par C līmeni un izglītības iestādei arī jāveic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas.

Ogres ģimnāzija īsteno trīs vispārējās vidējās izglītības programmas – vispārizglītojošā virziena, matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena, humanitārā un sociālā virziena izglītības programmu, kā arī vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) izglītības programmu.

No 10. līdz 12.klasei ģimnāzijā mācās 251 skolēns, skolā kopā 7.–12.klasē mācās 549 skolēni. 2007./2008.mācību gadā 78,4 procentiem skolēnu, bet 2008./2009.mācību gadā – 75,3 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos ģimnāzijā nav bijis zemāks par C līmeni.

Ogres ģimnāzija veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas, organizē metodiskos seminārus visu mācību priekšmetu skolotājiem, ģimnāzijas pedagogi ir vairāku mācību materiālu autori. Ogres ģimnāzija jau 11 gadus ir LatSTE (Latvijas sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcijas) organizētāja skola.

Šobrīd Latvijā darbojas 21 valsts ģimnāzija, to darbība ir nozīmīga, lai nodrošinātu spējīgāko skolēnu potenciāla attīstību visos Latvijas reģionos un lai kopumā paaugstinātu Latvijas skolēnu zināšanu kvalitāti. Tā kā valsts ģimnāzijas veic arī reģionālā metodiskā centra un pedagoga tālākizglītības centra funkcijas, tām ir nozīmīga loma valsts izglītības kvalitātes veicināšanā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par papildu finansējumu Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai

Valdība 9.februārī sēdē atbalstījusi Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai papildu līdzekļus valsts nodotā nekustamā īpašuma uzturēšanas izmaksu segšanai.

MK rīkojuma projekts nosaka Finanšu ministrijai no valsts pamatbudžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Kultūras ministrijai 5406 latus pārskaitīšanai I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai tās nekustamā īpašuma Rīgā, Slokas ielā 37, uzturēšanai.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans uzskata: “Šodienas lēmums ir ļoti nozīmīgs valdības solis, jo piešķirtie līdzekļi ļaus mums uzturēt skaisto namu, kas, manuprāt, ir visas Latvijas ne tikai mazākumtautību iedzīvotāju lepnums, taču tā saglabāšanai jāvelta daudz uzmanības un rūpju. Paldies Kultūras ministrijai un Saeimas deputātiem par palīdzību šā jautājuma risināšanā!”

2010.gada budžetā Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas nekustamā īpašuma uzturēšanai paredzēta valsts budžeta dotācija 6309 lati. Tomēr, lai minimālā apmērā nodrošinātu valsts nodotā nekustamā īpašuma uzturēšanu, asociācijai tiks piešķirts papildu finansējums, nodrošinot šim mērķim izlietojamās dotācijas kopējo summu 11 715 latus. Asociācijai īpašumu valsts piešķīrusi, pamatojoties uz speciālu likumu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai”, kurā noteikts aizliegums apgrūtināt ar parādiem asociācijai nodoto nekustamo īpašumu.

Pirms rīkojuma projekta izskatīšanas valdībā finansējuma piešķiršanas nepieciešamību Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas ēkas uzturēšanas izdevumu segšanai vienprātīgi atbalstīja gan pozīciju, gan opozīciju pārstāvošie Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.

KM: Par Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienas svētku organizēšanas rīcības komitejas sastāvu

9.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē valdība lēma atbalstīt KM iesniegtos grozījumus MK rīkojumā, kas paredz precizēt Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienas svētku organizēšanas rīcības komitejas sastāvu, ieceļot par tās vadītāju Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Edgaru Rinkēviču.

Par rīcības komitejas priekšsēdētāja vietnieku apstiprināts Kultūras ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Uldis Lielpēters.

Rīcības komitejā turpmāk strādās arī:

• Nacionālās radio un televīzijas

padomes priekšsēdētāja vietniece

Dace Buceniece,

• 4.maija deklarācijas kluba biedre

Velta Čebotarenoka,

• Ārlietu ministrijas valsts sekretārs

Andris Teikmanis,

• Latvijas Pašvaldību savienības

priekšsēža padomniece Olga Kokāne,

• Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre

Ilze Pētersone,

• Rīgas pilsētas izpilddirektors

Juris Radzevičs,

• Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministrijas

valsts sekretāre

Laimdota Straujuma,

• Finanšu ministrijas Budžeta

departamenta direktore

Ilonda Stepanova,

• 4.maija deklarācijas kluba biedrs

Jānis Škapars,

• Saeimas kancelejas direktora

vietnieks Valdis Ziemelis. 

Valdība 9.februāra sēdē nolēma arī pagarināt termiņu svētku pasākumu plāna un finansējuma tāmes iesniegšanai Ministru kabinetā līdz 22.februārim.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību

Pērn noteiktie valsts pabalstu izmaksas ierobežojumi nav atceļami, vienojās valdība 9.februārī, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību”.

Pēc valdības domām ģimenes valsts pabalsta ierobežojums ir turpināms, izmaksājot pabalstu 8 latu apmērā par katru bērnu. Vienlaikus šo pabalstu turpmāk nedrīkst samazināt vai atcelt.

Arī vecāku pabalstu strādājošiem vecākiem par visiem bērniem, kuri dzimuši līdz 2009.gada 2.maijam, turpinās izmaksāt 50% apmērā.

Tāpat, ņemot vērā valsts budžeta interešu nodrošināšanas nepieciešamību ekonomiskās lejupslīdes apstākļos, ir saglabājami un turpināmi arī ierobežojumi valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem (slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstiem).

Atgādinām, ka no 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim ģimenes valsts pabalsta apmērs par visiem bērniem ir vienāds, t.i., par katru bērnu astoņi lati mēnesī.

No 2009.gada 1.jūlija personai, kura kopj līdz 2010.gada 2.maijam dzimušu bērnu un bērna kopšanas laikā vienlaikus strādā, vecāku pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

Vecāki, kuri bērna kopšanas laikā atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un līdz ar to negūst ienākumus kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie, vecāku pabalstu saņem pašreiz noteiktajā kārtībā un apmērā, t.i., 70% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

No 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim ierobežota slimības pabalsta izmaksa un piešķiramais bezdarbnieka pabalsts, bet no 2010.gada 3.novembra līdz 2012.gada 31.decembrim – arī maternitātes un paternitātes pabalsta izmaksa, nosakot griestus vidēji 350 latu mēnesī jeb 11,51 lats dienā un pieskaitot 50% no summas, kas pārsniedz noteiktos griestus. Analoģiskas normas attieksies arī uz tiem vecāku pabalstu saņēmējiem, kuru bērni dzimuši pēc 2010.gada 2.novembra.

No 2010.gada 3.novembra līdz 2012.gada 31.decembrim maternitātes pabalsts un paternitātes pabalsts ir 80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, vienlaikus ievērojot tiesiskās paļāvības principu. Tas nozīmē, ka līdz 2010.gada 2.novembrim piešķirtie pabalsti ir saglabājami esošajā apmērā saskaņā ar piešķiršanas brīdī spēkā esošo regulējumu.

LM: Par prasībām suņu pavadoņu un suņu asistentu izmantošanai

Lai veicinātu lielāku pārvietošanās brīvību cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, valdība 9.februārī apstiprināja prasības suņu pavadoņu un suņu asistentu izmantošanai darbā.

Tās noteiktas Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos grozījumos noteikumos “Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās”.

Atbilstoši prasībām suni varēs izmantot darbā kā pavadoni cilvēkiem ar redzes traucējumiem vai kā asistentu cilvēkiem ar dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, ja suns būs speciāli apmācīts un izsniegta apliecība par atbilstību veicamajam darbam.

Tāpat noteikts, ka visa veida sabiedriskajā transportā (izņemot taksometru) suņus varēs pārvadāt bez maksas.

Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs” nodrošinās suņu pavadoņu un suņu asistentu reģistrāciju. Savukārt suņa īpašniekam vai turētājam būs jāmaksā 0,94 lati par apliecības izgatavošanu par suni pavadoni vai suni asistentu. Minētā summa suņu īpašniekam vai turētājam jāmaksā vienu reizi visā suņa darba mūža laikā.  

Šobrīd Latvijā ir apmācīti trīs suņi pavadoņi, kurus izmanto atbalsta sniegšanai cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Labklājības ministrija sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību jau no pērnā gada augusta sākusi īstenot Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētu projektu, kura ietvaros paredzēts sagatavot deviņus suņus pavadoņus cilvēkiem ar redzes invaliditāti.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments