"Latvijas sarunas ar Eiropas Savienību ir divu līdzīgu partneru dialogs"

Ministru prezidenta Andra Bērziņa ziņojums "Eiropa debatēs" Saeimā

Ministru prezidenta Andra Bērziņa ziņojums "Eiropa debatēs" Saeimas plenārsēdē 2001.gada 17.maijā

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Dāmas un kungi!

Pirms pusotra gada tieši jūs, cienījamie Saeimas deputāti, apstiprinājāt "Latvijas Stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā". Jūsu priekšgājēji savukārt pieņēma "Latvijas ārpolitikas pamatvirzienus līdz 2005. gadam", nosakot, ka integrācija Eiropas, transatlantiskajās un citās starptautiskajās struktūrās ir un paliek nozīmīgākais valsts ārpolitikas instruments galvenā mērķa – Latvijas drošības un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Latvijas valdība uz šo mērķi iet roku rokā ar parlamentu. Visas Saeimā pārstāvētās frakcijas ne tikai ir izteikušas atbalstu Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, bet arī aktīvi darbojas likumdošanas procesā.

Tas ir ļoti sarežģīts darbs, un paldies jums par to. Tieši jūs bijāt tie, kuri izlēma, ka valdībai ir pienākumus iesniegt Saeimā šādu ziņojumu divreiz gadā. Šī nav tikai atskaite par valdības paveikto pēdējā pusgada laikā, tas ir apskats par mūsu visu kopīgi veikto darbu. Lai šo darbu mēs spētu paveikt, ļoti nozīmīga ir ikdienas saite starp Saeimu un valdību. Domāju, ka piekritīsit — Latvijā šī sadarbība veidojas veiksmīgi. Dažādu stratēģisku jautājumu izskatīšana, sarunu pozīciju izskatīšana un citi jautājumi regulāri tiek diskutēti valdības un Saeimas kopīgajā darbā. Tāpēc es gribu izteikt pateicību Eiropas lietu komisijas, kā arī Ārlietu, Tautsaimniecības, Budžeta un Finansu, kā arī citu komisiju deputātiem par izpratni, par priekšlikumiem un ieteikumiem, par jūsu darbu, godājamie deputāti.

Taču Eiropas integrācijas procesu nav iespējams nodrošināt tikai ar valdības un parlamenta spēkiem. Tieši šobrīd, kad pavisam drīz būsim slēguši vairāk nekā pusi iestāšanās sarunu sadaļu, īpaši nepieciešama ir sabiedrības izpratne un sabiedrības atbalsts. Arī mana šīsdienas ziņojuma uzdevums ir veicināt dialogu ar sabiedrību un veidot izpratni par valsts interesēm un mērķiem, par sasniegumiem un darāmo. Pirmais solis uz cilvēku izpratni un atbalstu ir informācijas nodrošināšana, tās pieejamība un sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām.

Mums visiem — valdībai, Saeimai, politiskajām partijām —augstie valsts attīstības mērķi vairāk jāskaidro vienkāršā, cilvēkiem saprotamā valodā. Protams, uz jebkuru jautājumu visvienkāršāk ir atbildēt — tas, lūk, jādara tāpēc, ka Eiropa to prasa. Patiesībā Eiropa neko neprasa. Gluži vienkārši — pastāv zināmi standarti, kuri visiem, kas paši grib pievienoties Eiropas Savienībai, ir jāatzīst un jāpieņem. Tie ir standarti, kas veidojušies vairāku gadu desmitu laikā un garantē ikvienas dalībvalsts drošību un ilgtspējīgu attīstību, kā arī iedzīvotāju labklājību. Mūsu pašu, nevis kāda cita, interesēs ir tos pieņemt.

Galvenais, ko gūstam no Eiropas Savienības jau tagad un ko nākotnē saņemsim vēl vairāk, ir plašās iespējas. Iespējas pieejā modernām tehnoloģijām un ražošanas procesiem, iespējas tirdzniecībā, izglītībā, lauksaimniecībā un citās nozarēs. Turklāt maldīgs ir priekšstats, ka pieeja šīm iespējām kaut kādā veidā apdraud mūsu tautas nacionālo identitāti.

Tieši ES ir apliecinājusi, ka neatkarīgi no valstu lieluma katrai ir nodrošinātas attīstības iespējas. Tas, vai mēs saglabāsim nacionālo identitāti, ir atkarīgs tikai no mums pašiem, no tā, cik stipri mēs būsim.

Latvijas sarunas ar Eiropas Savienību ir divu līdzīgu partneru dialogs. Labi izprotot, kādi ir tie standarti, uz kuriem balstās Eiropas Savienība, mēs, runājot par iestāšanās konkrētajiem noteikumiem, stingri aizstāvam savas nacionālās intereses. Tas attiecas uz tādiem sarunu tematiem kā, piemēram, vides aizsardzība, zvejošana Rīgas jūras līcī, lauksaimniecība. Protams, šajos jautājumos sarunas rit sarežģītāk un ilgāk, nekā mums to gribētos. Latvijai jau ir slēgtas 11 sarunu sadaļas, šodien paredzēts slēgt sadaļas par brīvo kapitāla kustību un uzņēmējdarbības likumdošanu. Pēdējās sadaļas slēgšana iespējama tāpēc, ka 1. jūlijā stāsies spēkā Komerclikums. Jūnijā tiks slēgtas vēl divas sarunu sadaļas, bet šodien atvērs vēl divas sadaļas — par nodokļiem un finansu kontroli. Taču, vērtējot paveikto, šobrīd noteicošais nav tikai slēgto sarunu sadaļu skaits, jo mēs tās neslēdzam par katru cenu. Šajās sarunās mūsu galvenais uzdevums ir aizstāvēt savas nacionālās intereses. Mūs interesē rezultāts, jo par to balsos Latvijas tauta.

Galvenais — vai process virzās tā, lai mēs spētu sarunas pabeigt līdz brīdim, kad notiks nākamā paplašināšanas kārta. Turklāt – pabeigt ar iespējami vislabākajiem rezultātiem.

Mēs esam pret jebkuru vienotās Eiropas dalījumu valstīs, kurām ir vairāk tiesību, un valstīs, kuru tiesības atsevišķos jautājumos ir ierobežotas. Piemēram, jautājumā par brīvu darbaspēka kustību. Šajā jautājumā mums ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, un es par to pārliecinājos ļoti lietderīgajās pagājušās nedēļas sarunās ar Austrijas kancleru Volfgangu Šiselu un Slovākijas premjeru Mikulašu Dzurindu. Mums vēl ir jāpārliecina citas valstis, ka Latvija nerada Eiropai nekādas būtiskas problēmas un ka šeit risinājumam jābūt elastīgam. Par šiem jautājumiem es turpināšu sarunas ar ES komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu maija beigās Briselē. Runāšu ne tikai par tām lietām, kuras interesē Eiropu, bet arī par tiem jautājumiem, kurus Latvija ir izvirzījusi Briselei.

Mūsu pienākums ir valsts attīstību un sasniegumus nodot nākamajām paaudzēm. Atskatoties vēsturē, redzam, ka mūsu tautai vēl nekad nav izdevies sevis radīto mierīgi nodot nākamajai paaudzei, lai tā varētu turpināt vecāku iesākto. Tik īss ir bijis mūsu tautas neatkarības laiks vēsturē. Taču tagad mēs dzīvojam citā laikā, politiskā situācija ir mainījusies ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā un pasaulē. Tas, ko darām šodien, katras dienas darbs ir nozīmīgs mūsu tautas, bērnu, reģiona un visas Eiropas nākotnei.

Cienījamie deputāti, šajā sesijā atlikušas tikai sešas sēdes. Līdz 7.Saeimas beigām palikušas tikai četras sesijas, un mūsu kopīgais uzdevums ir pabeigt savus iesāktos darbus. Dienas kārtībā ir 2002. gada budžets. Nākamais gads mums būs izšķirošais – tas savā veidā parādīs pārējiem un pašiem sev, kur mēs gribam būt: Eiropas Savienībā vai tā sauktajā pelēkajā zonā vai vēl kur citur. Ģeogrāfiski mēs vienmēr esam bijuši Centrāleiropas valsts. Austrumeiropā mēs nokļuvām Molotova – Ribentropa pakta rezultātā. Mūs vairs nepieskaitīs Austrumeiropai tajā brīdī, kad līdz galam tiks likvidētas pakta sekas Rietumeiropas iedzīvotāju apziņā. Mums ir raksturīga Rietumu mentalitāte un piederība Rietumu politiskajai kultūrai. Tagad mums ir jāprot pierādīt, ka spējam iesaistīties organizācijā, kas apvieno lielāko daļu Rietumeiropas un Centrāleiropas valstu.

Latvieši nekad nav baidījušies no grūta un smaga darba. Darba tikums var būt tā īpašība, ar kuru spēsim izcīnīt savu vietu vienotajā Eiropā. Kā jūs saprotat, es te nedomāju bezjēdzīgu mākoņu stumdīšanu, bet virkni ļoti konkrētu uzdevumu, kas jāveic valdībai un Saeimai.

Valdība ir apstiprinājusi korupcijas novēršanas un sabiedrības integrācijas programmas. Saeima ir pieņēmusi virkni likumu iekšlietu un tieslietu sakārtošanai, bet tagad ir jāveic konkrēti pasākumi, lai tos ieviestu dzīvē. Te ir nepieciešams nopietns finansu atbalsts. Piemēram, tikai situācijas sakārtošana Latvijas tiesās var veicināt sabiedrības uzticību un pārliecību par tiesiskas valsts principu ievērošanu valstī kopumā. Ir nepieciešams iet uz priekšu sadaļā " Telekomunikācijas", pieņemot Eiropas standartiem atbilstošu telekomunikācijas likumu. Lai arī Latvijai telefonu skaita ziņā ir vislabākie rādītāji starp kandidātvalstīm, tomēr telekomunikāciju politikas jomā esam vienā grupā ar Bulgāriju un Rumāniju, jo ir trūkumi likumdošanā un konkurences jomā.

Eiroskeptiķi bieži apgalvo, ka ES pārvērtīšot Latviju par atkritumu izgāztuvi. Vides aizsardzība ir tēma no nacionālās apziņas atmodas sākumiem. Progress sadaļā "Vide" ir atkarīgs no mājas darbiem. Tam ir nepieciešami ievērojami VARAM pūliņi, jo mums ir jāpamato savas intereses šajā jomā. Sarunu delegācijai ir vajadzīgs parlamenta atbalsts. Saistībām, ko uzņemamies sarunās, ir jāatspoguļojas budžeta kategorijās.

Mums ir problēmas arī ar administratīvās kapacitātes palielināšanu. Tieši tā demonstrē spēju darboties kā Eiropas Savienības dalībvalstij. Pašlaik tā ir vairāk nekā nepietiekama reģionālās politikas jomā. Pirmkārt, kavējas Nacionālā attīstības plāna izstrāde. Otrkārt, nav izveidots likumdošanas ietvars un struktūra, kas nākotnē būs atbildīga par Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem.

Šobrīd mēs strādājam ar pirmsstrukturālajiem fondiem — "Phare", ISPA, "Sapard", un tas vislabāk parāda, ka paralēli likumdošanas procesam protam apgūt arī līdzekļus, kuri mums investīciju veidā pieejami no ES. Pagaidām paveiktais darbs mani neapmierina. Mani neapmierina ne projektu pieteikumu kvalitāte, ne projektu izstrādē iesaistīto speciālistu sagatavotība. Te ir joma, kurai turpmāk tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.

Es aicinu jūs visus, cienījamās deputātes un godājamie deputāti, ministri, ierēdņi un valsts iedzīvotāji, pievērst īpašu uzmanību ES jautājumiem valsts attīstības un tautas labklājības vārdā. Atcerēsimies, ka nākamais gads var izrādīties izšķirošais.