Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 16.februārī

LM: Par aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu 2010.gadā

Akceptējot Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumus valsts budžeta finansējuma piesaistei un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu pārdalei, valdība 16.februārī konceptuāli atbalstīja papildu finansējuma 27 miljonu latu apmērā piešķiršanu aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanai 2010.gadā.

Tas nozīmē, ka šogad nodarbinātības pasākumos papildus varētu iesaistīt vairāk nekā 72 tūkstošus bezdarbnieku un darba meklētāju, tai skaitā aptuveni 58 tūkstoši bezdarbnieku saņemtu finansiālu palīdzību algas vai stipendijas veidā. Līdz ar to 2010.gadā kopumā ar ESF un valsts budžeta atbalstu vairāk nekā 110 tūkstošus bezdarbnieku būtu iespējams iesaistīt tādos nodarbinātības pasākumos, kuru laikā persona saņem finansiālu palīdzību, tas ir 55% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita.

Papildus piešķirtie 27 miljoni latu tiktu ieguldīti tādu nodarbinātības pakalpojumu īstenošanā kā darba prakšu nodrošināšana pašvaldībās, subsidēto darba vietu nodrošināšana, mūžizglītības attīstība, bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto darbinieku apmācība un darba tirgus pētījumu veikšana.

Minētos līdzekļus plānots piesaistīt divējādi – gan pārdalot ESF finansējumu, gan Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros paredzēto.

Pirmkārt, no kopējā minētā finansējuma aptuveni 14,7 miljoni latu būtu ESF finansējums, kas nepieciešams subsidēto darba vietu nodrošināšanai, bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto darbinieku apmācībai, kā arī mūžizglītībai un darba tirgus pētījumu veikšanai. Tādējādi pasākumos varētu iesaistīt aptuveni 34 tūkstošus bezdarbnieku, bezdarba riskam pakļauto darbinieku un nodarbinātu un pašnodarbinātu personu.

Otrkārt, lai papildus piesaistītu 13,1 miljonu latu darba praktizēšanai pašvaldībās ar 100 latu stipendiju (vienam no LM pārziņā esošajiem Sociālās drošības tīkla pasākumiem), iesaistītajām ministrijām līdz 1.aprīlim jāvienojas ar starptautiskajiem aizdevējiem par iespējām palielināt valsts budžeta finansējumu tā īstenošanai. Piesaistot papildu līdzekļus, pasākumā varēs iesaistīt vēl 24,5 tūkstošus bezdarbnieku, kas vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu.

Papildus atbalsts nodarbinātības pasākumu īstenošanai nepieciešams, ņemot vērā straujo bezdarba līmeņa palielināšanos. LM paredz, ka 2010.gadā bezdarba līmenis sasniegs 18% jeb bez darba būs aptuveni 200 tūkstoši iedzīvotāju. Turklāt 63% no tiem nesaņems bezdarbnieka pabalstu, un viņiem būs nepieciešams atbalsts iztikas līdzekļu nodrošināšanai.

Izmantojot ESF atbalstu, plānots, ka tiks samazinātas rindas pēc pakalpojuma saņemšanas un netiks pārtraukti apmācības pakalpojumi 2012.gadā, kā arī samazināsies garantētā minimālā ienākuma līmeņa pabalsta saņēmēju skaits.

Tomēr LM arī informēja valdību, ka šā gada septembrī būs nepieciešama atkārtota ESF un valsts budžeta finansējuma pārskatīšana, paredzot, ka arī 2011.gadā būs nepieciešams papildu finansējums nodarbinātības un Sociālā drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanai.

2009.gadā aktīvajos nodarbinātības pasākumos tika iesaistīti aptuveni 157,6 tūkstoši bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļautu darbinieku, tai skaitā 63,3 tūkstoši jeb 38% saņēma stipendiju vai līdzīgu finansiālu atbalstu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par grozījumiem Kredītiestāžu likumā

16.februārī Ministru kabinets (MK) akceptēja grozījumus Kredītiestāžu likumā (KIL), kas ierobežos personām saskaņā ar pakārtotajām saistībām aizdoto līdzekļu (t.sk. subordinētajā kapitālā) un par tiem procentu atmaksu, kamēr bankas saņem valsts atbalstu. Grozījumi paredz, ka aizliegums stāsies spēkā šā gada 1.jūnijā, tādējādi nosakot samērīgu pārejas periodu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sagatavoja grozījumus KIL Pārejas noteikumu 36.punktā, lai aizsargātu sabiedrības tiesības un likumīgās intereses, kā arī lai sekmētu valsts interešu maksimālu aizsardzību valsts atbalsta sniegšanā finansiālās grūtībās nonākušai kredītiestādei, Komisija ir izstrādājusi grozījumus.

FKTK izstrādātie grozījumi KIL Pārejas noteikumu 36.punktā attiecas uz ikvienu personu, kas ir ieguldījusi (aizdevusi) līdzekļus kredītiestādes subordinētajā kapitālā (pakārtotās saistības) līdz valsts atbalsta piešķiršanai. Tas nozīmē, ka ar šā gada 1.jūniju kredītiestādēm, kas saņem valsts atbalstu, būs aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt procentus par šādu aizdevumu un citu atlīdzību valsts atbalsta sniegšanas laikā.

Savukārt, ja subordinētajā kapitālā (pakārtotās saistības) tiek ieguldīti (aizdoti) līdzekļi valsts atbalsta saņemšanas laikā, minētais ierobežojums nebūs piemērojams.

Pieņemtie grozījumi KIL Pārejas noteikumu 36.punktā attieksies uz KIL 59.6.pantu: “(1) Ja banka atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu saņem šādu atbalstu, no komercdarbības atbalsta piešķiršanas līdz komercdarbības atbalsta sniegšanas beigām bankai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. (2) Ja FKTK ir noteikusi bankai noguldījumu ierobežojumus, no noguldījumu ierobežojumu noteikšanas dienas līdz šādu ierobežojumu atcelšanas dienai bankai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. (3) Ja pakārtotās saistības bankai rodas pēc komercdarbības atbalsta piešķiršanas vai pēc noguldījumu ierobežojumu noteikšanas dienas, tad šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais saistību izpildes aizliegums nav piemērojams.”

MK iesniegs grozījumus izskatīšanai Saeimā.

FM: Par grozījumiem noteikumos par akcīzes preču aprites kārtību

16.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie noteikumi, kas paredz grozījumus noteikumos par akcīzes preču aprites kārtību.

2010.gada janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Noteikumi izstrādāti, lai realizētu pāreju uz šā likuma prasībām atbilstošām licencēm.

Noteikumi nosaka iesniegumā (lai saņemtu licenci apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja, reģistrēta nosūtītāja un reģistrēta saņēmēja darbībai) norādāmās informācijas saturu, pievienojamos dokumentus un valsts nodevas apmēru par licences saņemšanu, kā arī apstiprina izsniedzamajās licencēs norādāmo informāciju.

Noteikumi arī nosaka iesniegumā norādāmās informācijas saturu, lai licenci, kas apstiprināta tirgotāja darbībai ar kafiju vai bezalkoholiskajiem dzērieniem, pārreģistrētu par licenci, kas apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai ar attiecīgajiem akcīzes preču veidiem, kā arī lai licenci, kas apstiprināta tirgotāja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem vai naftas produktiem, kas pārreģistrētu par licenci reģistrēta saņēmēja darbībai ar attiecīgajiem akcīzes preču veidiem.

FM: Par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem

16.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi MK noteikumos par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem.

Grozījumi paredz, ka turpmāk ziņojumus Kontroles dienestam par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem varēs iesniegt, arī nosūtot elektroniski šifrētā veidā.

Rezultātā samazināsies papīra patēriņš, paātrināsies informācijas aprite, kā arī Kontroles dienestam būs iespēja šādā ziņošanas kārtībā iesaistītajiem likuma subjektiem (piemēram, kredītiestādēm) elektroniski nosūtīt informācijas pieprasījumus, kas veicinātu ātrāku ziņojumu izskatīšanu un materiālu sagatavošanu tiesību aizsardzības iestādēm.

Līdz šim par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu ziņojums bija jāiesniedz rakstiski kopā ar pavadvēstuli, kurā norādīti pievienotie dokumenti un elektroniskie datu nesēji. Taču šāda ziņojumu iesniegšanas kārtība bija laikietilpīga, kā arī prasīja resursu patēriņu.

FM: Par pārbaužu veikšanu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanas vietās

16.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) no jauna sagatavotie noteikumi par kārtību, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošanas vietā. Esošais regulējums paredz, ka sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde piecu gadu laikā, bet ne agrāk kā otrajā gadā pēc pēdējā maksājuma veikšanas ES fonda finansējuma saņēmējam veic pārbaudi projekta īstenošanas vietā zema un vidēja riska projektiem izlases veidā, augsta riska projektiem un lielajiem projektiem – ne retāk kā piecu gadu laikā. MK noteikumi turpmāk reglamentēs: ja tiek identificēti būtiski trūkumi ES fonda projekta ieviešanā, pārbaudi varēs veikt arī ātrāk nekā otrajā gadā pēc pēdējā maksājuma veikšanas ES fondu finansējuma saņēmējam.

Ja nepieciešams, atkārtotu pārbaudi projekta īstenošanas vietā veiks, lai gūtu pārliecību, ka identificētie trūkumi ir novērsti. Līdz ar to ES fondu administrējošām institūcijām būs iespēja pārliecināties par projektu ieviešanas atbilstību noteiktajām prasībām un savlaicīgi novērst radušos trūkumus.

Noteikumi paredz, ka pārbaudēs, kuras tiek veiktas pēc pēdējā maksājuma finansējuma saņēmējam, tiks pārbaudīta arī publicitātes prasību ievērošana ES fondu projektu īstenošanas vietā.

Lai mazinātu administratīvo slogu, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde kārtējo gada plānu, informāciju par projektu risku izvērtējumu un risku izvērtējumu un pārbaužu plānu vairs neiesniegs vadošajā iestādē, sertifikācijas iestādē un revīzijas iestādē, bet gan ievadīs ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2007.gada 26.jūnija MK noteikumi Nr.440 “Kārtība, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošanas vietā”.

FM: Par Eiropas Savienības fondu papildu finansējuma novirzīšanu uzņēmējdarbības atbalstam

16.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie MK rīkojumi, kas paredz grozījumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmās “Uzņēmējdarbība un inovācijas” un “Infrastruktūra un pakalpojumi”.

Grozījumi paredz finansējuma pārdali abu darbības programmu starpā, uzņēmējdarbības atbalstam papildus novirzot 22,8 miljonus latu. Šie līdzekļi tiks izmantoti augstas pievienotās vērtības investīciju projektu īstenošanai, par kuriem konkursa ietvaros projektu iesniedzēji izrādījuši lielu interesi.

Tādējādi tiks stimulēta uz zināšanām balstīto produktu un tehnoloģiju attīstība un atbalstīta produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšana, kas Latvijai ļaus veiksmīgāk konkurēt starptautiskajos tirgos.

Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” ietvaros finansējums tiks novirzīts energoefektivitātes pasākumiem. Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem paredzēti ~30 miljoni latu, savukārt atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstībai – 7 miljoni latu.

Tāpat 8 miljoni latu ES fondu finansējuma tiks novirzīti novadu pašvaldību kompleksai attīstībai, izveidojot jaunu aktivitāti “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”. Aktivitātes ietvaros atbalstu plānots sniegt novadiem, radot uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu vidi, nodrošinot darba vietu un pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību.

Grozījumi darbības programmās arī vērsti uz valsts budžeta piešķīruma optimizēšanu ES fondu projektiem, samazinot kopējo slogu uz valsts budžetu par 242 miljoniem latu.

Grozījumi programmu finanšu plānā izstrādāti, ņemot vērā tirgus cenu deflāciju (tādējādi plānotos ES fondu programmas mērķus sasniedzot ar mazāku kopējo finansējumu) un ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus.

Tādējādi, ES finansējuma īpatsvaru projekta kopējā finansējumā palielinot un Latvijas puses līdzfinansējuma īpatsvaru samazinot, projektu īstenotājiem tiks atvieglots finansējuma nodrošināšanas jautājums. ES fondu projektu īstenošana tiks nodrošināta ar mazāku valsts budžeta līdzekļu apjomu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments