Latvijas Republikas valdības
un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu
un aizsardzību

Latvijas Republikas valdība un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdība (turpmāk — Līgumslēdzējas Puses),

vēloties paplašināt un padziļināt ilgtermiņa ekonomisko un industriālo sadarbību un, it īpaši, radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem, ko vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji veic otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā;

atzīstot nepieciešamību aizsargāt Līgumslēdzēju Pušu ieguldītāju ieguldījumus un stimulēt ieguldījumu un individuālā biznesa iniciatīvas pieaugumu ar nolūku veicināt ekonomisko uzplaukumu Līgumslēdzēju Pušu valstīs;

vienojās par sekojošo:

1. pants

Terminu skaidrojums

1. Šajā Līgumā:

a) “ieguldījums” nozīmē jebkura veida aktīvus, kas ieguldīti saistībā ar saimnieciskajām darbībām, kuras vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs veic otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā atbilstoši tās likumdošanai, un tajā skaitā, kaut gan ne tikai, ietver:

1) kustamo un nekustamo īpašumu un jebkuras citas īpašuma tiesības kā, piemēram, hipotēkas, ķīlu zīmes, mantiskās vērtības apgrūtinājumiem līdzīgas tiesības;

2) uzņēmumu akcijas, vērtspapīrus un bezseguma parādzīmes vai jebkura cita veida mantisko līdzdalību uzņēmumā;

3) īpašuma tiesības uz naudu vai uz jebkura cita veida darbību, kurai ir saimnieciska vērtība;

4) intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesības, tai skaitā autortiesības, patentus, preču zīmes, preču nosaukumus, rūpniecisko dizainu, komercnoslēpumus, tehnoloģiskos procesus, tehnoloģiskās prasmes jeb “know-how” un “goodwill”;

5) visa veida tiesības, kas atrunātas likumdošanā vai līgumos, tai skaitā koncesijas uz dabas resursu izpēti, ieguvi, kultivēšanu vai izmantošanu;

Nekādas izmaiņas, kuras skar veidu, kādā tiek veikta ieguldījumu izdarīšana, nevar būt par iemeslu, lai mainītu to investīciju statusu, ja šādas izmaiņas nav pretrunā ar tās Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā tiek veikti šie ieguldījumi, likumdošanu;

b) “ienākumi” nozīmē līdzekļus, kas iegūti no ieguldījumiem, un tajā skaitā, kaut gan ne tikai, ietverot peļņu, procentus, kapitāla pieaugumu, dividendes un honorārus.

Ienākumiem no ieguldījumiem un atkārtotiem ieguldījumiem tiek pielietota tāda pati aizsardzība, kā investīcijām;

c) “ieguldītājs” attiecībā uz Līgumslēdzējām Pusēm apzīmē:

1) jebkuru fizisku personu, kurai saskaņā ar kādas Līgumslēdzējas Puses likumdošanu piešķirta tās pilsonība; vai arī

2) jebkuras korporācijas, līgumsabiedrības, trestus, kopuzņēmumus, organizācijas, asociācijas vai uzņēmumus, kuri nodibināti vai izveidoti atbilstoši tās Līgumslēdzējas Puses, kura veic ieguldījumus, spēkā esošajai likumdošanai;

3) jebkuru juridisku personu vai organizāciju, kura ir izveidota saskaņā ar jebkuras trešās valsts likumdošanu, kuru kontrolē attiecīgās Līgumslēdzējas Puses pilsoņi vai juridiskas personas, kuru galvenā atrašanās vieta ir šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā;

d) “teritorija” nozīmē:

1) attiecībā uz Latvijas Republiku, Latvijas Republikas teritoriju, ieskaitot teritoriālo jūru un jebkuru piejūras vai zemūdens teritoriju, kurā Latvijas Republika saskaņā ar starptautisko likumdošanu realizē savas suverēnās tiesības attiecībā uz jūras gultni un apakšzemi un šīs zonas dabas resursiem;

2) attiecībā uz Vjetnamas Sociālistisko Republiku, visu sauszemes teritoriju (ieskaitot salas), piejūras un zemūdens platības, kurās Vjetnamas Sociālistiskā Republika saskaņā ar starptautisko likumdošanu realizē savas suverēnās tiesības;

e) “brīvi konvertējama valūta” nozīmē jebkuru valūtu, kura tiek plaši izmantota, lai veiktu maksājumus starptautiskajos naudas pārvedumos un kura tiek plaši pirkta un pārdota galvenajās starptautiskajās valūtas biržās.

2. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm apņemas savā teritorijā veicināt un radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumu veikšanai otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem, kā arī ļaus veikt šādus ieguldījumus saskaņā ar tās likumdošanu.

2. Ikvienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem jebkurā laikā tiks nodrošināta taisnīga un līdztiesīga attieksme, un tām ir tiesības saņemt pilnu aizsardzību un drošību otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

3. pants

Nacionālie vislielākās labvēlības nosacījumi

1. Ieguldījumiem, kurus Līgumslēdzēju Pušu ieguldītājii veic otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, tiek nodrošināti apstākļi, kas ir taisnīgi un līdztiesīgi un ne mazāk labvēlīgi kā tie, kādi tiek nodrošināti kādas trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem.

2. Gadījumā, kad vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumi otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā cieš zaudējumus, kuru iemesls ir karš vai citi bruņoti konflikti, revolūcija, ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī, dumpis, sacelšanās vai nemieri, otrā Līgumslēdzēja Puse apņemas veikt darbību, kas attiecas uz īpašuma restitūciju, atlīdzināšanu, kompensāciju vai cita veida risinājumu, kas būtu vismaz tik pat labvēlīgs kā tas, kādu attiecīgā Līgumslēdzēja Puse piemēro jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.

4. pants

Izņēmumi

Šī līguma nosacījumi, kas saistīti ar tādas attieksmes piešķiršanu, kas nav mazāk labvēlīga kā tā, kas tiek piešķirta jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, netiks izmantoti, lai piespiestu vienu Līgumslēdzēju Pusi attiecināt uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītājiem priekšrocības vai privilēģijas, kas izriet no:

a) jebkurām esošajām vai iespējamajām muitas ūnijām, brīvās tirdzniecības zonām, monetārajām ūnijām jeb līdzīgiem starptautiskiem nolīgumiem vai arī citām reģionālās ekonomiskās sadarbības formām, kurās ir iesaistījusies vai varētu iesaistīties kāda no Līgumslēdzējām Pusēm; vai

b) līguma, kas paredz šādas ūnijas vai zonas izveidošanu vai paplašināšanu attiecīgā laika posmā, noslēgšanas; vai

c) jebkura starptautiska līguma vai vienošanās, vai arī jebkuras vietējās likumdošanas, kas ir pilnībā vai galvenokārt saistīti ar nodokļu aplikšanu.

5. pants

Ekspropriācija

1. Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm neveiks ekspropriācijas, nacionalizācijas vai jebkāda veida atsavināšanas darbības, kuru rezultātā iestājas sekas, identiskas nacionalizācijai vai ekspropriācijai attiecībā uz otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem, izņemot gadījumus, kad tas tiek veikts pie sekojošiem nosacījumiem:

a) ja šādas darbības tiek veiktas sabiedrības interesēs un īstenotas likumdošanā noteiktajā kārtībā;

b) šīs darbības nav diskriminējošas;

c) šīs darbības tiek veiktas, vienlaikus nodrošinot savlaicīgu, adekvātu un efektīvu kompensāciju izmaksu. Šādai kompensācijai jālīdzinās atsavināto ieguldījumu tirgus vērtībai brīdī pirms atsavināšanas vai pirms atsavināšanas fakta oficiālas izziņošanas, un tā jāizmaksā bez kavēšanās. Kompensācijā jāiekļauj procenti, ko, sākot ar atsavināšanas datumu, aprēķina saskaņā ar noteikto komerckursu. Kompensācijai jābūt efektīvi realizējamai un brīvi pārvedamai jebkurā brīvi konvertējamā valūtā.

2. Ieguldītājam, kura aktīvi ir ekspropriēti, ir tiesības pieprasīt tās Līgumslēdzējas Puses, kura ir veikusi ekspropriāciju, attiecīgajām tiesu vai varas iestādēm operatīvi pārskatīt viņa lietu, lai noteiktu, vai šāda ekspropriācija un attiecīga kompensācija tiek veikta saskaņā ar principiem, kas izklāstīti šajā līgumā, un tās Līgumslēdzējas Puses likumdošanu, kura veic ekspropriāciju.

3. Šī līguma 1. panta c) paragrāfa 3) apakšpunktā minētie ieguldītāji nevar celt prasības šajā pantā aprakstītajos gadījumos, ja kompensācija ir izmaksāta saskaņā ar līdzīgiem nosacījumiem kādā citā ieguldījumu līgumā, kuru ir noslēgusi tā Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā ir veikti attiecīgie ieguldījumi.

6. pants

Pārvedumi

1. Līgumslēdzējas Puses, saskaņā ar savas Puses likumdošanu, garantē sekojošus pārvedumus, kas tiek izdarīti bez kavēšanās un jebkurā brīvi konvertējamā valūtā:

a) tīrā peļņa, dividendes, tehniskā palīdzība un tehniskie atalgojumi, procenti vai citi tekošie ienākumi, kas iegūti no otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju veiktajiem jebkāda veida ieguldījumiem;

b) ienākumi no pilnīgas vai daļējas otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju veikto ieguldījumu likvidācijas;

c) ar ieguldījumiem saistīto aizdevumu pamatmaksājumi; un

d) to vienas Līgumslēdzējas Puses pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju ienākumi, kuri ir nodarbināti vai kuriem ir atļauts strādāt saistībā ar ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Valūtas maiņas kursam, kurš tiek pielietots šī panta 1. paragrāfā minētajos pārvedumos ir jābūt spēkā pārveduma veikšanas dienā.

3. Līgumslēdzējas Puses apņemas piemērot šī panta 1. paragrāfā minētajiem pārvedumiem tādus pašus noteikumus, kādi tiek piemēroti pārvedumiem, kuri tiek veikti no jebkuras trešās valsts ieguldītāju investīcijām.

7. pants

Ieguldījumu strīdu atrisināšana starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju

1. Lai atrisinātu ar ieguldījumiem saistītos strīdus starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju, starp ieinteresētajām Pusēm notiek konsultācijas, kuru mērķis ir iespēju robežās, draudzīgi atrisināt attiecīgo lietu.

2. Ja šo konsultāciju rezultātā sešu mēnešu laikā no pieprasījuma iesniegšanas brīža jautājums netiek atrisināts, ieguldītājs var pēc saviem ieskatiem iesniegt lietu izskatīšanai:

a) Līgumslēdzējas Puses, kuras teritorijā tika veikti ieguldījumi, kompetentajām tiesu institūcijām; vai

b) Starptautiskajam ieguldījumu strīdu izskatīšanas centram (ICSID) atbilstoši attiecīgajiem nosacījumiem, kas paredzēti Konvencijā par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, kas atvērta parakstīšanas procedūrai 1965. gada 18. martā Vašingtonā, gadījumos, kad abas Līgumslēdzējas Puses pievienojušās minētajai Konvencijai; vai arī

c) starptautiski dibinātai šķīrējtiesai, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) arbitrāžas noteikumiem, ja vien ieinteresētās Puses nav vienojušās citādi.

3. Ar šo katra Līgumslēdzēja Puse piekrīt ieguldījumu strīda iesniegšanai starptautiskajai samierināšanas tiesai vai arbitrāžai.

4. Tā Līgumslēdzēja Puse, kura ir iesaistīta strīdā, tajā laikā, kamēr notiek ieguldījumu strīdu izskatīšana, nevar izmantot savu imunitāti vai faktu, ka noguldītājs ir saņēmis kompensāciju saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kura pilnībā vai daļēji sedz nodarītos zaudējumus, savai aizstāvībai.

5. Arbitrāžas lēmumi ir galīgi un saistoši abām strīdā iesaistītajām Pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse izpilda tos saskaņā ar savu likumdošanu un saskaņā ar 1958. gada ANO Konvenciju par ārvalstu arbitrāžas tiesu lēmumu atzīšanu un izpildi (Ņujorkas Konvencija), ja Līgumslēdzējas Puses ir pievienojušās šai konvencijai.

8. pants

Strīdu kārtošana starp Līgumslēdzējām Pusēm

1. Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm, kas saistīti ar šī līguma izpildi vai interpretāciju, jākārto, ja tas ir iespējams, pa diplomātiskajiem kanāliem.

2. Ja kādu strīdu starp Līgumslēdzējām Pusēm tomēr nav iespējams atrisināt, pēc Līgumslēdzēju Pušu pieprasījuma tas jāiesniedz arbitrāžas tiesai.

3. Šāda arbitrāžas tiesa ir jāizveido katram atsevišķam gadījumam sekojošā veidā: divu mēnešu laikā pēc pieprasījuma par arbitrāžas tiesu saņemšanas, katra Līgumslēdzēja Puse ieceļ vienu tiesas locekli. Abi ieceltie tiesas locekļi pēc tam izraugās kādas trešās valsts pilsoni, kas pēc abu Līgumslēdzēju Pušu piekrišanas tiek iecelts par arbitrāžas tiesas priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs jāieceļ amatā divu mēnešu laikā, skaitot no abu pārējo tiesas locekļu iecelšanas brīža.

4. Gadījumā, ja vajadzīgās amatpersonas netiek ieceltas noteiktajā laika posmā, kas minēts šā panta 3. paragrāfā, Līgumslēdzējas Puses, ja nepastāv nekāda cita vienošanās, var griezties pie Starptautiskās Tiesas prezidenta ar lūgumu iecelt nepieciešamās amatpersonas. Ja izrādās, ka prezidents ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņš kādu citu iemeslu dēļ nespēj veikt minēto funkciju, lūgums iecelt vajadzīgās amatpersonas tiek adresēts viceprezidentam. Ja arī viceprezidents ir kādas Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai arī ja viņš kādu citu iemeslu dēļ nespēj veikt minēto funkciju, lūgums iecelt vajadzīgās amatpersonas tiek adresēts tam Starptautiskās Tiesas loceklim, kurš ieņem nākamo hierarhijas pakāpi un kuram nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonības.

5. Arbitrāžas lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu. Šādi lēmumi ir saistoši abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse patstāvīgi sedz savas puses locekļa izdevumus par tiesu un pārstāvniecību arbitrāžas procedūrā; izdevumus par Priekšsēdētāju kā arī pārējos izdevumus vienādās daļās sedz Līgumslēdzējas Puses. Neskatoties uz to, tiesa var izlemt pieprasīt vienai no Līgumslēdzējām Pusēm segt lielāku izdevumu daļu, un šis lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Tiesa pati nosaka tiesas procesuālo kārtību.

9. pants

Aizvietošanas princips

Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm vai tās pilnvarota iestāde saskaņā ar garantiju, ko tā sniegusi attiecībā uz ieguldījumiem, veic maksājumu kādam no tās ieguldītājiem, otra Līgumslēdzēja Puse, neiebilstot pret iepriekšējās Līgumslēdzējas Puses vai tās pilnvarotās iestādes tiesībām saskaņā ar 7. pantu, kā aizvietotāja puse atzīst visa veida ieguldītāju tiesību vai pretenziju nodošanu pirmāk minētajai Līgumslēdzējai Pusei vai tās pilnvarotai iestādei, un attiecīgās Puses vai tās pilnvarotās iestādes aizvietotāju uz šīm tiesībām vai pretenzijām. Aizvietošanas tiesības nedrīkst pārsniegt ieguldītāja sākotnējās tiesības.

10. pants

Īpašu nosacījumu piemērošana

Ja Līgumslēdzējas Puses vietējā likumdošana vai saistības saskaņā ar starptautisko likumdošanu, kuras pastāv šobrīd vai tiks nodibinātas, dod tiesības otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju ieguldījumiem uz labvēlīgāku attieksmi, tad šādi noteikumi dominēs pār šo līgumu tādā mērā, kādā tie ir labvēlīgāki.

11. pants

Konsultācijas un informācijas apmaiņa

Pēc vienas no Līgumslēdzēju Pušu pieprasījuma otra Līgumslēdzēja Puse piekrīt nekavējoties noturēt konsultācijas par šī līguma interpretāciju. Pēc vienas no Līgumslēdzēju Pušu pieprasījuma tiek veikta informācijas apmaiņa par to, kādā veidā šajā līgumā minētos ieguldījumus ietekmē otras Līgumslēdzējas Puses likumi, noteikumi, administratīvā prakse vai procedūra, vai politika.

12. pants

Šī līguma pielietošana

1. Šis līgums attiecas uz tiem ieguldījumiem, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji veic otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā pēc šī līguma stāšanās spēkā.

2. Šis līgums attiecas arī uz tiem ieguldījumiem, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāji veic otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā pirms šī līguma stāšanās spēkā, ja šie ieguldījumi ir veikti saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu ārvalstu investīciju likumdošanu.

3. Šis līgums neattiecas uz jebkādiem ieguldījumu strīdiem, kuri varētu rasties, vai jebkuru prasību, kas tika kārtota pirms šī līguma stāšanās spēkā.

13. pants

Līguma stāšanās spēkā, termiņš un denonsēšana

1. Šis līgums stājas spēkā ar to brīdi, kad Līgumslēdzējas Puses ir rakstveidā paziņojušas viena otrai par to, ka visas konstitucionālās prasības, kas nepieciešamas, lai līgums varētu stāties spēkā, ir nokārtotas.

2. Šis līgums ir spēkā 10 gadus un paliek spēkā, ja vien tas netiek denonsēts saskaņā ar šī panta 3. paragrāfu.

3. Jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm var denonsēt šo līgumu sākotnējā 10 gadu perioda beigās vai jebkurā laikā pēc tam, rakstveidā paziņojot par to otrai Līgumslēdzējai Pusei 1 gadu iepriekš.

4. Visu pārējo šī līguma pantu nosacījumi paliek spēkā vēl 10 gadus pēc līguma denonsēšanas brīža attiecībā uz tiem ieguldījumiem, kuri tiek veikti pirms šī līguma denonsēšanas brīža.

Šo līgumu liecinieku klātbūtnē ir parakstījušas personas, kuras šim nolūkam ir pilnvarojusi attiecīgo personu valdība.

Līgums noslēgts Rīgā, 1995. gada 6. novembrī divos eksemplāros, katrs latviešu, vjetnamiešu un angļu valodā, turklāt visi teksti ir autentiski. Atšķirīgu interpretāciju gadījumā noteicošais būs līguma teksts angļu valodā.