Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 16.februārī

LM: Par obligātās sociālās apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību

Lai nodrošinātu noteikumu par obligātās sociālās apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtības normu atbilstību pērn pieņemtajam likumam “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus tajos.

Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība” 16.februārī apstiprināti valdībā.

Atbilstoši noteikumiem lēmumu piešķirt (pārrēķināt) atlīdzību par darbspēju zaudējumu, kā arī atlīdzību par apgādnieka zaudējumu cilvēkiem ar invaliditāti pieņems, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) elektronisko informāciju par cilvēka darbspēju zaudējumu un invaliditāti. Tas nozīmē, ka cilvēkam, pieprasot piešķirt vai pārrēķināt atlīdzību, nebūs jāuzrāda (jāiesniedz) darbspēju zaudējumu un invaliditātes apliecinoši dokumenti.

Vienlaikus atgādinām, ka likums “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” paredz piešķirt un aprēķināt atlīdzību par darbspēju zaudējumu, ja cilvēka darbspēju zaudējums būs vismaz 25%.

No 2010.gada 1.janvāra no 6 līdz 12 mēnešiem palielinājies tas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periods, ko ņem vērā apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanā.

LM: Par aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību

Lai nodarbinātības atbalsta pasākumus varētu saņemt tie bezdarbnieki, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams, valdība 16.februārī apstiprinājusi Labklājības ministrijas (LM) sagatavotās izmaiņas noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem.

Pārskatot aktīvo nodarbinātības pasākumu “Kompleksie atbalsta pasākumi” saturu, tie papildināti ar jauniešu darba praksi, kas dod iespēju jaunietim iegūt pirmās darba iemaņas. Iesaistīties pasākumā varēs bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri ir ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību, bet pēc izglītības pabeigšanas nav nodibinājuši darba tiesiskās attiecības vai arī tās līdz dalībai pasākumā ir bijušas nodibinātas līdz sešiem mēnešiem. Pasākumā varēs piedalīties no 6 līdz 12 mēnešiem. Par dalību pasākumā jaunietim paredzēta 120 latu stipendija.

Tāpat, ja bezdarbnieks, kura apgādībā ir pirmsskolas vecuma bērns, iesaistīsies kādā no Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, viņam pasākuma laikā (līdz sešiem mēnešiem) nodrošinās bērna pieskatīšanu. Lai saņemtu šo atbalstu, bezdarbniekam jāatbilst vienam no šādiem kritērijiem – viņam ir noteikta invaliditāte, ir viena vecāka ģimene, kurai ir viens vai vairāki apgādājamie, ir divi vai vairāki apgādājamie, bezdarbnieks ir atzīts par trūcīgu.

Savukārt, piedaloties pieaugušo izglītības programmās bezdarba riskam pakļautām personām, apmācību kuponu pilnā vērtībā (ne vairāk kā 250 latu gadā) saņems cilvēki, kuriem ir noteikta invaliditāte, viena vecāka ģimene ar vienu vai vairākiem apgādājamiem, ģimene, kurā ir divi vai vairāki apgādājamie, trūcīga persona. 90% no apmācību kupona pilnās vērtības varēs saņemt pārējie bezdarbnieki, piemaksājot 10% no saviem līdzekļiem.

Grozījumi noteikumos paredz no 6 līdz 3 mēnešiem samazināt termiņu, kura laikā darba devējam ir pienākums nodibināt darba tiesiskās attiecības ar bezdarbnieku, kurš apmācīts pēc konkrētā darba devēja pieprasījuma. Ja darba devējs šo pienākumu bez attaisnojoša iemesla nepildīs, viņam būs jāatmaksā NVA apmācībai izlietotie izdevumi.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz stingrāku atbildību bezdarbniekiem un darba meklētājiem. Tas nozīmē, ja bezdarbnieks vai darba meklētājs paša vainas dēļ bez attaisnojoša iemesla nevarēs nokārtot gala eksāmenus pasākumā “Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve”, tas būs jādara par saviem līdzekļiem. Ja bezdarbnieks vai darba meklētājs to neveiks, izglītības iestāde atskaitīs viņu no izglītojamo skaita. Savukārt NVA vērtēs personas turpmākās tiesības atrasties bezdarbnieka statusā.

Vienlaikus noteikts, ka darba devējs pasākumiem, kas paredz darba līguma slēgšanu, var pieteikt tikai no jauna izveidotas darba vietas. Tas nozīmē, ka darba vietā vismaz četrus mēnešus, pirms bezdarbnieks sāk dalību pasākumā, nav bijis nodarbināts neviens cits cilvēks. Savukārt attiecīgais bezdarbnieks nav bijis nodarbināts pie attiecīgā darba devēja vismaz 12 mēnešus pirms iesaistes pasākumā.

Vienlaikus, veicot bezdarbnieka praktisko apmācību pasākuma “Apmācība pie darba devēja” ietvaros, vajadzīgā speciālista sagatavošanai paredzētā ikmēneša stipendija tiek palielināta no 90 (50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas) līdz 120 latiem. Pasākumā var iesaistīties no 3 līdz 6 mēnešiem.

Bezdarbniekiem, kuriem noteikta invaliditāte, no 24 mēnešiem līdz 36 mēnešiem pagarināts maksimālais atbalsta ilgums “Pasākumā noteiktām personu grupām”. Tādējādi šie cilvēki ilgāku laika periodu varēs saņemt NVA atbalstu – ikmēneša darba algas dotāciju valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 180 latu apmērā.

Grozījumi noteikumos paredz atvieglojumus tiem darba devējiem – biedrībām vai nodibinājumiem, kuru darbības mērķis ir saistīts ar atbalsta sniegšanu cilvēkiem ar invaliditāti un kuri vēlas NVA pieteikt darba vietas šo cilvēku nodarbināšanai. Tie paredz, ka NVA segs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no bezdarbnieka algas dotācijas daļas, ko līdzfinansē NVA. Tas nepieciešams, jo šīs biedrības un nodibinājumi tiek nodibināti, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura (atšķirībā no citiem darba devējiem). To mērķis ir sniegt labumu sabiedrībai – šajā gadījumā personām ar invaliditāti, kas ir viena no sociāli atstumtākajām mērķa grupām.

Savukārt, lai pilnveidotu apmācību īstenošanas sistēmu, apmācību jomu un profesiju noteikšanai izveidoto komisiju pārcels no NVA uz LM. Tās sastāvā iekļaus pārstāvjus no LM, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijas, NVA, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī nepieciešamības gadījumā citu kompetento valsts, pašvaldību, augstākās izglītības un zinātnes institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un ekspertus.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļa) valsts reģistrācijas un uzskaites kārtību

Izstrādāti jauni grozījumi noteikumos, lai varētu identificēt dzelzceļa infrastruktūru (sliežu ceļu) un sakārtot valsts īpašuma tiesības uz zemesgabaliem, kur tā izvietota.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.489 “Dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļa) valsts reģistrācijas un uzskaites kārtība” atbalstīti valdības sēdē 16.februārī.

Tiesību akta projekts izstrādāts, lai papildinātu Dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) valsts reģistrā iekļaujamo informāciju, kas jāiesniedz infrastruktūras īpašniekam, reģistrējot to. Noteikumus paredzēts papildināt ar nosacījumu, ka turpmāk reģistrā būs jāieraksta arī sliežu ceļam piesaistītais zemes vienības kadastra apzīmējums.

Minētās informācijas iesniegšana attieksies uz jaunu dzelzceļa infrastruktūras reģistrāciju vai gadījumiem, kad tā tiks pārreģistrēta. Pārējie īpašnieki informāciju par dzelzceļa infrastruktūrai piesaistītās zemes vienības kadastra apzīmējumu varēs iesniegt trīs gadu laikā pēc noteikumu grozījumu spēkā stāšanās dienas.

Līdz šim īpašniekam bija jāuzrāda reģistrējamā infrastruktūras iecirkņa statuss (privātajai vai publiskajai lietošanai, iecirkņa kategorija un vai tas ir stratēģiskās vai reģionālās nozīmes iecirknis), sliežu platums, sliežu ceļu skaits iecirknī un to garums, būvniecības gads un cita informācija. Kā jau iepriekš minēts, plānots šo sarakstu papildināt ar dzelzceļa infrastruktūrai piesaistītās zemes vienības kadastra apzīmējumu.

Paredzēts, ka turpmāk infrastruktūras īpašniekiem nevajadzēs katru gadu iesniegt apliecinājumu, ka attiecīgajā laika posmā nav mainījusies reģistrā iesniegtā informācija.

SM: Par zemes ieguldīšanu VAS “Latvijas valsts ceļi” pamatkapitālā

Lai nodrošinātu VAS “Latvijas valsts ceļi” pamatdarbību, Satiksmes ministrija (SM) tās pamatkapitālā ieguldīs zemi Valmierā aptuveni divtūkstoš kvadrātmetru platībā.

Uz minētā zemesgabala atrodas VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona biroja ēka, līdz ar to zemes vienība un uz tās esošā ēka ir savstarpēji saistītas un ir uzskatāmas kā vienots vesels objekts.

Tā kā zemesgabals netiek izmantots SM funkciju nodrošināšanai, kā arī uz tā neatrodas nevienai citai personai piederošas ēkas, SM ir pieņēmusi lēmumu minēto zemesgabalu ieguldīt “Latvijas valsts ceļu” pamatkapitālā.

Minētās zemes vienības platība ir 2013 kvadrātmetri, tās vērtība ir noteikta 15 100 latu.

Nekustamā īpašuma pārņemšanas un turpmākas apsaimniekošanas izdevumus segs VAS “Latvijas valsts ceļi” no savas saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

To paredz SM izstrādātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par zemes vienības ieguldīšanu valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” pamatkapitālā”, ko 16.februārī apstiprināja valdība.

SM: Par vienotas jūrlietu politikas īstenošanas darba grupu

Valdība apstiprinājusi darba grupas izveidi, kas Satiksmes ministrijas vadībā koordinēs valsts, pašvaldību institūciju un sociālo partneru sadarbību, lai nodrošinātu visu iesaistīto interešu pārstāvību Eiropas Savienības Integrētas jūrlietu politikas īstenošanā Latvijā.

To paredz 16.februārī apstiprinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par darba grupas izveidošanu”.

Jūrlietu politikas mērķis ir gūt vislielāko labumu no ekonomiskā potenciāla, ko sniedz jūra, vienlaikus sargājot vidi un dabas resursus. Ieviešot šo politiku, Latvija iekļausies kopējā ES jūrlietu politikas īstenošanas procesā. Vairums ar jūras izmantošanu saistīto nozaru atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā un ikviens lēmums, kas pieņemts kādā no tām, var ietekmēt citu. Integrētas jūrlietu politikas īstenošana sekmēs savstarpēji saskaņotu plānošanu gan piekrastē, gan jūrā, piemēram, tādos jautājumos kā kuģošana, zvejniecība, vēja enerģijas ražošana un piekrastes tūrisma attīstība. Viens no būtiskiem ieguvumiem šādai sadarbībai būs regulāra informācijas apmaiņa starp iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm un sociālajiem partneriem – grupā iekļauti pārstāvji no septiņu nozaru ministrijām (Satiksmes, Aizsardzības, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Izglītības un zinātnes, Zemkopības un Vides), Latvijas Pašvaldību savienības, biedrības “Baltijas vides forums”, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas.

Darba grupas kompetencē būs noteikt un apstiprināt iesaistīto institūciju atbildības jomas, konstatēt nepilnības, kas kavē jūrlietu politikas īstenošanu Latvijā, un nepieciešamības gadījumā izstrādāt rīcības plānu to novēršanai. Sanāksmes paredzēts sasaukt ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par veselības aprūpes sistēmas reorganizāciju un turpmāko attīstību

16.februārī Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reorganizāciju un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem, kā arī turpmāk nozarē plānoto.

Ziņojumā norādīts, ka veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai 2009.–2010.gadā veikti vairāki pasākumi, piemēram, veicināta dienas stacionāru attīstība, nosakot pakalpojumu klāstu, ko sniedz tikai dienas stacionāros, un palielināts tarifs par ārstēšanos, no valsts budžeta tiek finansēta medicīniskā aprūpe mājās, paplašināts tiešās pieejamības ārstu speciālistu saraksts, nodrošināta iespēja ģimenes ārsta praksei piesaistīt otru medicīnas māsu, kura galvenokārt nodarbotos ar hroniski slimo pacientu aprūpi, pacientu izglītošanu profilakses jautājumos, veiktu vakcināciju u.tml. Paralēli ģimenes ārstu prakšu tīklam paredzēta iespēja veidot pediatru prakses. Tāpat no 2010.gada janvāra samazinātas pacientu iemaksas par ārstēšanos slimnīcā no 12 latiem uz 9,50 latiem par diennakti un par vizīti pie ārsta speciālista no 5 latiem uz 3 latiem.

Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka pagājušajā gadā veikto strukturālo reformu rezultātā, likvidējot vairākas iestādes, nozari administrējošajā pārvaldē samazināts darbinieku skaits vairāk nekā uz pusi. Savukārt ārstniecības iestādēs precizēts sniegtās palīdzības veids un apjoms. Noteikts, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta 22 slimnīcās, 7 slimnīcas sniedz aprūpes pakalpojumus, savukārt 12 slimnīcās ir nodrošināta specializētā palīdzība. Visas slimnīcas, kuras vairs nenodrošina stacionāro palīdzību, turpina strādāt kā veselības aprūpes centri. 2009.gadā ir sākts darbs pie vairāku pašvaldību slimnīcu apvienību veidošanas.

Ziņojumā uzsvērts, ka šogad tiks pabeigta vienota Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izveide. 2010.gada 1.janvārī tajā bija iekļautas 82% pašvaldības pārziņā esošo neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu. Lai nodrošinātu mediķu ātrāku ierašanos pie pacientiem, NMPD pārskatījis brigāžu izvietojumu un plāno vairāk nekā 30 jaunu NMP punktu veidošanu. Pagājušajā gadā jauni NMP brigāžu punkti atvērti Līgatnes, Balvu, Ludzas, Saldus, Pārgaujas, Vecpiebalgas un Aglonas novadā.

Informatīvajā ziņojumā norādīts uz Veselības ministrijas īstenotajiem atbalsta pasākumiem veselības aprūpes saņemšanā trūcīgajām personām un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. No šā gada 30.janvāra paplašināts iedzīvotāju loks, kuri saņem valsts apmaksātu veselības aprūpi, un vienkāršota valsts apmaksātu kompensējamo medikamentu saņemšana.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par kārtību, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu

Valdība 16.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.669 “Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda”.

Lai paplašinātu fonda dalībnieku loku, turpmāk lauksaimnieki iemaksām fondā drīkstēs pieteikt tikai vienas kultūras ziemāju vai vasarāju sējumu platības. Līdz šim noteikumos bija noteikts, ka ir jāpiesaka visas ziemāju vai vasarāju sējumu platības.

Noteikumos ir precizēta formula, pēc kuras tiek aprēķināti nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radītie zaudējumi.

Tāpat noteikumi ir papildināti ar jauniem nosacījumiem gadījumos, ja iepriekšējā gadā fondam pieteiktās ziemāju sējumu platības ir koriģētas – pārsētas, tad fonda dalībnieks par to trīs mēnešu laikā no notikuma informē Lauku atbalsta dienestu.

Kompensāciju atbalsta intensitāte lauksaimniekiem noteikumu projektā ir noteikta līdz 50% iepriekšējo 30% vietā.

Noteikumu pielikumos ir precizēta iesniegumos pieprasītā informācija par iemaksu veikšanu risku fondā, kā arī par nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par atbalsta piešķiršanas kārtību meža nozares attīstībai 2010.gadā

Valdība 16.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai 2010.gadā”. Noteikumi nosaka valsts atbalsta piešķiršanas kārtību meža nozares attīstībai 2010.gadā.

Atbalsta kopējais apjoms ir 141 224 lati, no kuriem meža nozares atbalsta un attīstības programmu un projektu īstenošanai piešķirti 32 824 lati, bet zinātniskās izpētes projektu finansēšanai – 100 000 latu. Tāpat valsts starptautisko saistību izpildei Eiropas meža monitoringa sistēmas attīstības projekta “Further Development and Implementation of an EU-level Forest Monitoring System” (FUTMON) ieviešanai paredzēti 8000 latu, savukārt ekspertiem par projektu iesniegumu un izpildes pārskatu vērtēšanu – 400 latu.

Noteikumos noteikti izpētes un attīstības projektu vērtēšanas kritēriji, projektu iesniegšanas, vērtēšanas, līgumu slēgšanas un finansēšanas kārtība valsts atbalstam meža nozares attīstībai.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa