• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nodarbinātības valsts aģentūra: Par aģentūras darbību 2009.gadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.02.2010., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/205293

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts ieņēmumu dienests: Par dāvinājumu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli

Vēl šajā numurā

17.02.2010., Nr. 27

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nodarbinātības valsts aģentūra: Par aģentūras darbību 2009.gadā

Bezdarba līmenis 2009.gadā Latvijā ik mēnesi pieauga. Pēc Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” datiem, aprēķinot bezdarbnieku skaitu no kopējā iedzīvotāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem, sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis Latvijā pagājušā gada sākumā bija 12,3%, bet decembrī sasniedza 22,8% un jau ceturto mēnesi bija augstākais Eiropas Savienībā. Savukārt reģistrētā bezdarba līmenis gada sākumā bija 7%, bet gada beigās tas sasniedza 16%.

NVA uzskaitē 2009.gada sākumā bija reģistrēti 76 435 bezdarbnieki, gada beigās – 179 235. Bezdarbnieku skaits gada laikā pieaudzis par 57%. 2009.gada decembrī 51% no bezdarbnieku kopskaita bija sievietes, 49% – vīrieši. Sadalījumā pēc iepriekšējās profesijas visvairāk bijuši palīgstrādnieki (9702) un mazumtirdzniecības pārdevēji (8773). NVA 2009.gada beigās bija reģistrēti 25 986 bezdarbnieki ar augstāko izglītību – 17 261 sieviete un 8725 vīrieši, visvairāk bija visa veida inženieri (4469), ekonomisti (3891), skolotāji (3113), vadītāji (1716), juristi (1352), dažādu jomu speciālisti (1055).

2009.gadā NVA darba devēju iesniegtie dati liecina par 20 208 darba vietu samazinājumu un tikai 615 jaunu darba vietu radīšanu. Darba vietu samazinājums visvairāk skāris valsts pārvaldi un aizsardzību (20%), apstrādes rūpniecību (19%), veselību un sociālo aprūpi (11%), vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību; automobiļu un motociklu remontu (10%), transporta un uzglabāšanas nozari (8%). Kā galvenie darba vietu samazinājuma iemesli tika minēti darbinieku skaita samazināšana (57%), strukturālās izmaiņas vai darba optimizācija (14%), darba vai ražošanas apjoma samazināšanās uzņēmumos (11%). Par darbinieku atbrīvošanu saistībā ar uzņēmuma likvidāciju ziņoja 4% darba devēju.

Pērnā gada decembra beigās NVA datubāzē bija reģistrētas 1389 aktuālas vakances. Neraugoties uz ekonomiskās krīzes ietekmēto darba meklētājam nelabvēlīgo situāciju darba tirgū, 60 638 NVA reģistrētie bezdarbnieki 2009.gadā iekārtojušies darbā.

“Ekonomiskās lejupslīdes laikā NVA sniegtais atbalsts bez darba palikušajiem cilvēkiem ieguva īpašu nozīmi, jo tieši aģentūra bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajiem cilvēkiem piedāvā dažādus un daudzpusīgus pakalpojumus. Pieauga NVA darba sociālā nozīme, īpaši svarīgas bija ne tikai piedāvātās iespējas apgūt profesionālās zināšanas vai darbam nepieciešamās papildprasmes, strādāt pagaidu darbus, bet arī psiholoģiskais atbalsts, karjeras speciālistu padomi, kas grūtībās nonākušajiem cilvēkiem neļāva nolaist rokas, zaudēt cerību, mudinot domāt nākotnes perspektīvā, palīdzot rast motivāciju un rīkoties: ja darbu krīzes laikā atrast ir ļoti grūti, bezdarba laiks jāizmanto mācībām, sevis attīstīšanai, konkurētspējas paaugstināšanai, kas, ja ne tūlīt, tad nākotnē noteikti veicinās atgriešanos darba tirgū. Aģentūrai klienti nav skaitliskās ailītes, uz kuru rēķina, aizbildinoties ar krīzi, var īstermiņā ietaupīt, bet dzīvi cilvēki, kuriem nepieciešama neatliekamā palīdzība un atbalsts, ko aģentūra var sniegt un sniedz, rūpējoties par sabiedrību un valsti ilgtermiņā,” uzsver NVA direktore Baiba Paševica.

Neraugoties uz darba slodzes būtisku palielināšanos, Nodarbinātības valsts aģentūru skāra Ministru kabineta nosacījumi par finansējuma samazinājumu. 2009.gadā atlīdzība tika samazināta par 32,6%. Rēķinot bezdarbnieku skaitu uz vienu darbinieku, Eiropas Savienības nodarbinātības dienestu vidū NVA darbiniekiem ir vislielākā noslodze – uz vienu NVA darbinieku vidēji bija 252 bezdarbnieki, salīdzinājumam: piemēram, Igaunijā – 156, Lietuvā – 131, Nīderlandē – 83, Maltā – 47, Beļģijā – 38, Vācijā – 37.

2009.gada nogalē, reaģējot uz situāciju darba tirgū un strādājot ārkārtas režīmā, operatīvi tika sākta triju jaunu Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētu projektu īstenošana:

• apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība (darba praktizēšana ar 100 latu stipendiju), kurā iesaistīti bija 19 295 bez iztikas līdzekļiem palikušie bezdarbnieki. Jāpiebilst, ka 2009.gadā vēl 11 884 ilgstošie bezdarbnieki bija nodarbināti pasākumā “Algotie pagaidu darbi”;

• profesionālā apmācība ar kuponu sistēmu bezdarba riskam pakļautajiem. Šā pasākuma ietvaros atbalstīti tika 3253 nepilnu darba laiku strādājošie;

• profesionālās augstākās izglītības ieguve bezdarbniekiem ar kuponu sistēmu. Šā pasākuma ietvaros studijas sākt vai turpināt 2010.gadā varēs 350 bezdarbnieki ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību.

Lai veicinātu darba tirgus apstākļiem piemēroties spējīga un apmācīta darbaspēka veidošanu, NVA turpināja īstenot:

• bezdarbnieku profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu, to skaitā praktisku apmācību pie darba devēja, 2009.gadā iesaistot 11 294 bezdarbniekus. Jāpiebilst, ka 2009.gadā, reaģējot uz ekonomisko krīzi, tika sākta projekta “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā” 2.kārtas īstenošana un tika palielināts iesaistāmo skaits par 6530 bezdarbniekiem. Lai noskaidrotu, kurās profesijās apmācības veicamas, NVA regulāri (divreiz gadā) veic darba devēju aptaujas, pēc kuru rezultātiem tiek sagatavots profesiju saraksts, kurās tiek īstenota profesionālā apmācība.

Neformālās izglītības programmu apguvē 2009.gadā bija iesaistīti 19 288 bezdarbnieki un darba meklētāji. Vispieprasītākās bija šādas darbam nepieciešamo papildprasmju apguves programmas: dažāda līmeņa datorzinības, angļu valoda, dažādu kategoriju autovadītāji.

Līdz ar bezdarba līmeņa palielinājumu būtiski pieauga NVA klientu interese par NVA piedāvātajām lekcijām, semināriem un individuālām konsultācijām Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu ietvaros. 2009.gadā šajos pasākumos piedalījās 38 720 cilvēku, salīdzinājumam: 2008.gadā – tikai 17 338. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu veidi: darba meklēšanas metodes, darba tirgum nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, komercdarbības vai uzņēmējdarbības pamati, prasme strādāt pārmaiņu apstākļos, grāmatvedības uzskaites pamatprincipi pašnodarbinātām personām, fizisko personu maksātnespēja pēc darba zaudēšanas, psiholoģiskais atbalsts, individuālās konsultācijas u.c.

NVA jau otro gadu īstenoja aktīvo nodarbinātības pasākumu “Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai”. 2008.gadā pasākumā “Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai” bija iesaistīti 93 Rīgas un Latgales reģiona bezdarbnieki, šogad tajā piedalījās jau 266 bezdarbnieki no visiem Latvijas reģioniem. NVA atbalstu saņem ekspertu atzīto 80 labāko biznesa plānu īstenošana. Biznesa plānu izvērtēšanā tika ņemta vērā gan biznesa plāna izstrādes kvalitāte, gan konkrētā projekta dzīvotspēja un atbilstība esošajiem darba tirgus apstākļiem, gan paredzēto ieguldījumu izlietojuma pamatojums un citi kritēriji.

1949 nelabvēlīgākā situācijā esošie bezdarbnieki, viņu vidū arī cilvēki ar invaliditāti, bija nodarbināti pasākumos noteiktām personu grupām, savukārt 3766 bezdarbnieki ieguva iespēju strādāt darba izmēģinājumos NVA īstenoto komplekso atbalsta pasākumu ietvaros.

142 799 bezdarbnieki un darba meklētāji piedalījušies NVA filiālēs organizētajās informatīvajās dienās.

Ņemot vērā, ka 14,5% no bezdarbnieku kopskaita ir jaunieši, NVA filiālēs tika rīkotas arī īpašas informatīvās dienas bezdarbniekiem un darba meklētājiem vecumā līdz 24 gadiem, lai palīdzētu viņiem orientēties darba tirgū, novērtēt savu profesionālo piemērotību un intereses, uzzināt par izglītības iegūšanas iespējām, kā arī saņemt informāciju par to, kas jāzina un jādara, meklējot darbu.

Liels pieprasījums 2009.gadā bija vērojams pēc šādiem NVA pakalpojumiem:

• CV/Vakanču portāls, kuru dienā apmeklē vidēji 2267 interesenti;

• EURES pakalpojumi (bezmaksas konsultācijas par darba iespējām Eiropā) – 2009.gadā tika sniegtas 20 778 konsultācijas EURES jautājumos (salīdzinājumam: 2008.gadā – 9051 konsultācijas EURES jautājumos);

• karjeras konsultācijas – 2009.gadā karjeras konsultācijas saņēma 55 084 cilvēki;

• informācija par licencētajām firmām, kas visiem interesentiem pieejama NVA mājaslapā. Šobrīd Latvijā ir 59 licencētie darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēji.

Ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc informācijas par NVA darbību un pakalpojumiem. Tā, piemēram, NVA mājaslapu 2009.gadā ik dienu apmeklēja vidēji 5710 interesentu, centrālajos un reģionālajos medijos bija lasāmas vairāk nekā 3400 publikāciju par NVA pakalpojumiem, pasākumiem un jaunajiem projektiem, kā arī par bezdarba situāciju valstī un attiecīgajos reģionos.

2010.gadā turpināsies jau esošo un jauno aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu īstenošana visām mērķgrupām, to skaitā tiks sniegts atbalsts krīzes visvairāk skartajām iedzīvotāju grupām, piemēram, jauniešiem bezdarbniekiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem, invalīdiem un pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem, bezdarbniekiem, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem, bezdarbniekiem ar augstāko izglītību. Tiks turpināta atbalsta sniegšana pašnodarbinātības un komercdarbības uzsācējiem, kā arī tiks sākts jauns pasākums – mūžizglītības iespēju piedāvājums nodarbinātajiem. NVA turpinās darbu pie sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas, ņemot vērā NVA klientu aptaujas rezultātus un bezdarbnieku un darba meklētāju ierosinājumus.

NVA Administratīvais departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!