Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, ar ko groza nolīgumu par tirdzniecību, attīstību un sadarbību

1.pants. 2009.gada 11.septembrī Kleinmondā, Dienvidāfrikas Republikā, parakstītais Nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, ar ko groza nolīgumu par tirdzniecību, attīstību un sadarbību (turpmāk — Nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

3.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 4.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīguma teksts latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2010.gada 28.janvārī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs G.Daudze

Rīgā 2010.gada 17.februārī

 

СПОРАЗУМЕНИЕ МЕЖДУ ЕВРОПЕЙСКАТА ОБЩНОСТ
И НЕЙНИТЕ ДЪРЖАВИ-ЧЛЕНКИ, ОТ ЕДНА СТРАНА,
И РЕПУБЛИКА ЮЖНА АФРИКА, ОТ ДРУГА СТРАНА,
ЗА ИЗМЕНЕНИЕ НА СПОРАЗУМЕНИЕТО
ЗА ТЪРГОВИЯ, РАЗВИТИЕ И СЪТРУДНИЧЕСТВО

ACUERDO
ENTRE LA COMUNIDAD EUROPEA
Y SUS ESTADOS MIEMBROS, POR UNA PARTE,
Y LA REPÚBLICA DE SUDÁFRICA, POR OTRA,
POR EL QUE SE MODIFICA EL ACUERDO
EN MATERIA DE COMERCIO, DESARROLLO Y COOPERACIÓN

DOHODA
MEZI EVROPSKÝM SPOLEČENSTVÍM
A JEHO ČLENSKÝMI STÁTY NA JEDNÉ STRANĚ
A JIHOAFRICKOU REPUBLIKOU NA STRANĚ DRUHÉ,
KTEROU SE MĚNÍ DOHODA
O OBCHODU, ROZVOJI A SPOLUPRÁCI

AFTALE
MELLEM DET EUROPÆISKE FÆLLESSKAB
OG DETS MEDLEMSSTATER PÅ DEN ENE SIDE
OG DEN SYDAFRIKANSKE REPUBLIK PÅ DEN ANDEN SIDE
OM ÆNDRING AF AFTALEN
OM HANDEL, UDVIKLING OG SAMARBEJDE

ABKOMMEN
ZWISCHEN DER EUROPÄISCHEN GEMEINSCHAFT
UND IHREN MITGLIEDSTAATEN EINERSEITS
UND DER REPUBLIK SÜDAFRIKA ANDERERSEITS
ZUR ÄNDERUNG DES ABKOMMENS
ÜBER HANDEL, ENTWICKLUNG UND ZUSAMMENARBEIT

ÜHELT POOLT EUROOPA ÜHENDUSE
JA TEMA LIIKMESRIIKIDE NING
TEISELT POOLT LÕUNA-AAFRIKA VABARIIGI VAHELINE
LEPING,
MILLEGA MUUDETAKSE
KAUBANDUS-, ARENGU- JA KOOSTÖÖLEPINGUT

ΣυμφωνΙα
μεταξΥ της ΕυρωπαϊκΗς ΚοινΟτητας
και τΩν κρατΩν μελΩν της, αφενΟς,
και τΗς Δημοκρατίας της Νότιας ΑφρικΗς, αφετέρου,
για την τροποποΙηση της συμφωνΙας εμπορΙου, ανΑπτυξης
και συνεργασΙας

AGREEMENT
BETWEEN THE EUROPEAN COMMUNITY
AND ITS MEMBER STATES, OF THE ONE PART,
AND THE REPUBLIC OF SOUTH AFRICA, OF THE OTHER PART,
AMENDING THE AGREEMENT
ON TRADE, DEVELOPMENT AND COOPERATION

ACCORD
ENTRE LA COMMUNAUTÉ EUROPÉENNE
ET SES ÉTATS MEMBRES, D'UNE PART,
ET LA RÉPUBLIQUE D'AFRIQUE DU SUD, D'AUTRE PART,
MODIFIANT L'ACCORD SUR LE COMMERCE,
LE DÉVELOPPEMENT ET LA COOPÉRATION

ACCORDO
TRA LA COMUNITÀ EUROPEA
E I SUOI STATI MEMBRI, DA UN LATO,
E LA REPUBBLICA SUDAFRICANA, DALL'ALTRO,
CHE MODIFICA L'ACCORDO
SUGLI SCAMBI, LO SVILUPPO E LA COOPERAZIONE

NOLĪGUMS
STARP EIROPAS KOPIENU UN TĀS
DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES,
AR KO GROZA NOLĪGUMU PAR
TIRDZNIECĪBU, ATTĪSTĪBU UN SADARBĪBU

EUROPOS BENDRIJOS
BEI JOS VALSTYBIŲ NARIŲ
IR PIETŲ AFRIKOS RESPUBLIKOS SUSITARIMAS,
IŠ DALIES KEIČIANTIS PREKYBOS, PLĖTROS
IR BENDRADARBIAVIMO
SUSITARIMĄ

MEGÁLLAPODÁS
EGYRÉSZRŐL AZ EURÓPAI KÖZÖSSÉG ÉS TAGÁLLAMAI,
MÁSRÉSZRŐL A DÉL-AFRIKAI KÖZTÁRSASÁG KÖZÖTT,
A KERESKEDELEMRŐL,FEJLESZTÉSRŐL ÉS EGYÜTTMŰKÖDÉSRŐL SZÓLÓ
MEGÁLLAPODÁS
MÓDOSÍTÁSÁRÓL

FTEHIM
BEJN IL-KOMUNITÀ EWROPEA
U L-ISTATI MEMBRI TAGĦHA, MINN NAĦA WAĦDA,
U R-REPUBBLIKA TA' L-AFRIKA T'ISFEL, MIN-NAĦA L-OĦRA,
LI JEMENDA L-FTEHIM
DWAR IL-KUMMERĊ, L-IŻVILUPP U L-KOPERAZZJONI

OVEREENKOMST
TUSSEN DE EUROPESE GEMEENSCHAP
EN HAAR LIDSTATEN, ENERZIJDS,
EN DE REPUBLIEK ZUID-AFRIKA, ANDERZIJDS,
TOT WIJZIGING VAN DE OVEREENKOMST
INZAKE HANDEL, ONTWIKKELING EN SAMENWERKING

UMOWA
POMIĘDZY WSPÓLNOTĄ EUROPEJSKĄ
I JEJ PAŃSTWAMI CZŁONKOWSKIMI Z JEDNEJ STRONY,
A REPUBLIKĄ POŁUDNIOWEJ AFRYKI Z DRUGIEJ STRONY,
ZMIENIAJĄCA UMOWĘ
W SPRAWIE HANDLU, ROZWOJU I WSPÓŁPRACY

ACORDO
ENTRE A COMUNIDADE EUROPEIA
E OS SEUS ESTADOS-MEMBROS, POR UM LADO,
E A REPÚBLICA DA ÁFRICA DO SUL, POR OUTRO,
QUE ALTERA O ACORDO DE COMÉRCIO,
DESENVOLVIMENTO E COOPERAÇÃO

ACORD
ÎNTRE COMUNITATEA EUROPEANĂ
ŞI STATELE MEMBRE ALE ACESTEIA, PE DE O PARTE,
ŞI REPUBLICA AFRICA DE SUD, PE DE ALTĂ PARTE,
DE MODIFICARE A ACORDULUI
PENTRU COMERŢ, DEZVOLTARE ŞI COOPERARE

Dohoda
medzi Európskym spoločenstvom
a jeho členskými štátmi na jednej strane
a Juhoafrickou republikou na strane druhej,
ktorou sa mení a dopĺňa Dohoda
o obchode, rozvoji a spolupráci

SPORAZUM
MED EVROPSKO SKUPNOSTJO
IN NJENIMI DRŽAVAMI ČLANICAMI NA ENI STRANI
TER REPUBLIKO JUŽNO AFRIKO NA DRUGI STRANI
O SPREMEMBI SPORAZUMA
O TRGOVINI, RAZVOJU IN SODELOVANJU

EUROOPAN YHTEISÖN JA
SEN JÄSENVALTIOIDEN
SEKÄ ETELÄ-AFRIKAN TASAVALLAN VÄLINEN
SOPIMUS
KAUPPAA, KEHITYSTÄ JA YHTEISTYÖTÄ KOSKEVAN
SOPIMUKSEN MUUTTAMISESTA

AVTAL
MELLAN EUROPEISKA GEMENSKAPEN
OCH DESS MEDLEMSSTATER, Å ENA SIDAN,
OCH REPUBLIKEN SYDAFRIKA, Å ANDRA SIDAN,
OM ÄNDRING AV AVTALET
OM HANDEL, UTVECKLING OCH SAMARBETE

 

 

NOLĪGUMS
STARP EIROPAS KOPIENU UN TĀS
DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES,
AR KO GROZA NOLĪGUMU PAR
TIRDZNIECĪBU, ATTĪSTĪBU UN SADARBĪBU

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

EIROPAS KOPIENAS dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses,

turpmāk tekstā – "dalībvalstis", un

EIROPAS KOPIENA,

turpmāk tekstā – "Kopiena",

kā arī

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKA,

še turpmāk kopā minētas kā "Puses",

ŅEMOT VĒRĀ to, ka 1999. gada 11. oktobrī Pretorijā parakstīja Nolīgumu par tirdzniecību, attīstību un sadarbību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses (turpmāk tekstā – "NTAS"), un tas stājās spēkā 2004. gada 1. maijā;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka NTAS 18. un 103. pantā ir noteikts, ka piecu gadu laikā no nolīguma spēkā stāšanās dienas to pārskata; Puses 2004. gadā pabeidza pārskatīšanu un 2004. gada 23. novembra kopīgā Sadarbības padomes paziņojumā pauda vajadzību izdarīt dažus NTAS grozījumus;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka to NTAS noteikumu pārskatīšana, kas attiecas uz tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, ir priekšmets sarunās par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas valstīm;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka ir izstrādāts kopīgs rīcības plāns, lai īstenotu Dienvidāfrikas Republikas un Eiropas Savienības stratēģisko partnerību, un tajā ir paredzēta Pušu sadarbības paplašināšana daudzās jomās;

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. PANTS

Ar šo NTAS groza šādi.

1)  Preambulā pievieno jaunu sesto apsvērumu:

"Atzīstot to, cik liela nozīme ir daudzpusējas atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumu sistēmas visiem aspektiem, un to, ka būtu jāpanāk visu no tā izrietošo saistību īstenošana, Puses vēlas šajā nolīgumā iekļaut klauzulu, kas ļaus tām sadarboties un veidot politisku dialogu par šiem jautājumiem.".

2)  Nolīguma 2. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Demokrātijas principu un cilvēku pamattiesību ievērošana, kā tas noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, un tiesiskuma ievērošana, kā arī sadarbība jautājumos par atbruņošanos un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, kā tas noteikts 91.A panta 1. un 2. punktā, ir pamats Eiropas Savienības un Dienvidāfrikas Republikas iekšējai un ārējai politikai un ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa.".

3)  Nolīguma 55. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"55. pants

Informācijas sabiedrība un IKT

1. Puses vienojas sadarboties informācijas sabiedrības attīstības jomā un kā neatņemamu sociālekonomiskās attīstības rīku informācijas laikmetā izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT). Šīs sadarbības mērķis ir:

a) veicināt integrētas un uz attīstību orientētas informācijas sabiedrības attīstību;

b)  atbalstīt IKT nozares izaugsmi un attīstību, tostarp MVMU¹;

c) veicināt sadarbību šajā jomā gan Dienvidāfrikas reģiona valstu mērogā, gan vispārēji – visa kontinenta mērogā.

2. Šī sadarbība ietver dialogu, informācijas apmaiņu un iespējamu tehnisko palīdzību attiecībā uz dažādiem aspektiem, kas saistīti ar informācijas sabiedrības veidošanu. Šādi aspekti ir, piemēram:

a) politika, normatīvā sistēma, novatoriskas un visaptverošas lietojumprogrammas un pakalpojumi, prasmju pilnveidošana;

b)  savstarpējās sadarbības atvieglošana starp pārvaldes iestādēm, valsts sektora iestādēm, uzņēmējiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

c) jaunas iestādes, tostarp pētniecības un izglītības tīkli, kuru mērķis ir tīklu savstarpējā savienošana un lietojumprogrammu savstarpējā izmantojamība;

d)  kopīgas pētniecības veicināšana un īstenošana, projektu tehnoloģiskā attīstība jauno tehnoloģiju jomā saistībā ar informācijas sabiedrību.

Projektus, kas pamatojas uz savstarpēju sadarbību iepriekš minētajās jomās un kurus Puses ir kopīgi izvēlējušās, vajadzētu īstenot saistībā ar sadarbības attīstības programmu.".

4)  Nolīguma 57. pantu groza šādi:

a) pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu teikumu:

"1. Sadarbības mērķis šajā jomā, inter alia, ir:";

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Sadarbības mērķis jo īpaši ir:

a)  atbalstīt piemērotas enerģētikas politikas, tās normatīvās sistēmas un attiecīgas infrastruktūras izstrādi Dienvidāfrikas Republikā;

b)  dažādojot enerģijas avotus, nodrošināt energoapgādes drošību Dienvidāfrikas Republikā;

c)  uzlabot energoapgādes uzņēmumu darbības standartus tehniskā, saimnieciskā, vides un finanšu izteiksmē, jo īpaši elektrības un šķidrās degvielas nozarē;

d)  sekmēt vietējās kompetences veidošanos, īpaši ar vispārējo mācību un tehniskās apmācības starpniecību;

e)  attīstīt jaunus un atjaunojamus enerģijas avotus un uzlabot infrastruktūru, lai apmierinātu valsts un lauku vajadzības pēc enerģijas un elektroapgādes;

f) sekmēt enerģijas racionālu izmantošanu ēkās un rūpniecībā, jo īpaši – veicinot energoefektivitāti;

g)  veicināt videi draudzīgu un tīrāku enerģijas tehnoloģijas savstarpēju apmaiņu un izmantošanu;

h)  sekmēt enerģētikas nozares regulējuma uzlabošanu Dienvidāfrikas reģionā;

i) veicināt reģionālo sadarbību Dienvidāfrikā enerģētikas jomā.";

c) 57. pantam pievieno šādu punktu:

"3. Sadarbība ietver Dienvidāfrikas Republikas pasākumus, ko veic saistībā ar Eiropas Savienības Enerģētikas ierosmi nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgai attīstībai, Johannesburgas Īstenošanas plāna mērķiem un ANO Ilgtspējīgas attīstības komisiju.".

5)  Nolīguma 58. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta a) apakšpunktā apzīmējumu "veselības un drošības" aizstāj ar apzīmējumu "veselības, drošības un vides";

b)  panta 1. punkta b) apakšpunkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu: "Ar sadarbības palīdzību būtu jāizveido savstarpēji izdevīga vide investīciju piesaistei nozarē, jo īpaši MVU ², un tajā būtu jāiesaista kopienas, kurām agrāk bija mazāk labvēlīgi apstākļi.";

c) panta 1. punktu papildina ar šādu apakšpunktu:

"d) atbalstīt politikas un programmas, lai veicinātu minerālu bagātināšanu uz vietas, un tādējādi radīt sadarbības iespējas minerālu bagātināšanas nozares attīstībai.";

d)  panta 1. punkta d) apakšpunktu numurē kā 1. punkta e) apakšpunktu;

e) panta 2. punktā pirms vārda „ietvaros"  pievieno šādu tekstu "un Āfrikas Kalnrūpniecības partnerības (AMP)".

6)  Nolīguma 59. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta b) apakšpunktā pēc vārdiem "lai radītu" iekļauj vārdus "drošu un";

b)  panta 2.punkta c) apakšpunktā vārdus "gaisa un jūras satiksmes” aizstāj ar vārdiem „gaisa, dzelzceļa un jūras satiksmes drošības";

c) panta 2. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

"d) apmaiņu ar informāciju un sadarbības uzlabošanu attiecīgajās transporta drošības un drošības politikas un prakses jomās, jo īpaši jūras satiksmes, aviācijas un sauszemes transporta nozarēs, ietverot intermodālās preču plūsmas;

e)  transporta politikas un normatīvo sistēmu saskaņošanu, īstenojot intensīvāku politisko dialogu un kompetentajām iestādēm apmainoties ar zinātību regulējuma un operatīvajā jomā;

f) partnerību attīstību globālās satelītnavigācijas sistēmas jomā, tostarp pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā, un pielietot tās ilgtspējīgai attīstībai.".

7)  Iekļauj šādu pantu:

"59.A pants

Jūras transports

1. Lai veicinātu kuģniecības nozares attīstību, Puses rosina savas kompetentās iestādes, kuģošanas sabiedrības, ostas, attiecīgās pētniecības iestādes, jūras kravu transporta un mijieskaita uzņēmumus, loģistikas uzņēmumus, universitātes un augstskolas sadarboties šādās jomās, bet ne tikai:

a) apmainīties ar viedokļiem par savām darbībām saistībā ar starptautiskām jūras transporta organizācijām;

b)  izstrādāt un pilnveidot tiesību aktus par jūras transportu un tirgus pārvaldību;

c) veicināt efektīvus starptautiskā jūras tirdzniecības transporta pakalpojumus, efektīvi izmantojot un pārvaldot Pušu ostas un flotes;

d)  ieviest starptautiski saistošus kuģošanas drošības standartus un juridiskus noteikumus, kā arī novērst jūras piesārņošanu;

e) veicināt izglītību un apmācību jūrniecības jomā un jo īpaši – apmācības jūrniekiem;

f) apmainīties ar personālu, zinātnisko informāciju un tehnoloģiju;

g) stiprināt centienus jūras satiksmes drošības veicināšanā.

2. Puses atkārtoti apstiprina stingro apņemšanos ievērot attiecīgās starptautiskās konvencijas, ko tās ir ratificējušas un kas reglamentē bīstamu bioloģisku un ķīmisku vielu un kodolmateriālu transportēšanu, un tās vienojas par sadarbību minētajās jomās – gan divpusējos, gan daudzpusējos forumos.

3. Sadarbība šajā ziņā var notikt ar kopīgi izveidotu spēju veicināšanas programmu starpniecību, kas paredzētas drošības un vides jomām."

8)  Nolīguma 60. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"c) veicināt produktu, tirgu, cilvēkresursu un iestāžu struktūru attīstību";

b)  panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"e) sadarboties sabiedriskā tūrisma attīstībā un veicināšanā";

c) panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"e) sadarbības veicināšana reģionālā un kontinentālā mērogā.".

9)  Nolīguma 65. pantu groza šādi:

a) 1. punktā vārdus "veic politiskā dialoga un partnerattiecību kontekstā" aizstāj ar vārdiem " veic politiskā dialoga, partnerattiecību un efektīvas palīdzības kontekstā ";

b)  3. punkta beigās pievieno šādu tekstu "un jo īpaši sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) ".

10)  Iekļauj šādu pantu:

"65.A pants

Tūkstošgades attīstības mērķi

Puses no atkārtoti apliecina apņemšanos paredzētajā termiņā, proti, līdz 2015. gadam, sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus. Turklāt, lai pildītu Monterejā pieņemtās saistības par attīstības finansēšanu ³ un sasniegtu Johannesburgas Īstenošanas plānā (WSSD) ⁴ izvirzītos mērķus, Puses vienojas dubultot savus centienus. Puses pauž arī turpmāku atbalstu Āfrikas Savienībai un tās sociālekonomiskai programmai, un tās kopīgi mobilizēs resursus tās īstenošanai.".

11)  Nolīguma 66. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

"1. Jomas attīstības sadarbībai atbilstīgi attiecīgajiem ES sadarbības instrumentiem noteiks daudzgadu programmas plānošanas dokumentos, par kuriem būs panākta kopīga vienošanās, tostarp kopīgos plānošanas dokumentos, par kuriem būs vienojušās ES dalībvalstis.";

b)  panta 2. punktā tekstu "nevalstiskajiem attīstības partneriem un dalībniekiem" aizstāj ar tekstu "nevalstiskajiem dalībniekiem";

c) 3. punktā svītro vārdu "iepriekš".

12)  Nolīguma 67. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

"67. pants

Tiesīgie atbalsta saņēmēji

Sadarbības partneri, kuriem ir tiesības uz finansiālu un tehnisku palīdzību, ir valsts, provinču līmeņa un pašvaldību pārvaldes iestādes, sabiedriskās iestādes, nevalstiskie dalībnieki, kā arī reģionālās un starptautiskās organizācijas un iestādes.".

13)  Nolīguma 68. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktā tekstu " revīzijas uzraudzību un misijas" aizstāj ar tekstu "uzraudzību, revīzijas un citas misijas"

b)  panta 2. punkta c) apakšpunktā vārdus "nevalstiska organizācija" aizstāj ar vārdiem "nevalstisks dalībnieks ".

c) 4. punktā vārdus ”Var tikt pieprasīta vienotība un komplimentaritāte…” aizstāj ar vārdiem "Meklēs iespējas nodrošināt saskaņotību un papildinātību..."

14)  Nolīguma 69. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktā svītro tekstu "…pamatota  uz īpašiem mērķiem, pārņemta no 66. pantā minētajām prioritātēm…";

b)  panta 2. punktā tekstu "pievieno daudzgadu indikatīvajai programmai" aizstāj ar "nosaka konkrēto programmu nolīgumos un/vai līgumos".

15)  Nolīguma 71. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktā vārdus "finansēšanas priekšlikumā" aizstāj ar formulējumu "gada rīcības plānā";

b)  panta 2. punktā tekstu "finansēšanas priekšlikumu" aizstāj ar "gada rīcības plānu".

16)  Nolīguma 73. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktā tekstu "Dienvidāfrikā un ĀKK valstīs" aizstāj ar tekstu "Dienvidāfrikā, ĀKK valstīs, kā arī valstīs un teritorijās, kas ir atbilstīgas saskaņā ar EK noteikumiem par piesaistīta atbalsta atcelšanu";

b)  panta 2. punktā formulējumu "Dienvidāfrika vai ĀKK valstis" aizstāj ar formulējumu "Dienvidāfrika, ĀKK valstis vai valstis un teritorijas, kas ir atbilstīgas saskaņā ar EK noteikumiem par piesaistīta atbalsta atcelšanu".

17)  Nolīguma 76. pantā formulējumu "Sadarbības padomes" aizstāj ar "ES Ministru padomes".

18)  Nolīguma 77. pantā formulējumu "Sadarbības padomes" aizstāj ar "ES Ministru padomes".

19)  Nolīguma 79. pantu groza šādi:

a) panta virsrakstā svītro vārdu "Galvenais";

b)  panta tekstā vārdus "galveno kredītrīkotāju" aizstāj ar vārdu "kredītrīkotāju".

20)  Nolīguma 82. pantā svītro 2. punkta pirmo teikumu.

21)  Nolīguma 83. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"83. pants

Zinātne un tehnoloģija

1. Saskaņā ar 1997. gada novembrī noslēgto nolīgumu par sadarbību zinātnē un tehnoloģijā un, pamatojoties uz šo nolīgumu, kā arī citiem attiecīgajiem instrumentiem zinātnes un tehnoloģijas jomās, Puses  īstenos savstarpēji izdevīgu partnerību, veicinot sadarbību atbilstīgi Eiropas Savienības pamatprogrammām. Īpašu uzmanību Puses pievērsīs tam, lai zinātni un tehnoloģijas izmantotu Dienvidāfrikas Republikas ilgtspējīgai izaugsmei un attīstībai atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem un lai virzītos uz priekšu Pasaules noturīgas attīstības programmas īstenošanā, kā arī, lai palielinātu Āfrikas potenciālu zinātnes un tehnoloģiju jomā.

Lai kopīgi noteiktu prioritātes sadarbībai zinātnes un tehnoloģiju jomā, Puses regulāri iesaistīsies dialogā.

2. Minētājā sadarbībā cita starpā tiek risināti šādi jautājumi: zinātnes un tehnoloģijas izmantošana nabadzības mazināšanas programmās; savstarpēja pieredzes apmaiņa zinātnes un tehnoloģijas politikas jomā; partnerība zinātniskajā pētniecībā un novatorismā, lai atbalstītu ekonomisko sadarbību un veicinātu darbavietu radīšanu; sadarbība globālajās progresīvās pētniecības programmās un globālajās pētniecības infrastruktūrās; atbalsts Āfrikas kontinentālām un reģionālām zinātnes un tehnoloģijas programmām; daudzpusējā zinātnes un tehnoloģijas dialoga un partnerības veicināšana; daudzpusējas un divpusējas sadarbības sinerģiju izmantošana zinātnes un tehnoloģiju jomā; cilvēkkapitāla attīstība un pētnieku globālā mobilitāte; saskaņota un mēķorientēta pieeja konkrētās zinātnes un tehnoloģijas tematiskās jomās, ko Puses ir kopīgi noteikušas.".

22)  Nolīguma 84. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta beigās pievieno šādu tekstu "tostarp saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un citiem daudzpusējiem forumiem."

b)  3. punktā pēc vārdiem "ūdens kvalitātes kontroli" pievieno vārdus "gaisa kvalitāti"; vārdus "siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu" aizstāj ar vārdiem " klimata pārmaiņu cēloņiem un ietekmi.".

23)  Nolīguma 85. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"85. pants

Kultūra

1. Vispārīgi noteikumi, politiskais dialogs

a)  Lai veicinātu savstarpēju izpratni un zināšanas par Dienvidāfrikas Republikas un Eiropas Savienības dalībvalstu kultūru(-ām), Puses apņemas sadarboties kultūras jomā.

b)  Puses tiecas iesaistīties kultūrpolitikas dialogā, jo īpaši saistībā ar kultūras nozares konkurētspējas nostiprināšanu un attīstību Dienvidāfrikas Republikā un Eiropas Savienībā.

2. Kultūru daudzveidība un starpkultūru dialogs

Puses apņemas sadarboties attiecīgos starptautiskos forumos (piem. UNESCO), lai veicinātu kultūru daudzveidības aizsardzību un sekmētu kultūru dialogu starptautiskā līmenī.

3. Sadarbība un apmaiņa kultūras jomā

Puses veicinās sadarbību kultūras norisēs, līdzdalību pasākumos un apmaiņu kultūras jomā starp kultūras darbiniekiem Dienvidāfrikas Republikā un Eiropas Savienībā.".

24)  Nolīguma 86. panta pirmo punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Puses iesaistīsies dialogā par nodarbinātību un sociālo politiku. Minētais dialogs cita starpā ietver jautājumus, kas saistīti ar sociālajām problēmām pēcaparteīda sabiedrībā, nabadzības mazināšanu, pienācīgu darbu visiem, sociālo aizsardzību, bezdarbu, dzimumu līdztiesību, vardarbību pret sievietēm, bērnu, invalīdu, vecāka gadagājuma cilvēkiem, jauniešiem, darba attiecībām, sabiedrības veselību, darba un iedzīvotāju drošību.".

25)  Nolīguma 90. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"90. pants

Sadarbība nelikumīgu narkotiku apkarošanas jomā

1. Atbilstīgi attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju narkotiku problēmas risināšanai. Politikas un darbību mērķis narkotiku jomā ir ierobežot nelikumīgu narkotiku piegādi, tirdzniecību un pieprasījumu un ierobežot prekursoru izmantošanu.

2. Puses vienojas par sadarbības līdzekļiem šo mērķu sasniegšanā. Darbības pamatojas uz principiem, kas saskaņoti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas Īpašā sesijā par narkotikām 1998. gadā, pilnībā ievērojot cilvēku pamattiesības.".

26)  Nolīguma 91. pantu groza šādi:

a) panta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

"Personas datu aizsardzība";

b)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu personas datu aizsardzību atbilstīgi visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, piemēram, cita starpā saskaņā ar Pamatnostādnēm par elektroniskām personas datu datnēm, kurā grozījumus 1990. gada 20. novembrī izdarīja ANO Ģenerālā asambleja, un, lai atvieglotu apmaiņu ar datiem saskaņā ar valstīs spēkā esošajiem tiesību aktiem, ievērojot visaugstākos starptautiskos standartus, tostarp pamattiesību aizsardzību.";

c) 3. punktu svītro.

