• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzturoties darba vizītē Somijā, Helsinkos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.02.2010., Nr. 24 https://www.vestnesis.lv/ta/id/205026

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

11.02.2010., Nr. 24

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzturoties darba vizītē Somijā, Helsinkos


Otrdienas, 9.februāra, pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidents devās uz Somijas galvaspilsētu Helsinkiem, kur vakarā tikās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu (attēlā), bet vakar, 10.februārī, piedalījās Baltijas jūras rīcības samitā, kura plenārsēdē uzstājās ar runu
 Foto: Toms Kalniņš, VPK

Sākot darba vizīti Somijā, Valsts prezidents Valdis Zatlers 9.februārī tikās ar Somijas Republikas prezidenti Tarju Halonenu.

Tikšanās laikā abu valstu prezidenti pārrunāja ekonomikas attīstības tendences Latvijā un Somijā, īpašu uzmanību pievēršot ekonomiskajai sadarbībai. Valsts prezidents izteica gandarījumu par līdzšinējo sadarbību ekonomikā, izceļot pozitīvos Latvijas pārtikas produktu tirdzniecības rezultātus Somijā un somu investīciju nozīmi mūsu valstī. Latvijas un Somijas prezidenti bija vienisprātis, ka nepieciešams turpmāk veicināt mazo un vidējo uzņēmumu sadarbību starp abām valstīm, kā arī lielāku Somijas investoru iesaisti Latvijas tirgū.

Pievēršoties abu valstu divpusējiem jautājumiem, V.Zatlers pateicās Somijas prezidentei par ilgstošu personīgo ieguldījumu abu valstu attiecību stiprināšanā. Lai turpinātu veiksmīgo sadarbību, Valsts prezidents uzaicināja T.Halonenu valstsvizītē uz Latviju. Somijas prezidente pieņēma uzaicinājumu un piekrita šogad viesoties Latvijā.

Nobeigumā Valsts prezidents augstu novērtēja Somijas iniciatīvu organizēt Baltijas jūras rīcības samitu, ņemot vērā, ka Baltijas jūras vides politikas jautājumi, kurus pārrunās samitā, ir ļoti nozīmīgi arī Latvijai.

Vizītes Somijā otrajā dienā, 10.februārī, Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās Baltijas jūras rīcības samita (BSAS) plenārsesijās, kā arī Somijas prezidentes un premjerministra rīkotajās darba pusdienās Baltijas jūras valstu un valdību vadītājiem. BSAS rīta plenārsesijā Valsts prezidents uzstājās arī ar īsu uzrunu par Latvijas Baltijas jūras stratēģijas redzējumu un konkrēto ieguldījumu šīs stratēģijas īstenošanā.

Baltijas jūras rīcības samits ir kā turpinājums 2007.gada novembrī apstiprinātajam Baltijas jūras piekrastes valstu ceļvedim (HELCOM (Helsinku Komisija – Baltijas jūras vides aizsardzības komisija, kas dibināta, lai īstenotu konvencijas “Par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību” mērķus. Helsinku Komisijas dalībvalstis ir visas Baltijas jūras piekrastes valstis un Eiropas Kopiena. Komisija vienbalsīgi pieņem rekomendācijas Baltijas jūras vides aizsardzībai.) Baltijas jūras rīcības plāns), kurš paredz Baltijas jūras ekoloģiskā stāvokļa atjaunošanai nepieciešamos pasākumus. BSAS ir organizēts, lai nodrošinātu platformu valstu līderiem, uzņēmējiem, biznesa līderiem, nevalstiskajām organizācijām un individuāliem sabiedrības pārstāvjiem iepriekš noteikto pasākumu realizēšanai. Baltijas jūras rīcības samita dalībnieku vidū ir valdību, uzņēmēju aprindu, nevalstisko organizāciju un filantropijas līderi, un samitā ir plānots koncentrēties uz izaicinājumiem un iespējām četrās galvenajās jomās: eitrofikācija, kuģniecības aktivitātes, bīstamie atkritumi un bioloģiskā daudzveidība.

Valsts prezidenta preses dienests

Uzrunājot Baltijas jūras rīcības samita dalībniekus Helsinkos 2010.gada 10.februārī:

Prezidentes kundze, Jūsu majestāte, ekselences, dāmas un kungi!

Katru rītu mani sveic ne jau tikai mana ģimene. Palūkojoties pa guļamistabas logu, es redzu jūru – mūsu jūru, Baltijas jūru. Tā tas ir bijis kopš bērnības.

Šķiet, jūra atrodas lieliskā vietā. Tā atrodas starp valstīm, kurām klājas labi atbilstoši pasaules standartiem un kuras lepojas par savu pieredzi apkārtējās vides jomā. Par spīti tam, Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām visā pasaulē. Tas ir negods.

Tam tā nav jābūt. Lai risinātu šo problēmu, mums vajadzīgas divas svarīgas lietas – vēlme sadarboties un apliecinājums, ka mēs vēlamies sasniegt praktiskus un izmērāmus rezultātus. Institucionālais progress pēdējo pāris gadu laikā skaidri apliecina, ka mēs esam gatavi sadarboties.

Jau pagājuši divi gadi, kopš HELCOM apstiprināja Baltijas jūras rīcības plānu, kurā ir minēti konkrēti rīcības uzdevumi mūsu jūras atveseļošanai. Laikā, kamēr Zviedrija ir bijusi Eiropas Savienības prezidējošā valsts, mūsu reģions ir spēlējis svarīgu lomu Eiropas Savienības darba kārtībā – ir apstiprināta ES stratēģija Baltijas jūras reģionam. Šajā stratēģijā iekļauti jau esošie plāni, kā Baltijas jūras rīcības plāns. Vienlaikus tā paver jaunas iespējas konkrētu jautājumu un izaicinājumu risināšanai mūsu reģionā.

Šodien mēs visi esam sanākuši kopā – valstu un valdību vadītāji, biznesa un sabiedrības pārstāvji. Pienācis laiks aplūkot mūsu praktisko apņēmību par to, ko esam gatavi darīt, lai padarītu mūsu jūru tīrāku.

Ļaujiet, lūdzu, pastāstīt par Latvijas apņemšanos šajā jomā.

Pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka Baltijas jūras rīcības plāna prioritātes jau tagad ir iekļautas Latvijas vides politikas pamatnostādnēs.

Otrkārt, Latvija ir nopietni nobažījusies par Baltijas jūras eitrofikāciju. Šis ir izaicinājums, kas saistās ne tikai ar jūru. Jau esam apstiprinājuši noteikumus par polifosfātu aizvietošanu mazgāšanas līdzekļos. No 2010.gada 1.jūnija Latvijas tirgū būs aizliegti mazgāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir vairāk nekā 0,5 procenti polifosfātu.

Treškārt, mēs esam izstrādājuši četrus upju pārvaldīšanas plānus, lai pārliecinātos, ka mūsu virszemes ūdeņi nepasliktina Baltijas jūras eitrofikāciju.

Ceturtkārt, esam stingri apņēmušies veicināt starpsektoru sadarbību un koordināciju gan valsts, gan reģiona līmenī. Efektīva sadarbība ar mūsu kaimiņvalstīm upju gultņu pārvaldīšanā ir būtiska.

Piektkārt, mēs nedrīkstam pārāk zemu novērtēt sadarbību jūras vides pētījumu ietvaros. Te runa ir par mūsu zinātnieku aktivitātēm Eiropas Savienības BONUS programmas ietvaros.

Šīs ir Latvijas valsts apņemšanās. Savu apņēmību demonstrējuši arī Latvijas privātā sektora pārstāvji – sākot ar projektiem, kas vērsti uz eitrofikācijas jautājumu risināšanu un beidzot ar sabiedrības uzmanības piesaistīšanu šiem jautājumiem. Esmu pateicīgs tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri palīdz sasniegt šo būtisko mērķi.

Dāmas un kungi!

Esmu pārliecināts, ka šodienas solījumi no valstīm, pašvaldībām, privātām un zinātniskajām institūcijām ar laiku ievērojami uzlabos mūsu jūras stāvokli. Esmu pārliecināts, ka mēs varam būt lepni, nevis nokaunējušies mūsu bērnu priekšā. Esmu pārliecināts, ka jau mūsu paaudze varēs lepni teikt, ka mēs dzīvojam blakus vienai no pasaules tīrākajām jūrām.

Es jums uzticos.

Paldies!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!