Par prasmju un kvalifikācijas celšanas nepieciešamību

4.februārī Eiropas Komisijas publicētajā neatkarīgu speciālistu ziņojumā teikts, ka jārīkojas nekavējoties, lai novērstu prasmju trūkumu Eiropā un dotu Eiropas iedzīvotājiem lielākas iespējas turpmāk gūt panākumus darba tirgū. Ziņojumā “Jaunas prasmes jaunām darba vietām: tūlītēja rīcība” uzsvērta vajadzība sniegt cilvēkiem atbilstīgus stimulus, lai tie uzlabotu savas prasmes, ciešāk saistītu izglītību, apmācību un darbu, izveidotu pareizo prasmju kopumu un labāk varētu paredzēt, kādas prasmes būs vajadzīgas nākotnē. Šis ziņojums ir viens no svarīgākajiem rezultātiem saistībā ar Eiropas Komisijas programmu “Jaunas prasmes jaunām darba vietām”, un to 4.februārī izklāstīja augsta līmeņa konferencē Briselē.

Nodarbinātības komisārs Vladimirs Špidla uzsvēra: “Uzlabojot cilvēku prasmes, ātrāk spēsim izkļūt no krīzes un sagatavoties ekonomikas ilgtspējīgiem panākumiem nākotnē.”

Izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes lietu komisārs Marošs Šefčovičs piebilda: “Mums jāsaista izglītība, apmācība un darbs, lai cilvēki būtu pārliecināti, ka viņu prasmes ir piemērotas mainīgajām darba tirgus vajadzībām visā dzīves laikā.”

Jautājuma būtība

• Patlaban vienam no trim eiropiešiem darbspējīgā vecumā ir nedaudzas kvalifikācijas vai to nav nemaz, tādēļ viņu izredzes tikt pieņemtiem darbā ir par 40% mazākas nekā cilvēkiem ar vidēja līmeņa kvalifikāciju.

• Kopumā visā ES ar augstu prasmju līmeni ir nodarbināti 84%, ar vidēju prasmju līmeni – 70% un ar zemu prasmju līmeni – 49%.

• Turklāt maz ticams, ka tie, kuriem ir zema līmeņa kvalifikācija, uzlabos savas prasmes un piedalīsies mūžizglītībā.

• Vienlaikus uzņēmumiem, kuri apmāca savus darbiniekus, ir 2,5 reizes mazāka varbūtība, ka tie pārtrauks uzņēmējdarbību, nekā tiem uzņēmumiem, kuri apmācību neveic.

• Izglītības sistēmas, kuras visiem nodrošina atbilstošas prasmes, ilgtermiņā varētu palielināt IKP pat par 10%.

Šajā speciālistu ziņojumā ir sniegti konkrēti ieteikumi, kā novērst prasmju trūkumu Eiropā, un šis ziņojums paredzēts lēmuma pieņēmējiem ES un valsts līmenī, uzņēmumiem, arodbiedrībām, izglītības un apmācības sniedzējiem un nodarbinātības dienestiem.

Ziņojumā aicināts rīkoties četrās svarīgās jomās.

• Nodrošināt labākus stimulus darba devējiem un indivīdiem kvalifikācijas paaugstināšanai, un ieguldījumam prasmju uzlabošanā jābūt nozīmīgam, gudram un ne tikai finansiālam.

• Nodrošināt piekļuvi izglītībai un apmācībai, padarot izglītības un mācību iestādes inovatīvākas un atbilstīgākas gan izglītojamo, gan darba devēju vajadzībām un izstrādājot attiecīgas kvalifikācijas, kas vērstas uz konkrētiem mācību rezultātiem.

• Piedāvāt labāku prasmju kopumu, kas ir piemērotāks darba tirgus vajadzībām.

• Labāk sagatavot nākotnē vajadzīgas prasmes.

Speciālisti uzskata, ka šīs jomas ir savstarpēji saistītas un tādēļ visi pasākumi jāizlemj kopā. Turklāt tā nav tikai vienas ieinteresētās puses atbildība, bet visām iesaistītajām pusēm ir jāpieliek kopīgas pūles.

Lai gan pēdējos gados gūti panākumi, ziņojumā norādīta skaudrā patiesība, ka vairums Eiropas iedzīvotāju aizvien nav pietiekami kvalificēti. Gandrīz trešdaļai Eiropas iedzīvotāju 25–64 gadu vecumā nav kvalifikācijas vai tā ir zema, un tikai vienai ceturtdaļai ir augsta līmeņa kvalifikācija. Kvalificētajiem ne vienmēr ir tās prasmes, kas vajadzīgas darba devējiem, tādējādi rodas neatbilstības darba tirgū. Vajadzīgs labāks starpnozaru un konkrētu prasmju apvienojums.

Šī problēma ir vēl svarīgāka, saasinoties bezdarba un demogrāfiskajiem jautājumiem.

Tomēr saskaņā ar Eiropas Savienības profesionālās apmācības un izglītības koordinācijas centra (CEDEFOP) pēdējām prognozēm gaidāms, ka nākamajā desmitgadē radīsies 80 miljoni darba iespēju. Šo darbavietu skaitā būs 7 miljoni jaunas darba vietas, un vairumam no tām būs vajadzīgs vairāk augsti kvalificēta darbaspēka.

Vispārīga informācija

Iniciatīva “Jaunas prasmes jaunām darba vietām” ES mērogā tika sākta 2008.gada decembrī, lai ciešāk saistītu izglītību un nodarbinātību. Eiropas Komisija 2009.gada pavasarī no visas ES izraudzījās speciālistu grupu apmācības, prasmju un nodarbinātības jomā, lai sniegtu neatkarīgu padomu par iniciatīvas turpmāku virzību saistībā ar ES nākamo ekonomisko reformu stratēģiju (Europe 2020).

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa