Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 9.februārī

RAPLM: Par sociālās drošības pasākumu īstenošanu 2009.gadā

9.februārī Ministru kabinets izskatīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu 2009.gadā. Finansējuma izmaksas veiktas visiem 2009.gadā plānotajiem atbalsta pasākumiem par kopējo summu 13 761 531 lats.

Īstenojot atbalsta pasākumus labklājības jomā, 2009.gadā ir veiktas valsts budžeta izmaksas vairāk nekā par 1 miljonu latu, tajā skaitā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu izmaksu nodrošināšanai 735 555 lati, kas sastāda 67% no plānotā finansējuma, un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai 313 894 lati, sasniedzot 44% no 2009.gadā plānotā finansējuma.

Plānotais finansējums netika pilnībā apgūts, jo valsts budžeta finansējums GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai tika plānots oktobrim, novembrim un decembrim, bet 2009.gadā tika izmaksāts tikai par oktobri un novembri pēc faktiski veiktajām pašvaldību izmaksām.

Savukārt īstenojot atbalsta pasākumu “Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās”, kas ir papildinājums pašreiz pastāvošajam sociālās drošības tīklam un tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros, 2009.gadā veiktas kopējās izmaksas vairāk nekā 8 miljonu latu apmērā, kas sastāda 99,99% no plānotā finansējuma.

Izglītības jomā paredzēts nodrošināt izglītības piedāvājumu bērniem piecu un sešu gadu vecumā, pilnveidojot pirmsskolas un sākumskolas mācību priekšmetu standartus un programmas un veicot darba samaksu piecgadīgo un sešgadīgo apmācībā nodarbinātajiem pedagogiem. Stratēģijas ieviešanas laikā plānots palielināt to bērnu skaitu, kuri tiek sagatavoti pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma.

Šā pasākuma ietvaros 2009.gadā ir veiktas izmaksas vairāk nekā 4 miljonu latu apmērā, no tiem 4,1 miljons latu piešķirts pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai, bet 77,1 tūkstotis latu – mācību priekšmetu standartu projektu un programmu paraugu pilnveidei.

2009.gadā piecgadīgie bērni, kas iesaistīti izglītības procesā, bija 89% no kopējā piecgadīgo bērnu skaita, bet sešgadīgie bērni – 98% no kopējā sešgadīgo bērnu skaita.

Lai nodrošinātu skolēnu pārvadājumus skolēnu nogādāšanai skolās no apdzīvotajām vietām, kur skolas ir slēgtas izglītības reformas rezultātā, pašvaldībām tiek kompensēti transporta izdevumi, kas radušies, organizējot skolēnu pārvadājumus teritorijās, kurās slēgtas vai reorganizētas skolas.

2009.gadā, pamatojoties uz pašvaldību pārskatos norādīto informāciju, skolēnu skaits, kas pavada ceļā līdz izglītības iestādei (vienā virzienā) ilgāk par 60 minūtēm, ir 1,5% no visiem pārvadātajiem bērniem (kompensāciju saņēmējiem). Pasākuma ietvaros, sedzot skolēnu pārvadājumu izmaksas, plānots samazināt to skolēnu skaitu, kas ceļā uz skolu pavada vairāk nekā 60 minūtes.

Pasākuma ietvaros 2009.gadā veiktas valsts budžeta izmaksas vairāk nekā 71 tūkstoša latu apmērā, bet pašvaldības nodrošinājušas finansējumu 16,36 tūkstošus latu, kas ietver faktiski veiktās izmaksas par skolēnu pārvadāšanu.

Veselības aprūpes jomā, kompensējot pacientu iemaksas trūcīgām personām, tādējādi nodrošinot veselības aprūpes pieejamību un personas savlaicīgu vēršanos ārstniecības iestādē, 2009.gadā ārstniecības iestādēm piešķirti valsts budžeta līdzekļi vairāk nekā 300 tūkstoši latu, kas sastāda 63% no 2009.gadā plānotā finansējuma.

Kompensējot zāles trūcīgajiem pacientiem 100% apmērā, ja pacienta iegādāto zāļu līdzmaksājums kompensācijas sistēmā kalendārā gada laikā sasniedz 50 latus, 2009.gada laikā novirzīti tikai 0,6% no plānotajiem līdzekļiem jeb 11 630 lati.

Izvērtējot 2009.gada trīs mēnešu pieredzi, tika secināts, ka 50 latu līdzmaksājums ierobežo trūcīgo personu iespējas saņemt kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, un vienlaikus ir liels skaits iedzīvotāju, kuri neatbilst trūcīgās personas statusam, bet kuriem nav pietiekamu līdzekļu līdzmaksājuma segšanai par zālēm un medicīniskajām ierīcēm, kuru iegādes izdevumus no valsts budžeta līdzekļiem sedz daļēji.

Tādēļ, lai nodrošinātu iedzīvotājiem medikamentu pieejamību, no šā gada februāra trūcīgām personām vairs nebūs jāveic 50 latu līdzmaksājums, lai saņemtu zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju.

Savukārt kompensējot slimnīcā izveidoto viesnīcas tipa gultu apmaksu, tādējādi nodrošinot ārstniecības pieejamību, kuru no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina ambulatori, nevis stacionāri, 2009.gadā veiktas valsts budžeta izmaksas 59,88 tūkstošu latu apmērā.

Nodrošinot hroniski slimo pacientu mājas aprūpi, tā samazinot nepieciešamību pēc stacionāra pakalpojumiem, veiktas valsts budžeta izmaksas 1091 lata apmērā.

Atbalsta pasākuma ietvaros, kas paredz nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem saņemt nepieciešamo garīgās veselības aprūpi, palielinot ģimenes ārstu lomu un rodot iespēju pacientiem ar garīgās veselības problēmām nepieciešamo aprūpi saņemt maksimāli tuvu dzīvesvietai, un iekļaujot pacientus sabiedrībā, 2009.gadā veiktas valsts budžeta izmaksas 3013 latu apmērā.

Tā kā pārvadājumu jeb transporta jomā tikai 2010.gadā paredzēts nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus noteiktām pasažieru kategorijām, kompensējot sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem radītos zaudējumus, 2009.gadā veikti sagatavošanās darbi.

Stratēģijas mērķis ir veikt ārkārtas drošības pasākumu kopumu, lai samazinātu negatīvo sociālo ietekmi, kas ir izveidojusies globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, kā arī strukturālo reformu veikšanas rezultātā. Stratēģijas darbības termiņš ir noteikts līdz 2011.gada 31.decembrim.

RAPLM ir atbildīgā institūcija par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas uzraudzību un kontroli.

RAPLM: Par īstenošanas nosacījumu maiņu divām Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātēm

9.februārī Ministru kabinets apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto rīkojuma projektu par grozījumiem Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumā, mainot aktivitāšu “Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem, pilsētām un novadiem” un “Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” īstenošanas nosacījumus.

Rīkojums svītro nosacījumus par projektu minimālo izmaksu apmēru un precizē nosacījumus par maksimālo izmaksu apmēru, par kādu iesniedzams projekta iesniegums abu aktivitāšu ietvaros.

Ņemot vērā samazināto finansējumu, tiek plānots koncentrēt atbalstu attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, tādēļ turpmāk aktivitātes “Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” ietvaros netiks sniegts atbalsts sadarbības tīklu veidošanai.

Veicot grozījumus, tiek svītroti arī nosacījumi par abu aktivitāšu projektu iesniegumu atlases kārtām.

2008.gada decembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu atlikt abu aktivitāšu projektu sākšanu 2009.gadā, savukārt 2009.gada aprīlī šīm aktivitātēm tika samazināts finansējums, nosakot katrai aktivitātei kopējo pieejamo finansējumu 3 miljonus latu, tajā skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējumu 2,55 miljonus latu un nacionālo publisko finansējumu 450 tūkstošus latu. Ņemot vērā aktivitāšu finansējuma samazinājumu, tika precizētas aktivitāšu ietvaros atbalstāmās darbības, lai nodrošinātu efektīvu noteikto mērķu sasniegšanu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par tehniskās apskates atvieglojumiem vēsturiskajiem spēkratiem

Valdība atbalstījusi tehniskās apskates kārtību vēsturiskajiem spēkratiem, paredzot tiem atvieglojumus.

Vēsturiskajam transportlīdzeklim tehnisko apskati veiks, pārliecinoties par tā iekārtu, ierīču un mezglu atbilstošu darbspēju un tehnisko stāvokli, ciktāl tas ir iespējams ar pieejamajām diagnostikas iekārtām. Taču šādam spēkratam ir pieļaujami atvieglojumi, kas saistīti ar tā oriģinālo konstrukciju, ja tas būtiski neietekmē satiksmes drošību.

To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.466 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem”, kas 9.februārī apstiprināti valdībā.

Noteikumos precizēts valsts tehniskās apskates process. Ieviests “0.vērtējums”, ko piešķirs, ja mašīnai un tās aprīkojumam nebūs konstatēti trūkumi vai bojājumi. Precizēts arī tehniskās apskates pēdējais posms – transportlīdzekļa piešķirtā novērtējuma apstrīdēšanas kārtība.

Atgādinām, ka turpmāk paliek spēkā esošā kārtība pielaidei ceļu satiksmē.

Ja piešķir 0. vai 1.vērtējumu, transportlīdzeklis var piedalīties ceļu satiksmē turpmākos 12 mēnešus.

Ja piešķir 2.vērtējumu pamatpārbaudē, izsniedz pagaidu atļauju – uzlīmi 30 dienas piedalīties ceļu satiksmē valsts teritorijā, ievērojot piesardzību. Šādu atļauju var piešķirt ne biežāk kā divas reizes pusgadā.

Savukārt, ja piešķir 3.vērtējumu, transportlīdzeklis nedrīkst piedalīties satiksmē. Netiek piešķirta arī pagaidu atļauja.

SM: Par mazo ostu infrastruktūras uzlabošanu

Lai ietaupītu mazo ostu budžeta līdzekļus, turpmāk eiro valūtā varēs sagatavot maksājumu pieprasījumus un apmaksāt Eiropas Savienības fonda finansējuma izdevumus.

Tāpat kā līdz šim minētās darbības varēs veikt arī latos.

Ņemot vērā, ka mazo ostu pārvalžu galvenie ieņēmumi un arī kredīti projektu īstenošanai izsniegti eiro, arī maksājumu veikšana eiro ļautu tām izvairīties no izdevumiem, kas saistīti ar valūtas konvertāciju.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.4.aktivitāti “Mazo ostu infrastruktūras uzlabošana”. Tos 9.februārī apstiprināja valdībā.

Minētie grozījumi paredz arī noteikt, ka sadarbības iestāde (Centrālā finanšu un līgumu aģentūra) informāciju par ES līdzfinansēto projektu izpildi varēs iesniegt reizi pusgadā.

Vienu reizi gadā sadarbības iestādei būs jāsniedz ziņas par horizontālo prioritāšu īstenošanu aktivitātes ietvaros.

Pašlaik informācija par aktivitātes ieviešanu sadarbības iestādei ir jāsniedz vienu reizi ceturksnī, savukārt informācijas par horizontālo prioritāšu īstenošanu sniegšana šobrīd nav paredzēta.

Mainot līdzšinējo informācijas sniegšanas kārtību par ES fondu projektu izpildi, tiks mazināts administratīvais slogs sadarbības iestādei, savukārt atbildīgā iestāde – Satiksmes ministrija – saņems nepieciešamo informāciju ES finansējuma apguves uzraudzības veikšanai.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Prokuroru izdienas pensiju likumā

9.februārī Ministru kabinets akceptēja grozījumus Prokuroru izdienas pensiju likumā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, pašlaik ir noteikts, ka izdienas pensiju nevar saņemt prokurors, kurš atlaists no amata, pamatojoties uz Prokuratūras likuma vairākiem pantiem. Tāpat likums nosaka, ka prokurors ir jāatlaiž no amata, ja viņš notiesāts un tiesas spriedums stājies spēkā.

Kā norāda grozījumu autori, minētais tiesiskais regulējums ir nepilnīgs, jo neaptver gadījumus, kad persona no prokurora amata atbrīvota pēc paša vēlēšanās, sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā, veselības stāvokļa dēļ, ja tas nepieļauj turpināt prokurora darbu, kā arī pēc personas atbrīvošanas no prokurora amata kompetenta institūcija ar nolēmumu atzinusi personu par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā laikā, kad tā atradās prokurora amatā. Atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam šobrīd šādām personām ir tiesības uz prokuroru izdienas pensiju.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka tiesības uz izdienas pensiju nebūs personai, kura ar kompetentas institūcijas nolēmumu atzīta par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā laikā, kad tā atradās prokurora amatā.

Grozījumi jāpieņem Saeimā.

TM: Par kārtību, kādā Valsts probācijas dienests organizē piespiedu darba izpildi

9.februārī Ministru kabinets pieņēma kārtību, kādā Valsts probācijas dienests (VPD) organizē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) un VPD speciālisti.

Kā teikts anotācijā, spēkā esošajos noteikumos konstatētas vairākas nepilnības, tādēļ izstrādāta jauna kārtība. Tajā noteiks informācijas apjomu dokumentiem piespiedu darba organizēšanas jomā, detalizētu amatpersonas rīcību, organizējot piespiedu darbu, darba grafika sastādīšanas un izpildes kontroles kārtību, amatpersonas rīcību, ja probācijas klients nepilda pienākumus vai pārkāpj nosacījumus u.c.

Noteikumu projekts paredz, ka amatpersonai piespiedu darba izpildes organizēšana būs jānorāda gan probācijas klienta lietā, gan VPD datubāzē “PLUS”.

Pašlaik spēkā esošajā kārtībā nav iekļauti kritēriji, kas jāņem vērā, norīkojot probācijas klientu veikt piespiedu darbu pie konkrēta darba devēja. Praksē konstatēts, ka, neizvēloties piemērotu darba devēju, var rasties labvēlīga vide jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanai. Turpmāk amatpersona, izvēloties darba devēju, ņems vērā probācijas klienta sodāmību, izglītību, veselības stāvokli un prasmes, jo būtiski ir norīkot probācijas klientu veikt piespiedu darbu atbilstoši savām prasmēm un ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu. Īpaši piespiedu darba norīkošanā tiks izvērtēti tie probācijas klienti, kuri veikuši noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesību jomu, tiks noteikts darba laika ilgums vienā dienā un nedēļā, ņemot vērā to, vai probācijas klients strādā, vai mācās.

Pieņemot noteikumus, tiks panākta kvalitatīvāka piespiedu darba izpildes organizēšana, kā arī nodrošināta vienota piespiedu darba izpildes organizēšanas sistēma visā Latvijā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā

9.februārī Ministru kabinets akceptēja grozījumus Krimināllikumā (KL), kuri paredz veikt izmaiņas vairākos KL pantos, mainot atsevišķas sodu sankcijas, gan papildinot un precizējot likumā noteiktos noziedzīgu nodarījumu formulējumus. Vienlaikus Ministru kabinetā tika akceptēti grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL) un vairākos citos normatīvajos aktos, lai KPL atteiktos no privātās apsūdzības institūta, tādējādi efektīvāk aizsargājot noziedzīgos nodarījumos cietušo tiesības. 

Saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem KL plānots izteikt jaunā redakcijā KL 94. un 95.pantu, lai tos pilnībā saskaņotu ar likumu “Par valsts noslēpumu”. KL 94.pants paredzēs atbildību par apzinātu valsts noslēpuma izpaušanu, ja to ir izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, turklāt šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju. Minētās normas sankcija ir samazināta no astoņiem gadiem brīvības atņemšanas līdz pieciem gadiem. Soda sankcija samazināta, lai varētu par nodarījumu piemērot arī alternatīvos sodus, jo šādas sankcijas būtu efektīvākas nekā brīvības atņemšana. Savukārt KL 95.pants paredzēs atbildību par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, ja to izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, un kā kvalificējoša pazīme tiks paredzēts būtisks kaitējums. Minētās normas sankcija ir samazināta no trim gadiem brīvības atņemšanas līdz diviem gadiem, turklāt sankcija ir papildināta ar vairākiem alternatīvajiem sodiem, piemēram, arests, piespiedu darbs, kā arī sankcija tiek papildināta ar papildsodu – tiesību ierobežošana uz noteiktu profesionālu vai cita veida nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu.

Lai Latvijas normatīvajos aktos ieviestu 2008.gada 19.novembrī pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību, tiks veiktas izmaiņas un arī papildināta KL sadaļa, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret vidi.

Kā norādīts KL grozījumu likumprojekta anotācijā, saskaņā ar šā gada sākumā apstiprināto Kriminālsodu politikas koncepciju KL nav jāparedz atbildība par nodarījumiem, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedriskajām interesēm. Šādi nodarījumi ir jādekriminalizē, paredzot par tiem tikai administratīvo atbildību. Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā tika secināts, ka minētie noziedzīgie nodarījumi pēc sava rakstura nav tik bīstami, lai par tiem paredzētu kriminālatbildību. Proti, plānots izslēgt no likuma kriminālatbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos un par maksātnespējas procesa noteikumu apzinātu pārkāpšanu, ja to izdarījis kreditors vai cita ieinteresētā persona. Atbildība par šādiem pārkāpumiem tiks paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Savukārt kriminālatbildība joprojām tiks paredzēta par juridiskās personas maksātnespējas procesa subjekta novešanu līdz maksātnespējai nolaidības dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām citas personas tiesībām un interesēm, kā arī par tāda maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas, ja pieteikuma dēļ var tikt pasludināts vai tika pasludināts maksātnespējas process.

Tiek precizēti KL panti, kas nosaka atbildību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Kā arī, balstoties uz prof. V.Liholajas zinātniski pētnieciskā rakstura darbu “Pētījums par atsevišķu Krimināllikuma pantu piemērošanas problēmām (noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību)”, ir precizēts KL 257., 258. un 260.pants.

KL tiks veiktas arī citas izmaiņas, lai precizētu un sakārtotu likuma normas atbilstoši speciālistu diskusijās konstatētajam. Kā jau minēts, normatīvo aktu saskaņošanai tiks veiktas izmaiņas arī likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, Ārstniecības likumā, Kriminālprocesa likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Izmaiņas šajos likumos 9.februārī tāpat tika akceptētas valdībā.

Grozījumi likumos izstrādāti Tieslietu ministrijas pastāvīgajās KL un KPL grozījumu izstrādes darba grupās, kurā piedalās Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, advokatūras, Latvijas Universitātes, Tiesībsarga biroja, Saeimas Juridiskā biroja un citu iesaistīto institūciju pārstāvji. Likumprojektu izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centra tiesu medicīnas ekspertiem, Drošības policiju, Satversmes aizsardzības biroja un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta ekspertiem, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes un valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” ekspertiem.

Izstrādātie grozījumi stāsies spēkā 2011.gada 1.janvārī. Grozījumi normatīvajos aktos vēl jāpieņem Saeimā.

TM: Par papildinājumiem jaunajā Maksātnespējas likumā

Ministru kabinets 9.februārī atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumus un papildinājumus jaunajam Maksātnespējas likumam, kura projektu pašlaik izskata Saeima.

Kā norāda TM speciālisti, likuma projektu pašlaik izskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kurai tad arī tiks iesniegti minētie priekšlikumi.

Priekšlikumu izstrādes gaitā ir notikušas konsultācijas ar Finanšu ministriju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, Latvijas Komercbanku asociāciju, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un Latvijas Kredītņēmēju apvienību. Priekšlikumi paredz precizēt likumprojektā ietverto regulējumu attiecībā uz ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu, tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Tā, piemēram, tiek apsvērta iespēja mazināt nodokļu administrācijas lomu tiesiskās aizsardzības procesā, paredzot, ka nodokļu prasījumi būtu pakļaujami tādai pašai kārtībai kā nenodrošināto kreditoru prasījumi. Šis jautājums vēl tiks diskutēts ar Finanšu ministriju, lai nonāktu pie vienota risinājuma.

Tāpat paredzēts nodrošināt mazākuma kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesā tikt uzklausītiem gadījumos, kad tiesiskās aizsardzības plāns nepamatoti aizskars viņu intereses. Priekšlikums paredz kreditoru iebildumu iesniegšanas procedūru tiesiskās aizsardzības procesā.

Kā norāda speciālisti, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas gaitā kreditoram rakstveida iebildumi būs jāiesniedz parādniekam piecu dienu laikā pēc tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saņemšanas. Šāds regulējums nodrošinās, ka kreditoru iebildumi tiks izskatīti un izvērtēti plāna saskaņošanas stadijā un būs iespējams laikus to precizēt. Lai nodrošinātu plāna likumības pārbaudi, parādnieks paziņos par vērā neņemtajiem iebildumiem administratoram, ja starp parādnieku un kreditoriem būs panākta vienošanās par administratora kandidātu.

TM speciālisti piedāvā noteikt diferencētus kritērijus juridiskās personas maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai atkarībā no subjekta veida. Priekšlikums paaugstina kritērijus maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai pret SIA un akciju sabiedrību. Līdzšinējo nenokārtoto parādsaistību, kuras pārsniedz 1500 latus, vietā paredzēts, ka juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu varēs iesniegt, ja parādsaistību pamatsumma pārsniegs 3000 latus. Pārējiem subjektiem nenokārtoto parādsaistību apmērs pieteikuma iesniegšanai nepārsniegs 1500 latus. Priekšlikums izstrādāts, ievērojot kapitālsabiedrību apgrozības apmērus salīdzinājumā ar citām juridiskajām personām, un neļaus esošajā valsts ekonomiskajā situācijā maksātnespējas pieteikumu izmantot kā parādu piedzīšanas instrumentu.

Savukārt attiecībā uz fiziskas personas maksātnespēju likumā tiek piedāvāts izslēgt iespēju kreditoram iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu gadījumos, kad trīs mēnešu laikā nav bijis iespējams izpildīt izpildu dokumentu par parāda piedziņu no parādnieka vai arī sakarā ar pierādāmiem apstākļiem izpildu dokumenta pilnīga izpilde nebūs iespējama, jo parādniekam nav mantas, uz kuru varētu vērst piedziņu. Kā norāda priekšlikumu autori, ievērojot šābrīža ekonomisko situāciju valstī, pastāv iespēja, ka fiziskās personas maksātnespējas pieteikumu var izmantot ļaunprātīgi, tādēļ šādas situācijas pēc iespējas jānovērš.

Likuma projektā tiks iekļauts arī piedāvājums fiziskās personas saistību dzēšanai noteikt piecu gadu periodu, neparedzot obligāti sedzamo daļu no kopējām fiziskās personas saistībām.

Pašlaik likuma projekts paredz, ka saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu administrators nosaka, ņemot vērā paredzamos fiziskās personas ienākumus saistību dzēšanas procesā. Piemēram, ja saskaņā ar administratora vērtējumu saistību dzēšanas procesā fiziskās personas ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20% no kopējām fiziskās personas saistībām, saistību dzēšanas plāna termiņš ir pieci gadi no saistību dzēšanas procesa pasludināšanas dienas, taču administrators var noteikt arī lielāku dzēšamo saistību daļu.

Kopumā TM speciālisti izstrādājuši vairāk nekā 40 priekšlikumus likumprojekta precizēšanai un papildināšanai. Valdība 9.februārī uzdeva TM minētos priekšlikumus iesniegt Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par jaunu kārtību dzērienu primārā iepakojuma apsaimniekošanai

9.februārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā savācams un apsaimniekojams dzērienu primārais iepakojums, kuram nepiemēro depozīta sistēmu un kuru pieņem tirdzniecības vietā vai speciāli izveidotā dzērienu iepakojuma pieņemšanas punktā, un prasības komersantiem, kuri veic šāda iepakojuma pieņemšanu”.

Noteikumu projekts paredz, ka apsaimniekotājs pieņem iepakojumu tirdzniecības vietā, ja dzērienu iepakojuma pieņemšanas punkts iekārtots atbilstoši higiēnas un būvniecības prasībām, vai speciāli izveidotā dzērienu iepakojuma pieņemšanas punktā.

Noteikumu projekts nosaka, ka apsaimniekotājs pieņem gan nebojātu, gan bojātu dzērienu iepakojumu – bojāto ievieto atkritumu savākšanas konteinerā, savukārt nebojāto dzērienu iepakojumu, kuru ražotājs atkārtoti izmanto paredzētajam mērķim, uzglabā tam īpaši paredzētā vietā. Pieņemto iepakojumu apsaimniekotājs uzskaita un reģistrē.

Apsaimniekotājs nodrošina arī pieņemtā dzērienu iepakojuma transportēšanu uz attiecīgā iepakojuma pārstrādes objektu, šķirošanas vai uzglabāšanas vietu vai uz dzērienu ražošanas vietu, ja dzērienu iepakojumu atkārtoti izmanto.

Apsaimniekotājam Valsts vides dienestā jāsaņem atkritumu savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļauja.

Apsaimniekotājs par pieņemto dzērienu iepakojumu var maksāt atlīdzību personai, kura nodod dzērienu iepakojumu.

VidM: Par augstu vides aizsardzības līmeni

slēgtajās izgāztuvēs

9.februārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.474 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi””.

Šobrīd Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi nosaka, ka, veicot poligona, tā daļas vai izgāztuves rekultivāciju, izgāztuves sānu nogāzes nedrīkst būt stāvākas kā 1 : 3 (augstums pret platumu). Noteikumu projekts paredz noteikt, ka, veidojot izgāztuves sānu nogāzes, izmanto tehniskos paņēmienus un materiālus, kas novērš iespējamus grunts noslīdējumus un grunts kustības.

Minētā grozījuma mērķis ir nodrošināt tehniskās prasības visu izgāztuvju slēgšanai, paplašinot izgāztuvju slēgšanā izmantojamo tehnisko paņēmienu un materiālu loku, nodrošinot pietiekami augstu vides aizsardzības līmeni slēgtajās izgāztuvēs.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par atbalstu uzņēmumu radīšanai un attīstībai

Valdība 9.janvārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)””.

Lai samazinātu administratīvo slogu un būtiski atvieglotu atbalsta saņemšanas kārtību, noteikumos atcelta prasība par līguma slēgšanu atbalsta saņemšanai. Turpmāk atbalsta pretendentam nebūs jāierodas Lauku atbalsta dienestā (LAD), lai noslēgtu līgumu par atbalsta saņemšanu, bet tas uzreiz pēc LAD lēmuma par projekta apstiprināšanu spēkā stāšanās varēs sākt projekta īstenošanu.

Izvērtējot tirgus situāciju un ekonomikas attīstību Latvijā, papildināts to nozaru saraksts, kurās konkrēto pasākumu atļauts īstenot, piemēram, sarakstam pievienota pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana un citas nozares.

Noteikumos arī palielināta vienam atbalsta pretendentam paredzētā kopējā attiecināmo izmaksu summa jaunu mikrouzņēmumu radīšanai (no Ls 35 000  uz 100 000 eiro) un esošo uzņēmumu attīstībai (no Ls 70 000  uz 200 000 eiro).

Tāpat noteikumos izdarīti redakcionāli grozījumi, kas attiecas uz atbalsta saņemšanas nosacījumiem, attiecināmo izmaksu kategorijām, iesniedzamajiem dokumentiem un atsaucēm uz citiem tiesību aktiem.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par aitas gaļas un jēra gaļas marķēšanu

Valdība 9.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par aitu gaļas marķēšanu”. Noteikumi paredz, ka turpmāk kautuvēm būs jāidentificē visas aitas pēc tirdzniecības nosaukuma, izdarot atzīmi uz liemeņa ar norādi “jēra gaļa”, tādējādi identificējot jērus (aitas, kuru vecums kaušanas brīdī nepārsniedz 12 mēnešus) un “aitas gaļa”, tā identificējot pārējās aitas, kuras kaušanas brīdī sasniegušas 12 un vairāk mēnešu vecumu.

Šāda identifikācija aitas gaļas marķējumā būs jāsaglabā visos pārtikas aprites posmos un jānorāda marķējumā, lai galapatērētājam būtu pieejama informācija par dzīvnieka vecumu, no kura iegūta gaļa, un līdz ar to arī gaļas kvalitātes un garšas īpašībām, kā arī novērstu pircēju maldināšanu.

Prasības attiecas uz Latvijā audzētu un nokautu aitu gaļas izplatīšanu Latvijas iekšējā tirgū.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa