Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Ilze Pilsētniece, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja, intervijā “Jurista Vārda” galvenajai redaktorei Dinai Gailītei. Jauns piedāvājums, kā atslogot tiesas un samazināt lietu skatīšanas termiņus.

Jau kādu laiku tiesnešu un zvērinātu notāru starpā notiek domu apmaiņa par iespēju no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas (tās varētu būt – bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā) un nodot to izlemšanu notariāta ziņā.

Idejas autori – zvērināti notāri – uzskata, ka tādā gadījumā tiesām atliktu vairāk laika strīdus lietu izskatīšanai jeb tiesas spriešanai pēc būtības, līdz ar to būtiski paātrinātos tiesvedības procesi un tiesiskā aprite kopumā, kā arī tiesas kļūtu pieejamākas un praksē tiktu īstenotas indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu. Savukārt idejas pretinieki (un tādu netrūkst, tai skaitā tiesnešu vidū) sauc šo priekšlikumu par notariāta interešu lobēšanu un uzskata, ka tādējādi valsts kasei garām aizplūdīs liela daļa valsts nodevās šobrīd iekasējamās naudas.

Neraugoties uz viedokļu pretrunīgumu, priekšlikums guvis Tieslietu ministrijas atbalstu, un paredzams, ka jau drīzumā Saeima varētu lemt par dažu bezstrīdus lietu kategoriju nodošanu no tiesu kompetences notāru pārziņā. Galvenie ieguvumi, ko sola idejas virzītāji: tiesas atslogotas no tām neraksturīgu funkciju veikšanas (šobrīd gadā skata vairāk nekā 100 tūkstošus bezstrīdus lietu); atslogots valsts budžets, jo lietas pārņems pašnodarbinātas personas; paātrināsies strīdus lietu skatīšana, jo atbrīvosies tiesnešu laiks; palielināsies iekasēto valsts nodevu apjoms, jo tās ienāks gan no notāriem, gan tiesām; notāru birojos tiks radītas jaunas darba vietas.

Šajā “Jurista Vārdā” piedāvājam sarunu ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju Ilzi Pilsētnieci, vairāku nozares lietpratēju viedokļus par notariāta izvirzīto priekšlikumu, kā arī fragmentu no Dr.iur. S.Osipovas vadībā tapuša pētījuma “Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves”, kur aplūkota iespēja no tiesu kompetences izņemt bezstrīdus lietas.

• Lietpratēju vērtējums. Vai tiesas ir jāatbrīvo no “tehnisku” lietu izskatīšanas

Atbildot uz vairākiem “Juristu Vārda” jautājumiem, savu viedokli sniedz tieslietu ministrs Mareks Segliņš, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Valerijans Jonikāns, Saeimas Juridiskās komisijas locekle Solvita Āboltiņa, zvērināts advokāts Gaidis Bērziņš, “Providus” jurists Gatis Litvins un Tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis.

Pašlaik tiek apspriesta iespēja veikt normatīvo aktu grozījumus, lai no rajona tiesu kompetences izņemtu bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, saistību bezstrīdus izpildīšanu un saistību izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Šīs lietas šobrīd veido vairāk nekā 60% no rajonu tiesās izskatāmo lietu un pieteikumu skaita – tas secināts Dr.iur. S.Osipovas vadībā 2009.gadā veiktajā pētījumā “Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves”.

Lietu nodošanas finansiālo risinājumu projekta autori redz šādi: puse no valsts nodevas par lietas skatīšanu nonāktu valsts budžetā, puse tiktu samaksāta notāram kā amata atlīdzība (no kā notārs kā pašnodarbināta persona maksātu nodokļus). Taču kopumā valsts nodevu skaits palielinātos, jo, paātrinoties strīdus lietu izskatīšanas termiņiem tiesās, tiek prognozēts lietu skaita pieaugums tādēļ, ka strīdnieki tiesāšanās procesu vairs neuzskatītu par bezcerīgi ilgu. Tas kopumā arī pozitīvi ietekmētu uzņēmējdarbības vidi valstī.

“Jurista Vārda” redakcija