Iesniegumi

Likumprojekti:

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Saeimas dok. Nr.3136; likumprojekts Nr.905

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 2001. gada 8. maija sēdē akceptēts (prot. Nr.22, 3.¤)

un 10. maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izslēgt 2., 4., 6., 7., 8. un 9.punktu;

papildināt pantu ar 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“10) aizsprosts — hidrotehnisko būvju komplekss, kas nodrošina ūdens līmeņa pacelšanu ūdenstecē vai ūdenstilpē ar maksimālo līmeņu kritumu divi metri un vairāk;

11) applūdināmā zona — sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens caurplūdumam ūdenstecē vai ūdens pieplūdumam ūdenstilpē, uz neilgu laikposmu tiek appludināta.”

2. Izslēgt 2.pantā vārdus “un aizsardzības zonas”.

3. Izslēgt 5.panta otrās daļas 3. un 5.punktu.

4. Izteikt 6.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidus dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai;”.

5. 7.pantā:

papildināt panta pirmo daļu pēc vārdiem “novērstu erozijas procesu attīstību” ar vārdiem “ierobežotu saimniecisko darbību applūdināmajās zonās”;

izteikt otrās daļas 1.punkta “o” apakšpunktu šādā redakcijā:

“o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu palieni — ne mazāk kā visas palienes platumā līdz ūdens līmeņiem ar applūšanas iespēju vismaz reizi simt gados neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā aizsargjoslas platuma;”;

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apdzīvotās vietās nosaka teritoriju plānojumos, bet ne mazāk kā 10 metrus platu joslu katrā krastā, izņemot gadījumus, ja tas nav iespējams esošās apbūves dēļ.”

6. Izslēgt 8.pantu.

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“ 9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām nosaka, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti visā ūdensgūtnes ekspluatācijas laikā (ne mazāk kā uz 25 gadiem).

(2) Ap ūdens ņemšanas vietām nosaka stingra režīma, kā arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu nenosaka atsevišķiem ūdens ieguves urbumiem, ja ūdens patēriņš nepārsniedz 25 m3 diennaktī vai tiek izmantots tikai tehniskajām vajadzībām. Akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (fiziskās personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana.

(3) Ap centralizētās ūdens ņemšanas vietām aizsargjoslas aprēķina, ņemot vērā ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstākļus un prognozējamo ūdens patēriņu.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”

8. Izslēgt 10.pantu.

9. Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parkus), izstrādā Zemkopības ministrija.”

10. 12.pantā:

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem;”;

izteikt otrās daļas 8.punktu šādā redakcijā:

“8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;”;

izslēgt otrās daļas 11.punktu;

papildināt otro daļu ar 12., 13. un 14.punktu šādā redakcijā:

“12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;

13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem;

14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm.”

11. 13.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Gar ielām un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šādi:

1) pilsētās aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem nosaka teritoriju plānojumos kā attālumu no ielas vai autoceļa ass līdz būvlaidei;

2) lauku apdzīvotās vietās aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:

valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,

valsts 1.šķiras autoceļiem — 60 metru,

valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.”;

izslēgt trešās daļas 1.punktā vārdu “blīvi”;

aizstāt trešās daļas 1. un 2.punktā vārdu “teritoriālplānojumos” ar vārdiem “teritoriju plānojumos”.

12. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“ 15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu tīkla stacijām un posteņiem, ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu tīkla stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.

(2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu tīkla stacijām un posteņiem un ap valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde, un tas nedrīkst pārsniegt:

1) ap meteoroloģisko novērojumu tīkla staciju un posteņu novērojumu laukumiem — 200 metru no novērojumu laukuma ārējās robežas;

2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, tai skaitā ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem, — 20 metru rādiusā no to centra;

3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām — 300 metru rādiusā no antenas masta centra;

4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 5 metru attālumā no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē — 10 metru attālumā uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kura novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam, līdz īpašai zīmei vai ne tālāk par 50 metriem no krasta līnijas;

5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 150 metru rādiusā no iekārtas centra.

(3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metru attālumu no posteņa ārējās robežas.

(4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka Valsts ģeoloģijas dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metru attālumu no posteņa konstrukcijas ārējās malas.”

13. Izslēgt 16.panta otrās daļas 2.punktā vārdu “blīvi”.

14. 17.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“ 17.pants. Siltumtīklu aizsargjoslas ”;

papildināt otrās daļas 1.punktu pēc vārda “tuneļos” ar vārdiem “— zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas, kā arī”;

papildināt otrās daļas 3.punktu pēc vārda “punktiem” ar vārdiem “— zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas, kā arī”.

15. Izteikt 18.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un meža zemēm izstrādā Zemkopības ministrija.”

16. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“ 20.pants. Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

(1) Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinātu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabāšanos un stabilitāti.

(2) Aizsargjosla ap ģeodēziskajiem punktiem ir 1 metra platumā no ģeodēziskā punkta konstrukcijas ārējās malas.”

17. Aizstāt 22.panta trešajā daļā vārdus “Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu” ar vārdiem “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu”.

18. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“ 23.pants. Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

(1) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm (piemēram, gruntsūdeņu līmeņa noteikšanas urbumi, grunts un būvju horizontālo noviržu mērījumu urbumi un atbalsta punkti, vertikālo deformāciju mērīšanas atbalsta punkti) tiek noteiktas, lai nodrošinātu šo mērietaišu ilgstošu saglabāšanos, aizsardzību un nepārtrauktas novērtēšanas iespējamību.

(2) Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm nosaka ne mazāk kā 2 metru rādiusā ap tām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”

19. 24.pantā:

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.”

20. Aizstāt 26.panta otrajā daļā vārdus “Valsts veterinārais departaments” ar vārdiem “Zemkopības ministrija”.

21. Izslēgt 27.pantu.

22. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

“ 28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.

(2) Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabāšanas poligoniem ir 500 metru, ap atkritumu izgāztuvēm — 100 metru.

(3) Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas iekārtām nosaka atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un iekārtas tehniskā raksturojuma:

1) attīrīšanas iekārtām ar slēgtu apstrādi visā ciklā (bez vaļējām virsmām notekūdeņu un dūņu uzglabāšanai) —, nepārsniedzot 50 metru;

2) atklātām notekūdeņu apstrādes tilpēm un slēgtai dūņu apstrādei vai slēgtai to uzglabāšanai —, nepārsniedzot 100 metru;

3) atklātai notekūdeņu apstrādei un atklātiem dūņu laukiem —, nepārsniedzot 300 metru;

4) filtrācijas laukiem —, nepārsniedzot 50 metru.

(4) Aizsargjoslas nosaka no teritorijas robežas (žoga, vaļņa ārējās robežas vai apvedgrāvja ārējās malas).”

23. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

“ 29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

Drošības aizsargjoslas nosaka ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju, aizsprostu un to tuvumā esošo objektu drošību to ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību. Ir šādi drošības aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap naftas, naftas un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem;

2) aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem.”

24. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“ 30.pants. Aizsargjoslas ap naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinātu naftas, naftas produktu un ķīmisko vielu un produktu vadu, noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem.

(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:

1) gar cauruļvadu trasēm — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;

2) ap tilpēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām;

3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, piestātnēm un muliņiem, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.”

25. Izslēgt 31.pantu.

26. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“ 32.pants. Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

(1) Aizsargjoslas ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem nosaka, lai nodrošinātu aizsprosta hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un drošumu, kā arī cilvēku drošību ūdenstecēs un ūdenstilpēs augšpus un lejpus aizsprostiem.

(2) Aizsargjoslas attālums no hidrotehniskās būves vistuvāk izvirzītās virszemes vai zemūdens daļas augšpus un lejpus aizsprosta tiek noteikts vismaz lejpus aizsprosta ūdensteces platumā, bet ne vairāk kā 200 metrus platā joslā.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.”

27. 33.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriju plānojumos, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības.”;

izslēgt trešo daļu.

28. Aizstāt 35.panta otrajā un astotajā daļā vārdus “zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, — zemes lietotājs” ar vārdiem “zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs” (attiecīgā locījumā).

29. 36.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu “cilvēku” ar vārdu “kājāmgājēju”;

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu “teritoriālplānojumā” ar vārdiem “teritoriju plānojumos”;

izslēgt pirmās daļas 4.punktā vārdu “blīvi”;

izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) aizliegts ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

1) celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas, ierīkot degvielas uzpildes stacijas, kā arī pārbūvēt esošās šāda tipa ēkas un būves, ja pēc pārbūves palielinās slodze uz vidi;

2) izvietot lopbarības glabātavas (izņemot esošos siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

3) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai;

4) ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

5) ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem nobraukt no vispārējās lietošanas ceļiem un servitūta ceļiem, pārvietoties pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu;

6) rīkot brīvdabas masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar attiecīgo īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, — ar reģionālo vides pārvaldi.

(3) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti;

2) veikt meža zemju transformāciju, izņemot gadījumus, ja to paredz ikreizējs Ministru kabineta rīkojums;

3) kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem;

4) ar velosipēdiem un zirgiem nobraukt no vispārējās lietošanas ceļiem un servitūta ceļiem.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Izņēmuma gadījumā šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētie darbi atļauti saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām, ja:

1) attiecīgās darbības paredzētas teritoriju plānojumos;

2) no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemts motivēts pieprasījums, tāpēc ka nav iespējams dzīvojamās vai saimniecības ēkas būvēt citā vietā, — ar nosacījumu, ka ir atjaunotas prasītāja īpašumtiesības uz zemi;

3) attiecīgās darbības saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju;

4) attiecīgās darbības saistītas ar piesārņoto vietu izpēti un sanāciju.”

30. Izteikt 37.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam ir šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības glabātavas (izņemot esošos siena šķūņus), minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmateriālu, kā arī bīstamās ķīmiskās vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materiālu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts veikt 50 metru platā joslā kailcirtes, izņemot palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai nepieciešamās;

4) aizliegts celt ēkas un būves, izņemot īslaicīgas lietošanas būves un mazēkas lauku apvidū, teritorijās ar applūdinājuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētās aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu;

5) 10 metru platā joslā papildus šā panta 1., 2., 3. un 4.punktā minētajam aizliegts:

a) izvietot degvielas uzpildes stacijas, izņemot ūdenstransportam paredzētās,

b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, tiltu būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai),

c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,

d) ierīkot meliorācijas būves bez saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi,

e) veikt galveno cirti un meža zemju transformāciju, izņemot meža zemju transformāciju, kas saistīta ar šā panta “b” apakšpunktā minētajiem izņēmuma gadījumiem,

f) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgādes vai rekreācijas vajadzībām, aizsargjoslā esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai,

g) mazgāt mehāniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku.”

31. Izslēgt 38.pantu.

32. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

“ 39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) stingra režīma aizsargjoslā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai;

2) bakterioloģiskajā aizsargjoslā aizliegts ierīkot objektus un veikt darbības, kas var radīt bakterioloģisku vai ķīmisku piesārņojumu. Ja centralizētajai ūdensapgādei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargāts) ūdens horizonts, jāievēro šā likuma 39.panta pirmajā daļā minētie aprobežojumi;

3) ķīmiskajā aizsargjoslā aizliegts ierīkot objektus un veikt darbības, kas var radīt pazemes ūdeņu piesārņojumu ar toksiskajām vielām. Jaunu piesārņojošu objektu izvietošanai un būvniecībai jāveic paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējais izvērtējums. Šāds izvērtējums nepieciešams, izsniedzot zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci).”

33. Izslēgt 40.pantu.

34. 41.pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “ķīmisko produktu”;

aizstāt 1.punktā vārdus “īpaši paredzētas un iekārtotas vietas” ar vārdiem “teritoriju plānojumos paredzētās vietas”;

papildināt 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.

35. 42.pantā:

aizstāt 1.punkta “a” apakšpunktā vārdu “ceļa” ar vārdu “autoceļa”;

izteikt 1.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) stādīt kokus, krūmus un cirst kokus bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka atļaujas,”;

izslēgt 1.punkta “c” apakšpunktu;

izteikt 1.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) veikt jebkurus būvniecības vai derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus (izņemot darbus lauksaimniecības vajadzībām) bez valsts ceļu dienesta vai autoceļa īpašnieka atļaujas,”;

papildināt 2.punktu ar “f” apakšpunktu šādā redakcijā:

“f) stādīt kokus un krūmus un cirst kokus bez dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļaujas.”

36. Izteikt 44.pantu šādā redakcijā:

“ 44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu tīkla stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem

(1) Aizsargjoslās ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu tīkla stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldi.

(2) Meža monitoringa parauglaukumu apsaimniekošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets. Meža monitoringa parauglaukumos fiziskajām un juridiskajām personām aizliegta jebkāda darbība bez saskaņošanas ar Valsts meža dienestu.”

37. 45.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “ķīmisko produktu”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” ar vārdiem “Enerģētikas likumu”.

38. Papildināt 46.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.

39. Papildināt 47.panta 1.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.

40. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:

“ 49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem

(1) Aizsargjoslās ap ģeodēziskajiem punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts novietot priekšmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu izdarīšanu;

2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo valsts zemes dienesta nodaļu.

(2) Aizsargjoslās nekustamā īpašuma īpašniekam vai lietotājam jānodrošina brīva piekļūšana ģeodēziskajiem punktiem ģeodēzisko darbu veikšanai.

(3) Aizsargjosla jāuztur tā, lai atkarībā no punkta nozīmes var nodrošināt:

1) triangulācijas un poligonometrijas punktiem — redzamību uz blakus punktiem;

2) globālās pozicionēšanas sistēmas punktiem — ģeodēzisko Zemes mākslīgo pavadoņu netraucētu uztveršanu (redzamību);

3) augstuma punktiem — iespēju novietot vertikāli vismaz 3 metrus garu nivelēšanas latiņu.”

41. 50.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdu “pesticīdu” ar vārdiem “augu aizsardzības līdzekļu” un vārdus “īpaši paredzētas un iekārtotas vietas” ar vārdiem “teritoriju plānojumos paredzētās vietas”;

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “ķīmisko pro-duktu”;

papildināt 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”.

42. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

“ 51.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

Aizsargjoslās ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,5 metriem, kā arī urbšanas darbus un darbus ar triecienmehānismiem tiešā kontrolmērietaises tuvumā;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam teritoriju plānojumos paredzētās vietas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.”

43. 52.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas;”;

papildināt 2.punktu ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves, izņemot kapsētas apsaimniekošanai nepieciešamās”;

papildināt pantu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) papildus šajā pantā minētajam pašvaldības teritoriju plānojumos var noteikt aprobežojumus ētisku apsvērumu dēļ.”

44. Izslēgt 54.pantu.

45. Izteikt 55.pantu šādā redakcijā:

“ 55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot gadījumus, ja ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ekspluatāciju, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, naftas un gāzes vadiem, sūkņu stacijām un pazemes rezervuāriem;

4) aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas.”

46. 56.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu “pesticīdu” ar vārdiem “augu aizsardzības līdzekļu” un vārdus “īpaši paredzētas un iekārtotas vietas” ar vārdiem “teritoriju plānojumos paredzētās vietas”;

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem “ķīmisko vielu” ar vārdiem “ķīmisko produktu”;

papildināt pirmās daļas 2.punktu pēc vārda “poligonus” ar vārdiem “un atkritumu izgāztuves”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” ar vārdiem “Enerģētikas likumu”.

47. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

“ 57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem

Aizsargjoslās ap naftas, naftas produktu un ķīmisko produktu vadiem, noliktavām, krātuvēm un pārstrādes uzņēmumiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot uzņēmumam paredzētās šim nolūkam īpaši iekārtotās vietas;

2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas, izņemot uzņēmumam paredzētās;

3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus un atkritumu izgāztuves;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas, naftas produktu un ķīmisko produktu vadu, naftas, naftas produktu un ķīmisko produktu noliktavu, krātuvju un pārstrādes uzņēmumu objektiem;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus.”

48. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

“ 58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem

Aizsargjoslās ūdens akvatorijās augšpus un lejpus aizsprostiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts bez aizsprosta īpašnieka īpašas atļaujas iebraukt ar peldošiem līdzekļiem, kā arī zvejot zivis gan no peldošā līdzekļa, gan no ledus, gan no krasta;

2) aizliegts bez apstiprināta darbu izpildes projekta veikt urbšanas darbus un būvniecības darbus.”

49. Papildināt 59.panta otrās daļas 5.punktu ar vārdiem “kā arī lietojamo zīmju paraugus”.

50. 61.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, — zemes lietotājs” ar vārdiem “zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs”;

papildināt otro un trešo daļu pēc vārda “valsts” ar vārdiem “un pašvaldību” un pēc vārda “autoceļiem” ar vārdiem “un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdu “blīvi”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Kokus cērt par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanās ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avārijas novēršanas vai to seku likvidācijas gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un sakaru gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud šo līniju normālu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam. Avārijas novērsēju vai avārijas seku likvidētāju pienākums ir piecu darbdienu laikā pēc koku nociršanas informēt meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.”

51. Izslēgt 63.panta otro teikumu.

52. Izslēgt 64.panta otrajā daļā vārdu “blīvi”.

53. Izslēgt 66.pantu.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums;

1. Aizsargjoslas un aprobežojumus tajās, aizsargjoslu uzturēšanu un noteikšanas metodiku regulē 02.05. 1997. Aizsargjoslu likums.

2. Tiesību akta projekta būtība.

2. Likumprojekts sagatavots, lai izslēgtu un precizētu novecojušas normas, izslēgtu Eiropas Savienības nosacījumiem neatbilstošas normas, lai novērstu dublēšanos un pretrunas ar citiem likumiem. Stājoties spēkā likumam ”Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (14.10.1998.), spēku zaudēja likums “Par valsts ekoloģisko ekspertīzi”, tādēļ nepieciešams veikt izmaiņas pantos, kuros ir paredzēta iespēja veikt atsevišķas darbības, ja ir saņemts pozitīvs ekoloģiskās ekspertīzes atzinums.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi;

1. Likumprojekts šo jomu skar daļēji, jo izslēdz aizliegumu paplašināt dzīvojamās, saimniecības, ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas un būves, kuras atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu;

2. Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums;

3. Uzlabojot vides stāvokli, samazinās vides faktoru izraisīto slimību daudzums un apjoms.

4. Ietekme uz vidi.

4. Likumprojekts nodrošinās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča un piekrastes, ūdenstilpju un ūdensteču aizsardzību, veicinās piekrastes ainavu, sugu un biotopu aizsardzību, nodrošinās piekrastes dabas resursu, atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu saglabāšanu un aizsardzību, kā arī to līdzsvarotu izmantošanu. Likumprojekts nodrošinās dzeramā ūdens resursu aizsardzību. Likumprojekts paredz iespēju Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā veikt darbības, kas saistītas ar piesārņoto vietu izpēti un sanāciju. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslā tiks veicināta palieņu pļavu atjaunošanu un apsaimniekošanu un samazinās piesārņojumu.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Tiesību akta projekts šo jomu neskar

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešamie grozījumi izdarīti likumā ”Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (izsludināti valsts sekretāru sanāksmē 02.11.2000., izsūtīti ministrijām saskaņošanai 16.11.2000., iesniegti Valsts kancelejā 02.01.2001.), 19.02.2001.akceptēti Ministru kabineta komitejas sēdē.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību;

1. Likumprojekts nav saistīts ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

2. Likumprojekts atbilst Riodežaneiro 1992. gada konvencijai “Par bioloģisko daudzveidību”, jo nodrošina sugu un biotopu aizsardzību Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslā. Likumprojekts atbilst arī Helsinku 1974. gada un 1992. gada konvencijām “Par Baltijas jūras vides aizsardzību”.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas;

1. Latvijas Dabas fonds iesniedza priekšlikumus (2001. gada janvārī), kad likumprojekts jau bija saskaņots ar ministrijām. Priekšlikumus nosūtījām izvērtēšanai Zemkopības ministrijai, jo tie skar tās kompetencē esošus jautājumus (skat. Latvijas Dabas fonda priekšlikumus un Zemkopības ministrijas atzinumu Nr. 11.1/497).

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta);

2. Latvijas Dabas fonds iesniedza priekšlikumus (2001. gada janvārī), kad likumprojekts jau bija saskaņots ar ministrijām. Latvijas Dabas fonds izteica priekšlikumus par jaunu objektu (mitrzemes, purvi) un papildu aprobežojumu iekļaušanu Aizsargjoslu likumā. Zemkopības ministrija Latvijas Dabas fonda priekšlikumus neatbalsta (skat. Zemkopības ministrijas atzinumu Nr. 11.1/497).

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

3. Konsultācijas ar L.Nordbergu, Somijas Vides ministrijas padomnieku juridiskajos jautājumos.

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas;

1. Likumu īstenos pašreizējās institūcijas, un to pilnvaras netiks būtiski paplašinātas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

2. Likumprojekts izstrādāts, lai pasargātu vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgas ietekmes, kā arī lai objektus aizsargātu no nevēlamas ārējās iedarbības un nodrošinātu to ekspluatāciju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs