Čehijas prezidents par NATO paplašināšanos

Pēc NATO kandidātvalstu premjerministru konferences

Konferences "Eiropas jaunās demokrātijas: vadība un atbildība" kulminācija bija Čehijas prezidenta Vāclava Havela aptuveni stundu garā runa, kurā viņš izklāstīja savu redzējumu par Eiropas nākotni. Bez ļoti dziļā un reālistiskā skatījuma uz Rietumu un Austrumu mijiedarbību mūsdienu Eiropā V.Havels visai detalizēti analizēja arī gaidāmo NATO paplašināšanos, par kuru NATO dalībvalstis lems nākamgad rudenī tikšanās laikā Prāgā. Kā savā runā izklāstīja Čehijas prezidents: "Vēl aizvien ir ļoti neskaidrs jautājums par to, cik valstis un kuras valstis tiks uzaicinātas Prāgas tikšanās laikā. Diskusija, kura aizsākas tikai pašreiz, iespējams, turpināsies līdz pat pēdējam brīdim. No visiem tiem daudzajiem iespējamajiem faktoriem, kas spēj ietekmēt galīgo lēmumu, divi būtu izdalāmi īpaši.

Pirmais no tiem ir kandidātvalstu individuālā sagatavotība. Tās visas zina, kas tām ir jādara ne tikai attiecībā uz pārmaiņām, kas jāveic to bruņotajos spēkos, bet arī plašākā jautājumu spektrā, kas attiecas uz demokrātijas konsolidāciju, sabiedrības atbalsta celšanu dalībai aliansē un veicināt iedzīvotāju vēlmi līdzdarboties savu nākotnes sabiedroto aizsardzībā.

Otrs nozīmīgais faktors ir tas, cik lielā mērā mēs, tas ir, trīs jaunās dalībvalstis, būsim pierādījuši savu vērtību aliansei. Šajā sakarā liela nozīme būs vairākiem faktoriem: mūsu domāšanas un izpratnes pārmaiņas par aizsardzību, ilgtermiņa plānošanas ātrums un kvalitāte, kas attiecas uz mūsu bruņoto spēku pārveidošanu atbilstoši jaunajiem principiem, kas ietver modernizāciju, restrukturizāciju un nodrošinājumu ar jaunu bruņojumu; spēja pieņemt, pielāgoties vienotajiem standartiem, pieņemt kopējo militāro kultūru; un, iespējams, tieši mūsu uzticības un lojalitātes pakāpe spēlēs galveno lomu šajā vērtējumā."

Vāclavs Havels savā runā lielu uzmanību pievērsa faktam, ka nākamā NATO dalībvalstu tikšanās norisināsies tieši Prāgā — jaunās dalībvalsts Čehijas galvaspilsētā. Šāds NATO lēmums apliecina alianses uzticību jaunajām dalībvalstīm un skaidri demonstrē to, ka jaunās dalībvalstis nav kā lieks piedēklis, kas pievienots NATO tikai dalībvalstu politiskās laipnības vārdā. V.Havels uzsvēra: "Es nespēju iedomāties situāciju, ka NATO valstu vadītāju tikšanās noritētu Prāgā, bet netiktu uzņemta neviena jauna dalībvalsts. Par tikšanās vietu izraugoties Prāgu, alianse netieši iezīmē savu nodomu turpināt paplašināšanos, un tas ir vēl viens pierādījums, ka atvērto durvju princips ne tuvu nav tikai tukša frāze."

Čehijas prezidents savā runā īpašu uzmanību vērsa arī uz NATO attiecībām ar Krieviju un Krievijas iebildumiem pret alianses tālāku paplašināšanos austrumu virzienā. Viņš iezīmēja Krievijas politiskās un ideoloģiskās problēmas un norādīja, ka NATO paplašināšanās nevis apdraudēs, bet, tieši pretēji, sekmēs Krievijas nākotnes demokrātisko un ekonomisko attīstību. Komentējot Prāgas tikšanās nozīmi NATO un Krievijas attiecībās, V.Havels teica: "Es ticu, ka fakts, ka NATO valstu vadītāju tikšanās pirmo reizi noritēs bijušās padomju satelītvalsts teritorijā, vienlaikus būs kā skaidrs vēstījums Krievijai, kas lasāms: "Mūsu alianse kā reģionāls grupējums ir gatava attīstīt daudzpusēju sadarbību ar Krieviju kā ar līdzvērtīgu partneri. No otras puses, Krievijai beidzot ir jāapzinās, ka NATO misija nerada tai nekādus draudus, un to, ka NATO, pietuvojoties tuvāk Krievijas robežām, dos tai lielāku stabilitāti, drošību, demokrātiju un politisko kultūru, kas nepārprotami ir Krievijas svarīgākās intereses."

Runājot par gaidāmo NATO dalībvalstu lēmumu par jaunu valstu uzņemšanu, kas visai noteikti tiks pieņemts Prāgas tikšanās laikā, V.Havels uzsvēra, ka ikvienai kandidātvalstij būtu jādod garantijas, ka tās kārta pienāks un ka aliansei šajā jautājumā nav slēptu politisku nodomu vai kādas trešās puses intereses un tā nebaidās no savu robežu tālākas paplašināšanas.

Vispozitīvāk V.Havels novērtēja Čehijas kaimiņvalsts Slovākijas un bijušās Dienvidslāvijas republikas Slovēnijas izredzes saņemt piedāvājumu pievienoties NATO. Savā runā Čehijas prezidents ļoti pašaizliedzīgi iestājās arī par triju Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Un iespējamo Baltijas valstu atraidīšanu, aizbildinoties ar Krievijas ambīcijām, V.Havels nodēvēja par atgriešanos pie Molotova—Ribentropa pakta. Pozitīvi tika vērtētas arī Bulgārijas un Rumānijas, kā arī citu kandidātvalstu iespējamā uzaicināšana pievienoties NATO. Tajā pašā laikā V.Havels neizslēdza arī citu iespējamo scenāriju attīstību.

"Daudzām Eiropas valstīm, ieskaitot Čehijas Republiku, šobrīd — pirmo reizi to vēsturē — ir reāla iespēja, ka viņu brīvība tiks patiesi garantēta caur to brīvprātīgu pievienošanos aliansei un ar to apņemšanos pievienoties kopēju vērtību aizsardzībai. Izmantosim šo iespēju!" — ar šādu aicinājumu savu runu konferencē "Jaunās Eiropas demokrātijas: vadība un atbildība" noslēdza viens no izcilākajiem mūsdienu politiķiem Čehijas Republikas prezidents Vāclavs Havels.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors, pēc Bratislavas konferences