Izglītības un zinātnes ministrija: Par izglītības lomu ekonomikas izaugsmē

Eiropas Savienības (ES) un Latvijas galvenais šābrīža uzdevums ir atjaunot ekonomikas izaugsmi, kā arī veicināt nodarbinātību. Pašreizējā ekonomikas un finanšu situācija ir atklājusi vairākas problēmas, ar kurām Eiropai ir un būs jārēķinās. Tāpat jāņem vērā arī fakts, ka katrai ES dalībvalstij ir savi, specifiski izaicinājumi – uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics, 15.februārī Briselē piedaloties Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes lietu un kultūras Ministru padomes sanāksmē.

Šajā sanāksmē tika apstiprināts Padomes un Eiropas Komisijas kopīgā progresa ziņojuma projekts par darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu, kā arī darba kārtībā bija iekļauta diskusija par izglītības un apmācības lomu ekonomikas izaugsmes sekmēšanā un sociālā taisnīguma nodrošināšanā.

Lai veicinātu ministru diskusiju, Spānijas prezidentūra bija sagatavojusi diskusiju dokumentu “Izglītība un apmācība 2020.gada Eiropai”, kurā tika uzsvērta arī programmas “Izglītība un apmācība 2020” nozīme arī “ES 2020” stratēģijas kontekstā, atzīmējot, ka programmas “Izglītība un apmācība 2020” prioritāšu nodrošināšana – pamatprasmju attīstība, mūžizglītības stratēģijas īstenošana, pedagogu profesionālā pilnveide, mobilitātes un partnerības veicināšana, izglītības kvalitātes un sociālā taisnīguma sekmēšana – būtiski veicinās “ES 2020” stratēģijas mērķu sasniegšanu.

M.Gruškevics norādīja: lai nodrošinātu programmas “ES 2020” īstenošanu, apzinoties devumu, ko izglītība un apmācība sniedz ekonomikas atveseļošanā un izaugsmes nodrošināšanā, ar lielu atbildību jāturpina uzsāktais darbs – gan nosakot uzdevumus, gan izvēloties pieeju un nodrošinot instrumentus to sasniegšanai. Viņš piebilda, ka ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, nodrošinot jaunu darba vietu izveidi, veicina arī uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība, inovatīva un atbalstoša uzņēmējdarbības vide, attīstīta zinātne un pētniecība, kuras pamatā ir izglītots un radošs cilvēks. Vienlaikus jāatzīst, ka, tiecoties uz izcilību un visaugstāko profesionalitāti, pastāv risks, ka sociālā nevienlīdzība nesamazināsies un pat var pieaugt. Tādēļ jānodrošina izglītības un pārdomātas ekonomikas un sociālās politikas saskaņotība.

Paužot Latvijas nostāju, M.Gruškevics norādīja: “Piekrītam: lai īstenotu “ES 2020” stratēģiju un nodrošinātu zināšanu ietilpīgu ekonomiku, ir nepieciešami lielāki un efektīvāki ieguldījumi cilvēkkapitālā, kā arī jānodrošina atbilstošs finansējuma pieaugums arī pētniecībai un attīstībai.” Tādēļ pašreizējā Latvijas ekonomiskajā situācijā ES struktūrfondu līdzekļiem ir būtiska nozīme pārmaiņu īstenošanā un izaugsmes nodrošināšanā izglītībā un zinātnē. Piemēram, izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana, pedagogu un akadēmiskā personāla konkurētspējas veicināšana, kā arī profesionālās izglītības attīstība, mācību satura pilnveide u.c.

Tāpat Latvijā aktīvs darbs tiek veikts, lai sekmētu augstākās izglītības programmu modernizāciju, ieviešot moduļu sistēmu, pilnveidojot studiju kursu saturu, formulējot studiju rezultātus zināšanu un prasmju izteiksmē atbilstoši vienotai kvalifikācijas ietvarstruktūrai, kā arī lai veicinātu augstākās izglītības konkurētspēju un eksportspēju.

Savukārt, lai uzlabotu augstākās izglītības pieejamību studentiem, kuru sociālekonomiskais stāvoklis ir sliktāks, Latvijā veiktas izmaiņas stipendiju piešķiršanas kārtībā, paredzot, ka stipendija tiek piešķirta studējošiem, kas ir invalīdi, bāreņi, bez vecāku gādības palikušie, no trūcīgām ģimenēm, no daudzbērnu ģimenēm un ja studējošā ģimenē ir bērni, līdztekus vērtējot arī sekmības rādītājus.

Runājot par izglītību un apmācību mūžizglītības kontekstā, M.Gruškevics uzsvēra, ka mūžizglītībai jābūt prioritātei visos līmeņos, nodrošinot ikvienam nepieciešamās zināšanas, prasmes un kompetenci. Paužot Latvijas nostāju, valsts sekretārs akcentēja: “Uzskatām, ka arī “ES 2020” stratēģijas kontekstā būtu jāuzsver uzņēmējdarbības izglītība un apmācības nozīme. Šo prasmju attīstība jāsāk jau pamatskolā un jāturpina cilvēka mūža garumā. Pārmaiņas domāšanā vai attieksmē var būt nozīmīgas, lai pievērstos uzņēmējdarbībai, tāpat šo prasmju apguve veicina lielāku elastīgumu dažādos cilvēka dzīves posmos.” Savukārt, raksturojot Latvijas izglītības standartu, M.Gruškevics piebilda, ka viens no tajā noteiktajiem pamatizglītības uzdevumiem ir veidot priekšstatu un sapratni arī par galvenajiem dabas un vides, kā arī sociālajiem, ekonomiskajiem un ilgtspējīgas attīstības procesiem, morāles un ētikas vērtībām.

Noslēgumā M.Gruškevics ar apstiprināšanu amatā sveica jauno ES izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāri Andrullu Vasiliu, kā arī, pievienojoties pārējiem sanāksmes dalībniekiem, apliecināja līdzjūtību saistībā ar 15.februārī Briselē notikušo vilcienu katastrofu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa