Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Kampars

Uz jaut. nr.189/J9 – dok. nr.5502

Par uzņēmējdarbības attīstību Latgalē

Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) ir iepazinusies ar Saeimas politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” deputātu jautājumu par uzņēmējdarbības attīstību Latgalē.

Informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumu Nr.165 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.2.2. aktivitāti “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība”” (turpmāk – MK noteikumi Nr.165) 5.punktu Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (turpmāk –BEMVA) kā sadarbības iestāde nodrošina 3.5.2.2. aktivitātes īstenošanu.

Saskaņā ar Eiropas Savienības; struktūrfondu vadības likuma (turpmāk – Vadības likums) 1.panta sesto daļu katru projekta iesniegumu sadarbības iestādē vērtē atbilstoši vērtēšanas kritērijiem un pieņem lēmumu par to apstiprināšanu vai noraidīšanu. Savukārt saskaņā ar Vadības likuma 19.panta otro daļu lēmumu par projekta iesniegumu apstiprināšanu pieņem, ja tas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, BEM VA, izvērtējot SIA “BioEnRez” projekta iesnieguma “Biogāzes koģenerācijas elektrostacijas izveide Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā” atbilstību vērtēšanas kritērijiem, konstatēja, ka tas neatbilst neprecizējamajiem atbilstības kritērijiem, un pieņēma lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

EM, izskatot SIA “BioEnRez” iesniegto apstrīdēšanas iesniegumu, ir secinājusi, ka BEMVA ir tiesiski piemērojusi tiesību normas, tādējādi izvērtējusi projekta iesnieguma atbilstību koģenerācijas stacijas jēdziena būtībai – koģenerācijas stacijā nodrošināt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu lietderīgai izmantošanai.

Bez tam atbilstoši Vadības likuma 6.pantam starp Eiropas Savienības projektu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga sacensība par projekta iesniegumu apstiprināšanu un Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.pantu iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. EM 2009.gada 30.novembrī ir saņēmusi SIA “BioEnRez” apstrīdēšanas iesniegumu, savukārt lēmums par BEMVA 2009.gada 13.novembra lēmumu Nr.9-09/1208 ir pieņemts 2009.gada 30.decembrī. Līdz ar to nav pamatoti argumenti, ka EM nav ievērojusi administratīvā akta izdošanas termiņu.

Informējam, ka EM pārziņā ir 22 aktivitātes Eiropas Savienības fondu par pieejamo finansējumu 582,4 milj. latu apmērā. Līdz 2010.gada janvāra beigām, sniedzot komercdarbības atbalstu, atskaitot finanšu instrumentus, ir noslēgti 778 līgumi par projektu īstenošanu 66,2 milj. latu apmērā. Pašlaik notiek 476 projektu iesniegumu (par finansējumu 188,9 milj. latu apmērā) vērtēšana. Kopā 2010.gadā būs pieejams 429,9 milj. latu liels atbalsts no ES fondu līdzekļiem 16 EM pārziņā esošajās aktivitātēs.

Norādām, ka EM pārziņā esošajās ES fondu aktivitātēs, kas paredzētas apmācībām, uzņēmējdarbības veicināšanai, inovācijām, energoefektivitātes paaugstināšanai un tūrismam, viens no projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem ir projekta īstenošanas vietas (pašvaldības) teritorijas attīstības indekss. Minētais kritērijs veicina līdzsvarotu reģionālo attīstību, piešķirot papildu punktus projektu iesniegumiem, kuru īstenošanas vieta ir teritorija ar zemāku attīstības indeksu.

Papildus informējam, ka EM pārziņā ir 2.3.2.l. aktivitāte “Biznesa inkubatori”, kuras mērķis ir veicināt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos, nodrošinot tos ar komercdarbībai nepieciešamo vidi un konsultatīvajiem pakalpojumiem. Šīs aktivitātes ietvaros tiek atbalstīti divi biznesa inkubatori katrā Latvijas reģionā. Šobrīd valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” ir noslēgusi līgumu ar biedrību “Latgales aparātbūves un tehnoloģiskais centrs”, kas ir izveidojis biznesa inkubatoru Rēzeknē, Balvos un Ludzā, kas sniegs atbalstu komersantiem 1,9 milj. latu apmērā līdz 2014.gada 31.decembrim, un par vēl viena biznesa inkubatora atbalstīšanu notiek piedāvājumu izvērtēšana.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības vides pilnveidi un administratīvo šķēršļu novēršanu uzņēmējdarbībā, EM katru gadu izstrādā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu (turpmāk – Pasākumu plāns). 2009.gada Pasākumu plāna ietvaros realizēta virkne pasākumu nodokļu administrēšanas uzlabošanai – atvieglota uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) avansa maksāšanas kārtība, atcelta prasība lietot pavadzīmes ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtu numuru lietošanu nodokļu aprēķināšanai un uzskaitei. Noteikts, ka valsts tiešās pārvaldes iestādēm, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz pakalpojumus un iekasē valsts budžeta maksājumus, jāpieņem no fiziskām un juridiskām personām ar kredītiestāžu internetbanku starpniecību veikto maksājumu izdrukas kā maksājumu apliecinošs dokuments, tādējādi atsakoties no internetbanku maksājumu uzdevumu apstiprināšanas. Pasākumu plāna 2010.gadam projekta ietvaros paredzēts realizēt pasākumus, kas vērsti uz uzņēmumu reģistrēšanas izmaksu samazināšanu un uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas sistēmas izveidi.

2009.gada 31.oktobrī tika apstiprināta Koncepcija par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, kas paredz samazināt komercdarbības uzsākšanas izmaksas, ieviest mikrouzņēmumiem draudzīgu nodokļu politiku, panākt, ka mikrouzņēmumi spēj kārtot grāmatvedību patstāvīgi. Koncepcijas ietvaros jau ir realizēta virkne pasākumu – no 2010.gada 1.janvāra mazajiem nodokļu maksātājiem ir pagarināts PVN taksācijas periods un ieviests “kases princips”, ieviesta patentmaksa fiziskām personām, samazinātas valsts nodevas par reģistrāciju Komercreģistrā. Patlaban notiek aktīvs darbs pie likumprojekta par Fiksēto nodokli mikrouzņēmumiem, kas apvienos uzņēmumu ienākuma nodokli, iedzīvotāju ienākumu nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, tādējādi mikrouzņēmumam būs iespēja veikt vienotu fiksētu maksājumu no mikrouzņēmuma gada neto apgrozījuma.

Papildus atzīmējam, ka tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā un saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu Latgales reģionā ir saņēmušas 15 biogāzes elektrostacijas un 11 biomasas elektrostacijas.

EM aicina Jūs iesniegt priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstībai, uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanai un biogāzes izmantošanas paplašināšanai. EM piedāvā tikties, lai pārrunātu ministrijas mērķus un rīcības virzienus.

Ekonomikas ministrs A.Kampars

Rīgā 2010.gada 3.februārī

Ministre T.Koķe

Uz jaut. nr.190/J9 – dok. nr.5501

Par privātskolu dotēšanu

Ievērojot Saeimas kārtības ruļļa 121.panta pirmās daļas l.punktu, sniedzu atbildi uz Jūsu jautājumu (reģ.nr.190/J9) par privātskolu dotēšanu un informēju, ka saskaņā ar 2009.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1616 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai” (turpmāk – noteikumi) 8.punktu ministrija pēc vienotiem principiem aprēķina mērķdotāciju pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas pedagogu un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, ievērojot

1) normētā skolēnu un bērnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi (novados – 8, pilsētās – 10,2);

2) minimālo pedagoga mēneša darba algas likmi pedagogam ar 10 gadu darba stāžu mācību stundu plāna nodrošināšanai (255 lati);

3) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

4) attiecīgajam gadam apstiprināto finansējumu.

Jūsu vēstulē minētais finansējums uz vienu skolēnu (460 vai 650 lati) netiek pielietots aprēķinos. Šie skaitļi parādījušies publiskajā telpā, visu mērķdotāciju sadalot uz skolēnu skaitu, neievērojot ne izglītības pakāpi, ne izglītības programmas koeficientu.

Šogad privātskolās pamatizglītības programmās mācās 1687 skolēni, kam aprēķinos tiek pielietots izglītības pakāpes koeficients 1, un tikai 540 skolēnu vidējās izglītības programmās, kam tiek pielietots izglītības pakāpes koeficients 1,25. Pašvaldību izglītības iestādes īsteno vēl arī daudzas citas izglītības programmas, kurām paredzēts lielāks finansējums, piemēram, papildu finansējumu saņem valsts ģimnāzijas par tām noteikto metodisko darbu.

Kā Jūs pamatoti norādāt savā vēstulē, 2009.gada vasarā pašvaldības ir ieguldījušas nopietnu darbu skolu tīkla attīstībā – gan slēdzot, gan reorganizējot izglītības iestādes, kā arī palielinot klašu piepildījumu, tādēļ šobrīd daudzās pašvaldību skolās ir radīta iespēja paaugstināt pedagogu darba samaksu par vienu darba likmi. Skolās ar mazu skolēnu skaitu, arī pašvaldībās pedagogi saņem normatīvajos aktos noteikto minimālo samaksu par vienu darba likmi. Vēršu Jūsu uzmanību uz to, ka skolēnu skaits privātajās skolās ir neliels, pat astoņi vai divpadsmit skolēni visā skolā.

Jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa ieviešana ir sarežģīts uzdevums, ne visās jomās uzreiz vienlīdz labi izdodas iedzīvināt jaunos finansēšanas principus. Papildu grūtības rada sarežģītā un strauji mainīgā ekonomiskā situācija valstī. Tādēļ notiek nepārtraukta situācijas izvērtēšana.

Runājot par privātskolu finansēšanu nākotnē, informēju, ka ministrijā ir nodibināta darba grupa valsts sekretāra vietnieces nozares politikas jautājumos K.Vāgneres vadībā. Šajā darba grupā iekļauti ne tikai ministrijas, bet arī sociālo partneru, pašvaldību, nevalstisko organizāciju pārstāvji. Darba grupas uzdevums ir līdz šā gada 1.jūnijam sagatavot priekšlikumus noteikumu grozījumiem, lai pilnveidotu pedagogu darba samaksas modeli “nauda seko skolēnam”. Ministrijas speciālisti pašlaik meklē jaunus risinājumus privātskolu finansēšanā, diskutē par grozījumiem arī atbilstīgajos normatīvajos aktos, jo pozitīvā pieredze ar privāto pirmsskolas izglītības iestāžu finansēšanu caur pašvaldībām iespējams būtu jāpārņem arī privāto pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu finansēšanā. Tad katra pašvaldība saskaņā ar noteikumiem vienādi sadalīs finansējumu visām izglītības iestādēm neatkarīgi no dibinātāja. Ja privātskolas ministriju atbalstītu, šos jautājumus mēs varētu sakārtot līdz 2010./2011.mācību gada sākumam.

Ar cieņu,

izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

Rīgā 2010.gada 3.februārī

Ministrs U.Augulis

Uz jaut. nr.191/J9 – dok. nr.5503

Par gaidāmo pensiju sistēmas reformu

Labklājības ministrija, atbildot uz š.g. 28.janvāra deputātu jautājumu (reģistra Nr.191//J9), sniedz šādas atbildes.

1. Kādas konkrēti izmaiņas pensiju sistēmā tiek plānotas un kad varēs iepazīties ar gaidāmo izmaiņu saturu, plānu un ieviešanas grafiku?

Saskaņā ar 2009.gada 19.februāra MK rīkojumu Nr.123 “Par Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu” Labklājības ministrijai līdz 2010.gada 1.jūlijam ir jāizstrādā un jāiesniedz MK koncepcija par izmaiņām pensiju sistēmā, kas stājas spēkā ar 2011.gada 1.janvāri, lai nodrošinātu pensiju sistēmas trīs pamatnosacījumu ilgtspēju, ietverot visu speciālo pensiju režīmu revīziju, izmantojot starptautisko finanšu partneru atbalstu un ekspertīzi un sadarbojoties ar sociālajiem partneriem (plāna 56.punkts).

Labklājības ministrija jau ir uzsākusi darbu pie koncepcijas izstrādes un plāno to pabeigt līdz 2010.gada aprīļa beigām.

Koncepcijā būs ietverti pasākumi, lai nodrošinātu visu trīs līmeņu pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti, kur galvenie no tiem būs šādi:

– pensionēšanās vecuma paaugstināšana, t.sk., pensionēšanās vecuma pārskatīšana izdienas pensiju shēmās;

– ar sociālajām iemaksām nesegto pakalpojumu (pasākumi, kas tika ieviesti esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros) – piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām un vecāku pabalstu – izmaksas avota pārstrukturizēšanu uz pamatbudžetu, sākot no 2011.gada;

– piemaksas par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, piešķiršanas pārtraukšana jaunpiešķirtajām pensijām, sākot ar 2012.gada 1.janvāri.

2. Vai plānotās izmaiņas pensiju sistēmā paredz pensijas vecuma palielināšanu?

Kā viens no būtiskākajiem koncepcijā ietveramajiem jautājumiem ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana pakāpeniski, sākot no 2016.gada, ik gadu to paaugstinot par pusgadu un 2021.gadā sasniedzot 65 gadus, tādējādi ilgtermiņā mazinot sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodzi ar vecuma pensionāriem un radot pozitīvu ietekmi valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta finansiālajai ilgtspējai.

3. Vai plānotās izmaiņas pensiju sistēmā paredz, ka tiks pārskatītas piemaksas pie pensijām par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim?

Koncepcijā tiks ietverts jautājums par ar sociālajām iemaksām nesegto pakalpojumu (pasākumi, kas tika ieviesti esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros) – piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām un vecāku pabalstu – izmaksas avota pārstrukturizēšanu uz pamatbudžetu, sākot no 2011.gada, kā arī jautājums par piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām piešķiršanas pārtraukšana jaunpiešķirtajām pensijām, sākot ar 2012.gada 1.janvāri.

Koncepcijā netiks risināts jautājums par piemaksu apmēru, kas šobrīd ir noteikts likuma “Par valsts pensijām” Pār­ejas noteikumu 41.punktā, ka Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas no 2009.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.decembrim nedrīkst būt mazāka par 0,70 latiem.

4. Vai plānotās izmaiņas pensiju sistēmā paredz izmaiņas pensiju 2.līmenī?

Būtiskas izmaiņas, samazinot iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā (jeb 2.līmenī), jau bija veiktas atbilstoši 2009.gada 23.aprīļa grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, un līdz ar to turpmākas izmaiņas nav paredzētas.

Saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā ir noteikta: 2010.gadā – 2%, 2011.gadā – 4% un, sākot ar 2012.gadu, – 6%.

5. Vai arī turpmāk tiek plānots, aprēķinot vecuma pensijas, ņemt vērā darba un tam pielīdzinātos periodus, kas ir uzkrāti pirms 1991.gada 1.janvāra, kā arī novērst nepilsoņu un Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku diskrimināciju šajā jomā?

Saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1.punktu līdz 1990.gada 31.decembrim Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzina Latvijas teritorijā un bijušajā PSRS teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus. Ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem apdrošināšanas stāžam pielīdzina Latvijas teritorijā uzkrāto darba un tam pielīdzinātos periodus, kā arī atsevišķus darbam pielīdzinātos periodus bijušās PSRS teritorijā (piemēram, mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, obligātais aktīvais militārais dienests).

Lai izpildītu 2009.gada 18.februāra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā “Andrejeva pret Latviju”, Labklājības ministrija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (pieņemts Saeimā 1.lasījumā), kas paredz vienādu pieeju LR pilsoņiem un personām, kurām nav Latvijas pilsonības, apdrošināšanas stāža noteikšanā, ieskaitot līdz 1990.gada 3l.decembrim Latvijas teritorijā uzkrātos darba un tam pielīdzinātos periodus, kā arī atsevišķus darbam pielīdzinātos periodus bijušās PSRS teritorijā, tai skaitā aktīvā militārā dienesta ieskaitīšanai personas apdrošināšanas stāžā.

6. Ja nekas vēl netiek plānots, vai Jūs neuzskatāt, ka četru mēnešu termiņš ir stipri par īsu, lai pienācīgi sagatavotu, izdiskutētu un sagatavotu atbilstošus likumdošanas priekšlikumus par tādu sociāli jutīgu jautājumu kā izmaiņas pensiju sistēmā?

Valsts ekonomiska krīze un iepriekšējo gadu dāsnie lēmumi attiecībā uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem nopietni apdraud valsts sociālās apdrošināšanas budžeta iespējas jau tuvākajos gados, līdz ar to koncepcijas izstrāde ir viens no Labklājības ministrijas prioritārajiem darbiem.

Labklājības ministrija jau ir uzsākusi darbu pie koncepcijas izstrādes un tā tiks sagatavota MK noteiktajā termiņā.

Ar cieņu,

labklājības ministrs U.Augulis

Rīgā 2010.gada 3.februārī

Ministrs M.Riekstiņš

Uz jaut. Nr.192/J9 – dok. nr.5463A

Par kristīgo vērtību aizsardzību

Atbildot uz LR Saeimas deputātu steidzamu jautājumu, vēlos informēt, ka 2009.gada 3.novembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – Tiesa) palāta pasludināja spriedumu lietā “Lautsi pret Itāliju”, kurā vienbalsīgi atzina Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1.protokola 2.panta (tiesības uz izglītību), skatot kopā ar Konvencijas 9.pantu (domas, reliģijas un apziņas brīvība), pārkāpumu. Tiesas palātas sastāvā, kas iztiesāja lietu, tika iekļauti tiesneši no Beļģijas, Portugāles, Itālijas, Lietuvas, Serbijas, Ungārijas un Turcijas. Minētajā lietā iesniedzēja sūdzējās, ka krucifiksa izstādīšana valsts skolā, kuru apmeklēja viņas bērni, veidoja iejaukšanos viņas un viņu bērnu tiesībās uz izglītību un ka šāda iejaukšanās nav savienojama ar valsts pienākumu nodrošināt izglītību un apmācību saskaņā ar viņas reliģiskajiem un filozofiskajiem uzskatiem.

Tiesa savā spriedumā atzīmēja, ka krucifiksa simbolam ir vairākas nozīmes, taču dominējošā ir reliģiskā nozīme. Tāpat Tiesa norādīja uz valsts pienākumu atturēties pat no netiešas ticības uzspiešanas vietās, kur indivīdi ir atkarīgi no valsts vai kurās atrodas īpaši neaizsargāti indivīdi. Bērnu skološana ir īpaši jutīgs jautājums, jo šajā gadījumā runa ir par prātiem, kuriem trūkst kritikas spējas, kas ļautu distancēties no vēstījuma, kas balstīts uz netieši norādītu valsts izvēli reliģiskos jautājumos. Dažāda vecuma skolēni krucifiksa klātbūtni mācību telpās var interpretēt kā reliģisko simbolu un var uztvert, ka mācās kādā konkrētā reliģiskā vidē. Tas var iedvesmot vienus skolēnus, kuriem ir kāda reliģiska pārliecība, vienlaicīgi var emocionāli aizskart citai reliģijai piederošus skolēnus vai arī skolēnus bez kādas reliģiskās pārliecības. Šis aspekts īpaši aizskar minoritāšu skolēnus. Negatīvā brīvība (brīvība nepiederēt kādai reliģiskai grupai vai pārliecībai) neaprobežojas tikai ar reliģisko rituālu vai norādījumu neesamību. Tā aptver simbolu, kas konkrēti vai vispārīgi vēsta ticību, reliģiju vai ateismu. Šai negatīvajai brīvībai pienākas īpaša aizsardzība, ja valsts norāda uz kādu konkrētu ticību un ja indivīds atrodas tādā situācijā, no kuras viņš nevar izvairīties vai arī šāda izvairīšanās pūļu un izmaksu ziņā nav samērīga. Izglītības jomā, cienot vienu vecāku ticību, jāciena arī citu vecāku ticība. Valsts izglītības iestādēs, kurās apmeklējums ir obligāts neatkarīgi no reliģijas, valstij jāievēro reliģiskā neitralitāte un jāveicina skolēnu kritiskā domāšana. Balstoties uz minētajiem apsvērumiem, Tiesa nespēja saskatīt, kā simbola, kas pamatoti attiecināms uz katolicismu, izstādīšana valsts izglītības iestādēs varētu kalpot plurālisma veicināšanai izglītībā, kas, savukārt ir nepieciešams Konvencijā ietvertā jēdziena “demokrātiskā sabiedrība” saglabāšanai. Tādējādi Tiesa secināja, ka Itālijā pastāvošā prakse, izstādot krucifiksus valsts skolās, veido tiesību uz izglītību, skatot to kopā ar apziņas un reliģijas brīvību, pārkāpumu, jo tā neatbilst valsts pienākumam varas īstenošanā, it īpaši izglītības nodrošināšanā, ievērot neitralitāti un vecāku tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu ticību un skolēnu tiesībām ticēt vai neticēt.

Jāatzīmē, ka Tiesa spriedumā pievērsa uzmanību faktam, ka Itālijas Konstitucionālā tiesa savā 2000.gada 20.novembra spriedumā atzina šos pašus principus kā no Itālijas konstitūcijas izrietošās pamatvērtības. Nevar atstāt bez ievērības arī faktu, ka 1989.gadā Itālijas Konstitucionālā tiesa atzina par antikonstitucionālu obligātu katoļu reliģijas mācību skolās. Savukārt ar 2000.gada 1.marta spriedumu Itālijas Augstākā tiesa atzina, ka krucifiksa izstādīšana vēlēšanu iecirkņos bija pretruna valsts atdalītības no baznīcas principam. Visbeidzot 2004.gada 15.decembrī Itālijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka tai trūkst kompetences izskatīt jautājumu par pienākumu izstādīt krucifiksu skolās, jo tas nebija noteikts ar likumu, bet ar likumpakļauto aktu.

Latvija ir informēta par Itālijas valdības lēmumu pārsūdzēt Tiesas spriedumu lietā “Lautsi pret Itāliju”, taču nav informācijas, vai un kad tas ticis darīts. Pašreiz Latvija ir to 42 Eiropas Padomes dalībvalstu vidū, kas nesaskata nepieciešamību iesaistīties lietā trešās puses statusā, jo minētais Tiesas spriedums neskar un neietekmē Latvijā pastāvošo kārtību.

Satversmes 99.pants aizsargā tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību un nosaka, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Minētais princips tiek stingri ievērots gan Latvijas likumos, gan arī valsts iestāžu praksē.

Piemēram, Latvijas lzglītības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. Izglītojamie pēc izvēles apgūst kristīgās ticības mācību vai ētiku vai arī kristīgās ticības mācību un ētiku vienlaikus. Šī likuma norma ne tikai ievēro baznīcas atdalītības no valsts principu, bet arī respektē faktu, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pieder pie kristīgās ticības. Tai pašā laikā Latvijas valsts vai pašvaldību izglītības iestāžu telpās netiek izstādīti jebkādi reliģiskie simboli, tādējādi neuzspiežot ateistiem vai citu ticību piekritējiem kādus reliģiskos uzskatus vai vērtības. Visbeidzot, ņemot vērā Reliģisko organizāciju likuma 7.¹ pantā noteikto, savos statūtos paredzēto reliģiskās darbības mērķu sasniegšanai, reģistrētās reliģiskās organizācijas var veidot svētdienu skolas, lai izglītotu attiecīgai koncesijai piederošos bērnus par tās mācību un vērtībām. Tādējādi Latvijā tiek nodrošināta reliģijas mācību daudzējādība.

Pastāvošais Latvijas regulējums un prakse jautājumā par reliģijas un apziņas brīvības nodrošināšanu izglītības procesā atbilst Konvencijas 9.pantam, kā to savā judikatūrā ir interpretējusi Tiesa.

Saskaņā ar iedibināto praksi Ministru kabineta sēdē tiek izlemts jautājums par Latvijas valdības iesaistīšanos kādā Tiesas lietā trešās puses statusā, jo tam ir nepieciešams specifisks pilnvarojums. Tas nozīmē, ka lietās, kur Latvijas valdība (kompetentās institūcijas) nesaskata nepieciešamību iesaistīties trešās puses statusā, jautājums izskatīšanai Ministru kabineta sēdē virzīts netiek.

Papildus informēju, ka nevarēšu š.g. 4.februārī ierasties Saeimā uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš plānotu tikšanos dēļ.

Cieņā, ārlietu ministrs M.Riekstiņš

Rīgā 2010.gada 3.februārī