Frakciju viedokļi pēc 2010. gada 11. februāra sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

G.Laicāns

(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

No atbalstītajiem likumprojektiem es vēlos īpaši izcelt Arhīvu likumu, kurš tika pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā. Atbildīgā komisija bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Šis likums, var teikt, tika izvērtēts un izskatīts aptuveni desmit gados, un, izmantojot iespēju, vēlos pateikties gan ekspertiem, gan arhīva ļaudīm, kas ļoti daudz darīja šā likuma pieņemšanā.

Bet labprāt es tomēr runāšu par citu likumprojektu – “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Tā nodošanu komisijām atbalstīja 71 deputāts, “pret” bija četrpadsmit deputāti. Likumprojekts paredz izveidot atsevišķu Mērsraga novadu. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā dienā, kad uz pirmo sēdi sanāks 2013.gadā kārtējās pašvaldību vēlēšanās ievēlētā Mērsraga novada dome un Rojas novada dome.

Protams, process būs ļoti ilgstošs. Likumprojekts tika nodots komisijām; atbildīgā komisija būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kurai būs jāsaņem divi ļoti svarīgi atzinumi. Pirmais būs Ministru kabineta atzinums, kurā būs izvērtēta šāda likumprojekta lietderība, kā arī būs pašvaldību atzinums, un pašvaldībām būs jāorganizē iedzīvotāju aptauja droši vien visā teritorijā.

Protams, ir nepieciešams pēcreformas izvērtējums, jo pieci mēneši ir pārāk īss laika posms, lai izdarītu secinājumus par zaudējumiem un ieguvumiem mazos un lielos novados. Jāņem vērā, ka vienlaicīgi notiek gan izglītības, gan veselības, gan arī administratīvā reforma. Bet, izsekodams pašvaldību robežu maiņai turpat vai vairāku gadsimtu garumā, es esmu nonācis pie secinājuma, ka vienmēr šādās reformās ir jāatbild uz vienu jautājumu: cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai ikviens jaunā novada iedzīvotājs apzinātos savu piederību jaunajai teritorijai. Tas, protams, vienmēr ir ilgstošs process, kas ir atkarīgs gan no subjektīviem, gan no objektīviem nosacījumiem, un, protams, ir daudz problēmu. Un mēs arī šeit, Saeimā, saskaramies jau ar pirmo problēmu, tas ir, ka jaunajā novadā ir viens vai vairāki attīstības centri. Protams, šeit, risinot šo jautājumu, ir jāatrisina arī tiesiskais regulējums, jo var būt gadījumi, ka pašvaldības vēlas ne tikai atdalīties, bet arī apvienoties. Un īpaši svarīgi ir tas, kādā veidā tiks organizētas šīs vēlēšanas.

M.Mitrofanovs

(PCTVL frakcija):

Es gribu turpināt tēmu par pašvaldību sadalīšanu, par teritoriālo reformu.

Šodien tika pieņemts diezgan svarīgs lēmums – vienai no pašvaldībām ir dota iespēja nokārtot savas lietas tā, lai tās pēc iespējas vairāk atbilstu tās cilvēku, tās iedzīvotāju vēlmēm, emocijām, interesēm un tā tālāk.

Mūsu frakcijai, PCTVL, šis jautājums ir svarīgs tādā nozīmē, ka mēs bijām vienīgā frakcija, kura visos posmos balsoja pret teritoriālo reformu. Un šodien mēs redzam, ka visas partijas, to skaitā arī valdošās partijas, atbalstot šodien vienu neveiksmīgu novada sadalīšanu, galu galā ir atzinušas, ka ir pieļauts daudz kļūdu un tagad var sākties ļoti smags un nepatīkams darbs ar teritoriālo reformu pārskatīšanu. Šodien pieņemtais lēmums ir līdzīgs gadījumam ar tā saukto Pandoras lādi, jo pēc Rojas un pēc Mērsraga arī citas pašvaldības var pretendēt uz to, lai Saeima atļautu sadalīties vai atgriezties pie tās pašas situācijas, kura bija pirms reformas.

Vēl – par svarīgiem lēmumiem, kuri šodien tika pieņemti vai diemžēl netika pieņemti. Es runāju par diviem priekšlikumiem, kuri skar bankas, kredītus un kredītņēmēju aizsardzību.

Pirmais priekšlikums bija valdības iniciatīva. Valdība februārī pasludināja par to, ka ir atrasti nepieciešamie līdzekļi, lai izsniegtu kredītņēmējiem garantijas 82 miljonu latu apmērā. Tas nozīmē, ka šis ilgais strīds, vai ir valsts līdzekļi nepieciešami, lai palīdzētu kredītņēmējiem, tagad ir atrisināts. Līdzekļi ir. Paralēli mūsu komisija – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija – sāka izskatīt priekšlikumu, kuru mēs saņēmām no Finanšu ministrijas un kurš paredzēja, ka šis garantiju izsniegšanas process tagad var sākties. Bet galu galā šis priekšlikums netika atbalstīts. Un kāpēc? Kāpēc pēkšņi ministrija atsauca savu ierosinājumu, šo savu rīcību pamatojot ar to, ka ministrijas speciālisti nevar izpildīt komisijas ierosinājumu vai lūgumu un precizēt savu priekšlikumu, ierakstot tekstā tādus svarīgus datus kā procenti, termiņi, uz kuriem attiecināmi atbalsta pasākumi, un apstākļi, kādos šie atbalsta pasākumi varētu būt piemēroti attiecībā pret kredītņēmējiem?

Šis komisijas ierosinājums vai lūgums netika no valdības puses izpildīts, un pēkšņi valdības eksperti atsauca savu priekšlikumu. Viņi ir teikuši, ka divu mēnešu laikā varbūt šis pats priekšlikums tiks iesniegts citā likumā, tas ir, Likumā par budžetu un finanšu vadību, bet šis ir tikai solījums un mēs nezinām, kad šis solījums tiks izpildīts. Bet kredītņēmēji gaida – tie, kuri ir nonākuši grūtajos apstākļos! Un nauda atbalstam ir, bet nezināma iemesla dēļ varbūt privātbankas negrib sadarboties ar valsti šajā jautājumā, varbūt valdošās partijas plāno pieņemt šo lēmumu par kredītņēmēju atbalstu pirms vēlēšanām, lai pasniegtu šo soli kā lielu uzvaru vai dāvanu vēlētājiem. Arī tas varētu būt patiesība. Bet šodien mēs varam teikt, ka ilgi gaidītais, solītais, netika izdarīts. Un vēl mums jāgaida divi mēneši vai vairāk, kamēr šis darbs pie kredītņēmēju atbalsta tiks turpināts.

Un otrais priekšlikums, par kuru bija šodien diskusijas, arī skar kredītņēmējus. Mēs, frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”, ierosinājām izslēgt tādu iespēju, ka bankas var paaugstināt kredītprocentus gadījumos, kad tās ir konstatējušas, ka klientiem ir mazāka alga. (Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Pie mums nāca cilvēki ar sūdzībām.) Bieži pēc šā fakta konstatēšanas banka paredz paaugstināt procentus, jo paaugstinās arī risks. Bet, mūsuprāt, ja cilvēks, bankas klients, turpina atmaksāt savu kredītu, neskatoties uz to, ka viņam izmainījies materiālais stāvoklis (teiksim, ir mazāki legālie ienākumi), tādā gadījumā, mūsuprāt, bankai nav tiesību paaugstināt kredītlikmi, jo šī rīcība var tikai ātrāk novest šo cilvēku, klientu, līdz bankrotam. Tas nav mūsu mērķis, un mēs ceram, ka šis bankrota stāvoklis nav arī banku mērķis.

Diemžēl šis loģiskais priekšlikums netika atbalstīts. Es varu apliecināt, ka vienīgais iemesls, kāpēc tas netika izdarīts, ir privāto banku pretestība. Jo komisija izskatīja un bija gatava strādāt tālāk ar mūsu priekšlikumu, bet banku pārstāvji bija kategoriski pret. Un līdz ar to arī komisija un pēc tam arī Saeima neatbalstīja mūsu ierosinājumu. Šis fakts apliecina faktu, ka bankām ir pārāk liela ietekme mūsu politiskajā dzīvē.

M.Roze

(ZZS frakcija):

Šodien tiešām bija vairākas saspringtas debates, taču arī klusējot tika pieņemts diezgan daudz ļoti būtisku likumprojektu dažādos lasījumos.

Es vēlos pieminēt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, ar kuru tiek normalizēta kārtība, kādā tiek pieteikti šie pasākumi, kā arī noteikta atbildība par šo pasākumu norises gaitu un par kārtību gan to laikā, gan arīdzan pēc.

Tika pieņemts Iekšējā audita likums, kas noteic, ka šis pasākums veicams obligāti visās valsts iestādēs un ka struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par auditu, ir jāseko līdzi kvalitātes ieviešanas sistēmām.

Protams, viens no karstākajiem jautājumiem pašlaik Latvijā un, protams, arīdzan Saeimā bija jautājums par Rojas un Mērsraga konfliktu, kas ir izveidojies, apvienojot šos abus pagastus kopējā novadā. Tiešām, pašlaik ir tāda sajūta... pašlaik izklausās, ka tanī brīdī, kad šī problēma samilza, faktiski tad, kad tika risināti vispār kopēji administratīvi teritoriālās reformas jautājumi, tiešām visi ir bijuši klāt un visi ir bijuši par pašvaldību apvienošanu, pamatojoties uz kādiem noteiktiem kritērijiem.

Es vēlos atgādināt, ka tiešām vienīgā apvienība, kura uz vēlēšanām gāja ar negatīvu attieksmi pret šāda veida teritoriālo reformu, bija Zaļo un Zemnieku savienība. Protams, mēs arī agrāk esam norādījuši uz to, ka šāda veida apvienošana, kas nav pamatota ar noteiktiem kritērijiem, funkciju sadalīšanu... un daudziem jautājumiem, kas tagad parādās, turklāt ne tikai šinī konkrētajā novadā... Tomēr tas netika ņemts vērā, un tiešām mēs risināsim šos jautājumus droši vien vēl diezgan ilgi, kamēr šī reforma tomēr būs tādā loģiskā secībā ieviesta.

Bez tam ārpus Saeimas sēdes ļoti nopietns darbs pašlaik noris Tautsaimniecības komisijā – darbs pie Maksātnespējas likuma. Šis likumprojekts ir nonācis Saeimā no Ministru kabineta; ļoti nepieciešams ir šis likums; to pierāda gan privātpersonu maksātnespējas gadījumi, gan arīdzan ne pārāk godprātīgā attieksme no administratoru puses pret reāli strādājošiem uzņēmumiem. Tomēr sagatavotais likumprojekts bija nevis kredītņēmēju un darbojošos uzņēmumu interesēs, bet lielākoties banku interesēs. Pašlaik šis darbs ļoti aktīvi noris. Šodien ir pēdējā diena priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam. Tā ka, es domāju, par šo likumu debates vēl būs ļoti vētrainas un lobiji šeit būs ļoti nopietni. Līdz ar to mēs ļoti cītīgi ieklausīsimies arīdzan mūsu sociālo partneru domās.

Lai veiksme jūs pavada šodien!

M.Kučinskis

(Tautas partijas frakcija):

Arī es šodien vēlos pievērsties nobalsotajam... komisijai nodotajam likumprojektam par Rojas un Mērsraga bijušo pašvaldību konflikta risināšanu. Tautas partija balsoja pret šo likumprojektu, un es vēlos paskaidrot, ka iemesls šādai mūsu rīcībai bija nevis tas, ka nevajadzētu šo konfliktu atrisināt un nevajadzētu izskatīt, bet gan procedūras neievērošana un šāda diezgan, gribētos teikt, bezatbildīga pieeja – vēlme ar piecu deputātu parakstiem revidēt Latvijas karti. Mēs nevaram pat iedomāties, īpaši tuvojoties vēlēšanu laikam, kādi tikai precedenti Latvijā varētu notikt, ja likums būtu paredzējis, ka, iesniedzot sev vēlamās izmaiņas, pēkšņi mūsu pašvaldības izmainītos līdz nepazīšanai. Mēs neesam pret to, ka konflikts ir jāatrisina, bet likums arī šobrīd paredz, ka izmaiņas Latvijas novados var izdarīt, tikai izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, ņemot vērā Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus. Un tikai tādā gadījumā Saeima var lemt. Šāda procedūra ir jāievēro gan šoreiz, gan visos nākamajos gadījumos, ja tādi rastos.

Jautājums ir – kā šo konfliktu atrisināt. Šis darbs būs jāveic Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, tas viss būs jāizvērtē Ministru kabinetam, un šeit jāatceras, protams, ir arī tas arguments, ka minētās pašvaldības savu lēmumu apvienoties izdarīja absolūti brīvprātīgi. Pašvaldības no valsts ir saņēmušas tieši tāpēc 400 tūkstošus latu, kas jau ir ieguldīti infrastruktūrā, jau ir iztērēti, un es ar to gribu teikt, ka domāt noteikti vajadzēja pirms tam, nevis tieši tagad.

Taču, protams, ka, apvienojot pašvaldības, kur ir divas ostas, kaut kādā ziņā ir jau ieprogrammēti tādi apstākļi, lai būtu iespējams konflikts, un risinājumu var atrast, pašiem kaut kādā ziņā vienojoties, un tikai nepieciešamības gadījumā valstij jāiejaucas. Šajā gadījumā pašvaldības deputāti, šķiet, neņem vērā iedzīvotāju intereses. Es domāju, ka viens no variantiem, ja tiks organizētas tikšanās ar iedzīvotājiem un tiks izpētīti tie apstākļi uz vietas pašvaldībā, varētu būt arī šīs domes atlaišana un jaunas vēlēšanas. Tā ka arī šāds variants noteikti nav izslēdzams. Bet es ļoti ceru, ka mums visiem kopā šo konfliktu izdosies novērst, jo – vēlreiz gribu to teikt! – precedents, ka pieci deputāti pēkšņi var mainīt Latvijas karti, ir ļoti, ļoti slikts.

I.Circene

(frakcija “Jaunais laiks”):

Kā jau dzirdējāt, šodien par vienu no aktuālākajiem jautājumiem ir izvērsies jautājums par šo novadu problēmu, ko izraisīja Mērsraga un Rojas iedzīvotāju kopā nākšana, dzīvošana un konfliktsituācijas rašanās.

Attiecīgais likumprojekts šodien tika nodots komisijām – un ne jau ar piecu deputātu balsīm, bet ar 71!

Man bija tas gods tikt pieaicinātai Mērs­raga iedzīvotāju organizētajā sanāksmē, kur no 312 dalībniekiem 308 pilnīgi noteikti uzskatīja, ka esošā situācija novadā nav tāda, kādu viņi to vēlētos redzēt. Un te nav jautājums par to, kā sauksies tie daži kvadrātkilometri zemes – vai tas būs Rojas novads, vai tas būs Mērsraga novads. Problēma ir tā, ka izpratne par iedzīvotāju tiesībām ir ļoti dažāda.

Jau tad, kad 2008.gada 11.decembra naktī Saeimas sēdē mēs diskutējām par likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, es uzsvēru, ka es esmu par reformu, es esmu par sakārtotu valsti, es neesmu par to, ka katrā 500 iedzīvotāju apdzīvotā vietā, pagastā vai novadā, būtu skolas vai slimnīcas, taču jebkurā novadā ir jābūt nodrošinātai arī iespējai saņemt pakalpojumus.

Ja runājam par Mērsragu, – daži piemēri. Likvidēja slimnīcas pakalpojumus Talsos, un mērsradzniekiem tuvākā slimnīca tagad ir Tukumā, jo Ventspils ir vēl tālāk. Taču vēsturisku apstākļu dēļ uz Tukumu sabiedriskā transporta nav. Un, kad iedzīvotāji jautāja Rojas novada domes deputātiem, vai tiešām nav iespējams sakārtot šo jautājumu, tad viņi nesaņēma pozitīvu risinājumu.

Ja runājam par tīkliem un murdiem, – vēsturiski Mērsraga iedzīvotājiem tā ir viena no pamatnodarbēm. Pēc reformas ir samazināts gan tīklu, gan murdu skaits. Un rodas jautājums – kādēļ daļa no novada tiek šādi ierobežota savā saimnieciskajā darbībā.

Par investīcijām. Pēc tiem datiem, kas mums ir pieejami, Rojas novadā investīcijas attīstībai tiek plānotas šinī gadā turpat 22 reizes lielākā apmērā – nepilni 500 tūkstoši, kamēr vienlaikus Mērsraga daļā šajā novadā ir tikai 22 tūkstoši. Šeit ir runa par vienādu attieksmi, par vienādu attīstības iespēju.

Taču domāju, ka vislielākā problēma gan šinī gadījumā, gan arī tad, ja rastos līdzīgi precedenti kādā citā novadā, ir ievēlēto deputātu attieksme pret saviem pienākumiem un pret iedzīvotājiem. Man reizēm ir sajūta, ka šie deputāti aizmirst, ka viņus ievēlēja iedzīvotāji un ka deputātam ir jāiet pie iedzīvotājiem, jāizzina viņu sāpe, viņu vajadzība un šī problēma ir jārisina, nevis jāgaida, ka no 30 kilometru attāluma šie iedzīvotāji brauks pie viņa.

Ja runājam par attiecīgo likumu, kāds tas ir pašreizējā situācijā, tad jāteic, ka ir iespēja veidot jaunus novadus un likvidēt vecos un nav noteikuma, ka šie 4 tūkstoši iedzīvotāju ir kā viens no kritērijiem, kuru nevar mainīt. Arī pašreiz mums ir vairāki novadi, kuros iedzīvotāju skaits ir mazāks, tādi kā Baltinavas novads ar 1600 iedzīvotājiem, Alsungas novads ar 2300 iedzīvotājiem, Sējas novads ar 2500 iedzīvotājiem... Tā ka mēs redzam, ka tas nebūt nav tā, ka šinī gadījumā iedzīvotāju skaits būtu vienīgais kritērijs.

Arī es esmu par to, ka nevajag priekšlaicīgi runāt par to, ka ir jāmaina karte. Var jau būt, ka nav jāmaina, bet problēma ir jārisina.

Un tādēļ šajā priekšlikumā, kuru es sagatavoju un kuru parakstīja arī vēl četri citi deputāti, mēs ielikām nosacījumu, ka šī izmaiņa notiktu tikai 2013.gadā. Trīs gadi ir pietiekams laiks, lai parādītu, vai trūkumi ir novēršami vai arī šinī gadījumā labāk ir saimniekot atsevišķi, lai nevajadzētu teikt kā mērsradznieku vēstulē: “Bijām attīstības centrs, kļuvām par nomali. Daudzi uzskata, ka ar to ir jāsamierinās, bet mēs tam nepiekrītam.”

Un līdzīgi acīmredzot domā arī pārējie 70 deputāti, kuri atbalstīja šo iesniegto priekšlikumu, šo likumprojektu.

Tā ka skatīsimies un lemsim jautājumu komisijās, ministrijā un tad pēc šiem trim balsojumiem redzēsim, pie kāda slēdziena būsim nonākuši.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK frakcija):

Tiešām galvenais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums, kurā sadūrās divi pretēji viedokļi, bija jautājums par Mērsragu un par Roju. Jāteic, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata, ka šis jautājums ir ļoti rūpīgi jāizdiskutē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un jāsaņem pilnīga informācija par visām finanšu saistībām, par pilnīgi visiem jautājumiem, kuri attiecas uz šiem diviem pagastiem tagad jau kopīgu novadu.

Tas bija darba kārtības galvenais jautājums.

Taču es gribu lielāku akcentu likt uz nedēļas jautājumu, ko mēs izskatījām šodien mūsu frakcijā, tie ir grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Proti, mēs paredzam iespēju izvēlēties piespiedu darbu administratīvajam arestam kā alternatīvu soda veidu. Kāpēc? Tāpēc, ka administratīvā aresta piemērošanas gaitā valsts tērē milzīgus budžeta līdzekļus, taču ieguvējs praktiski nav neviens. Zaudētāji ir gan valsts, gan sabiedrība, gan sodīto ģimeņu locekļi, gan sodīto darba vietas, darba kolēģi, un tā tālāk, un tā tālāk.

Savukārt ar piespiedu darbu mēs radām valstij tikai ieguvumu, sabiedrībai tikai ieguvumu. Uzskatām, ka konkrētos likuma grozījumus mēs varētu jau nākamnedēļ iesniegt Saeimas Prezidijā, lai jau aiznākamnedēļ tas likumprojekts tiktu nodots tālāk komisijām.

Un šā mēneša galvenais jautājums, protams, ir tas, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” ir ierosinājusi grozījumus Satversmē. Šie grozījumi paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, respektīvi, valsts valodā, visās valsts skolās. Šie grozījumi paredz 12 gadu ilgu laika periodu, tātad pakāpeniskumu, paļāvības principa ievērošanu. Un par šiem grozījumiem ikviens Latvijas pilsonis var parakstīties pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, kura veic notariālās funkcijas.

V.Aizbalts

(LPP/LC frakcija):

Es arī vēlos sākumā kā ļoti būtisku uzsvērt deputātu lēmumu šodien nodot izskatīšanai komisijām likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kas paredz esošā Rojas novada vietā izveidot divus – Rojas un Mērsraga novadus.

Ir izskanējuši pārmetumi, ka šāds precedents var pavērt ceļu arī citu novadu dalīšanās procesam, ka tas var apdraudēt reformu kopumā. Par to šodien runāja arī Tautas partijas frakcija. Es vēlos uzsvērt, ka LPP/LC vienmēr ir atbalstījusi administratīvi teritoriālo reformu un arī tagad uzskatām, ka novadu reforma kopumā ir īstenota sekmīgi. Taču, ja runājam par Rojas novadu, šajā gadījumā pagastu apvienošana notikusi formāli un galvenais nav sasniegts. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis nav sasniegts – izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, kas nodrošinātu kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem.

Mērsragā pēc šo divu pagastu apvienošanās ir noticis tieši pretēji. Mērsraga iedzīvotājiem šie pakalpojumi ir kļuvušu nepieejamāki un to kvalitāte ir samazinājusies. Šādā saspīlētā situācijā droši vien nav jāvaino reforma kopumā, bet ir jālabo pieļautā kļūda. Mēs uzskatām, ka šī kļūda jālabo nekavējoties, negaidot nemaz 2013.gadu vai nākamās pašvaldību vēlēšanas. Mērs­raga iedzīvotāji vienbalsīgi nobalsojuši par izstāšanos no Rojas novada. Tāpēc mūsu partija un mūsu frakcija atbalsta Mērsraga cilvēku viedokli, kas mums ir ļoti svarīgs, un mēs to arī turpmāk atbalstīsim.

Vakar mūsu frakcijas deputāti tikās arī ar ēdināšanas uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem. Mēs uzklausījām viņu viedokli par to, ka tūrisma biznesā faktiski nav nodalāmas viesnīcas no restorāniem, kafejnīcām un bāriem. Atšķirīgu nodokļu likmju piemērošana novestu pie konkurences izkropļojumiem un vienā nozarē strādājošu uzņēmumu diskriminācijas. Mēs esam gandarīti par to, ka partijas iesniegtais priekšlikums grozīt likumu par pievienotās vērtības nodokli, proti, samazināt PVN likmi viesnīcu nozarē līdz 10 procentiem, ir nodots izskatīšanai Saeimas komisijās. Taču mēs uzskatām, ka 10 procentu PVN likme būtu piemērojama arī ēdināšanas uzņēmumiem, un tāpēc laikā starp šā likumprojekta lasījumiem mēs iesniegsim arī šādu priekšlikumu komisijā, un ceram, ka Saeima mūs atbalstīs.

Ne mazāk svarīgs esošajā krīzes situācijā ir atbalsts arī ļoti lielai sabiedrības daļai, tiem, kas nonākuši kredītu jūgā. Atbilstoši pašreizējai likumdošanai kredītņēmēji ir iedzīti parādu verdzībā. Faktiski valda komercbanku patvaļa attiecībās ar saviem klientiem, tāpēc mēs esam sagatavojuši un iesnieguši priekšlikumus dažādos likumprojektos, kurus skatīs gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, gan arī Saeima.

Jāteic, ka valdošā koalīcija šodien diemžēl neatbalstīja priekšlikumus, kas bija iesniegti, lai samazinātu banku patvaļu un lai klientam, kurš nav pieļāvis būtiskus līguma pārkāpumus, nevarētu banka vienpersoniski uzspiest līguma noteikumu maiņu. Šī situācija parādīja to, ka banku lobijs valdošajā koalīcijā ir tik spēcīgs, ka koalīcijas deputātu vairākumam Latvijas iedzīvotāju liktenis izrādījās vienaldzīgs.

Taču mūsu frakcija turpinās piedāvāt savus priekšlikumus un atbalstīs arī citu frakciju deputātu priekšlikumus, kas liktu krīzes radīto smagumu nest visiem kopīgi – ne tikai ģimenēm, ne tikai valstij, ne tikai pašvaldībām un sociālajiem dienestiem, bet arī, protams, bankām.

V.Agešins

(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas deputāti ir pārsteigti par Valsts prezidenta kancelejas pārmērīgajiem izdevumiem Vairas Vīķes-Freibergas laikā, kas atklātībā nākuši tikai tagad grāmatā “Va(i)ras virtuve”. Revidējot Valsts prezidenta kanceleju, Inguna Sudraba to visu atklāja, viņa redzēja visus izdevumus, arī to, cik daudz naudas tērēts mielastiem, frizieriem, cik bieži pirkti mobilie tālruņi, grilpannas un citas lietas. Tā ir, bez šaubām, izšķērdība. Revidenti ne reizi vien esot norādījuši Valsts prezidenta kancelejai, ko agrāk vadīja Mārtiņš Bondars, ka pirms darba vizītēm ir jāizstrādā izdevumu tāme, lai var saprātīgi plānot tēriņus, bet revidentu norādījumi neesot ņemti vērā. Revīzijā, starp citu, ir konstatēts, ka iekšējā kontroles sistēma nenodrošina iespēju atklāt nepilnības attiecībā uz iekšējo dokumentu izstrādi un apstiprināšanu saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Tāpēc pastāv risks attiecībā uz iestādes budžeta līdzekļu izlietošanas tiesiskumu. Konstatēti arī gadījumi, ka iestāde veikusi iepirkumus, pamatojoties uz līgumu, kuram beidzies darbības termiņš, kā arī veikti iepirkumi, nepiemērojot valsts iepirkumu procedūru.

Deputāti bieži gan pamatoti, gan nepamatoti plašsaziņas līdzekļos tiekot “izģērbti pliki”: cītīgi tiekot sekots līdzi, cik kurš saņem, ar ko un kur brauc. Bet par Valsts prezidentu zināmi tikai ienākumi un īpašumi, bet nekas cits publiski neparādoties. Vienlīdzīgai attieksmei jābūt pret visām augstajām amatpersonām.

Frakcijas “Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka valstī ir jābūt daudz precīzākam likumam par Valsts prezidenta darbības nodrošinājumu, kurā konkrēti būtu noteikts, kas pienākas Valsts prezidentam un kas – dzīvesbiedram vai dzīvesbiedrei. Patlaban šis likums ir ļoti vispārīgs, tāpēc ir pārstrādājams. Un tieši Valsts prezidenta kancelejai vajadzētu būt ieinteresētai radīt tādu likumu. Tas būtu atskaites punkts precīzai tēriņu kontrolei, un Valsts kontrolei būtu dokuments, pēc kura vadīties, lai varētu precīzi norādīt uz valsts naudas izšķērdēšanu. Kārtībai jābūt!