Saeimas 2010. gada 11. februāra sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 10.laidienā

(“LV”, Nr.28, 18.02.2010.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.5279 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Likumprojektā ir divi panti.

1.pants ir par pieteikuma termiņiem. Šobrīd likums nosaka tikai beigu termiņu, bet nav sākuma termiņa. Tāpēc ir ierosinājums likumu papildināt ar normu, ka pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu iesniedz ne agrāk kā četrus mēnešus pirms plānotā pasākuma. Šobrīd esošais regulējums neparedz, cik ilgi pirms plānotā pasākuma jāiesniedz pieteikums pašvaldībā, un praksē veidojas situācija, ka pašvaldībā jau vairākus gadus iepriekš tiek iesniegti pieteikumi ar mērķi – traucēt citām sabiedrības grupām īstenot savas tiesības uz pulcēšanās brīvību. Šādi pieteikumi rada arī pašvaldībai papildu slogu,
kā arī tiesām papildu darbu. Šī jaunā
norma nodrošinās visiem interesentiem vienādas iespējas savu pulcēšanās tiesību īstenošanai.

2.pants ir par kārtības uzturētājiem. Arī šobrīd likuma normas paredz, ka jāie­sniedz pieteikums, kurā jānorāda kārtības uzturētāji, bet šajā likumprojektā paredzēts, ir jāiesniedz ne tikai šis saraksts, bet arī šo personu paraksti, kas apliecina, ka viņi ir informēti par to, ka viņi ir šie kārtības uzturētāji. Par šo normu bija ļoti lielas debates un iebildumi, jo ir bažas par to, ka varbūt tas kaut kādā mērā pārnesīs atbildību no organizētājiem uz uzturētājiem. Tāpēc komisija to atbalstīja ar piebildi, ka uz otro lasījumu likumprojekta autori sagatavos iespējami labāku variantu, kā arī tiks uzaicināti uz komisijas sēdi tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, lai rastu varbūt labāku risinājumu. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajam lasījumam. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pieņemšanu pir­majā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 7. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Valers.

25.februāris, šis gads.

Sēdes vadītājs.

25.februāris. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Saeimas sēdē izskatāmais likumprojekts Nr.1624/Lp9, izskatāmais dokuments Nr.5509 – “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Tātad likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” ir izstrādāts, lai saskaņotu procesuālās normas ar likumprojekta “Maksātnespējas likums” materiālajām normām, ko mēs atbalstījām dažas nedēļas iepriekš. Likumprojektā ir precizētas normas, un tas ir papildināts ar jaunām normām – ar nodaļu par tiesiskās aizsardzības procesu, bet juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu un fizisko personu maksātnespējas procesa lietu nodaļa ir izteikta jaunā redakcijā.

Ar jauno regulējumu procedūras tiks uzlabotas un tiks mazināta tiesu noslodze un iesaiste maksātnespējas procesu uzraudzībā, kas pozitīvi ietekmēs vispārējo lietu izskatīšanas ātrumu tiesās un līdz ar to mazinās arī administratīvo slogu komersantiem.

Savukārt paredzētais fizisko personu maksātnespējas regulējums pozitīvi ietekmēs fizisko personu iespēju atbrīvoties no neizpildāmām parādu saistībām, padarot šo procesu pieejamāku fiziskām personām. Tiks nodrošināts, ka viņām tiks dota otrā iespēja uzsākt atbildīgu, maksātspējīgu dzīvi.

Pozitīvas sociālās sekas sagaidāmas arī no tā, ka likumprojektā ir paredzētas normas, kuras sekmēs juridisko personu darbības turpināšanu. Tādējādi tiks saglabātas darba vietas, tiks maksāti nodokļi, līdz ar to arī pozitīvi stimulēta sociālā sfēra.

Juridiskā komisija izskatīja šo apjomīgo likumprojektu un atbalstīja to pirmajā lasījumā.

Es lūdzu arī kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 5.marts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (dokuments Nr.5297).

Šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, tāpat kā to likumprojektu, ar kuru šis ir saistīts. Proti, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” ir saistīts ar grozījumiem Komerclikumā, kurus mēs esam pirmajā lasījumā jau atbalstījuši iepriekš. Un šie grozījumi Komerclikumā paredz noteikt to, ka firmai ir jāatšķiras ne tikai no Komercreģistrā ierakstītajām vai ierakstīšanai pieteiktajām firmām, bet arī no citos Uzņēmumu reģistra veidotajos reģistros fiksēto subjektu nosaukumiem vai reģistrācijai pieteiktajiem nosaukumiem.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” paredz paplašināt valsts notāra kompetenci firmas atšķiramības pārbaudē, nosakot, ka firmas atšķiramība ir pārbaudāma ne tikai komercreģistra ietvaros – tātad atbilstoši tam, kas plānots jau grozījumos Komerclikumā.

Juridiskā komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi tā virzību.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pir­majā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Muižniece.

Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 17.februārim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Kredīt­iestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Pievērsīsimies dokumentam Nr.5512 – likumprojektam “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti vienpadsmit priekšlikumi, un komisija tos ir izskatījusi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

2. – Juridiskā biroja. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pašas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

Arī 4.priekšlikums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pašas priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Miroslavam Mitrofanovam.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Šobrīd mums priekšā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums – priekšlikums Nr.4 –, kurš paredz izslēgt vienu no likumprojekta būtiskām sastāvdaļām. Ir runa par jau solītajām valsts garantijām tiem cilvēkiem, kuri krīzes laikā vairs nav spējīgi pildīt kredītsaistības un kuri attiecīgo kredītu tika paņēmuši vienīgā mājokļa iegādei, remontam vai rekonstrukcijai.

Pēdējā gada laikā par nepieciešamību palīdzēt kredītņēmējiem tika runāts daudz, bet maz ir paveikts.

Pirms pusgada, proti, 2009.gada 4.augustā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju. Pēc četriem mēnešiem, pieņemot budžetu 2010.gadam, diskusijas par valsts atbalstu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem aktualizējās, bet nekāda pozitīva rezultāta nebija, jo neviena amatpersona nevarēja tolaik apgalvot, ka budžetā būs nepieciešamie līdzekļi, lai sniegtu šo atbalstu kredītņēmējiem.

Šā gada 2.februārī Finanšu ministrija galu galā uzdrošinājās apliecināt, ka līdzekļi ir un kredītņēmēju atbalsta programmas ietvaros plānots sniegt valsts garantijas 82 miljonu latu apmērā. Apmēram tajā pašā laikā, februāra sākumā, mūsu komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, sāka izskatīt valdības iesniegtu likumprojektu, kurš paredzēja dot startu garantiju izsniegšanas procesam. Bet kas notika tālāk?

Diskusiju gaitā komisija konstatēja, ka norma, kas atļauj garantiju izsniegšanu, ir formulēta pārāk vispārīgā, nekonkrētā formā, kas atstāj daudz jautājumu un neskaidrību tās pieņemšanas gadījumā.

Valdības priekšlikumi, kurus jūs varat apskatīt priekšlikumu tabulā, vienkārši runā par to, ka garantijas tiks izsniegtas, bet tur nav nekādas informācijas par kredītprocentiem, par atbalsta termiņu, par kredīta dzēšamo daļu un par citiem ļoti svarīgiem jautājumiem.

Komisija ir lūgusi Finanšu ministriju izstrādāt priekšlikumu, ar kuru mēs varētu aizvietot šo likumprojekta daļu, un formulēt atbalsta pasākumus, konkrēti pateikt, kādi būs procenti, kādi ir apstākļi, kādos šis atbalsts tiks piešķirts, un tā tālāk. Bet pēc nedēļas, kad mēs turpinājām šā likumprojekta izskatīšanu, pēkšņi Finanšu ministrijas pārstāvis teicis, ka tādā gadījumā viņi rekomendē komisijai vispār izslēgt šo daļu no likumprojekta... Viņi solīja, ka viņi iesniegs līdzīgu priekšlikumu martā vai aprīlī likumprojektā par budžeta vadību. Tagad ir ļoti dīvaina situācija. Nauda, lai palīdzētu kredītņēmējiem, ir, garantijas ir rezervētas šim atbalstam, bet likumprojekts tiks apspriests tikai pēc diviem mēnešiem. Izskatās, ka valdošās partijas valdībā dara visu, kas ir nepieciešams, lai attālinātu šo ļoti svarīgo lēmumu pieņemšanas brīdi, lai pasniegtu attiecīgā likumprojekta pieņemšanu kā dāvanu vēlētājiem īsi pirms vēlēšanām.

Mūsuprāt, tā ir negodīga un nepareiza rīcība. Es aicinu tomēr šodien balsot “pret” Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu un atbalstīt sākotnējo redakciju, lai trešajā lasījumā tomēr pieprasītu no Finanšu ministrijas tādu redakciju, kura varētu apmierināt gan komisiju, gan vēlētājus, gan valdību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Pie teiktā gribu piebilst, ka privātpersonām, kurām ir radušās problēmas ar kredīta atmaksāšanu, tās radušās nedz viņu nolaidības dēļ vai tāpēc, ka viņas nevēlas to samaksāt, bet tāpēc, ka valdības politikas rezultātā ir samazinājušies ienākumi Latvijas iedzīvotājiem, jo šie kredīti tika ņemti tieši “burbuļa” cenu laikā. Līdz ar to valdība, ierosinot šo pašu normu, kuru mums tagad piedāvāts noraidīt un līdz ar to atbalstīt komisijas viedokli, patiesībā labo savas kļūdas. Manuprāt, tā ir visai cēla pozīcija, kura mūsu valdībai ir tikai jāveicina. Tomēr es domāju, ka tagad ne ministri, ne valdība tam vienkārši nav gatavi. Lai šī norma stātos spēkā, mēs varētu pārejas noteikumos nodrošināt, ka šī norma stājas spēkā tad, kad būs radusies šāda iespēja. Bet tagad, kad likums tiek skatīts, kad tas ir atvērts un mēs skatām šo konkrēto priekšlikumu, tam vajadzētu būt valdības atbalstītam.

Līdz ar to es ierosinu atbildīgās komisijas priekšlikumu, kura ierosina to svītrot no projekta, noraidīt un balsot “pret”.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Šis bija viens no iemesliem, kāpēc tika rosināti grozījumi Kredītiestāžu likumā. Tā kā “Pilsoniskajai Savienībai” nav pārstāvja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, es ļoti lūdzu Budžeta komisijas priekšsēdētāju sniegt izsmeļošu komentāru, kāpēc šis Ministru kabineta ierosinātais priekšlikums tika komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam. Komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš.

Cienītie deputāti! Tiešām es piekrītu, ka šeit varbūt komisijas viedoklim ir vēlams paskaidrojums.

Situācija ir tāda, ka nebūt nav tā, ka šī programma neiet uz priekšu. Tieši pretēji! Valdība virza šo programmu uz priekšu, un šī programma tiks ieviesta. Šis ir juridiska satura jautājums. Šo priekšlikumu iesniedza Finanšu ministrija, bet diemžēl Juridiskais birojs uzskatīja, ka šeit ir zināma neprecizitāte šajā priekšlikumā, tāpēc nedēļu vēlāk Finanšu ministrija paziņoja, ka šis grozījums šajā likumā nav nepieciešams (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Viena roka nezina, ko otra dara!”), lai šī programma varētu virzīties uz priekšu. Bet tajā pašā laikā, runājot par šo programmu, šī programma tiks veikta ar cita likuma palīdzību, un tas ir likums “Par budžetu un finanšu vadību”. Šajā likumā ir paredzēts, ka finanšu ministrs var sniegt galvojumus.

Tātad nevajadzētu uzskatīt, ka šeit kaut kādā ziņā notiek valdības programmas maiņa. Šis ir juridiskās tehnikas rezultāts, ka no šā likuma šis pants pašlaik tiek slēgts ārā, bet programma tiks īstenota citā likumā – Likumā par budžetu un finanšu vadību.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu!

G.Bērziņš.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 30, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

G.Bērziņš.

5. – deputāta Mitrofanova priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Iesniedzot šo priekšlikumu, PCTVL frakcija pievēršas problēmai, kas ir labi pazīstama daudziem kredītņēmējiem. Priekšlikuma būtība ir sekojoša: ja klients pilda savas saistības pret banku, klienta ienākumu līmeņa krišanās vai arī ieķīlātā īpašuma vērtības samazināšanās nevar kļūt par pamatojumu kredīta līguma nosacījumu pārskatīšanai.

Bankas pārlūko kontus, kuros ienāk to klientu, kredītņēmēju, algas, un, ja klienta ikmēneša ienākumi krasi samazinās, tad banka parasti iniciē līguma pārskatīšanu un kredīta likmes jeb procentu paaugstināšanu. Pie tam kredīta līguma nosacījumu pastiprināšana draud klientam pat tad, ja viņš turpina pildīt savas saistības pret banku, atmaksādams kredītu, piemēram, no saviem iekrājumiem vai arī no radinieku līdzekļiem.

Vēl vairāk! Nav noslēpums, ka krīzes laikā ir krasi krities legālo ienākumu līmenis: darba devēji dod priekšroku lielākās daļas maksāšanai konvertos. Patlaban neizmaksāto kredītu problēma kļuvusi par nacionālo postu Nr.1. Privātpersonu parādi 13 miljardu latu apmērā aptuveni četrkārtīgi pārsniedz valsts parādu un trīskārtīgi – valsts gada budžetu. Apmēram 400 tūkstoši ģimeņu ir kļuvušas par parādu piedzinēju firmu klientiem. Parādu verdzība vēl daudzus gadu desmitus aptumšos valsts eksistenci.

PCTVL Saeimas un Eiroparlamenta līmenī īsteno speciālu programmu, glābjot cilvēkus, nevis bankas. Tās pirmie panākumi jau ir acīmredzami. Tā, piemēram, kopš 1.februāra valsts sociālie pabalsti atbrīvoti no piedziņām. Turklāt pēc mūsu spiediena izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz, ka pati par sevi parāda vai īpašuma, kuru nevar pārdot, esamība nevar būt par šķērsli sociālās palīdzības piešķiršanai. Šajā ziņā jebkuri priekšlikumi, kas attiecas uz palīdzības piešķiršanu parādniekiem, pelna vislielāko uzmanību.

Diemžēl lielākā daļa atbildīgās komisijas locekļu nebūt nenodemonstrēja valsts mēroga gudrību. Viņi bija atturējušies balsojumā par PCTVL priekšlikumu, neuzdrošinādamies uzstāties pret banku asociāciju, kas paziņoja, ka tādā veidā bankas apdrošina savus pieaugošos riskus.

Mēs esam pārliecināti, ka krīzes laikā bankām jārūpējas ne tikai par ienākumu iegūšanu par jebkuru cenu, bet jāuzņemas arī daļa solidāras atbildības par grūto finansiāli ekonomisko stāvokli valstī un jāatbalsta iedzīvotāji. Turklāt mūsu priekšlikums atbilst arī banku interesēm, jo finanšu ziņā tas ļauj noturēties tiem banku klientiem, kuri godīgi cenšas atmaksāt parādus.

Dāmas un kungi! Es aicinu jūs ņemt vērā, ka šajā Latvijai smagajā stundā praktiski vienādu pozīciju attiecībā uz ārvalstu banku diktātu ir ieņēmuši daudzējā ziņā tik atšķirīgi mūsu pārstāvji Eiropā kā Tatjana Ždanoka un Roberts Zīle. Tāpēc es aicinu kolēģus deputātus aizmirst par starpfrakciju pretrunām, bet domāt vienīgi par Latvijas tautu un balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Bērziņš.

G.Bērziņš.

Kolēģi, arī es varu piekrist tam, ka komisijā varbūt bija zināmas simpātijas pret šo priekšlikumu, bet komisija tomēr uzskatīja, ka tas nav pietiekami precīzs, un tādēļ komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Mitrofanova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 30, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

7. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. To arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

8. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts pašas komisijas 10.priekšlikumā, ko komisija, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

G,Bērziņš. Un 11. un pēdējais – finanšu ministra Repšes priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu Saeimu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš.

Piedāvājam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt 16.februāri.

Sēdes vadītājs.

16.februāris. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Artūrs Rubiks.

A.Rubiks (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5452. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja minēto likumprojektu pirmajā lasījumā un pieņēma lēmumu šo likumprojektu atbalstīt.

Lūdzu balsot par minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pir­majā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Rubiks.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 2010.gada 18.februāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Rubiks.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1394/Lp9.

Grozījumi likumprojektā paredzēti, lai Latvijas Republika varētu piemērot Konvenciju pagaidu kārtībā, kamēr to ir ratificējušas pārējās dalībvalstis. Tas atvieglos gan administratīvo slogu, gan arī mazinās daudzas neērtības mūsu iedzīvotājiem.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”” pir­majā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.februāris.

Sēdes vadītājs.

16.februāris. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažādām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1629/Lp9. Tā kā ir veikta par konvencijas izpildi atbildīgās ministrijas pakļautības institūciju reorganizācija, ir nepieciešams šīs izmaiņas veikt arī attiecīgajā likumā.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažādām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis.

Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.februāris.

Sēdes vadītājs.

16.februāris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1649/Lp9.

Likumprojektā ir paredzētas šādas likuma izmaiņas.

Pirmkārt, ir mainījušās Eiropas Savienības regulas, un tātad pašreizējā likuma redakcijā ir nepieciešams veikt attiecīgas korekcijas.

Otrkārt, ir veikta par likuma normu ievērošanu atbildīgās ministrijas pakļautībā esošo institūciju reorganizācija, un ir nepieciešams atspoguļot arī likumā šīs izmaiņas.

Un, treškārt, ir precizēta speciālo ieroču aprites kārtība.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Eglītis.

Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.februāris.

Sēdes vadītājs.

16.februāris. Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā par likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” ziņos deputāte Dagnija Staķe.

D.Staķe (ZZS frakcija).

Es ļoti atvainojos, kolēģi, ka es aizkavēšu jūsu uzmanību...

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”. Par šo likumprojektu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – labklājības ministra Auguļa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

D.Staķe.

2. – labklājības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

D.Staķe.

Un 3. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

D.Staķe.

Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

D.Staķe.

Priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegt līdz 19.februārim.

Sēdes vadītājs.

19.februāris. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Mums ir atlicis tikai viens vienīgs jautājums darba kārtībā, tāpēc ir saņemts piecu deputātu priekšlikums – turpināt sēdi, līdz būs izskatīta visa darba kārtība. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija savā sēdē iepazinās ar lietas materiāliem un uzklausīja deputātu Visvaldi Lāci.

Komisija ar balsu vairākumu nolēma atbalstīt 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvajā protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu!... Ko tad jūs nepiesakāties, Lāča kungs? Vai Lāča kungs rakstiski ir pieteicies?... Tādā gadījumā, Lāča kungs, es atvainojos, jo mēs jau esam sākuši balsošanu. Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības”! Saeimas kārtības rullis ir un paliek Saeimas kārtības rullis... (No zāles: “Dosim vārdu! Lai runā!”) Godātie kolēģi! Saeimas kārtības rullis neparedz, pirmkārt, diskusijas ar sēdes vadītāju, bet, otrkārt, tas paredz, ka tajā brīdī, kad jau ir sācies balsojums, neviens vairs nevar pieteikties debatēt, lai arī cik mēs tīri cilvēciski varbūt gribētu dot vārdu tam vai citam mūsu kolēģim. Diemžēl! Likums ir likums arī Saeimas deputātiem.

Tātad balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 9.Saeimas deputāta Visvalža Lāča saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Brīvību Lācim!”) Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 27, atturas – 8. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to visa darba kārtība ir izskatīta. Es jūs informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputāta Gunta Jāņa Eniņa iesniegumu, ka, balsojot par likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, viņš esot kļūdījies – viņa balsojums ir “par”.

Bez tam ir saņemti divi deputātu jautājumi. Viens no tiem ir adresēts Minis­tru prezidentam Valdim Dombrovskim – “Par nodokļu aprēķināšanu par dienesta automašīnu izmantošanu personīgām vajadzībām”. To ir iesnieguši deputāti Urbanovičs, Agešins, Orlovs, Klementjevs, Deņisovs, Pimenovs, Mirskis, Vidavskis, Zemļinskis un Holostovs. Šis jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Un Valdim Dombrovskim ir adresēts vēl viens deputātu jautājums, ko ir iesnieguši deputāti Bērziņš (LPP/LC), Jaundžeikars, Aizbalts, Kastēns un Feldmane, – “Par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Finanšu ministrijā”. Arī šis jautājums tiek
nodots Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.

Tagad lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Ventam Armandam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pēc 3 minūtēm komisijas telpās.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde pulksten 10.45.

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 11.20.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam Ērikai Zommerei.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas deputāti! Pulksten 11.00 Juridiskās komisijas sēžu zālē aicinu uz sēdi! Pulksten 11.00! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Visi ir reģistrējušies, bet klāt nav to, kuri nav reģistrējušies: Ilma Čepāne, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Leopolds Ozoliņš un Artis Pabriks.

Sēdes vadītāja.

Es vēlos deputātus informēt, ka šodien pulksten 17.00 notiks atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Līdz ar to Saeimas šodienas sēdi pasludinu par slēgtu.