Valsts sekretāru sanāksmē: 2010.gada 11.februārī

IZM: Par jaunu izglītības iestāžu akreditācijas kārtības projektu

Izglītības kvalitātes valsts dienests izstrādājis Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā akreditē vispārējās izglītības programmas, profesionālās izglītības programmas, izglītības iestādes un eksaminācijas centrus”, ko 11.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

MK noteikumu projekts paredz vienotu kārtību vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditācijai. Šobrīd normatīvie akti nosaka atšķirīgu kārtību akreditācijai vispārējā un profesionālajā izglītībā, kas ievērojami sarežģī un sadārdzina akreditācijas procesu.

MK noteikumu projekts paredz vienkāršotu akreditācijas procedūru (piemēram, iespēju īpašos gadījumos pagarināt akreditācijas termiņu līdz diviem gadiem, iespēju veikt kārtējo akreditāciju bez ekspertu komisijas darbības izglītības iestādē, ja izglītības iestādes darbs atbilst noteiktiem kritērijiem); precizēt institūcijas nosaukumu, kas īsteno izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditāciju vispārējā izglītībā un profesionālajā izglītībā; nodrošināt iespēju elektroniski iesniegt iesniegumu akreditācijai; nodrošināt efektīvāku izglītības iestāžu un izglītības programmu kvalitātes novērtēšanas ekspertu darbību. Paredzamais regulējums ļaus ietaupīt finanšu līdzekļus valsts, pašvaldību un citām iestādēm.

MK noteikumu projekta izstrādei tika izveidota darba grupa, tajā ietverot arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un sociālo partneru pārstāvjus.

Izglītības kvalitātes valsts dienests

SM: Par pievienošanos starptautiskās gaisa satiksmes kontroles organizācijai

Lai nodrošinātu efektīvāku gaisa satiksmes pakalpojumu veikšanu, Satiksmes ministrija (SM) rosina pievienoties starptautiskās gaisa satiksmes kontroles organizācijai – Eirokontrolei.

Lai Latvija pievienotos Eirokontrolei, tai jāparaksta un jāpieņem Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Starptautiskās konvencijas par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā (Konvencija) dokumentu pakete.

Konvencijas mērķis ir veicināt savstarpēju sadarbību starp Eirokontroles dalībvalstīm aviācijas drošuma, lidojumu drošības un aeronavigācijas pakalpojumu efektivitātes jomā.

To paredz SM sagatavotais likumprojekts, ko 11.februārī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāskata valdībā un Saeimā.

Pievienojoties Eirokontrolei, Latvija varētu nostiprināt sadarbību arī ar citām organizācijas dalībvalstīm. Eirokontrolē ir iesaistījušās gandrīz visas Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī Ukraina, Moldāvija un citas.

SM: Par ceļa posmu nodošanu

Gulbenes novada pašvaldības īpašumā

Satiksmes ministrija bez atlīdzības plāno nodot nekustamos īpašumus – četrus Latvijas ceļu posmus – Gulbenes novada pašvaldības īpašumā.

To paredz 11.februārī valsts sekretāru sanāksmē atbalstītais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Pārņemot īpašumā četrus autoceļa posmus, kuru kopgarums sasniedz 4 km, pašvaldībai būs nepieciešami mazāki izdevumi, lai novērotu autoceļu stāvokli un attiecīgi plānotu uzturēšanas pasākumus. Arī turpmāko attīstību būs iespējams organizēt efektīvāk un operatīvāk nekā valstij, jo minētie autoceļi atrodas Gulbenes pilsētas teritorijā.

Pašvaldība, pārņemot īpašumā autoceļa posmus, varēs izmantot īpašnieka tiesības Gulbenes pilsētas ielu uzturēšanā un būvniecības plānošanā, piesaistot tam nepieciešamo finansējumu, tai skaitā no valsts pamatbudžeta programmas “Valsts autoceļu fonds” apakšprogrammas “Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)”.

Arī Eiropas Savienības pieredze rāda, ka vairums dalībvalstīs vietējās satiksmes nodrošināšana ir pašvaldību kompetence, un tiešā valsts pārvaldē ir ievērojami mazāks autoceļu tīkls – galvenie ceļi.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā

Valsts sekretāru sanāksmē 11.februārī tika izsludināti grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā. Tie paredz paplašināt iespējas apcietinātajām personām tikties ar radiniekiem. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti, ņemot vērā Satversmes tiesas (ST) spriedumā iekļautos norādījumus.

Kā teikts likuma grozījumu anotācijā, ST 2009.gada 23.aprīlī pieņēma spriedumu lietā, atzīstot par neatbilstošu Satversmei Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma normu, kura paredz, ka apcietinājumā esošai personai īslaicīgā tikšanās ar tuvinieku var būt tikai stundu ilga, turklāt tā var notikt tikai izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē. ST spriedumā norādīja, ka personas tiesības mazāk ierobežotu tāds regulējums, kas ļautu lemt par tikšanās ilgumu, izvērtējot konkrēto situāciju. Tādējādi apcietinātajam tiktu noteiktas minimālas garantijas, vienlaikus ļaujot nodrošināt arī ilgāku tikšanos, ja tas ir iespējams. ST spriedumā arī norādīts, ka apcietinātais visu apcietinājuma laiku ir pakļauts tam, ka viņa tikšanos ar radiniekiem, pat ar laulāto un bērniem, novēro un noklausās izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvis. Šādai kārtībai patlaban ir pakļauti visi apcietinātie neatkarīgi no tā, ar ko viņi tiekas. ST atzina, ka šāds regulējums nesamērīgi ierobežo tiesības uz privāto dzīvi, un norāda, ka katra gadījuma individuāla izvērtēšana, nosakot, vai apcietināto novērošana ir nepieciešama, ir uzskatāma par mazāk ierobežojošu līdzekli.

Tieslietu ministrijas speciālisti, izvērtējot ST spriedumā paustās atziņas, piedāvā Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā noteikt, ka apcietinātajam ir tiesības nevis uz vienu stundu ilgu tikšanos, bet gan uz laiku, kas nav mazāks par vienu stundu, ne retāk kā reizi mēnesī. Tādējādi netiek noteikts maksimālais tikšanās ilgums, paredzot iespēju noteikt arī tikšanos, kas ir ilgāka par vienu stundu. No likuma tiks izslēgta arī norma, ka šīs tikšanās notiek tikai un vienīgi cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā tiks veiktas arī citas izmaiņas, piemēram, tiks precizēts laiks, kad persona atbrīvojama no apcietinājuma, ja apcietinājumā turēšanas termiņš ir beidzies un nav lēmuma par tā pagarināšanu.

Savukārt no likuma tiks izslēgta norma, kas paredz prokuroriem pienākumu veikt apcietinājuma izpildes uzraudzību. Proti, pašlaik prokuratūra saņem un izskata ieslodzīto personu sūdzības par sadzīves apstākļiem un citiem jautājumiem, kas neietilpst prokuratūras kompetencē. Atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumam ieslodzīto sūdzību izskatīšana par sadzīves apstākļiem, izglītību, veselības aprūpi, nodarbinātību, uzturu un citiem jautājumiem ietilpst Ieslodzījuma vietu pārvaldes kompetencē. Līdz ar to prokuroriem nebūtu jāizskata sūdzības, kas saistītas ar ieslodzīto sadzīves apstākļiem.

Lai veiktu likumu normu saskaņošanu ar šīm izmaiņām, tiks veikti grozījumi Prokuratūras likumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā.

TM: Par koncepcijas projektu Civillikuma lietu tiesību daļas modernizācijai

11.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts koncepcijas projekts Civillikuma lietu tiesību daļas modernizācijai.

Koncepcija izstrādāta, lai izvērtētu spēkā esošās Civillikuma lietu tiesību daļas normas, nepieciešamības gadījumā piedāvājot risinājumus, kā novērst nepilnības spēkā esošajā lietu tiesību normatīvajā regulējumā. Tāpat koncepcija izstrādāta, lai izvērtētu iespēju Civillikumu papildināt ar jauniem tiesību institūtiem. Koncepcija piedāvā Civillikuma lietu tiesību daļas analīzi, atspoguļojot konstatētās nepilnības, kas saistītas ar tās piemērošanu praksē, kā arī atbilstošus risinājumus.

Kā teikts koncepcijā, pašlaik spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā nav konkretizēts zemesgrāmatu publiskās ticamības jēdziens, nav ietverts nekustamā īpašuma labticīga ieguvēja jēdziens, skaidri labticīgas iegūšanas priekšnoteikumi un tiesiskās sekas, proti, labticīga ieguvēja aizsardzība pret atsavinātāju un likumisko īpašnieku u.c. Līdz ar to praksē rodas gadījumi, kad attiecīgā persona, kas paļāvusies uz zemesgrāmatā ietverto informāciju un iegādājusies īpašumu no personas, kura savas īpašuma tiesības ir ieguvusi prettiesīgi, netiek aizsargāta. Turklāt pašlaik nav paredzēta vienota ķīlas veidu klasifikācija un ķīlas pirmtiesību realizēšanas secība kopumā, kā rezultātā netiek nodrošināta ķīlas tiesību pareiza funkcionēšana.

Civillikums pašlaik nosaka izņēmuma gadījumus, kad ēka uzskatāma par patstāvīgu īpašuma tiesību objektu, tādējādi radot dalīto īpašumu. Atbilstoši regulējumam dalītais īpašums var rasties piespiedu kārtā vai arī brīvprātīgi. Savukārt brīvprātīgi dalītais īpašums rodas gadījumos, kad starp attiecīgajām personām tiek noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru zemesgabala īpašnieks nodod lietošanā citai personai sev piederošo zemesgabalu, vienlaikus dodot tiesības apbūvēt zemesgabalu. Tomēr ne vienmēr noslēgtais zemes nomas līgums paredz turpmāko rīcību ar uz zemesgabala uzcelto ēku pēc zemes nomas līguma izbeigšanās, kā rezultātā dalītais īpašums izbeigts netiek.

Lai novērstu šīs problēmas, tiek piedāvāts veikt grozījumus Civillikuma lietu tiesību daļā un likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību, lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”, atrisinot koncepcijā minētās problēmas saistībā ar lietu tiesību labticīgu iegūšanu, rokas ķīlu, pirmtiesību ķīlas realizēšanā, ķīlas labprātīgu pārdošanu izsolē, kā arī ar turpmāka dalītā īpašuma rašanās izbeigšanu.

Plānots, ka TM izveidos darba grupu, lai izstrādātu ar koncepcijas īstenošanu saistīto normatīvo aktu projektus.

Koncepcijas projektu izstrādājusi TM vadītā darba grupa, kurā tika aicināti piedalīties Augstākās tiesas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Tiesu administrācijas, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesību katedras, Valsts zemes dienesta pārstāvji.

Tāpat darba grupā piedalījās zvērināts advokāts E.Kalniņš un zvērināts advokāts prof. J.Rozenfelds, kuri Tieslietu ministrijas uzdevumā 2008.gadā veica pētījumus par Civillikuma Lietu tiesību daļā ietvertā tiesiskā regulējuma modernizācijas nepieciešamību.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības un Satiksmes ministrijai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par grozījumiem darbībās ar biocīdiem

11.februārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.184 “Prasības darbībām ar biocīdiem”” (turpmāk – noteikumu projekts).

Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk atbildīgā institūcija, kas Latvijā reģistrē biocīdu, izsniedz lietošanas atļauju, pagaidu lietošanas atļauju un inventarizācijas numuru, ir Valsts vides dienests.

Šobrīd MK noteikumu Nr.184 aktīvo vielu sarakstā ir iekļautas 12 aktīvās vielas un viena zema riska aktīvā viela, šis saraksts jāpapildina ar 16 aktīvajām vielām.

Noteikumu projekts paredz, ka nacionālās inventarizācijas numurs esošajām biocīdu aktīvajām vielām, kam nav pabeigts Kopienas riska novērtējums, piemērojams līdz 2014.gada 14.maijam.

Vides ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa