Par Latvijas tiesām kā demokrātijas un taisnīguma garantu

Andris Guļāns, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Šā gada marta sākumā mēs tikāmies pirms gadskārtējās Tiesnešu konferences. Šoreiz mūsu saruna norit kāda cita notikuma priekšvakarā — 22. jūnijā beidzas jūsu — kā Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja — pilnvaru laiks (septiņi gadi). Nesen AT plēnumā jūsu kolēģi vienprātīgi pieņēma aicinājumu valdībai jūs atkārtoti ieteikt Saeimai apstiprināt šajā amatā.

Kas, jūsuprāt, aktuāls mūsu valsts Augstākās tiesas un tiesu darbā vispār saglabājas, bet būtu grozāms trešās varas stiprināšanā un tās autoritātes paaugstināšanā?

— Ir daudz runāts par tā dēvēto tiesu reformu (diemžēl, man jāsaka "tā dēvēto"). Jo tā ir tikai ieskicēta un kopumā nav pabeigta. Valstij ir bijis daudz svarīgu uzdevumu, kas jārisina, un tāpēc tiesu varai, tiesu sistēmas sakārtošanai pietrūcis vajadzīgās uzmanības. Līdz šim tiesu vara aizvien nav bijusi valsts prioritāte, un sekas tam ir likumsakarīgas. Iespējams, nākotnē, īpaši saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), šīs problēmas tiks risinātas ātrāk, negaidot to sakrāšanos. Turklāt, domāju, arī dalība ES agri vai vēlu piespiedīs nostiprināt tiesu varu.

Kā zināms, īstenojot likumu "Par tiesu varu", tika izveidotas trīspakāpju tiesas, un pašlaik tiesās nav īpašu problēmu ar tiesnešu skaitu. Taču pamatoti arvien biežāk tiek izvirzītas augstākas prasības tiesnešu kvalifikācijai, sagatavotībai šim darbam. Tam, ka šobrīd izskan domas par tiesnešu ievēlēšanu uz noteiktu laiku, ka viņus vajag vairāk kontrolēt, ir savs pamats. Tomēr, manuprāt, mēs sākam no nepareizās puses. Daudz vairāk uzmanības pievēršams tam, kā izvēlēties tiesnešus. No šī piedāvājuma jāprot "atlasīt" pašus godīgākos, kvalificētākos. Tas — uz sistēmu kopumā.

Kas attiecas uz tiesnešu kvalifikāciju, profesionālo sagatavotību — viss šis laiks, kas bija saistīts ar tiesību reformu, sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem, ietekmēja arī tiesu darbu, jo bija jāizskata daudz jaunu kategoriju lietas. Bet valsts šajā laikā tiesnešu izglītošanā būtībā neieguldīja nekādus līdzekļus. Tiesnešu mācību centrs pastāvēja un darbojās, galvenokārt pateicoties ārzemju sponsoriem. Tikai pēdējos divos gados no valsts budžeta centram piešķirtas nelielas summas, kas, protams, ir gaužām par mazu intensīvam darbam. Tā ir liela problēma, kas būs jārisina turpmāk pašiem, īpaši saistībā ar ES likumdošanas studijām un tiesību normu saskaņošanu.

— Vairākus gadus tiesnešu konferencēs tiek diskutēts par tiesnešu pašpārvaldes institūciju efektīvāku, mērķtiecīgāku darbu...

— Tā ir otra lielākā problēma, ko es izvirzītu tuvākajam laika posmam. Tiesnešiem jāprot savu pašpārvaldi organizēt, kā to paredz likums. Vispirms jau jābūt prasīgiem, principiāliem un konsekventiem pret sevi. Tam jāizpaužas tādējādi, ka jāstimulē tiesnešu neatkarība, nekorumpētība, profesionālā līmeņa paaugstināšana un citas īpašības, kas nepieciešamas kvalificētam tiesnesim. Domāju, ka šajā ziņā daudz kas veicams gan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai, gan Tiesnešu disciplinārajai kolēģijai. Nereti pārliecināmies, ka pret saviem kolēģiem neesam atbilstoši principiāli un prasīgi.

— Bet nesen jūsu vadītā Tiesnešu disciplinārkolēģija izskatīja Rīgas Kurzemes rajona kādas tiesneses disciplinārlietu, un lēmums bija bargs — ieteikt Saeimai viņu atbrīvot no tiesneša amata...

— Jā, šo lietu ierosināja tieslietu ministre, un kolēģija par tīšiem pārkāpumiem lietu izskatīšanā šo tiesnesi ierosināja atbrīvot, un tagad par to jālemj Saeimai. Arī rītdien (mūsu saruna notiek 16. maijā — R. B) — 17. maijā — kolēģijas sēdē jāizskata kādas Kurzemes apgabaltiesas tiesneses administratīva lieta, taču par to pāragri runāt pirms apspriešanas. Līdzīgu piemēru varu minēt sakarā ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas negatīvo lēmumu par Rīgas Centra rajona tiesneša Agra Rubeņa pilnvaru pagarināšanu (viņš tika ievēlēts par tiesnesi pēc agrākā likuma uz desmit gadiem). Protams, savu vārdu teiks vēl Tieslietu ministrija un galīgo, protams, Saeima.

Šie daži piemēri liecina, ka tiesnešu pašpārvalde darbojas un tajā ievēlēti ļoti zinoši, principiāli pārstāvji no tiesnešu vidus. Ne vienmēr piezīme vai rājiens ir pats efektīvākais līdzeklis, lai kolēģis pārdomātu savu darbību, analizētu savas kļūdas. Galvenais ir panākt, lai tiesnesis izprastu savas kļūdas un turpmāk tās neatkārtotu.

— Lūdzu, nelielu ieskatu Augstākās tiesas perspektīvā risināmajos uzdevumos, kā tos redzat jūs!

— Šajā jomā mums arī daudz kas darāms, ieskaitot tālāko perspektīvu. Agri vai vēlu noritēs tiesnešu paaudžu maiņa. Tātad jau tagad jāsāk domāt par tiem potenciālajiem Augstākās tiesas tiesnešiem, kas nomainīs vecos kolēģus, jāizvirza viņiem atbilstošas prasības. Augstākajai tiesai joprojām nav īsti skaidrs un ir palicis neatrisināts jautājums par AT plēnumu lomu. Juristu vidū ir dažādi viedokļi par plēnumu lēmumu nozīmi: cik tie ir saistoši zemākstāvošajām tiesu instancēm. Ļoti būtiska ir AT plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas darba aktualizēšana un uzlabošana. Šai sakarībā atkal saskaramies ar finansiālām grūtībām. Manuprāt, loģiski, ka šajā daļā būtu jāstrādā cilvēkiem ar ļoti augstu profesionālo, juridisko sagatavotību, vislabāk — ar tiesneša darba pieredzi, bet diemžēl šiem darbiniekiem ir tik mazs atalgojums, ka grūti atrast atbilstošus darbiniekus, kas šeit strādātu par 150 latiem mēnesī. Domāju, ka šī problēma turpmāk vēl vairāk saasināsies, jo gan tiesnešu palīgiem, gan konsultantiem un citiem tiesu darbiniekiem, kuriem ir liela nozīme tiesu darbā, atalgojums ir smieklīgi zems, tāpēc kvalificētus darbiniekus nav iespējams piesaistīt.

— Cik liels ir no valsts budžeta piešķirtais finansējums Augstākajai tiesai? Vai nākamgad tas varētu palielināties?

— Ik gadu valsts finansējums ir aptuveni vienāds — tie ir 740 000 lati, neraugoties uz to, ka esam pieprasījuši un pamatojuši, kāpēc tas būtu jāpalielina. Līdz šim no Finansu ministrijas neesam saņēmuši atbilstošu skaidrojumu atteikumam. Līdz ar to nevaram neko attīstīt, modernizēt vai uzlabot. Datori, kas pakāpeniski tika iegādāti pirms trim četriem gadiem, novecojuši, trūkst līdzekļu to remontam. Turklāt, ja tie nav saslēgti kopējā tīklā, bet kalpo līdzīgi rakstāmmašīnai, tiem ir maza nozīme.

Tomēr, neraugoties uz ierobežotajām iespējām, AT turpina sekmīgu darbu tiesu prakses apkopošanā, divreiz gadā rīko seminārus kopā ar apgabaltiesu tiesnešiem, kuros pārrunā aktuālus tiesu prakses jautājumus. AT tiesneši ir aktīvi lektori Tiesnešu mācību centra rīkotajos kursos un semināros. Mūsu tiesneši darbojas likumprojektu izstrādē, piedalās kā eksperti Saeimas komisiju sēdēs. Gatavojot AT plēnuma lēmuma grozījumu projektu, mēs sadarbojamies arī ar LU Juridiskās fakultātes profesoriem. Mūsu senatori piedalās zinātnisku darbu izstrādē un monogrāfiju izdošanā.

Taču, atgriežoties pie tiesu prakses apkopošanas jautājumiem, jāsecina, ka ne vienmēr iespējams to apkopot tā, kā vēlētos. Ļoti bieži, kā zinām, likumi tiek grozīti, līdz ar to arī tiesu prakse nav stabila. Šis pārejas posms visā valstī ir raksturīgs kā likumdošanas jaunrades process. Mēs esam pietiekami atvērti visiem juristiem, kas vēlas saņemt kādu skaidrojumu par likuma piemērošanu. Bet līdz šim tikai iepriekšējais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš vērsās AT ar ierosinājumu Augstākās tiesas plēnumā apspriest jaunā Krimināllikuma piemērošanu tiesās.

— Nereti saziņas līdzekļos, sabiedrībā tiek pausts viedoklis, ka tiesas piespriež pārāk mīkstus sodus, it kā atlaiž brīvībā noziedzniekus. Arī Augstākās tiesas Senāta spriedumi un lēmumi, kurus "Latvijas Vēstnesis" regulāri publicē ielikumā "Jurista vārds", liecina, ka šai augstākajai instancei bieži vien ir jāgroza zemākstāvošu tiesu nolēmumi.

— Šī situācija visbiežāk ir saistīta ar tiesnešu profesionālo sagatavotību, bet tāpēc jau arī pastāv triju pakāpju tiesu instances, kurās spriedumus iespējams pārsūdzēt.

Šajā sakarā, attiecībā uz tiesnešu vecuma cenzu, mans viedoklis ir tāds, ka to vajadzētu pacelt virs 25 gadiem un pamatīgāk izvērtēt tiesneša kandidāta darbu. Uzskatu, ka šim tiesneša kandidātam vajadzētu obligāti stažēties pie augsti kvalificēta, pieredzējuša tiesneša, kas pēc zināma laika dotu savu vērtējumu. Un tikai tad, kad tiktu apkopota plaša informācija par kandidātu, būtu iespējams secināt, vai attiecīgā persona atbilst tiesneša amatam. Pašlaik Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai šī informācija par attiecīgo tiesneša kandidātu ir gaužām skopa. Domāju, nevajadzētu gaidīt, kamēr tiesnesis izdara kādu pārkāpumu vai pret viņu ierosina pat krimināllietu, lai atbrīvotu no amata. Jābūt īpašai atlasei, lielai garantijai, pirms kāda persona kļūst par tiesnesi. Daudzās valstīs tiesnešus izvēlas lielā konkursā, viņiem izvirza ļoti augstas prasības. Tā perspektīvā jābūt arī Latvijā.

— Kādi būtu jūsu ierosinājumi, lai mūsu valstī tiesu varas prestižs paaugstinātos?

— Manuprāt, joprojām sabiedrībā vērojama liela neizpratne par tiesu darbību. Tātad kopīgiem spēkiem jāveicina šī izpratne. Varbūt es kļūdos, bet, šķiet, ka sabiedrība no tiesām gaida bargus sodus. Piemēram, pašlaik aktuāls jautājums ir par narkotiku tirdzniecības apkarošanu. Šos jautājumus esam apsprieduši ar AT Krimināltiesas palātas tiesnešiem, un es varu pievienoties viņu viedoklim, ka ar bargiem sodiem nevar šo problēmu atrisināt. Tās lietas, kas nonāk tiesās, ir jau sekas, ar kurām mēģinām cīnīties. Jāmeklē cēloņi, kas sekmē šos noziegumus. Turklāt līdz šim tās vairumā ir sīkas lietas, bet kur paliek tie lielie narkotiku tirgoņi?

Vienlaikus, manuprāt, nereti ar preses, citu saziņas līdzekļu starpniecību tiek mēģināts tiesas ietekmēt, lai tai vai citai personai piespriestu bargāku sodu. Protams, žurnālistiem ir tiesības izteikt savu viedokli, bet gribētos, lai tas būtu izsvērts, profesionāls. Domāju, ka tiesas zemajam prestižam sabiedrībā stipri "piepalīdz" tieši saziņas līdzekļi, kas daudzos gadījumos neanalizē situāciju, nenoklausās tiesas procesu no sākuma līdz galam, bet tikai, uzzinot rezultātu, izsaka savu negatīvo viedokli par spriedumu. Atcerēsimies: nevajag gaidīt no tiesas, lai tā pierāda kādam vainu. Tāpēc jau pastāv sacīkstes princips, kur šie uzdevumi ir gan prokuroram, gan aizstāvim, viņu spējām argumentēt. Nemēdz būt divu vienādu lietu, visas tās ir atšķirīgas, kur svarīga katra nianse.

— Kā jūs vērtējat Tieslietu ministrijas lomu tiesiskas valsts veidošanā?

— Uzskatu, ka tieslietu ministre Ingrīda Labucka enerģiski un pamatīgi ķērusies pie savu pienākumu pildīšanas, tiesu budžeta sakārtošanas. Domāju, ka reizēm viņa saņem kritiku par to, ko nav izdarījuši iepriekšējie ministri, un problēmas sakrājušās. Piemēram, ar to pašu Rīgas apgabaltiesu. Vai šīs problēmas ar lietu izskatīšanu nebija jau zināmas pirms pieciem gadiem? Bija. Taču, laikus nerisinot, tās tagad samilzušas, ka vairāk nevar krāties un steidzami jārīkojas. Ministres darbu es augstu vērtēju. Taču, domāju, ka Tieslietu ministrijā aktīvāk būtu jāstrādā Tiesu departamentam, kas pārrauga tiesas.

Mans priekšlikums: Tiesu departamenta darbā būtu jāiesaista īsti profesionāļi, un šo situāciju varētu risināt, uz laiku, teiksim, no gada līdz pieciem, aicinot šeit strādāt pieredzējušus tiesnešus (protams, saglabājot viņiem iepriekšējo darba algu), kas pēc zināma laika atgrieztos savos agrākajos amatos. Kāpēc tas būtu lietderīgi? Lai izanalizētu tiesu problēmas, grūti to izdarīt cilvēkam, kas pats nav strādājis tiesneša darbu. Ir dīvaini, ka tikko augstskolu beidzis jaunais jurists ierodas rajona vai citā tiesā un sāk pārbaudīt, kā tur organizēts darbs, izsaka savus aizrādījumus. Šajā ziņā es pat ierosinātu izdarīt attiecīgus grozījumus likumdošanā, lai Tieslietu ministrijā šajā tiesu darba pārzinātāju pulkā varētu strādāt tikai kvalificēti tiesneši, veikt šo organizatorisko darbu un pēc tam viņiem būtu iespējas atgriezties iepriekšējā darba vietā. Zinu, ka tāda pieredze ir gan Austrijā, gan arī Zviedrijā, un tā sevi attaisnojusi.

— Kāds ir jūsu skatījums perspektīvā par Tiesu pili, vai tiesām beidzot to atdos?

— Labi, ka šādu jautājumu uzdevāt. Manuprāt, šo lietu nevar noņemt no dienaskārtības, tas būtu netaisnīgi. Taču līdz šim valdība nav skaidri pateikusi, kad aizies no šī nama. Jābūt skaidrai perspektīvai. Cik zināms, Rīgas dome būvē sev jaunu ēku, tātad ar laiku atbrīvosies tagadējā ēka, kur savulaik bija Ārlietu ministrija. Taču vajadzētu zināt, cik īsti ilgi būs jāgaida uz šo vēsturisko brīdi, lai tiesas varētu normāli strādāt savās telpās.

— Sarunu noslēdzot, gribas pajautāt, cik lielā mērā jūs ticat, ka nākamgad tiesu darba jautājumu risināšanai un sakārtošanai tiks piešķirta prioritāte.

— Tādi solījumi ir dzirdēti, un ļoti gribējās tam ticēt, taču nesen Saeimā Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Juridiskās komisijas kopējā sēdē, kur piedalījās arī finansu ministrs, tika nepārprotami pateikts, lai mēs necerot uz to, jo trūkstot līdzekļu valsts budžetā. Šādā gadījumā vēlētos, lai tad valdība arī skaidri pasaka sabiedrībai, ka tiesas nevar pietiekami efektīvi strādāt, jo nav iespējams šo jomu pienācīgi finansēt. Nevajadzētu vainot šo varas atzaru, kāds ir tiesas, tajās problēmās, kuras tā pati nevar atrisināt. Te nepieciešams valdības un parlamenta konkrēts atbalsts.

Rita Belousova, "LV" tieslietu redaktore