Eiropas Komisija: Par Eiropas vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112

Atzīmējot Eiropas 112 dienu 11.februārī, Eiropas komisāre Nēlī Krūsa, kas atbild par digitālo programmu, ir rakstījusi dalībvalstīm, aicinot tās pastiprināt darbu, lai vairotu iedzīvotāju zināšanas par Eiropas vienoto ārkārtas zvanu numuru 112. Lai gan informētība ir mazliet uzlabojusies, trīs no četriem ES pilsoņiem joprojām nezina, ka ārkārtas gadījumā var zvanīt uz 112, lai sazinātos ar policiju, ugunsdzēsējiem vai medicīnas dienestu gan no mājām, gan ceļojot pa ES. Ja izveidotos reflekss zvanīt uz glābšanas līniju 112, kas tagad darbojas visās ES valstīs, tiktu glābtas dzīvības un mazinātas traumas.

Komisāre N.Krūsa, kas atbild par digitālo programmu, saka: “No vienota Eiropas ārkārtas palīdzības numura labums ir tikai tad, ja cilvēki par to zina. Eiropas numura 112 dienā es aicinu dalībvalstu iestādes pastiprināt darbu un izdarīt vairāk, lai informētu savus pilsoņus par 112 – numuru, kas var izglābt dzīvību.”

Nesen sarīkotā “Eirobarometra” aptauja rāda, ka tikai ceturtdaļa (25%) aptaujāto ES pilsoņu spēj spontāni identificēt 112 kā numuru, pa kuru zvanīt ārkārtas palīdzības dienestiem jebkurā ES vietā. Tas ir tikai par vienu procentpunktu labāk, nekā ES līmenī bija vērojams 2009.gadā (24%). Dažās valstīs tomēr iedzīvotāji daudz labāk nekā pērn zina, ka 112 ir visas ES ārkārtas zvanu numurs: Beļģija un Slovākija (9 procentpunktu uzlabojums), Slovēnija (par 7 procentpunktiem vairāk) un Polija (par 6 procentpunktiem vairāk), Lietuva un Ungārija (par 5 procentpunktiem vairāk). Čehijā, Luksemburgā, Polijā, Slovākijā un Somijā vairāk nekā puse iedzīvotāju zina par 112. Tomēr, tāpat kā pērn, Itālijā, Grieķijā un Apvienotajā Karalistē mazāk nekā 10% pilsoņu zina par 112 – tas ir zemākais līmenis ES.

21 ES valstī Eiropas ārkārtas zvanu numurs 112 parādās telefonu grāmatās, 20 valstīs – uz palīdzības dienestu transportlīdzekļiem. Tomēr ziņojumā teikts, ka tikai 22% ES pilsoņu apgalvo, ka ir saņēmuši informāciju par 112. Lielākā daļa (62%) arī saka, ka nav pietiekami informēti par ES ārkārtas zvanu numuru. Daudziem iedzīvotājiem ir arī valodas problēmas: no desmit cilvēkiem vienam ir bijis grūti sazināties citā valodā, zvanot uz 112 ārzemēs, lai gan dalībvalstis apgalvo, ka to 112 zvanu centri spēj apkalpot 112 izsaukumus vismaz angļu valodā.

Informācijas saņemšana par zvanītāju atrašanās vietu var paātrināt ārkārtas palīdzības dienestu ierašanos, mazināt traumu smagumu un pat izglābt dzīvību. Zvanu centri 20 ES valstīs (salīdzinot ar deviņām valstīm 2008.gadā) gandrīz momentāni dod ārkārtas palīdzības dienestiem informāciju par zvanītāja vietu uz 112, jo tiem ir t.s. stūmējtehnoloģijas vai vilcējtehnoloģijas sistēmas vietas noteikšanai. Tomēr Komisija ir vērsusies pret Itāliju, jo zvanītāja vietas noteikšanas informācija vēl netiek sniegta ārkārtas palīdzības dienestiem par zvaniem uz 112 no mobilajiem tālruņiem.

Priekšvēsture

112 ir Eiropas ārkārtas zvanu numurs, kas bez maksas sazvanāms no fiksētā un mobilā tālruņa visur ES. Kopš 2009.gada jūlija iedzīvotāji, kas citās ES valstīs izmanto mobilā tālruņa viesabonēšanu, saņem īsziņu ar informāciju par 112.

ES telesakaru noteikumu reforma pastiprināja ES noteikumus par 112, it sevišķi attiecībā uz zvanītāja atrašanās vietas informācijas ātrāku nogādāšanu ārkārtas palīdzības dienestiem, izpratnes vairošanu (īpaši ceļotāju vidū), piekļuves pienākumu attiecināšanu uz dažu veidu interneta telefonijas (VoIP) piegādātājiem un invalīdu piekļuvi.

Lai nodrošinātu 112 efektīvu darbību, Komisija sāka pārkāpumu procedūru pret 14 dalībvalstīm sakarā ar zvanītāja vietas noteikšanas nepieejamību.

112 tagad darbojas visās ES valstīs.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa