Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2010. gada 11. februārī

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Saskaņā ar apstiprināto sēdes darba kārtību mums šodien ir jāsniedz atbildes uz pieciem deputātu jautājumiem. Uz visiem pieciem deputātu jautājumiem ir saņemtas rakstiskas atbildes, un trīs jautājumu iesniedzēji ir informējuši, ka saņemtās rakstiskās atbildes viņus apmierina.

Līdz ar to atbilde uz deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova jautājumu finanšu ministram Einaram Repšem “Par progresīvā nekustamā īpašuma nodokļa likmi denacionalizētajām vai likumīgajam īpašniekam atdotajām mājām” nav nepieciešama.

Tāpat netiks sniegta mutvārdu atbilde uz deputātu Golubova, Rubika, Ribakova, Tutina, Vidavska, Urbanoviča, Agešina, Pimenova, Zemļinska un Orlova jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par valsts speciālā budžeta aizdevumu”, kā arī uz deputātu Kabanova, Urbanoviča, Rubika, Golubova, Agešina, Pimenova, Orlova, Mirska, Zemļinska un Cileviča jautājumu ārlietu ministram Mārim Riekstiņam “Par bijušā Gvantanamo nometnes ieslodzītā turpmāko likteni Latvijā”.

Savukārt uz diviem citiem uzdotajiem jautājumiem deputāti vēlējās saņemt arī mutvārdu atbildes.

Un kā pirmais no šiem ir izskatāms deputātu Jaundžeikara, Bērziņa, Dukšinska, Mackeviča un Baštika jautājums iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei “Par slēgtā konkursa stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādei likumību”.

Šodien uz sēdi ir ieradusies arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece, un viņai ir divas minūtes, lai varētu sniegt vēl papildu informāciju tai informācijai, kas ir sniegta jau rakstiski.

L.Mūrniece (iekšlietu ministre).

Cienījamie kolēģi! Tas, ko es papildus rakstiskajai atbildei gribu uzsvērt, ir fakts, ka Iekšlietu ministrija nepērk par savu un par valsts naudu šos radarus. Procedūra, kā mēs tos uzstādīsim, ja konkurss veiksmīgi noslēgsies un pretendenti, kas ir iesnieguši pieteikumus, atbildīs visiem kritērijiem... procedūra būs tāda, ka privātais partneris par saviem līdzekļiem uzstādīs šos fotoradarus. No valsts puses netiks ieguldīta nauda ne radaru uzstādīšanā, ne apkalpošanā, ne arī citās tehniskajās vajadzībās. Attiecīgi, lai to varētu darīt un vēlāk pakāpeniski norēķinātos ar privāto partneri, kurš būs uzvarējis konkursā, mums ir jāizmaina vairāki atbilstošie likumi, kuri pieļaus, ka daļu no iekasētajām soda naudām varēs izmaksāt privātajam partnerim, pirmkārt, lai segtu radaru uzstādīšanas izmaksas. Plānotās summas, ko mēs ceram iegūt no soda naudām – vidēji gadā ieņemt –, būtu 10 miljoni latu, kas tiks pārskaitīti valsts budžetā. Atbilstoši daļa no šīs summas varētu tikt ieskaitīta privātajam partnerim, lai segtu radaru uzstādīšanas izdevumus.

Tā ka, man liekas, šis ir labs projekts, kas, pirmkārt, garantēs drošību uz ceļiem, un, otrkārt, ļaus Iekšlietu ministrijai pārstrukturēt Ceļu policijas darbību, netērējot valsts budžeta līdzekļus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Uz sēdi ir ieradies arī viens no jautājuma uzdevējiem – deputāts Dzintars Jaundžeikars. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jaundžeikaram. Viņam ir tiesības uzdot divus papildu jautājumus. Lūdzu, Jaundžeikara kungs!

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Nu, jā... Mēs saņēmām atbildi, bet tā mūs neapmierināja. Pamatā tas ir punkts par to, kādēļ konkursā ir izmantota slēgta izvēle, jo, pirmkārt, kā mēs zinām, arī publiskajā telpā pagājušajā gadā parādījās informācija, kas vispār bija saistībā ar slepenību klasificēta, ka gribēja iepirkt... Taču pēc tam, kad informācija parādījās televīzijā, tad situācija atkal mainījās, un tagad būtībā situācija ir tāda, ka šeit absolūti nekas nav slēpjams, un būtu jābūt pilnīgi atklātam konkursam, kurā valstij...

Protams, es pilnīgi atzīstu, ka šī ir vajadzīga lieta drošībai un tā tālāk, bet kādēļ tur, kur valstij ir vajadzīgs vislabākais un visizdevīgākais risinājums, kur tā var visvairāk arī līdzekļus iegūt, pirmajā daļā ir vajadzīga, nu, šī slēgtā konkursa daļa? Pie tam...

Sēdes vadītājs.

Jaundžeikara kungs, atgādinu, ka laiks jautājuma uzdošanai ir viena minūte. Ātri pabeidziet domu, lūdzu!

Dz.Jaundžeikars.

Un tā doma ir tāda: kāpēc tas notiek tieši tādā veidā un kur tiek atlasītas pēc tam tālāk tās firmas, kas piedalīsies, jo tas rada iespēju interešu konfliktam?

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Jums ir dotas divas minūtes atbildei.

L.Mūrniece.

Jā, tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc Iekšlietu ministrija ļoti publiski izsludināja šo konkursu, – tādēļ, lai novērstu jebkādas aizdomas par to, ka slēgtā konkursa kaut kādā nebūt rezultātā tam vai citam konkrētam uzņēmējam tiek radītas kaut kādas labākas iespējas. Tāpēc Iekšlietu ministrija ir ļoti publiski arī paziņojusi par to, ka šis konkurss notiek.

Slēgto konkursu ļauj rīkot Publisko iepirkumu likums kā atsevišķu procedūru, kas vienlaikus nozīmē arī to, ka publiski tiek runāts par šo konkursu, ka visi pretendenti, kas piesakās konkursā, ir publiski pieejami, ka viņiem ir publiski pieejama informācija. Savukārt Iekšlietu ministrijai ir iespējas izvērtēt atbilstoši labāko, valstij visizdevīgāko piedāvājumu.

Attiecībā uz fotoradaru tehniskajām specifikācijām Jaundžeikara kungam kā bijušajam iekšlietu ministram ir pietiekami daudz informācijas, lai zinātu un varētu izvērtēt to, kas Iekšlietu ministrijai ir nepieciešams arī vēl papildus tam, ka tiks kontrolēts ātrums uz Latvijas ceļiem. Papildus ir nepieciešamas arī tehniskas detaļas, kas ir uzstādāmas šajos fotoradaros, par ko mēs publiski praktiski nevaram runāt.

Bet tas nemaina faktu, ka par visiem pretendentiem informācija jau šobrīd ir publiski pieejama, jo vakardien notika konkursa pretendentu, kas ir pieteikušies konkursā, publiska atvēršana. Līdz ar to šie pretendenti jau tagad ir publiski pieejami, tāpat kā ir publiski pieejami arī kritēriji, pēc kādiem mēs esam izsludinājuši noteikumus. Tāpat šīs konkursa iepirkuma procedūras ir saskaņotas arī ar Iepirkumu uzraudzības biroju, kas ir akceptējis, ka saskaņā ar likumu ir iespējama šāda procedūra.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Jaundžeikara kungs, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jaundžeikaram.

Dz.Jaundžeikars.

Šāda veida atlase, kas sadala divās daļās... ka tā turpinās... Vai tā tomēr nerada iespējas, ka varētu būt ieinteresētība kādai firmai... noteiktai atlasei?

L.Mūrniece.

Šāda atlase absolūti novērš iespējamību, ka varētu tikt izvēlēts valstij neizdevīgākais variants, jo tajā gadījumā, ja mums ir iespēja atbilstoši izvērtēt tehniskās specifikācijas, arī tās, kas ir papildus uzstādāmas ātruma mērīšanai, mums ir arī iespēja novērst situāciju, ka konkursā piedalās mākslīgi izveidotas firmas, kurām nav iepriekšējas pieredzes. Līdz šā konkursa sākumam arī tās firmas, kas nodarbojas, piemēram, ar apģērbu šūšanu, uzskatīja, ka var uzstādīt radarus, vai firmas, kas nodarbojas, es nezinu, ar tirdzniecību, uzskatīja, ka var uzstādīt fotoradarus, bet nu ir pilnīgi skaidrs, ka tā tomēr ir ļoti specifiska lieta. Tāpēc mēs gribam izslēgt iespējamību, ka valsts varētu zaudēt tā fakta dēļ, ka konkursā uzvar firma, kura nekad nav saskārusies ar šāda veida konkursiem. Un tādējādi mēs varam izslēgt arī to, ka valstij vēlāk varētu rasties zaudējumi. Jo mēs nevaram pieļaut situāciju, ka konkursā uzvar firma, kurai beigās, kā izrādās, nav ne nepieciešamo līdzekļu, ne nepieciešamo zināšanu, lai šādā konkursā piedalītos.

Savukārt, kas attiecas uz to peļņu, kas tiek prognozēta potenciālajam uzņēmējam, es gribu teikt, ka, valstij neieguldot nevienu santīmu šajā projektā, šis uzņēmējs patiesībā riskē ar savu budžetu, ko viņš iegulda šajā projektā. Mēs gan prognozējam soda naudas ieņēmumus, bet tikpat labi autobraucēji varbūt sāks braukt tik disciplinēti, ka šo soda naudu ieņēmumu vispār nebūs. Līdz ar to, manuprāt, tas būs arī zināms risks. Bet mana, iekšlietu ministres, interese ir tāda, lai konkursā uzvarētu pēc iespējas valstij izdevīgākais piedāvājums, lai valstij nav jāiegulda šajā projektā nauda un lai tādā veidā tiktu garantēta drošība uz ceļiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Līdz ar to papildu jautājumu limits ir izsmelts. Jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

Nākamais šodien izskatāmais jautājums ir deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova jautājums ekonomikas ministram Artim Kamparam “Par valsts piedalīšanos dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā”.

Vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam. Viņš vēlas papildus jau rakstiski sniegtajai atbildei sniegt vēl informāciju. Jums ir divas minūtes, Kampara kungs!

A.Kampars (ekonomikas ministrs).

Labdien, augsti godātais Buzajeva kungs!

Precizēšu atbildi uz trešo no jūsu uzdotajiem jautājumiem.

Gribu teikt, ka tika apmierināti pil­nīgi visi pašvaldību pieteikumi, kuri tika iesniegti atbilstoši noteikumiem. Vienīgā pašvaldība, kura nesaņēma finansējumu 2008.gadā, bija Mālpils pašvaldība, kura nokavēja iesniegšanas termiņus.

Par otro jautājumu. Tās tabuliņas, par kurām jūs esat jautājis, ir pilnībā iesniegtas. Es ceru, ka tās ir jūsu rīcībā.

Gribu plašāk paskaidrot pirmā jautājuma būtību.

Valsts budžetā 2009.gadam... Ministru kabineta 2008.gada 4.septembra sēdes protokolā tika samazināts Ekonomikas minis­trijai noteiktais maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu apjoms par 4,04 miljoniem latu, un tas sastādīja 7,9 miljonus latu.

Ņemot vērā situāciju, kura sāka veidoties tieši 2008.gada rudenī un kura principā savu kulmināciju sasniedza ar 2009.gada budžeta grozījumu pieņemšanu 2008.gada decembrī Godmaņa vadītās valdības vadībā, valdība diemžēl bija spiesta izdevumus šai programmai vēl samazināt par būtisku summu, un tā sastādīja 1,8 miljonus latu. Savukārt 2009.gada jūnijā, ņemot vērā budžeta konsolidācijas nepieciešamību, summa, kas tika atstāta, bija tikai 1,6 miljoni latu. Iemesls – diemžēl ļoti grūtā situācija valsts budžetā, nepieciešamība pēc konsolidācijas un valsts līdzekļu nepietiekamība šai programmai.

Sēdes vadītājs.

Paldies ministra kungam.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vladimiram Buzajevam. Buzajeva kungs, jums ir tiesības uzdot divus papildu jautājumus.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Jā. Vispirms paldies, par izsmeļošo atbildi un par ļoti apjomīgo informāciju.

Bet mums tomēr nav skaidrs sekojošais. Saskaņā ar likumu 50 procentus maksā valsts, 50 procentus – pašvaldība. Un punkts! Un nekādas finansiālas grūtības nevar būt par pamatu, lai šo likumu neievērotu.

Sakarā ar to paskaidrojiet, teiksim, 2009.gada situāciju Rīgas pašvaldībā. Plānotās izmaksas pašvaldības budžetā – 7,5 miljoni; tūkstoti cilvēku varēja pārcelt. Rezultāts – pārcelti 200 cilvēki, un valsts finansējums ir 1,5 miljoni, tātad piecas reizes mazāks, nekā gaidīja no jums pašvaldība.

Un jautājums ir tāds: kas ir vainīgs? Vai jūs neizpildījāt likumu? Vai tomēr pašvaldība neizpildīja savu budžetu? Un lūdzu sīkāk paskaidrot, vai kāds atsauca kādas naudas, vai bija spiediens uz pašvaldību, un tā tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Ministra kungs, jums vārds!

A.Kampars.

Paldies par jautājumu.

Ekonomikas ministrija spēj finansēt atsevišķus projektus, to skaitā arī šo projektu, tikai tā budžeta ietvaros, kas tiek piešķirts likumā par ikgadējo budžetu vai tā grozījumos. Tātad atkārtoju vēlreiz: ņemot vērā īpašo situāciju valsts budžetā 2009.gadā, Ministru kabinets lēma un Latvijas Republikas Saeima apstiprināja grozījumus 2009.gada budžetā divas reizes, un diemžēl, ņemot vērā šo situāciju, tiešām finansējums šai programmai tika būtiski samazināts, kā jau mēs minējām, līdz – precizēsim! – 1,59 miljoniem latu. Jūs teicāt – 1,5; programmai ir 1,59 miljoni latu.

Protams, tas ir piespiedu pasākums, un tas nekādā veidā nevar tikt traktēts kā ilgtermiņa atkāpšanās no atbalsta programmas. Bet, ņemot vērā, ka gandrīz miljards latu ir konsolidēts valsts budžetā 2009.gadā (un tas bija ļoti nopietns un ļoti izsvērts ārkārtas solis saistībā ar mūsu partneriem – Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu –, kuri bija gatavi finansēt budžeta deficītu, jo to Latvijas valsts tobrīd nespēja), arī šo finansējuma samazinājumu mēs varam uztvert tiešām kā ārkārtas lēmumu gan no valdības, gan Saeimas puses, ņemot vērā īpašo situāciju.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Buzajeva kungs, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildu jautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Buzajevam!

V.Buzajevs.

Jā, paldies.

Kā es sapratu, jūs atzināt, ka pārkāpjat likumu un Rīgas dome samaksāja vairāk nekā 50 procentus. Bet sekojošais jautājums ir par nākotni.

Atkal Rīgas domes budžetā, pēc jūsu sniegtās informācijas, ir iedalīti 7,5 miljoni latu priekš 1000 cilvēku pārcelšanās. Jūsu prognozes attiecībā uz nākotni: vai būs reāli šī programma tomēr izpildīta vai ne, un kādos apmēros?

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Ministra kungs, jums vārds.

A.Kampars.

Jā. Mēs esam priecīgi, ka Rīgas pašvaldība ir turpinājusi – man gan nav zināms precīzi, kādos apjomos, – savu programmu no savas puses. Tiešām ir patīkami, ka pašvaldība... ja tas tā ir, pašvaldība ir finansējusi lielāku procentuālo daļu no sava budžeta. Diemžēl es varu teikt to, ka 2010.gada budžetā šobrīd šai programmai nav paredzēti līdzekļi. Līdz ar to valsts no savas puses nespēs šobrīd finansēt programmu.

Savukārt, ja mēs runājam par nākotni, tad es esmu pietiekami optimistisks, jo, manuprāt, šī problēma tiešām ir svarīga. Iedzīvotāju izdevumu kompensēšana, kas saistīta ar mājokļa jautājuma risinājuma uzlabošanu, to skaitā denacionalizēto māju gadījumos, – tā, manuprāt, ir svarīga prioritāte! Protams, tas ir ļoti ciešā veidā saistīts ar Latvijas valsts budžeta situāciju nākamajos gados. Un visticamāk, ka par katru šo izdevumu sadaļu Ministru kabinets lems un piedāvās to apstiprināt Saeimai jau konkrētā budžeta ietvaros.

Tā ka es ļoti ceru un strādāšu pie tā, lai šī programma pakāpeniski tiktu atjaunota tādā apjomā, kāds tas bija laikā, kad budžetā līdzekļi bija pieejami. Tomēr šobrīd prognozēt precīzu laiku, kad tas varētu notikt, būtu nedaudz pāragri.

Sēdes vadītājs.

Paldies ministra kungam.

Papildu jautājumu limits ir izsmelts. Līdz ar to jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

Un līdz ar to arī visa šodienas jautājumu un atbilžu sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Paldies.