Ministru kabineta rīkojums Nr.62

Rīgā 2010.gada 10.februārī (prot. Nr.2 26.§)

Par Elektronisko identifikācijas karšu koncepciju

1. Atbalstīt Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas (turpmāk – koncepcija) kopsavilkumā ietverto risinājuma 3.variantu.

2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Iekšlietu ministrijai izstrādāt un iekšlietu ministram līdz 2010.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā ar koncepcijas īstenošanu saistīto normatīvo aktu projektus.

4.  Jautājumu par koncepcijas īstenošanai nepieciešamo finansējumu izskatīt vienlaikus ar prioritāro projektu sarakstu elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības jomā Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas periodam.

5. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju veikt nepieciešamās darbības, lai piesaistītu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu koncepcijas īstenošanai 2010. un 2011.gadā. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu koncepcijas īstenošanai turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot un izskatot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam.

Ministru prezidents  V.Dombrovskis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns

(Ministru kabineta
2010.gada 10.februāra
rīkojums Nr.62)

Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas (turpmāk – koncepcija) mērķis ir ieviest jaunu personu apliecinošu dokumentu – elektronisko identifikācijas karti (turpmāk – identifikācijas karte). Identifikācijas karte nodrošinātu Latvijas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju vizuālu personas identifikāciju un autentifikāciju elektroniskajā vidē un atbilstu Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartiem, kā arī būtu efektīvi izmantojama elektroniskajā vidē, lai saņemtu elektroniskos pakalpojumus un lietotu elektronisko parakstu (turpmāk – e-paraksts) saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām. Lai nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu, identifikācijas kartei jānodrošina šādas funkcijas:

1) personu apliecinošs un ceļošanas dokuments Eiropas Savienības teritorijā;

2) personas elektroniskās identifikācijas un autentifikācijas līdzeklis elektronisko pakalpojumu saņemšanai;

3) e-paraksta radīšanas (lietošanas) līdzekļu nesējs.

Lai arī elektronisko identifikācijas karšu pārrobežu lietojamības aspektā tiek respektētas nacionālo tiesību aktu un tehniskās prasības, ieviešot elektroniskās identifikācijas kartes Latvijā, jāņem vērā jaunākās Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības, kā arī Starptautiskās Standartu organizācijas prasības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā personas identitāti apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem.

Risinājumi, kas tiek izveidoti, ir jābalsta uz tehniskās neitralitātes un pielāgojamības principa, lai nodrošinātu arī to, ka iedzīvotāji, uzņēmumi un pārvaldes iestādes var brīvi izvēlēties izmantojamo tehnoloģiju.

2. Risinājuma varianti

Lai saņemtu identifikācijas karti, persona vēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) teritoriālajā nodaļā, kur tiek pārbaudīta identitāte, noformēts iesniegums dokumenta saņemšanai, kā arī saņemta izgatavotā identifikācijas karte. Šāds risinājums izvēlēts, lai vienkāršotu administratīvās procedūras, tas ir, nodrošinātu pakalpojumu atbilstoši vienas pieturas aģentūras principam. Personai izsniegtā identifikācijas karte var nodrošināt visas trīs funkcijas, un persona var brīvi izvēlēties, kuras no tām lietot.

1.variants. Pārvalde izsniedz identifikācijas karti, kurā iekļauti autentifikācijas un e-paraksta lietošanas līdzekļi, kā arī veic uzticama sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja (turpmāk – sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs) funkcijas.

Risinājuma 1.variants paredz pilnu klienta apkalpošanas ciklu vienuviet atbilstoši vienas pieturas aģentūras principam. Tiek plānots, ka sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja funkcijas nodrošinās pārvalde, un tas ir viens no pakalpojuma izmaksu samazināšanas veidiem. Tā kā Latvijā ir akreditēts tikai viens sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, pārvalde var pārņemt esošā pakalpojuma sniedzēja saistības.

2.variants. Pārvalde izsniedz identifikācijas karti, kurā iekļauti personas autentifikācijas līdzekļi un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi. Autentifikācijas sertifikātus ģenerē un uztur pārvalde. Kvalificētus e-paraksta sertifikātus ģenerē un uztur personas izvēlētais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina arī laika zīmogošanas pakalpojumu.

Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju var būt fiziska vai juridiska persona, kas atbilst likumā noteiktajām prasībām, tātad sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju skaits nav ierobežots. Persona izvēlas, vai identifikācijas kartē iekļaut kvalificētu e-paraksta sertifikātu, kā arī šā pakalpojuma sniedzēju. Risinājuma 2.variants paredz izmantot pārvaldē esošo infrastruktūru un pieredzi autentifikācijas sertifikāta ģenerēšanā un uzturēšanā, vienlaikus iekļaujot identifikācijas kartē komersanta ģenerētu kvalificētu e-paraksta sertifikātu. Līdz ar to valsts institūcija (pārvalde) neveiks tai neraksturīgas funkcijas, piemēram, laika zīmogošanas pakalpojuma sniegšanu. Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina sertifikātu pārbaudes servisu bez maksas, laika zīmogošanas servisu piecu gadu periodā, nodrošinot 120 laika zīmogu uzlikšanu, un citus komerciālus sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus.

3.variants. Pārvalde izsniedz identifikācijas karti, kurā iekļauti autentifikācijas un e-paraksta lietošanas līdzekļi. Sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja funkcijas veic konkursa kārtībā izvēlēts pakalpojuma sniedzējs.

Šajā variantā valsts neuzņemas tehnoloģiskos un biznesa projekta riskus.

Risinājuma 3.variants nodrošina klientam ērtāku apkalpošanu, lai viņš visas procedūras varētu nokārtot vienuviet (pārvaldē). Pārvalde izsniedz identifikācijas kartes, savukārt pakalpojumu sniedzējs veic sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja funkcijas. Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina sertifikātu pārbaudes servisu un laika zīmogošanas servisu, tajā skaitā  e-paraksta sertifikāta pārbaudes serviss tiek nodrošināts bez maksas, bet autentifikācijas sertifikāta pārbaudes serviss tiek nodrošināts bez maksas valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanai. Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs sniedz laika zīmogošanas servisu, tajā skaitā identifikācijas kartes turētājam piecu gadu periodā, nodrošinot 120 laika zīmogu uzlikšanu.

Īstenojot šo risinājuma variantu, iespējams panākt, ka e-paraksta un autentifikācijas lietotāju skaits ir daudz lielāks. Tas veicinās e-pakalpojumu attīstību. Konkursa kārtībā tiek izvēlēts tāds sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā iedzīvotājiem zemāko maksu par sertifikācijas pakalpojumiem. Daļu no ieņēmumiem, kas tiks iegūti par pakalpojumu sniegšanu komersantiem (piemēram, banku autentifikācija) vai citiem papildu pakalpojumiem, novirzīs e-paraksta infrastruktūras uzturēšanai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija atbalsta koncepcijas risinājuma 3.variantu.

3. Koncepcijas īstenošanai nepieciešamais finansējums

Tabulā ir apkopots visu koncepcijas risinājuma variantu finansiālās ietekmes uz budžetu izvērtējums.

Koncepcijas ieviešanas variantu finansiālās ietekmes kopsavilkums

Jautājumu par finansējumu koncepcijas īstenošanai paredzēts izskatīt vienlaikus ar prioritāro projektu sarakstu elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības jomā Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas periodam. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju uzdots veikt nepieciešamās darbības, lai piesaistītu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu koncepcijas īstenošanai 2010. un 2011.gadā. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu koncepcijas īstenošanai turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot un izskatot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs E.Zalāns