ATSAUCĒ IETVERT:
Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.02.2010., Nr. 30 https://www.vestnesis.lv/ta/id/205572
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes
Ministre L.Mūrniece
Uz jaut. nr.188/J9 – dok. nr.5495
Par slēgtā
konkursa stacionāro
un pārvietojamo fotoradaru iegādei likumību
Iekšlietu ministrijā 2010.gada 27.janvārī ir saņemta Saeimas Kancelejas 2010.gada 27.janvāra vēstule Nr.12/2-7-nJ20-(9/10) ar lūgumu līdz 2010.gada 3.februārim iesniegt atbildi uz Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas deputātu jautājumu par slēgtā konkursa “Par ceļu satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamo mērierīču sistēmas ieviešanai, uzstādīšanai un apkalpošanai” (iepirkuma identifikācijas numurs IeM NVA 2009/33) likumību. Attiecībā uz šī konkursa organizēšanu saistībā ar Jūsu uzdotajiem jautājumiem paskaidrojam sekojošo.
Attiecībā uz apsvērumiem, kas bija par pamatu izvēlei rīkot slēgto konkursu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamo mērierīču iegādei, uzstādīšanai un apkalpošanai paskaidrojam, ka slēgtais konkurss kā viens no iepirkuma procedūru veidiem (Publisko iepirkumu likuma 8.panta pirmās daļas 2.punkts) paredz izvērtēšanu veikt divos posmos: kvalifikācijas izvērtēšana un piedāvājumu izvērtēšana (Publisko iepirkumu likuma 50.panta otrā daļa). Šāda konkursa organizēšana divos posmos ļauj gan pasūtītājam izvēlēties kvalificētus piegādātājus, gan arī pretendentiem dod iespēju ilgstošā laika posmā sagatavot savu piedāvājumu, vienlaikus veicot plašāku tirgus analīzi un savu iespēju izvērtēšanu.
Tā kā slēgtā konkursa norises laikā pasūtītājam līdzīgi kā citās Publisko iepirkumu likumā noteiktajās iepirkuma procedūrās ir pienākums ievērot atklātību, nodrošināt konkurenci un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, šī iepirkuma procedūra tiks rīkota, ievērojot Publisko iepirkumu likumā noteikto. Tāpat pieteikumu atvēršana notiek publiski, gan arī pēc lēmuma pieņemšanas informācija par konkursa norisi ir vispārpieejama, kā rezultātā sabiedrībai ir plašas iespējas saņemt informāciju par veiktajām procedūrām un pieņemtajiem lēmumiem.
Attiecībā uz plānotajiem ienākumiem valsts budžetā no šī konkursa rezultātā uzstādīto ceļu satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamo mērierīču darbības, pamatojoties uz iepriekšējās līdzīgu Valsts policijas iegādāto mērierīču darbības analīzi, Iekšlietu ministrija prognozē, ka ienākumi valsts budžetā iekasēto soda naudu veidā varētu būt 10,2 milj. latu gadā.
Tā kā ceļu satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamo mērierīču iegādes, uzstādīšanas un apkalpošanas izmaksas sedz mērierīču piegādātājs, to iegādei nav paredzēts izlietot valsts budžeta līdzekļus.
Lai noteiktu kārtību šī konkursa rezultātā uzstādīto mērierīču darbības rezultātā valsts budžetā iekasēto naudas sodu summas izmantošanai, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi izskatīšanai Ministru kabineta likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Pēc slēgtā konkursa rezultātiem Iekšlietu ministrija Ministru kabinetā iesniegs arī attiecīgus noteikumus, kuros tiks paredzēta konkrēta iekasētās soda naudas sadale, balstoties uz konkursa rezultātiem.
Ņemot vērā slēgtā konkursa “Par ceļu satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamo mērierīču sistēmas ieviešanai, uzstādīšanai un apkalpošanai” (iepirkuma identifikācijas numurs IeM NVA 2009/33) nolikumā ietvertos principus, kā arī paredzamo ceļu satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamo mērierīču izmantošanas kārtību, Iekšlietu ministrija nesaskata pretrunas ar Latvijas Republikas saistībām pret Starptautisko Valūtas fondu un citiem starptautiskajiem aizdevējiem.
Sakarā ar komandējumu 2010.gada 4.februārī nevarēšu sniegt atbildes mutvārdos. Lūdzu izskatīt rakstveidā iesniegtās atbildes.
Ar cieņu,
iekšlietu ministre L.Mūrniece
Rīgā 2010.gada 3.februārī
Ministrs E.Repše
Uz jaut. nr.193/J9 – dok. nr.5535
Par progresīvā
nekustamā īpašuma nodokļa likmi denacionalizētajām vai
likumīgajam īpašniekam
atdotajām mājām
Finanšu ministrija ir saņēmusi un iepazinusies ar Saeimas deputātu jautājumiem “Par progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa likmi denacionalizētajām vai likumīgajam īpašniekam atdotajām mājām” (jautājumu reģistra Nr.193/J9) un sniedz atbildes uz tiem.
1. Vai Jūs neuzskatāt, ka esošā nodokļu aplikšanas sistēma diskriminē īrniekus, kas īrē dzīvokļus denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotajās mājās?
Atbildot uz šo jautājumu, paskaidrojam, ka likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā likme no 0,1 līdz 0,3 procentiem atkarībā no dzīvojamās mājas vai dzīvokļa kadastrālās vērtības neattiecas tikai uz privātīpašumā esošiem dzīvokļiem. Ja daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai ir veikta kadastrālā uzmērīšana, tad kadastrālo vērtību ir iespējams noteikt katrai telpu grupai (dzīvoklim) atsevišķi.
Attiecīgi Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 “Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 23.1 4.apakšpunkts nosaka, ka, piemērojot likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu, dzīvokļu īpašumos nesadalītām mājām vai ēkām (to daļām), kurām ir veikta būves kadastrālā uzmērīšana, nekustamā īpašuma nodokļa likmi nosaka atsevišķi katrai telpu grupai.
Ja gadījumā daudzdzīvokļu mājas īpašnieks līdz šim mājas kadastrālo uzmērīšanu nav veicis, ir iespēja vērsties Valsts zemes dienestā un to ierosināt, jo nodokļa aprēķins par dzīvojamām mājām tehnisku iemeslu dēļ tiks uzsākts ne ātrāk kā š.g. otrajā pusgadā.
Līdz ar to uzskatām, ka esošā nodokļa uzlikšanas sistēma nediskriminē īrniekus, kas īrē dzīvokļus denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotajās mājās, jo attiecas uz visām daudzdzīvokļu mājām, kurām nav veikta kadastrālā uzmērīšana.
2. Vai ministrijas plānos nav paredzēta šīs diskriminācijas novēršana, piemērojot daudzdzīvokļu mājām vai konkrēti, denacionalizētām vai likumīgajam īpašniekam atdotām daudzdzīvokļu mājām, viszemāko nodokļa likmi?
Ņemot vērā sniegto atbildi uz 1.jautājumu, uzskatām, ka nav pamata denacionalizētām vai likumīgajam īpašniekam atdotām vai citām daudzdzīvokļu mājām, kurām nav veikta kadastrālā uzmērīšana, noteikt viszemāko nodokļa likmi.
3. Vai, iesniedzot augstāk minēto priekšlikumu likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, Jūs apzinājāties, kādas sekas tas var radīt denacionalizēto vai likumīgajam īpašniekam atdoto daudzdzīvokļu māju īrniekiem?
Finanšu ministrijas ierosinātais priekšlikums likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” 2.lasījumam attiecas tikai uz īres maksā iekļaujamajiem obligātajiem maksājumiem jeb konkrēti uz nekustamā īpašuma nodokli.
Likums “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” tika pieņemts Saeimā 2009.gada 1.decembrī un stājās spēkā 2010.gada 1.janvārī.
Savukārt nodokli par dzīvojamām mājām tehnisku iemeslu dēļ pašvaldības sāks aprēķināt tikai š.g. otrajā pusgadā. Līdz ar to uzskatām, ka laika periods ir pietiekams, lai iepazītos ar veiktajiem grozījumiem minētajā likumā attiecībā uz dzīvojamo māju aplikšanu ar nodokli un sagatavotos tam, ka gada nogalē gaidāmi papildu izdevumi saistībā ar nodokļa uzlikšanu dzīvojamām mājām.
Ar cieņu,
finanšu ministrs E.Repše
Rīgā 2010.gada 10.februārī
Ministrs A.Kampars
Uz jaut. nr.194/J9 – dok. nr.5533
Par valsts piedalīšanos dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā
Ekonomikas ministrija ir saņēmusi Saeimas kancelejas pārsūtīto 2010.gada 4.februāra Saeimas deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buhvalova, V.Buzajeva, M.Mitrofanova jautājumu Nr.817-2-13-(9110) par valsts piedalīšanos dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2010.gadam” valsts budžetā nav paredzēts finansējums dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstu nodrošināšanai, Ekonomikas ministrija 2010.gadā nepiešķirs valsts līdzfinansējumu pašvaldībām minētā pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrniekiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 4.septembra sēdes protokola Nr.62, 1.§, TA‑2633‑IP, pielikumu Nr.2, Ekonomikas ministrijai noteiktais maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu apjoms 2009.–2011.gadam mērķdotācijām pašvaldībām sociālo namu būvniecībai, renovācijai un dzīvokļu atbrīvošanas pabalstiem tika samazināts par 4,044 miljoniem latu gan 2009., gan 2010., gan arī 2011.gadā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 29.decembra rīkojuma Nr. 882 “Par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem” 1.1.apakšpunktam, no likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” noteiktās apropriācijas valsts pamatbudžetā apropriācija 10 procentu apmērā tika nodalīta atsevišķā budžeta programmā 98.00.00 “Finanšu nodrošinājuma rezerve”.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 31.marta sēdes protokola Nr.22, 56.§, 2.3.apakšpunktu, ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm tika uzdots plānot valsts budžeta izdevumu samazinājumu, ņemot vērā, ka izdevumiem tiek izstrādāti trīs scenāriju varianti, piemērojot tiem 20%, 30% un 40% samazinājumu, aprēķinot no sešiem mēnešiem plānotā vidējā finansējuma.
Ņemot vērā iepriekšminētos iemeslus, valsts budžetā paredzētais līdzfinansējums pašvaldībām dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstiem tika vairākkārt samazināts. Līdz ar to 2008.gadā un 2009.gadā minētais finansējums pašvaldībām tika aprēķināts un piešķirts proporcionāli plānotajam pašvaldības budžeta finansējumam.
Pieprasītais valsts līdzfinansējums dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstu nodrošināšanai pilnā vai daļējā apmērā tika piešķirts visām pašvaldībām, izņemot Mālpils pagasta padomi, kura iesniedza pieprasījumu 2009.gadam divus mēnešus pēc pieprasījumu iesniegšanai noteiktā termiņa.
2009.gadā vairākas pašvaldības atteicās no tām aprēķinātā valsts līdzfinansējuma saņemšanas dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā tādēļ, ka valsts piedāvātā līdzfinansējuma summa bija niecīga, bet pabalsta apmērs vairākkārt to pārsniedza, arī tādēļ, ka pašvaldība bija jau izdarījusi grozījumus savā budžetā sakarā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Atsevišķos gadījumos pašvaldības nenorādīja atteikšanās iemeslus.
Gadījumos, kad pašvaldības atteicās saņemt valsts līdzfinansējumu, tām paredzētais finansējums proporcionāli tika sadalīts pašvaldībām, kurām tas bija nepieciešams.
Ņemot vērā, ka vienots finansējums valsts budžetā bija paredzēts gan mērķdotācijām pašvaldībām dzīvokļa jautājumu risināšanai, gan dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstiem, tad gadījumos, kad mērķdotācijām noteiktais finansējums netika apgūts pilnā apmērā, atlikums tika novirzīts dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalstu līdzfinansēšanai.
Pielikumā: Informācija par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta reģistrā reģistrēto personu skaitu, plānoto pabalsta apmēru un piešķirto valsts līdzfinansējuma apmēru 2007., 2008., 2009. un 2010.gadā.
Ekonomikas ministrs A.Kampars
Rīgā 2010.gada 10.februārī
Pielikums
Informācija par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta reģistrā reģistrēto personu skaitu, plānoto pabalsta apmēru 2010.gadā
|
Nr. p.k. |
Pašvaldība |
Plānotais personu skaits, kurām tiks piešķirts vienreizējs dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts |
Plānotais dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalsta kopējais apmērs (latos) |
Plānotais finansējums no pašvaldības budžeta līdzekļiem (latos) |
|
1. |
Siguldas novada dome |
19 |
285 000 |
142 500 |
|
2. |
Valmieras pilsētas dome |
10 |
60 000 |
30 000 |
|
3. |
Cēsu novada dome |
7 |
21 000 |
10 500 |
|
4. |
Tukuma novada dome |
17 |
160 000 |
80 000 |
|
5. |
Jelgavas dome |
7 |
140 000 |
70 000 |
|
6. |
Madonas novada dome |
3 |
6 000 |
3 000 |
|
7. |
Daugavpils pilsētas dome |
32 |
300 000 |
150 000 |
|
8. |
Rīgas dome |
950 |
15 000 000 |
7 500 000 |
|
Kopā: |
1 045 |
15 972 000 |
7 986 000 |
Informācija par
dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta reģistrā reģistrēto
personu skaitu,
plānoto pabalsta apmēru un piešķirto valsts līdzfinansējuma
apmēru 2009.gadā
|
Nr. p.k. |
Pašvaldība |
Plānotais personu skaits, kurām tiks piešķirts vienreizējs dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts |
Plānotais dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalsta kopējais apmērs (latos) |
Plānotais finansējums no pašvaldības budžeta līdzekļiem (latos) |
Plānotais finansējums no pašvaldības budžeta līdzekļiem (%) |
Aprēķinātais valsts līdzfinansējuma apmērs proporcionāli plānotajam pašvaldības budžeta finansējumam |
Piešķirtā valsts līdzfinansējuma apmērs (latos) |
Personu skaits, kurām piešķirti atbrīvošanas pabalsti |
|
1. |
Valmieras pilsētas dome |
10 |
60 000 |
30 000 |
0,37* |
6719** |
8 000 |
6 |
|
2. |
Tukuma pilsētas dome |
17 |
160 000 |
80 000 |
1,00 |
17 917 |
17 750 |
3 |
|
3. |
Jelgavas dome |
7 |
140 000 |
70 000 |
0,87 |
15 677 |
16 788 |
2 |
|
4. |
Ogres novada dome |
9 |
60 000 |
30 000 |
0,37 |
6 719 |
14 000 |
2 |
|
5. |
Talsu pilsētas dome |
10 |
37 000 |
18 500 |
0,23 |
4 143 |
3 000 |
2 |
|
6. |
Madonas pilsētas dome |
1 |
2 000 |
1 000 |
0,01 |
224 |
0 |
0 |
|
7. |
Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome |
8 |
11 000 |
5 500 |
0,07 |
1 232 |
0 |
0 |
|
8. |
Jūrmalas pilsētas dome |
60 |
320 000 |
160 000 |
1,99 |
35 834 |
26 500 |
5 |
|
9. |
Daugavpils pilsētas dome |
50 |
200 000 |
100 000 |
1,24 |
22 396 |
25 175 |
5 |
|
10. |
Rīgas dome |
950 |
15 000 000 |
7 500 000 |
93,32 |
1 679 731 |
1 479 000 |
191 |
|
11. |
Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju dome |
10 |
36 000 |
18 000 |
0,22 |
4 031 |
3 000 |
2 |
|
12. |
Sabiles novada dome |
10 |
20 000 |
10 000 |
0,12 |
2 240 |
0 |
|
|
13. |
Garkalnes novada dome |
2 |
8 000 |
4 000 |
0,05 |
896 |
1 500 |
1 |
|
14. |
Cēsu pilsētas dome |
10 |
20 000 |
10 000 |
0,12 |
2 240 |
0 |
0 |
|
15. |
Siguldas novada dome*** |
20 |
200 000 |
100 000 |
0,00 |
0 |
5 000 |
1 |
|
Kopā: |
1 174 |
16 274 000 |
8 137 000 |
100 |
1 800 000 |
1 599 713 |
220 |
* E1 x 100/E18
** G18 x 0,05%
*** Siguldas novada dome pieprasījumu 2009.gadam iesniedza 2007.gadā, tādēļ sākotnēji netika iekļauta pieprasījumu reģistrā
Informācija par
dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta reģistrā reģistrēto
personu skaitu,
plānoto pabalsta apmēru un piešķirto valsts līdzfinansējuma
apmēru 2008.gadā
|
Nr. p.k. |
Pašvaldība |
Plānotais personu skaits, kurām tiks piešķirts vienreizējs dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts |
Plānotais dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalsta kopējais apmērs (latos) |
Plānotais finansējums no pašvaldības budžeta līdzekļiem (latos) |
Plānotais finansējums no pašvaldības budžeta līdzekļiem (%) |
Aprēķinātais valsts līdzfinansējuma apmērs proporcionāli plānotajam pašvaldības budžeta finansējumam |
Piešķirtā valsts līdzfinansējuma apmērs (latos) |
Personu skaits, kurām piešķirti atbrīvošanas pabalsti |
|
1. |
Mārupes pagasta padome |
1 |
10 000 |
5 000 |
0,05* |
3 449** |
0 |
0 |
|
2. |
Valmieras pilsētas dome |
10 |
60 000 |
30 000 |
0,28 |
20 694 |
8 000 |
5 |
|
3. |
Tukuma pilsētas dome |
12 |
120 000 |
60 000 |
0,55 |
41 388 |
59 387,50 |
11 |
|
4. |
Mālpils pagasta padome |
3 |
12 000 |
6 000 |
0,06 |
4 139 |
4 000 |
2 |
|
5. |
Jelgavas dome |
14 |
140 000 |
70 000 |
0,65 |
48 286 |
60 000 |
6 |
|
6. |
Ogres novada dome |
19 |
102 000 |
51 000 |
0,47 |
35 180 |
43 000 |
6 |
|
7. |
Talsu pilsētas dome |
11 |
39 000 |
19 500 |
0,18 |
13 451 |
10 000 |
6 |
|
8. |
Siguldas novada dome |
42 |
410 000 |
205 000 |
1,89 |
141 409 |
120 000 |
20 |
|
9. |
Madonas pilsētas dome |
9 |
22 000 |
11 000 |
0,10 |
7 588 |
11 000 |
9 |
|
10. |
Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome |
7 |
8 000 |
4 000 |
0,04 |
2 759 |
3 500 |
2 |
|
11. |
Jūrmalas pilsētas dome |
87 |
380 000 |
190 000 |
1,75 |
131 062 |
140 000 |
20 |
|
12. |
Daugavpils pilsētas dome |
57 |
280 000 |
140 000 |
1,29 |
96 572 |
79 500 |
18 |
|
13. |
Rīgas dome |
1 000 |
20 000 000 |
10 000 000 |
92,22 |
6 897 983 |
7 514 193 |
962 |
|
14. |
Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju dome |
10 |
36 000 |
18 000 |
0,17 |
12 416 |
3 000 |
2 |
|
15. |
Sabiles novada dome |
10 |
20 000 |
10 000 |
0,09 |
6 898 |
1 500 |
1 |
|
16. |
Garkalnes novada dome |
2 |
8 000 |
4 000 |
0,04 |
2 759 |
3 000 |
2 |
|
17. |
Cēsu pilsētas dome |
10 |
40 000 |
20 000 |
0,18 |
13 796 |
9 000 |
9 |
|
18. |
Mazsalacas pilsētas dome |
1 |
500 |
250 |
0,002 |
172 |
250 |
1 |
|
Kopā: |
1 305 |
21 687 500 |
10 843 750 |
100 |
7 480 000 |
8 069 330,50 |
1 082 |
* E1 x 100/E21
**G21 x 0,05%
Informācija par
dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta reģistrā reģistrēto
personu skaitu,
plānoto pabalsta apmēru un piešķirto valsts līdzfinansējuma
apmēru 2007.gadā
|
Nr. p.k. |
Pašvaldība |
Plānotais personu skaits, kurām tiks piešķirts vienreizējs dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts |
Plānotais dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalsta kopējais apmērs (latos) |
Plānotais finansējums no pašvaldības budžeta līdzekļiem (latos) |
Piešķirtā valsts līdzfinansējuma apmērs (latos) |
Personu skaits, kurām piešķirti atbrīvošanas pabalsti |
|
1. |
Daugavpils pilsētas dome |
30 |
120 000 |
60 000 |
138 000,00 |
29 |
|
2. |
Tukuma pilsētas dome |
9 |
60 000 |
30 000 |
60 300,00 |
12 |
|
3. |
Talsu pilsētas dome |
5 |
21 000 |
10 500 |
10 500,00 |
6 |
|
4. |
Cēsu pilsētas dome |
10 |
22 000 |
11 000 |
11 000,00 |
12 |
|
5. |
Ogres novada dome |
29 |
72 000 |
36 000 |
36 000,00 |
6 |
|
6. |
Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju dome |
10 |
36 000 |
18 000 |
1 500,00 |
1 |
|
7. |
Valmieras pilsētas dome |
10 |
20 000 |
10 000 |
3 500,00 |
3 |
|
8. |
Mālpils pagasta padome |
2 |
8 000 |
4 000 |
4 000,00 |
2 |
|
9. |
Rīgas dome |
1000 |
10 000 000 |
5 000 000 |
5 918 224,77 |
720 |
|
Kopā |
1105 |
10 359 000 |
5 179 500 |
6 183 024,77 |
791 |
Ministrs E.Repše
Uz jaut. nr.195/J9 – dok. nr.5537
Par valsts speciālā budžeta aizdevumu
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rullī noteikto kārtību Finanšu ministrija sniedz atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem (jautājumu reģistra Nr. 195/J9):
1) Kad un cik liels aizdevums no valsts speciālā budžeta tika dots valsts pamatbudžetam? Kā šīs aizdevums atspoguļots valsts budžeta izdevumos?
2) Kad un kādā apmērā minētais aizdevums atgriežams valsts speciālajā budžetā? Kā tas atspoguļots valsts budžeta ieņēmumos?
Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 34.panta otrajai daļai valsts budžeta izpildītājiem (speciālā budžeta gadījumā – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai) attiecībā uz speciālo budžetu ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma ieguldīšanu termiņnoguldījumu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros. Līdz ar to valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļi tiek ieguldīti Valsts kasē termiņnoguldījumos un kontu atlikumos, no valsts pamatbudžeta nodrošinot valsts speciālajam budžetam finanšu tirgus likmēm atbilstošu atlīdzību par tā līdzekļu izmantošanu saskaņā ar noslēgtiem līgumiem starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Valsts kasi.
Saskaņā ar operatīvajiem datiem uz 2010.gada 1.februāri valsts speciālā budžeta uzkrājums veidoja 745,7 milj. latu, no kuriem 325,5 milj. latu ir izvietoti termiņnoguldījumos un 420,2 milj. latu kontu atlikumos Valsts kasē.
Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka budžeta ieņēmumi ir saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī ieņēmumi no saņemtajiem transfertiem. Savukārt budžeta izdevumi ir visi maksājumi no budžeta, izņemot maksājumus parādu pamatsummas atmaksai un maksājumus, kas tiek veikti saskaņā ar tiem finanšu darījumiem, kurus uzskaita atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai finansēšanas klasifikācijai.
Līdz ar to valsts speciālā budžeta termiņnoguldījumi (pamatsummas) netiek klasificēti kā budžeta ieņēmumi un izdevumi, bet atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.875 “Noteikumi par budžetu finansēšanas klasifikāciju” tie tiek uzskaitīti kā naudas līdzekļu un noguldījumu darījumi valsts speciālā budžeta finansiālās bilances finansēšanas sadaļā.
Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju” un Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1031 “Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām” procentu maksājumi par valsts speciālā budžeta līdzekļu noguldīšanu termiņnoguldījumā un kontu atlikumiem Valsts kasē tiek uzskaitīti kā valsts pamatbudžeta procentu izdevumi (izdevumu kods 4331 “Valsts budžeta (Valsts kases) procentu maksājumi valsts speciālajam sociālās apdrošināšanas budžetam”) un valsts speciālā budžeta ieņēmumi (ieņēmumu kods 22.6.2.0. “Ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu noguldījumiem depozītā” un ieņēmumu kods 22.6.1.0. “Ieņēmumi par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu atlikuma izmantošanu”).
Gadījumā, ja valsts speciālā budžeta uzkrājums tiktu pilnībā izlietots valsts speciālā budžeta finansiālā deficīta segšanai un valsts speciālajam budžetam tiktu izsniegts aizdevums no valsts pamatbudžeta, atbilstoši minētajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.1031 un Nr.1032 valsts speciālā budžeta procentu maksājumi valsts pamatbudžetam tiktu uzskaitīti kā valsts speciālā budžeta procentu izdevumi (izdevumu kods 4312 “Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta procentu maksājumi Valsts kasei”) un valsts pamatbudžeta procentu ieņēmumi par aizdevumu valsts speciālajam budžetam (ieņēmumu kods 8.4.1.2. “Valsts budžeta procentu ieņēmumi par aizdevumiem nacionālajā valūtā no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta”). Aizdevuma pamatsumma savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumiem Nr.875 “Noteikumi par budžetu finansēšanas klasifikāciju” tiktu uzskaitīta kā aizdevums valsts pamatbudžeta finansiālās bilances finansēšanas sadaļā (finansēšanas kods F40010000) un kā aizņēmums valsts speciālā budžeta finansēšanas sadaļā (finansēšanas kods F40020000).
3)Uz kādiem nosacījumiem, tajā skaitā ar kādu procentu likmi, tika aizdoti valsts speciālā budžeta līdzekļi valsts pamatbudžetam?
Likuma 34.panta otrajā daļā minēto līdzekļu ieguldīšana noguldījuma veidā un Latvijas valsts vērtspapīros tiek veikta saskaņā ar finanšu ministra 2007.gada 25.oktobrī apstiprināto kārtību Nr.47 “Valsts kases kontos esošā līdzekļu atlikuma ieguldīšanas kārtība”. Saskaņā ar šo kārtību Valsts kase, pieņemot valsts speciālā budžeta līdzekļus ieguldīšanai termiņnoguldījumā latos, piemēro attiecīgā termiņa valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas konkurējošajā daudzcenu izsolē noteikto vidējo svērto tirgus peļņas likmi. Informācija par Valsts kasē izvietoto termiņnoguldījumu struktūru un procentu likmēm uz 2010.gada 1.februāri pievienota pielikuma 1.tabulā.
Saskaņā ar noslēgto līgumu par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma ieguldīšanu termiņnoguldījumos starp Valsts kasi un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru pēc noguldījuma termiņa beigām Valsts kase pārskaita noguldījuma pamatsummu un aprēķinātos procentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras norādītajā speciālā budžeta kontā Valsts kasē.
Pieprasot termiņnoguldījuma pirmstermiņa atmaksu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra patur tiesības saņemt ne tikai termiņnoguldījuma pamatsummu, bet arī uzkrātos procentus par laiku no termiņnoguldījuma sākuma datuma līdz pirmstermiņa atmaksas datumam.
Par kontu atlikumiem Valsts kasē valsts speciālais budžets saņem procentus, kas tiek aprēķināti, no Latvijas Bankas refinansēšanas likmes (pašlaik – 4%) atņemot 2%.
4) Cik liela procentu summa ir aprēķināta un ieskaitīta valsts speciālajā budžetā? Kā tas atspoguļots valsts speciālā budžeta ieņēmumos?
Saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Valsts kasi, procentu ieņēmumi par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma noguldīšanu termiņnoguldījumā un ieņēmumi par speciālā budžeta kontu atlikumu izmantošanu līgumos noteiktajos termiņos no Finanšu ministrijas valsts pamatbudžeta programmas 31.00 “Budžeta izpilde un valsts parāda vadība” apakšprogrammas 31.02. “Valsts parāda vadība” tiek ieskaitīti sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta kontos kā “Ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu noguldījumiem depozītā” un “Ieņēmumi par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu atlikuma izmantošanu” un novirzīti sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu segšanai atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam.
Pielikuma 2.tabulā pievienota informācija par valsts speciālā budžeta procentu ieņēmumiem no 2002.gada līdz 2010.gadam.
5) Kura valsts institūcija veic šī aizdevuma administrēšanu?
Kā tika minēts atbildē uz 1. un 2.jautājumu – atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 34.panta otrajai daļai valsts budžeta izpildītājiem (speciālā budžeta gadījumā – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai) attiecībā uz speciālo budžetu ir tiesības noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma ieguldīšanu termiņnoguldījumu veidā, kā arī ieguldīt šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros. Saskaņā ar šo pantu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slēdz divpusēju līgumu ar Valsts kasi par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma ieguldīšanu termiņnoguldījumā.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 59.panta pirmajai daļai pirms starpresoru vienošanās parakstīšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saskaņo visus līgumu par speciālā budžeta līdzekļu atlikuma ieguldīšanu termiņnoguldījumā projektus ar Labklājības ministriju. Valsts kase, pamatojoties uz finanšu ministra 2006.gada 9.janvāra rīkojumā Nr.19 “Par pilnvarojumu Valsts kasei” noteikto pilnvarojumu, saskaņo ar Finanšu ministriju līguma formu.
Pielikumā: Informācija par valsts speciālā budžeta termiņnoguldījumu struktūru un procentu ieņēmumiem valsts speciālajā budžetā.
Ar cieņu,
finanšu ministrs E.Repše
Rīgā 2010.gada 10.februārī
Pielikums
Finanšu ministrijas
10.02.2010.
vēstulei Nr.12–30/1105
Informācija par valsts speciālā budžeta termiņnoguldījumu struktūru un procentu ieņēmumiem valsts speciālajā budžetā
1.tabula
Starp Valsts kasi un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru noslēgtie līgumi par valsts speciālā budžeta līdzekļu ieguldīšanu termiņnoguldījumā (01.02.2010)
|
(tūkst. latu) |
Noguldījuma sākuma datums |
Noguldījuma beigu datums |
Pamatsumma |
Plānotie procentu maksājumi* |
Procentu likme, % |
|
Darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļi |
3-Jun-2009 |
3-Jun-2010 |
500,0 |
61,2 |
12,071 |
|
22-Oct-2009 |
22-Oct-2010 |
1 000,0 |
145,0 |
14,300 |
|
|
Valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļi |
3-Jun-2009 |
3-Jun-2010 |
220 000,0 |
26 925,0 |
12,071 |
|
22-Oct-2009 |
22-Oct-2010 |
70 000,0 |
10 149,0 |
14,300 |
|
|
Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta līdzekļi |
3-Jun-2009 |
3-Jun-2010 |
2 000,0 |
244,8 |
12,071 |
|
22-Oct-2009 |
22-Oct-2010 |
17 000,0 |
2 464,8 |
14,300 |
|
|
Nodarbinātības speciālais budžets |
22-Oct-2009 |
22-Oct-2010 |
15 000,0 |
2 174,8 |
14,300 |
|
KOPĀ |
325 500,0 |
42 164,6 |
|||
|
t.sk.: |
3-Jun-2010 |
222 500,0 |
27 231,0 |
||
|
22-Oct-2010 |
103 000,0 |
14 933,6 |
*pie nosacījuma, ka netiek pieprasīta termiņnoguldījumu pirmstermiņa atmaksa
2.tabula
Procentu ieņēmumi valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā 2002.-2010.gadā
|
(tūkst. latu) |
2002 |
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
|
|
fakts |
gada plāns* |
t.sk. faktiskā izpilde līdz 09.02.2010. |
||||||||
|
Ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu noguldījumiem depozītā |
134,0 |
197,3 |
659,4 |
1 419,1 |
2 979,5 |
1 425,2 |
13 233,1 |
56 033,9 |
64 076,7 |
19 995,4 |
|
Ieņēmumi par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļu atlikuma izmantošanu |
64,0 |
76,0 |
363,3 |
871,8 |
2 245,6 |
7 419,2 |
8 338,2 |
7 260,7 |
3 000,0 |
942,0 |
|
KOPĀ |
198,1 |
273,4 |
1 022,8 |
2 290,9 |
5 225,1 |
8 844,4 |
21 571,3 |
63 294,6 |
67 076,7 |
20 937,4 |
* saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2010.gadam”
Ministrs M.Riekstiņš
Uz jaut. nr.196/J9 – dok. nr.5532
Par bijušā Gvantanamo nometnes ieslodzītā turpmāko likteni Latvijā
Atbildot uz LR Saeimas deputātu jautājumu, vēlos informēt, ka Ārlietu ministrijas šī gada 2.februāra preses paziņojumā nav minēta Gvantanamo ieslodzījuma nometnē aizturētās personas nacionalitāte. Preses paziņojumā ir sniegta informācija, ka persona ir no Centrālāzijas reģiona.
Informācijas konfidencialitāte tiek ievērota ar mērķi nodrošināt netraucētu personas adaptācijas un integrācijas procesu pēc ilgstoša ieslodzījuma nometnē pavadītā laika. Latvija ir izvērtējusi citu valstu pieredzi, uzņemot līdzīga reģiona aizturētos, un secinājusi, ka uzņemošajai valstij nav bijušas divpusēja rakstura problēmas. Neuzskatām, ka šādā veidā varētu sarežģīties Latvijas attiecības ar jebkuru no valstīm. Latvijas atbildīgās institūcijas ir saņēmušas aizturētā rakstisku iesniegumu, kurā viņš izsaka gatavību un interesi tikt izmitinātam Latvijā, kā arī integrēties, mācīties valodu un ievērot Latvijas likumus.
Nepieciešamo finansējumu personas integrācijas un adaptācijas pasākumiem Latvijā piešķir Amerikas Savienotās Valstis, līdz ar to personas integrācija Latvijā neradīs papildu budžeta izdevumus. Pēc Iekšlietu ministrijas ieteikuma personai plānots piešķirt bezvalstnieka statusu saskaņā ar Latvijas likumdošanu.
Latvijas valdības lēmums vēlreiz praksē apliecina vēlmi stiprināt stratēģisko partnerību ar ASV un gatavību īstenot vienotu un solidāru ES politiku.
Ārlietu ministrs M.Riekstiņš
Rīgā 2010.gada 9.februārī