Par labdabīgu konkurenci zāļu apritē

Juris Bundulis, Labklājības ministrijas Farmācijas departamenta direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

— Par zālēm un par farmaceitisko aprūpi Latvijā pašlaik runā vairāk nekā jebkad agrāk. Un arī neizpratnes ir vairāk nekā jebkad. Pacients nezina, kādas zāles var nopirkt bez receptes, bet kādu dēļ jāpavada laiks rindā pie ārsta pēc receptes.

— Farmaceitiskajā aprūpē neapstrīdami jābūt saprātīgam līdzsvaram starp divām interesēm. Viena ir aprūpes interese kā veselības aprūpes sastāvdaļa — ar milzīgu farmaceita atbildību par kvalitatīvu aprūpi un to, ka viņš aptiekā faktiski vienīgais kā aptiekas vadītājs atbild par to, ka nodrošina ar kvalitatīvām, nekaitīgām un efektīvām zālēm. Otra ir biznesa interese, jo tā ir zāļu pārdošana un zināmi ienākumi no pārdošanas. Visā pasaulē par to ir ļoti liela interese. Taču farmācijā vienmēr starp abām šīm interesēm jābūt loģiskam un izsvērtam līdzsvaram. Un tad, kad valstij (kas ar visām savām institūcijām atbild gan par likumdošanu, gan par tās ievērošanas uzraudzību) ir jāizdara izvēle starp šīm divām interesēm (un ir atsevišķi gadījumi, kad visas intereses gluži vienkārši nav iespējams sabalansēt), tad valstij, manuprāt, ir jāpieņem tāds lēmums, kas būtu labvēlīgs patērētājam. Tie ir spēles pamatnoteikumi. Visā pasaulē farmācijā kā reglamentētajā sfērā ir ļoti daudz ierobežojumu. Turklāt, manuprāt, ļoti svarīgi ir arī visiem, kas šajos procesos piedalās, saprast, ka starp konkurenci farmācijā un pilnīgu visatļautību nav nekā kopēja. Konkurence sākas tajā brīdī, kad tiek izpildīti un realizēti noteikti nosacījumi, noteikti standarti. Kad ir skaidrs: šeit, lūk, ir durvis, un tās tiek atvērtas tad, kad ir garantijas, ka cilvēkiem nevar tikt nodarīts nekāds ļaunums. Un tad sākas konkurence.

Pēdējā laikā es ļoti daudz domāju par to, ka diemžēl cilvēki tiek arī baidīti. Ļoti bieži viņi nezina ne savas tiesības, ne arī savus pienākumus. Mums katram ir pienākums rūpēties par savu veselību. Tajā pašā laikā ir tāds retorisks jautājums: kā es varu rūpēties par savu veselību, ja mani, piemēram, neviens neinformē par to, ka, nekontrolēti lietojot stipras iedarbības vielas (kādas ir recepšu zāles), es kaitēju savai veselībai. Līdz ar to Latvijā sabiedrībā sākas diskusijas, kuras no loģiska saprāta viedokļa šķiet gluži vienkārši šausmīgas. Tiek apspriests jautājums, ka cilvēki varētu lietot recepšu zāles, paši pieņemot lēmumu! Saprotu, ka ir noteiktas reālijas. Bet ir lietas, par kurām ir skaidri un saprotami jāpasaka: "Cilvēki, nekaitējiet paši sev!" Var jau, protams, novelt vainu uz presi, sakot, ka žurnālisti neiedziļinājās, nesaprata un sabaidīja cilvēkus. Es gan nezinu nevienu gadījumu, kad prese gluži no zila gaisa būtu sākusi kādu baidīt, ja aiz tā nestāvētu kādi izteikumi, arī speciālistu neuzmanīgi pateikti vārdi. Cietīs taču cilvēks! Šī recepšu epopeja, kad diskusijā iesaistījās ļoti cienījami cilvēki, varbūt neiedziļinoties jautājuma būtībā... Jo tie, kas šo diskusiju uzsāka, jautājuma būtību taču arī neapstrīdēja. Visi tikai runāja par to, ka cilvēks cietīs, ka viņš nevarēs nopirkt aspirīnu. Ieejiet šodien aptiekā un varēsit pārliecināties, ka to var nopirkt. Un var nopirkt bez receptes. Bet mēs runājam par kārtību, ka ir medikamenti, kurus jālieto ārsta uzraudzībā, un tādēļ tie nedrīkstētu būt nopērkami bez receptes. Tas ir neapstrīdami.

— Pašlaik dažas ārstniecības iestādes ievieš īpašu pakalpojumu — par samaksu, bez rindas izrakstot receptes...

— Tas ir ārprāts! Man tas nav saprotami. Pie ārsta mēs ejam pēc palīdzības. Un pirmais, par ko ārstam jāpadomā, vai šim cilvēkam nevar palīdzēt kaut kā citādi, nevis lietojot tādus nopietnus līdzekļus kā zāles. Zāles ir nākamais solis. Un arī farmaceits aptiekā būtībā izvērtē, vai viņš var palīdzēt ar bezrecepšu zālēm vai viņam ir jāsūta cilvēks pie speciālista. Pakalpojums, ko ieviesušas dažas ārstniecības iestādes, par samaksu izrakstot receptes, nav palīdzība pacientam. Es to nevaru nosaukt par palīdzību! Ļoti skumjš fakts. Un Labklājības ministrija šādu iniciatīvu nekad nav atbalstījusi. Ap it kā vienkāršu jautājumu tagad ir saceltas vētras un protesti. Sabiedrībai ir jāskaidro situācija. Preses konferencei bijām sagatavojuši ļoti daudz materiālu par to, cik kaitīga ir nepareiza zāļu lietošana, cik svarīgi ir zāles lietot pareizi un racionāli. Mums ir citu valstu pieredze. Latvijā tikai tagad sākas zāļu blakusparādību uzraudzības sistēmas ieviešana. Šī procesa realizācijas laikā mēs saņemsim informāciju par visām iespējamām blaknēm, lai cilvēkiem palīdzētu.

Vislielākā ažiotāža ir ap vienu punktu, kurš acīmredzot ir tik precīzi trāpīts desmitniekā (ja tā var teikt) un dod iespēju valstij, netērējot papildu līdzekļus, efektīvi kontrolēt, vai aptiekas recepšu zāles izsniedz pret receptēm. Neviens taču neteica, ka tūlīt viss tiks apturēts, visas aptiekas tiks likvidētas! Nē. Mēs sākām šo procesu efektīvi kontrolēt. Un aicinājums ir uz vienu: izslēgt šo punktu, ļaut vēl turpināt rīkoties kā līdz šim — skaidrosim, darīsim, un tad jau redzēsim.

Man tas nav pieņemami. Jo es zinu, ko nozīmē zāles. Un interesanti, ka tajā brīdī, kad mēs pateicām: šī joma ir jāsakārto, vairākas asociācijas atsūtīja mums savus priekšlikumus, kurus mēs līdz tam gada laikā nevarējām dabūt, par medikamentiem, kuri būtu iekļaujami ilgstoši lietojamo medikamentu sarakstā. Mums sen bija rīkojuma projekts, kurā trūka vienīgi diagnožu nosaukumu. Nupat esam saskaņojuši to ar Veselības departamentu, un domāju, ka tuvākajās dienās tas varētu tikt parakstīts. Viss risinās. Arī ražotāji ir sākuši domāt: varbūt piereģistrēt mazākas zāļu devas vai mazākus iepakojumus kā bezrecepšu zāles. Tās ir civilizētas metodes, kas dod iespēju cilvēkam palīdzēt, nepakļaujot viņu riskam.

Es vēl gribētu pateikt arī par farmāciju un par likumdošanu. Kad pirms gada Saeima pieņēma lēmumu, ka aptieka var piederēt jebkuram, tas mūsu valstij bija ļoti nopietns lēmums. Jo farmācijas likumdošana attīstās diezgan strauji un iet tajā virzienā, lai zāles būtu drošas, kvalitatīvas un efektīvas, lai patērētājiem būtu drošība. Farmaceitam ir svarīga neatkarība lēmumu pieņemšanā, uz viņu gulstas milzīga atbildība. Latvijā ir izveidojusies tāda situācija, ka ļoti daudzas aptiekas ir nonākušas aptieku ķēžu īpašnieku rokās. Struktūra ir mainījusies, un intereses ir vēl daudz dažādākas, nekā tās bija agrāk.

Un, turpinot attīstīt likumdošanu un kārtojot šo zāļu tirgu, paturot prātā to, kas likumā tika izdarīts pirms gada, un redzot esošo reālo situāciju farmācijā, aptiekās, īpašuma formās utt., katrs lēmums, kas tagad būs virzīts uz normālu šī jautājuma sakārtošanu, tiks ļoti nopietni diskutēts. Jo tur ir tik daudz interešu!

Turpinājums, kā arī informācija par Latvijas aptiekām un

bezrecepšu zāļu saraksts —

kādā no tuvākajiem

"Latvijas Vēstneša" laidieniem