Latvijas Zinātņu akadēmija: Par LZA 2010.gada Lielās medaļas laureātiem

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa (kopš 1992) ir augstākais apbalvojums, ko akadēmija ik gadu piešķir diviem zinātniekiem (Latvijas un ārvalstu) par izciliem radošiem sasniegumiem. Šī balva zinātnieku vidē tiek īpaši augstu vērtēta.

LZA Senāts 2010.gada 9.februāra sēdē nolēma:

• Piešķirt LZA Lielo medaļu akadēmiķim Mārcim Auziņam (Latvijas Universitāte) par izcilu ieguldījumu koherento procesu izpētē atomu un molekulu fizikā.

Mārcis Auziņš dzimis 1956.gada 11.janvārī Rīgā. Beidzis LU 1979.gadā, Dr.habil. phys., LZA īstenais loceklis (1998). Kopš 1975.gada strādā LU Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļā: Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs, profesors. Turpinājis pēcdoktora studijas Pekinas universitātē, Ķīnā, un Rietumu Ontario universitātē, Kanādā (1986–1988). LU rektors (2007).

Zinātniskās intereses: atomu un molekulu fizika, atomu un mazo molekulu lāzeru spektroskopija.

Latvijas Universitātē tiek lasīti astoņi studiju kursi. Paralēli darbam LU M.Auziņš strādājis par viesprofesoru dažādās universitātēs: Saseksas (Lielbritānija, 1996), Oklahomas (ASV, 1998), Kalifornijas (Berklijā, ASV, 2003, 2005, 2007), bijis viespētnieks Bīlefeldes universitātē (Vācija, 1996–1997). M.Auziņa zinātniskajā vadībā aizstāvēti trīs doktora darbi, tiek gatavoti vēl trīs. Ar viņa ierosmi un aktīvu darbību izveidots LU Lāzeru centrs, kuram ir vislielākie lāzeru resursi Latvijā. No 25 centra darbiniekiem 17 ir studējošie un jaunie zinātnieki. Realizēts modelis, ka fundamentālos pētījumus veic studenti profesoru vadībā, tādējādi izglītojot jaunus, tehniski zinošus speciālistus.

M.Auziņš aktīvi piedalās Latvijas Zinātnes padomes (LZP), citu Latvijas, kā arī starptautisku pētījumu projektu vadībā un īstenošanā. Profesors ir LZP Zinātnes starptautiskās koordinācijas komisijas priekšsēdētājs; LZP ekspertu komisijas fizikā, matemātikā un ķīmijā loceklis.

Akadēmiķis veic lielu darbu zinātnisko/akadēmisko un koleģiālo institūciju vadībā un darbībā: LU Fizikas profesoru padomes priekšsēdētājs, LZP loceklis, LZA Senāta loceklis, LU Senāta loceklis, Fizikas, astronomijas un mehānikas doktora studiju programmas direktors, Promocijas padomes loceklis, LR Stratēģiskās analīzes komisijas loceklis, Fizikas biedrības izpildkomitejas loceklis, Amerikas Fizikas biedrības un Apvienotās Karalistes Fizikas institūta biedrs.

M.Auziņš ir žurnāla “Central European Journal of Physics” redaktors un žurnāla “Terra” redkolēģijas loceklis.

Viņš ir vairāk nekā 100 zinātnisko publikāciju autors recenzējamos starptautiskos žurnālos un referējis vairāk nekā 140 konferencēs. Viņa darbu skaitā ir vairāki populārzinātniski un publicistiski raksti. Sarakstījis monogrāfiju “Optical Polarization of Molecules”, sagatavošanā otra monogrāfija “Optically Polarized Atoms: Understanding Light Atom Interaction”.

• Piešķirt LZA Lielo medaļu akadēmiķim Kurtam Švarcam (Vācija–Latvija) par izciliem darbiem un praktiskiem risinājumiem radiācijas fizikā un hologrāfijā.

Kurts Švarcs dzimis 1930.gada 27.aprīlī Rīgā. Beidzis LU Fizikas un matemātikas fakultāti (1954). Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1960), Fizikas un matemātikas zinātņu doktors (1970). Dr.habil.phys. (1992), LZA korespondētājloceklis (1971), LZA īstenais loceklis (1990).

Strādājis Latvijas Universitātē (1957–1961 – pasniedzējs), trīsdesmit gadus (1961–1992) – LZA Fizikas institūtā: no 1962.gada – laboratorijas vadītājs, 1962.–1979.gadā – direktora vietnieks zinātniskajā darbā, Salaspils Atomreaktora zinātniskais vadītājs. Kopš 1992.gada strādā Vācijā: 1992.–1994.gadā – Heidelbergas universitātes Fizikas institūtā kā viesprofesors, no 1994.gada – vecākais līdzstrādnieks Darmštates Smago jonu pētījumu institūta (Gesellschaft fur Schwerionenforschung – GSI) Materialzinātņu departamentā.

Kurta Švarca zinātniskās intereses un darbība ir saistīta ar jonu kristālu luminescenci, radiācijas defektiem jonu kristālos, termoluminescento dozimetriju, optiskajiem un hologrāfiskajiem ieraksta procesiem un materiāliem, ātro jonu inducētajiem radiācijas procesiem dielektriskajos materiālos. Kopā ar kolēģiem sasniegtie zinātniskie rezultāti ir izmantoti tādos praktiskos pielietojumos kā termoluminescentā dozimetrija (sadarbība ar doc. J.Nemiro, Dr. D.Gubatovu un Dr. V.Gotlību), ar lāzeru izmantošanu neiroķirurģijā (sadarbība ar Dr. Salviju Kadišu, kura pašlaik dzīvo ASV).

K.Švarcam ir vairāk nekā 200 publikāciju, tajā skaitā 20 pēc 1997.gada. Akadēmiķis izveidojis cietvielu radiācijas fizikas zinātnisko skolu Latvijā. Viņš ir ap 40 zinātņu doktoru promociju darbu vadītājs. LPSR Valsts prēmijas (1977), LZA M.Keldiša prēmijas (1988), LZA un A/s RD ALFA Gada balvas (2000) laureāts.

LZA Zinātniskais sekretariāts