Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2010. gada 4. februārī

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2010.gada 4.februārī pulksten 17.00:

1. Deputātu Dz.Jaundžeikara, A.Bērziņa, J.Dukšinska, A.Mackeviča un A.Baštika jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (jautājumu reģistra Nr.188/J9)

“Par slēgtā konkursa stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādei likumību” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā) (Steidzams)

2. Deputātu J.Urbanoviča, J.Tutina, A.Vidavska, V.Agešina, A.Klementjeva, I.Ribakova, M.Zemļinska, A.Golubova, S.Fjodorova un A.Holostova jautājums ekonomikas minis­tram Artim Kamparam (jautājumu reģistra Nr.189/J9)

“Par uzņēmējdarbības attīstību Latgalē” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

3. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, J.Sokolovska, V.Buzajeva un M.Mitrofanova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (jautājumu reģistra Nr.190/J9)

“Par privātskolu dotēšanu” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

4. Deputātu J.Plinera, V.Buhvalova, J.Sokolovska, V.Buzajeva un M.Mitrofanova jautājums labklājības ministram Uldim Augulim (jautājumu reģistra Nr.191/J9)

“Par gaidāmo pensiju sistēmas reformu” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā)

5. Deputātu A.Bērziņa, J.Dukšinska, I.Feldmanes, I.Šleseres un A.Baštika jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (jautājumu reģistra Nr.192/J9)

“Par kristīgo vērtību aizsardzību” 

(pilns jautājuma teksts pielikumā) (Steidzams)

 Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2010.gada 1.februārī

Pielikums

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 119.panta pirmo un trešo daļu iesniedzam iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei adresētu steidzamu jautājumu.

Plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra decembra beigās stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādei, uzstādīšanai un apkalpošanai izsludinājusi slēgto konkursu, tādējādi radot pamatu bažām par iespējamu likuma pārkāpumu.

Frakcijas LPP/LC deputātiem nav izprotami Iekšlietu ministrijas apsvērumi šāda slēgtā konkursa rīkošanai, tādejādi rīkojoties pretēji Valdības rīcības plāna Deklarācijas par V.Dombrovska vadītā MK iecerētās darbības īstenošanai 3.2.punktā noteiktajam: palielināt sabiedrības pieeju informācijai par valsts un pašvaldību iestādēs pieņemtajiem lēmumiem un veiktajām procedūrām jautājumos par finanšu līdzekļu un mantas izmantošanu.

Mūsuprāt, šāda slēgtā konkursa rīkošana šī brīža Latvijas ekonomiskajā situācijā un mēģinājums slēpt no sabiedrības konkursa pretendentus rada patiesas bažas par konkursa atbilstību likumdošanai, kā arī par konkursa komisijas darbības likumību. Pamatotas bažas arī izraisa slēgtā konkursa nolikumā minētie kandidātu atlases nosacījumi, kas ievērojami sašaurina iespējamo pretendentu skaitu un rada pamatu aizdomām par iespējamu kāda noteikta konkursa pretendenta interešu lobēšanu.

Šāda slēgtā konkursa rīkošana par nodokļu maksātāju naudu sabiedrībā raisa neizpratni un rada labvēlīgu augsni baumām, izdomājumiem un aizdomām par iespējamām nelikumībām.

Presē ir parādījusies arī informācija, ka fotoradaru konkursa nolikumā ir paredzēts, ka visas izmaksas par fotoradaru sistēmas ieviešanu, to uzstādīšanu un apkalpošanu segs konkursa uzvarētājs no saviem līdzekļiem, savukārt kā finansējuma avots fotoradaru iegādei līgumā minēts noteikts procents no iepriekšējā mēnesī valsts budžetā saņemto soda naudas maksājumu. Šobrīd neviens spēkā esošs normatīvs akts neparedz pilnvarojumu privātpersonai izmaksāt ienākumus no valsts budžetā iekasētās soda naudas par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu.

LPP/LC frakcijas deputāti uzskata par nepieņemamu to, ka Iekšlietu ministrija rīko iepirkuma konkursu par jaunu fotoradaru iegādi un uzstādīšanu laikā, kad Latvija pārdzīvo smagu ekonomisko krīzi un ir spiesta aizņemties naudu no starptautiskajiem aizdevējiem, bet sociālais atbalsts ģimenēm tiek dramatiski samazināts, palielinās bezdarbnieku skaits un palielinās no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju skaits.

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Kāds bija Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras pamatojums un lietderības apsvērumi šī brīža smagajā ekonomiskajā situācijā, pieņemot lēmumu rīkot slēgto, nevis atklāto konkursu stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādei, uzstādīšanai un apkalpošanai?

2) Cik lielus ienākumus valsts budžetā plānots iegūt pēc stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādes, uzstādīšanas un apkalpošanas?

3) Cik lielus izdevumus valsts budžetā radīs stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegāde, uzstādīšana un apkalpošana?

4) Kāds normatīvais akts atļauj privātpersonai izmaksāt ienākumus no valsts budžetā iekasētās soda naudas par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu?

5) Vai Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras decembra beigās izsludinātais konkurss atbilst Latvijas Republikas un Starptautiskā Valūtas fonda un citu starp­tautisko aizdevēju noslēgtiem dokumentiem?

Jautājums ir steidzams, jo 2010.gada 8.februārī beigsies termiņš pretendentu priekšlikumu iesniegšanai Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras izsludinātajā konkursā.

9.Saeimas deputāti: Dz.Jaundžeikars, A.Bērziņš, J.Dukšinskis, A.Mackevičs, A.Baštiks

Rīgā 2010.gada 27.janvārī

Pie Saeimas politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” deputātiem ir griezušies vairāki Latgales reģiona uzņēmēji, kuru sniegtā informācija liecina par to, ka Ekonomikas ministrijas darbība ne tikai bremzē uzņēmējdarbības attīstību Latgalē, bet pat liek nopietnus šķēršļus uzņēmējdarbības attīstībai.

Kā spilgts piemērs minētajam apgalvojumam ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BioEnRez” mēģinājumi uzsākt darbību zaļās enerģijas biznesā, lai nodrošinātu attīstības iespējas vietējiem lauksaimniekiem, apsaimniekotu Latgales zemes platības, kā arī piegādātu Rēzeknes pilsētai lētu siltumenerģiju. Tomēr sabiedrības ar ierobežotu atbildību “BioEnRez” piedalīšanās Ekonomikas ministrijas pakļautībā esošās Būvniecības un enerģētikas valsts mājokļu aģentūras rīkotajā konkursā, lai iegūtu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, kā arī izstrādātais biznesa plāns palika nerealizēts.

Neskatoties uz to, ka Ekonomikas ministrija publiski pauž atbalstu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un reģionu, tajā skaitā Latgales attīstībai, reālās darbības liecina par pretējo. Vērtējot konkrētā uzņēmēja projektu, netika ņemts vērā augstais punktu skaits (100 no iespējamiem 100) atbilstoši konkursa vērtēšanas kritērijiem, bet sarežģītas interpretācijas rezultātā tika izvēlēts kritērijs, kas kļuva par pamatu projekta noraidīšanai.

Cik zināms, konkursā ir uzvarējuši tikai tie uzņēmēji, kuri kā kurināmā veidu gatavojas izmantot šķeldu. Šāda pieeja rada pamatotas šaubas par to, vai Latvijā būs pietiekoši daudz minētā kurināmā, lai realizētu Eiropas Savienības līdzfinansētos projektus. Turklāt tikai šādu uzņēmumu atbalsts, mūsuprāt, ir krasā pretrunā ar Eiropas Savienības nostāju par neizsīkstošu atjaunojamās enerģijas avotu daudzpusēju attīstību.

Ekonomikas ministrijas un tās pakļautībā esošās aģentūras ierēdņu darbības, izskatot iesniegtos dokumentus, kā arī pārkāpjot Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma noraidīšanas pārsūdzības izskatīšanas termiņus, mūsuprāt, liecina par Jūsu vadītās ministrijas neapmierinošo darbu un nedraudzīgu attieksmi pret tiem uzņēmējiem, kas ar mazo un vidējo uzņēmumu palīdzību mēģina uzlabot ekonomisko situāciju Latgalē.

Statistikas dati nepārprotami norāda uz to, ka ekonomika Latgales reģionā netiek attīstīta un bezdarbnieku skaits ir lielāks nekā pārējā Latvijas teritorijā.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem politikas dokumentiem un ziņojumiem par šo dokumentu izpildi viens no Jūsu vadītās ministrijas darbības virsmērķiem ir veicināt ilgtspējīgas strukturāli un reģionāli līdzsvarotas tautsaimniecības attīstību. Savukārt Ekonomikas ministrijas rīcības virzieni ietver uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanu, it īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, finanšu pieejamības sekmēšanu mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai un papildus pasākumu izstrādi teritorijām ar zemu sociālekonomisko attīstības indeksu.

Sakarā ar to lūdzu Jūs sniegt atbildi uz jautājumu par to, kā Ekonomikas ministrija realizē minētās rīcības virzienus un gatavojas tuvākajā laikā sasniegt vienu no savas darbības virsmērķiem, it īpaši attiecībā uz Latgales reģionu.

Turklāt lūdzu Jūs personīgi iepazīties ar aprakstītā konkursa gaitu un sniegt viedokli par tā atbilstību Jūsu publiski deklarētajiem ministrijas mērķiem, kā arī viedokli par projektu iespējamo attīstību tieši saistībā ar biogāzes izmantošanu.

9.Saeimas deputāti: J.Urbanovičs, J.Tutins, A.Vidavskis, V.Agešins, A.Klementjevs,
I.Ribakovs, M.Zemļinskis, A.Golubovs, S.Fjodorovs, A.Holostovs

Rīgā 2010.gada 27.janvārī

Gan saskaņā ar 2001.gada MK noteikumiem Nr.498 “Kārtība, kādā valsts finansē pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes”, gan saskaņā ar 2009.gada 22.decembra MK noteikumiem Nr.1616 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību un privātajām izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai” pedagogu darba samaksas aprēķināšanai no valsts budžeta līdzekļiem valsts, pašvaldību un privātajās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs jātiek nodrošinātai pēc vienotiem principiem. Tātad gan privātajām, gan pašvaldību izglītības iestādēm principa “nauda seko skolēnam” ietvaros bija jāsaņem tāda pati dotācija – aptuveni 460 lati uz vienu izglītojamo.

Pagājušā gada nogalē parakstītais IZM un LIZDA domstarpību protokols paredzēja, ka no 2010.gada 1.janvāra valsts izmaksas uz vienu skolēnu vidēji veidos 650 latus, tādā veidā palielinot vispārējo izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma finansējumu salīdzinājumā ar 2009./2010.mācību gada pirmo pusi par 37% jeb 146 miljoniem latu. Šāds papildu finansējums kļuva iespējams, 2009.gadā slēdzot un reorganizējot virkni skolu un atlaižot pedagogus. Tajā pašā laikā privātskolas turpina dotēt pēc vecās likmes – 460 lati uz vienu izglītojamo.

Sakarā ar iepriekš minēto lūdzu Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc iepriekš minētajos MK noteikumos nostiprinātais vienotas pieejas princips tiek pārkāpts un privātskolas tiek dotētas mazākā apjomā?

2. Vai IZM plāno kaut ko šajā sakarā darīt un kad šāda netaisnīga pieeja varētu tikt novērsta?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs, J.Sokolovskis, V.Buzajevs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2010.gada 28.janvārī

2010.gada 21.janvārī Saeimas apstiprinātais finanšu ministra ziņojums Latvijas Republikas Saeimai par valdības pozīciju, gatavojot Nodomu vēstules projektu Starptautiskajam Valūtas fondam un papildu saprašanās memoranda projektu starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku, cita starpā noteica arī sekojošas Latvijas apņemšanās:

– “Tāpēc 2010.gadā, apsverot ekonomiskās un demogrāfiskās prognozes, sociālo pabalstu un pensiju sistēma tiks pārskatīta un tiks īstenoti sistēmas vidēja termiņa reformas priekšlikumi. Tas ir vēl vairāk nepieciešams pēc nesenā Satversmes tiesas sprieduma, kas nosaka, ka pensiju sistēmai jābūt vērstai ne tikai uz pašreizējiem pensionāriem, bet arī uz turpmāko paaudžu drošību”.

– “Līdz 2010.gada jūnija beigām, izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību un sadarbībā ar sociālajiem partneriem, nepieciešams sagatavot izmaiņas pensiju sistēmā ieviešanai 2011.gadā ar mērķi nodrošināt pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspēju un piemērotību nākotnē.”

Ņemot vērā iepriekš minēto un nelielo četru mēnešu termiņu, kas atlicis, lai Ministru prezidenta uzdevumā sagatavotu priekšlikumus par pensiju reformu, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādas konkrēti izmaiņas pensiju sistēmā tiek plānotas un kad varēs iepazīties ar gaidāmo izmaiņu saturu, plānu un ieviešanas grafiku?

2. Vai plānotās izmaiņas pensiju sistēmā paredz pensijas vecuma palielināšanu?

3. Vai plānotās izmaiņas pensiju sistēmā paredz, ka tiks pārskatītas piemaksas pie pensijām par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim?

4. Vai plānotās izmaiņas pensiju sistēmā paredz izmaiņas pensiju 2.līmenī?

5. Vai arī turpmāk tiek plānots, aprēķinot vecuma pensijas, ņemt vērā darba un tam pielīdzinātos periodus, kas ir uzkrāti pirms 1991.gada 1.janvāra, kā arī novērst nepilsoņu un Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku diskrimināciju šajā jomā?

6. Ja nekas vēl netiek plānots, vai Jūs neuzskatāt, ka četru mēnešu termiņš ir stipri par īsu, lai pienācīgi sagatavotu, izdiskutētu un sagatavotu atbilstošus likumdošanas priekšlikumus par tādu sociāli jutīgu jautājumu kā izmaiņas pensiju sistēmā?

LR 9.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buhvalovs, J.Sokolovskis, V.Buzajevs, M.Mitrofanovs

Rīgā 2010.gada 28.janvārī

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 119.panta pirmo un trešo daļu iesniedzam Latvijas Republikas Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim adresētu steidzamu jautājumu.

2009.gada novembra sākumā Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izskatot Itālijas pilsones Soiles Lautsi sūdzību, lēma par krucifiksu aizliegumu Itālijas skolās un to klasēs.

Itālijas valsts pārsūdzēja minēto Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, uzskatot krucifiksus skolās par valsts kristīgās kultūras sastāvdaļu.

Itālijas pusē tiesā iestājās vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis: Polija, Slovākija un Lietuva. Austrijas kardināls Kristofs Šēnboms krucifisu dēvē par Eiropas sakņu simbolu un svarīgu identitātes zīmi, kura aizliegšana var nodarīt lielu ļaunumu kontinenta sabiedrībai.

Šā gada 13.janvārī Lietuvas Seima Ārlietu komiteja pēc Lietuvas Ārlietu ministrijas lūguma paziņoja par atbalstu Itālijai. Lietuvas deputāti nolēma, ka valsts iesaistīsies kā trešā puse šī Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma pārsūdzēšanā.

Lietuvas parlamenta deputāti pauda bažas, ka: “ierobežojot ticīgo tiesības, iespējams, nākotnē būs jānovāc krusti no Viļņas Katedrāles un Krusta Kalnā”.

Frakcijas LPP/LC deputātiem nav zināms, vai un kad Ministru kabinets ir lēmis par Itālijas valsts pārsūdzēto Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu.

Zinot, ka krucifiksi kā Eiropas identitātes simboli, pēc bērnu vecāku un skolu administrāciju lēmumiem, ir arī Latvijas skolās, frakcijas LPP/LC deputāti uzskata, ka mums ir skaidri jāpauž sava attieksme pret kristīgajām vērtībām un to aizsardzību.

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) Vai izskatīšanai Ministru kabinetā tiks sagatavots un izskatīts jautājums par Itālijas pārsūdzēto Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu?

2) Kāda ir Latvijas valsts pozīcija jautājumā par Itālijas pārsūdzēto Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu?

3) Kāpēc Latvijas valsts nav iesaistījusies kā trešā puse šī Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma pārsūdzēšanā?

4) Vai, vilcinoties aizsargāt kristīgās vērtības, Ministru kabinetam nav padomā kādas citas ar Eiropas Savienības vēsturisko identitāti nesaistītas vērtību sistēmas ieviešana?

Jautājums ir steidzams, jo Polijas Seima deputāti vērsās pie Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentiem ar ierosinājumu apspriest ar ticības brīvību un kopīgā kristīgā mantojuma aizsardzību saistītos jautājumus.

9.Saeimas deputāti: A.Bērziņš, J.Dukšinskis, I.Feldmane, I.Šlesere, A.Baštiks

Rīgā 2010.gada 28.janvārī