27)  Iekļauj šādus pantus:

"91.A pants

Masu iznīcināšanas ieroči un to piegādes līdzekļi

1. Ievērojot šo jautājumu nozīmi starptautiskajā stabilitātē un drošībā, Puses vienojas sadarboties un sekmēt daudzpusēju atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumu sistēmu, un šajā kontekstā cīnīties pret visa veida iznīcināšanas ieroču un to piegādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un savās valstīs īstenojot esošās saistības atbilstīgi starptautiskajiem līgumiem un nolīgumiem un citām attiecīgām starptautiskām saistībām.

2. Puses arī vienojas turpmāk sadarboties šo mērķu īstenošanā un veikt ieguldījumus šajā sakarā:

a) veicot pasākumus, lai attiecīgi parakstītu, ratificētu vai pievienotos visiem attiecīgiem starptautiskiem dokumentiem par atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu, kā arī pilnībā īstenotu un ievērotu visus starptautiskos, juridiski saistošos dokumentus;

b)  izveidojot un/vai uzturot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu; kontrolējot ar masu iznīcināšanas ieročiem saistītu preču eksportu un tranzītu, tostarp, veicot masu iznīcināšanas ieročiem izmatojamu dubultā pielietojuma tehnoloģiju galīgā izlietojuma kontroli, un nosakot efektīvus pasākumus, tostarp tādus, kas pamatojas uz krimināltiesību noteikumiem, lai novērstu eksporta kontroles noteikumu pārkāpšanu.

3. Puses vienojas, ka šā panta pirmais un otrais punkts ir viens no šā nolīguma būtiskākajiem elementiem. Puses vienojas uzsākt regulāru politisku dialogu, kas papildinās un konsolidēs to sadarbību šajā jomā atbilstīgi preambulā izklāstītajiem principiem.

91.B pants

Terorisma apkarošana

1. Puses stingri nosoda jebkādas terorisma darbības, metodes un praksi to jebkādā izpausmē vai veidā kā kriminālas darbības, kas nav attaisnojamas, lai kur tās notiktu un lai kas tās būtu veicis.

2. Turklāt puses apņēmīgi atzīst, ka terorismu nevar apkarot, ja fundamentāli nevēršas pret faktoriem, kas sekmē terorisma izplatīšanos. Puses no jauna apstiprina stingro apņemšanos izstrādāt un īstenot visaptverošas rīcības programmas, kas paredzētas, lai izskaustu šos faktorus. Puses uzsver, ka pret terorismu ir jācīnās, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesību normas, cilvēktiesības un bēgļu tiesības, un visiem pasākumiem ir stingri jābalstās uz tiesiskumu. Puses uzsver, ka efektīvi pret terorismu vērsti pasākumi un cilvēktiesību aizsardzība nav pretrunīgi mērķi, bet gan viens otru papildina un pastiprina.

3. Puses uzsver ANO Vispārējās terorisma apkarošanas stratēģijas īstenošanas nozīmi un pauž vēlmi virzīties uz šo mērķi. Tās arī turpmāk pieliks visas pūles, lai pēc iespējas drīzāk panāktu vienošanos saistībā ar Visaptverošu konvenciju par starptautisko terorismu.

4. Puses vienojas par sadarbību terorisma aktu novēršanā un apspiešanā atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un starptautiskiem tiesību aktiem, attiecīgajām konvencijām un dokumentiem un atbilstīgi attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem. Šī sadarbība jo īpaši izpaužas:

a) kopīgi īstenojot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1373 (2001) un citas attiecīgas ANO rezolūcijas un piemērojamas starptautiskas konvencijas un dokumentus;

b)  veicot informācijas apmaiņu par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem saskaņā ar savstarpēju vienošanos un atbilstīgi starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem;

c) apmainoties ar viedokļiem par līdzekļiem un metodēm, ko izmanto terorisma apkarošanā, tostarp attiecībā uz tehniskām jomām un apmācībām, un apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanas jomā.

91.C pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana

1. Puses vienojas par vajadzību veikt visus nepieciešamos pasākumus un sadarboties, lai kopumā novērstu savu finanšu sistēmu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai, un jo īpaši attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar nelikumīgām narkotikām un psihotropām vielām.

2. Sadarbība šajā jomā var ietvert administratīvo un tehnisko palīdzību ar mērķi veicināt noteikumu īstenošanu un atbilstošu standartu un mehānismu funkcionēšanu, kas paredzēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai un kas ir līdzvērtīgi starptautiskajiem standartiem, īpaši Finanšu darījumu darba grupā (FATF) pieņemtajiem ieteikumiem.

91.D pants

Organizētās noziedzības apkarošana

Puses vienojas sadarboties, lai cīnītos pret organizēto noziedzību un finanšu noziegumiem, tostarp korupciju. Šādas sadarbības mērķis galvenokārt ir īstenot un sekmēt starptautiskos standartus un nolīgumus, piemēram, ANO Konvenciju cīņai pret starptautisko organizēto noziedzību un tai pievienotos protokolus, kā arī ANO Pretkorupcijas konvenciju.

91.E pants

Vieglie un kājnieku ieroči

Puses atzīst, ka vieglo un kājnieku ieroču nelikumīga ražošana, glabāšana, turēšana īpašumā un tirdzniecība, kā arī šo ieroču pārmērīga uzkrāšana un nekontrolēta izplatīšana joprojām ir galvenais nestabilitāti veicinošs faktors, kā arī drauds drošībai, drošumam un ilgtspējīgai attīstībai. Tālab Puses vienojas turpināt un pilnveidot ciešu sadarbību, lai novērstu, apkarotu un izskaustu nelikumīgu kājnieku ieroču un vieglo ieroču tirdzniecību visos tās aspektos atbilstīgi ANO rīcības programmai (UNPoA), un risināt jautājumu par kājnieku un vieglo ieroču pārmērīgu uzkrāšanu. Puses vienojas strikti ievērot un pilnībā īstenot savu pienākumu saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem, attiecīgajām konvencijām, kā arī savu piekritību, kas pausta attiecīgajos daudzpusējos nolīgumos.

91.F pants

Algotņi

Puses atbilstīgi saistībām starptautiskās konvencijās un dokumentos, kā arī atbilstīgi attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem, ar ko īsteno šādas saistības, apņemas sākt regulāru politisku dialogu un sadarboties, lai novērstu ar algotņiem saistītas darbības.

91.G pants

Starptautiskā krimināltiesa

Puses, apņēmušās izbeigt nesodāmību, un veicināt starptautisko mieru un drošību, kā arī veicināt starptautiskā tiesiskuma ievērošanu un ilgstošu respektēšanu, atkārtoti apliecina savu atbalstu Starptautiskai krimināltiesai un tās darbam. Turklāt puses vienojas sadarboties, lai veicinātu Romas Statūtu un saistīto dokumentu universālumu un integritāti, un apņemas uzlabot sadarbību ar Starptautisko krimināltiesu, kā arī sekmēt tās darbību.

91.H pants

Sadarbība migrācijas jautājumos

1. Migrācijas jautājums ir visaptveroša dialoga temats, kas atspoguļo lielo nozīmi, kādu Puses piešķir šim jautājumam.

Lai nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu un likvidētu jebkāda veida diskrimināciju, jo īpaši, kas pamatojas uz izcelsmi, dzimumu, rasi, valodu un reliģiju, Puses atkārtoti apliecina apņemšanos atbilstīgi starptautiskiem tiesību aktiem īstenot esošās saistības migrācijas jautājumos.

2. Lai stiprinātu Pušu savstarpējo sadarbību, šajā dialogā iekļauj plašu un visaptverošu jautājumu loku, tostarp šādus jautājumus:

a) taisnīga attieksme pret citu valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo to teritorijā, integrācijas politika, kuras mērķis ir pielīdzināt viņu tiesības un pienākumus šīs valsts pilsoņu tiesībām un pienākumiem, veicinot nediskrimināciju ekonomiskā, sociālā un kultūras dzīvē un izveidojot aizsargpasākumus pret rasismu un ksenofobiju un līdzīgām neiecietības un vardarbības izpausmēm;

b)  attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu un atlaišanu no darba ES dalībvalstu attieksmei pret Dienvidāfrikas Republikas darba ņēmējiem, kuri ir likumīgi nodarbināti tās teritorijā, ir jābūt tādai pašai kā pret tās attiecīgo dalībvalstu valstspiederīgajiem. Tāpat Dienvidāfrikas Republika izrāda līdzvērtīgu nediskriminējošu attieksmi pret ES darba ņēmējiem, kuri ir likumīgi nodarbināti tās teritorijā;

c) savstarpēji interesējoši vīzu jautājumi; tostarp atvieglotas ieceļošanas procedūras Dienvidāfrikas valstspiederīgajiem, kas apmeklē ES, kā arī ES dalībvalstu valstspiederīgajiem, kas apmeklē Dienvidāfrikas Republiku;

d)  ceļošanas dokumentu drošums un identitātes jautājumi;

e) saiknes starp migrāciju un attīstību, tostarp:

– stratēģijas, kuru mērķis ir nabadzības samazināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana, darbavietu radīšana un attiecīgo prasmju attīstīšana,

– migrantu līdzdalības veicināšana savas izcelsmes valsts attīstībā,

– sadarbība spēju attīstībā, jo īpaši veselības un izglītības nozarē, lai mazinātu intelektuālā darbaspēka migrācijas ietekmi uz Dienvidāfrikas Republikas ilgtspējīgu attīstību, kā arī

– veidi, kā atvieglot likumīgu, ātru un lētu pārskaitījumu veikšanu;

f) valsts tiesību aktu un starptautiskās aizsardzības prakses pilnveidošana un īstenošana, lai panāktu atbilstību prasībām, kas paredzētas ANO Konvencijā par bēgļu statusu un tās 1967. gada Protokolā, un lai nodrošinātu neizraidīšanas principa ievērošanu;

g) izveidot efektīvu un preventīvu politiku, lai novērstu nelegālo imigrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, tostarp metodes kontrabandas pārvadātāju un tirgotāju tīklu apkarošanai, un upuru aizsardzībai;

h) attiecīgi jautājumi, kas ir saistīti ar robežkontroli, tostarp rīcībspējas palielināšana, apmācība, savstarpējā apmaiņa ar paraugpraksi un tehnisko palīdzību;

i)  visi ar atgriešanos un atpakaļuzņemšanu saistītie jautājumi, tostarp vajadzība nodrošināt atgriešanos humāni un cieņu neaizskarot, pilnībā ievērojot pamattiesības, kā arī veicināt brīvprātīgu atgriešanos.

3. a)  Sadarbībā, kuras mērķis ir nelikumīgās imigrācijas novēršana un samazināšana, Puses vienojas par savstarpēju nelegālo migrantu atpakaļuzņemšanu. Šajā nolūkā:

–  katra Eiropas Savienības dalībvalsts pēc Dienvidāfrikas pieprasījuma un bez papildu formalitātēm piekrīt tās valstspiederīgo atgriešanai un atpakaļuzņemšanai, kuri nelegāli atrodas Dienvidāfrikas Republikas teritorijā;

–  Dienvidāfrikas Republika pēc attiecīgās ES dalībvalsts pieprasījuma un bez papildu formalitātēm piekrīt tās valstspiederīgo atgriešanai un atpakaļuzņemšanai, kuri nelegāli atrodas kādā ES dalībvalsts teritorijā.

ES dalībvalstis un Dienvidāfrikas Republika šim mērķim nodrošinās saviem valstspiederīgajiem atbilstīgus personu apliecinošus dokumentus. Ja rodas šaubas par kādas personas valstspiederību vai identitāti, Puses vienojas identificēt savas valsts iespējamo valstspiederīgo.

b)  Ja to pieprasa kāda no Pusēm, tiek uzsāktas sarunas, kuru mērķis ir labticīgi un, pienācīgi ievērojot attiecīgās starptautisko tiesību normas, noslēgt divpusējus nolīgumus, kas reglamentē konkrētus pienākumus attiecībā uz Pušu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu un atgriešanos. Ja kāda no Pusēm to uzskata par nepieciešamu, šie nolīgumi var ietvert arī pasākumus trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanai. Šajos nolīgumos noteiks personu kategorijas, uz kurām attiecas minētie pasākumi, kā arī to atpakaļuzņemšanas un atgriešanās kārtību.".

28) Nolīguma 94. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"94. pants

Dotācijas

Finanšu palīdzību dotāciju veidā piešķir no finanšu resursiem, ko atvēl no Kopienas budžeta pozīcijā paredzētajiem resursiem attīstībai un starptautiskās sadarbības pasākumiem, kas iekļauti attiecīgajās budžeta pozīcijās. Pieteikumu iesniegšanas un apstiprināšanas procedūru, to īstenošanu un uzraudzību/novērtējumu veiks saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par attiecīgo budžeta pozīciju.".

29)  Nolīguma 1. protokola IV pielikumā Dienvidāfrikas Republikas valodu versijas groza šādi:

Tekstu "Die uitvoerder van die produkte gedek deur hierdie dokument (doeanemagtiging No ...(1)) verklaar dat, uitgesonderd waar andersins duidelik aangedui, hierdie produkte van ... voorkeuroorsprong (2) is" aizstāj ar tekstu "Die uitvoerder van die produkte gedek deur hierdie dokument (doeanemagtigingsno. ...⁽¹⁾) verklaar dat, behalwe waar duidelik anders aangedui word, hierdie produkte van ... voorkeuroorsprong ⁽²⁾ is".

2. PANTS

Šis protokols ir sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru valodā un Dienvidāfrikas Republikas oficiālajās valodās, izņemot angļu valodu, proti, Sepedi, Sesotho, Setswana, siSwati, Tshivenda, Xitsonga, Afrikaans, isiNdebele, isiXhosa unisiZulu valodā, un visi šie teksti ir vienlīdz autentiski.

3. PANTS

1. Šo nolīgumu atbilstīgi savām procedūrām apstiprina Kopiena, dalībvalstis un Dienvidāfrikas Republika.

2. Puses paziņo viena otrai par 1. punktā minēto attiecīgo procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas dokumentu deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.

4. PANTS

Šis nolīgums stājas spēkā pirmajā mēneša dienā pēc mēneša, kurā Puses paziņo viena otrai par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

 

---

¹  Mazie, mikro un vidējie uzņēmumi

²  Mazie un vidējie uzņēmumi

³  Starptautiskā konference par attīstības finansēšanu notika Monterejā, Meksikā 2002. gada martā; tajā panāca Monterejas konsensu un pieņēma saistības turpmākai attīstības palīdzības finansēšanai un nabadzības izskaušanai pasaulē.

⁴  Pasaules sammits par ilgtspējīgu attīstību.

 

 

Съставено в Клейнмонд, Южна Африка, на единадесети септември две хиляди и девета година.

Hecho en Kleinmond, Sudáfrica, a once de septiembre de dos mil nueve.

V Kleinmondu, Jihoafrická republika, dne jedenáctého září dva tisíce devět.

Udfærdiget i Kleinmond, Sydafrika, den ellevte september to tusinde og ni.

Geschehen zu Kleinmond, Südafrika, am elften September zweitausendneun.

Sõlmitud Kleinmondis, Lõuna-Aafrikas, kahe tuhande üheksanda aasta septembri üheteistkümnendal päeval.

΄Εγινε στο Kleinmond, Νότια Αφρική, στις ένδεκα Σεπτεμβρίου δύο χιλιάδες εννιά.

Done at Kleinmond, South Africa, on the eleventh day of September in the year two thousand and nine.

Fait à Kleinmond, Afrique du Sud, le onze septembre deux mille neuf.

Fatto a Kleinmond, Sud Africa, addì undici settembre duemilanove.

Kleinmond, Dienvidāfrikā, divi tūkstoši devītā gada vienpadsmitajā septembrī.

Priimta Kleinmonde, Pietų Afrikos Respublika, du tūkstančiai devintų metų rugsėjo vienuoliktą dieną.

Kelt Kleinmondban, Dél-Afrikában, a 2009. év szeptember hónapjának tizenegyedik napján.

Magħmul fi Kleinmond, l-Afrika t'Isfel, fil-ħdax-il jum ta' Settembru fis-sena elfejn u disgħa.

Gedaan te Kleinmond, Zuid-Afrika, op de elfde dag van september in het jaar tweeduizend negen.

Sporządzono w Kleinmond, Republika Południowej Afryki dnia jedenastego września dwa tysiące dziewiątego roku.

Feito em Kleinmond, África do Sul, aos onze de Setembro de dois mil e nove.

Încheiat la Kleinmond, Africa de Sud, la unsprezece septembrie două mii nouă.

V Kleinmonde v Južnej Afrike jedenásteho septembra dvetisícdeväť.

V Kleinmondu v Južni Afriki, enajstega septembra dvatisočdevet.

Tehty Kleinmondissa, Etelä-Afrikassa, yhdentenätoista päivänä syyskuuta vuonna kaksituhattayhdeksän.

Som skedde i Kleinmond, Sydafrika, den elfte september år tjugohundranio.