Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Numura tēma. Vai notiek spiediens uz Satversmes tiesu

2010.gada 11.februārī Satversmes tiesa izplatīja paziņojumu, ka diskusijas par Satversmes tiesas sprieduma tiesnešu algu iesaldēšanas lietā un izskanējušos viedokļus par šo spriedumu uzskata par spiedienu uz tiesu. Tāpat Satversmes tiesa pauda bažas, ka šāda diskusija par iespējamo sprieduma izpildi uzskatāma par sava veida atmaksu tiesai par tās spriedumu.

Jebkurā demokrātiskā tiesiskā valstī šāds oficiāls konstitucionālās tiesas paziņojums būtu ārkārtīgi nozīmīgs notikums. To varētu uzskatīt par sava veida lakmusa papīru, kas signalizē, ka tiesas un politiķu savstarpējās attiecībās vai sabiedrības diskusijās ir pārkāpta tā trauslā līnija, aiz kuras tiesneši jūtas komfortabli spriest tiesu.

Notikumu straujā attīstība bija iemesls, lai “Jurista Vārdā” redakcija aicinātu tieslietu un citu jomu ekspertus, kā arī tiesnešus vērtēt un apspriest Satversmes tiesas spriedumu kritizēšanas pieļaujamību un konkrēto situāciju.

• Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga. Kārtējie jaunumi Kriminālprocesa likumā

Grozījumu straume Kriminālprocesa likumā (KPL) nerimst – tā varētu raksturot šā gada sākumu. 2010.gada janvāra sākumā tika pieņemti kārtējie, nu jau vienpadsmitie, grozījumi KPL, kuri izsludināti 2010.gada 3.februārī un spēkā stājās jau 4.februārī. Raksturojot tos skaitliski, var norādīt, ka grozīti 36 panti, 24 no tiem t.s. vietējā kriminālprocesā (KPL A un B daļas), 12 – normās, kurās reglamentēta starptautiskā sadarbība kriminālprocesa ietvaros (KPL C daļa).

Rakstā pievērsīsimies tuvākam KPL A un B daļas normu grozījumu komentāram grozījumu izdarīšanas secībā, lielāku uzmanību veltot būtiskākajiem grozījumiem, kā arī tiem, kuru izstrāde, mūsuprāt, nav bijusi pietiekami rūpīga vai kuri nav iederīgi kopējā KPL jau tā nesakārtotajā sistēmā.

Kārtējo reizi atliek izteikt izbrīnu, cik pavirši un neapdomāti tiek risināti tiesību normu grozījumi. Dažreiz šķiet, ka atbildīgās personas vispār neizlasa to normas redakciju, kas rosināto izmaiņu gadījumā izveidojas.

• Kristīne Jarinovska. Informācijas atklātība kā cilvēka pamatbrīvība

Laikmetīga demokrātiska valsts ir organizēta tā, lai veicinātu pilsoņu līdzdalību valsts varas īstenošanā un lai tādējādi nodrošinātu atbildīgāku kā valsts varas īstenotāju, tā arī valsts pilsoņu kopuma rīcību. Informācijas atklātība ir viens no līdzekļiem, kā to panākt.

Tā kā brīva informācijas aprite ir cilvēka un tā apkārtējās vides izziņas pamatā, tad zināšanas par līdzdalības iespējām un tās nepieciešamību valsts varas īstenošanā ir tas, bez kā līdzdalība vai nu nav iespējama, vai arī ir nepietiekami efektīva.

Sevišķi nozīmīga loma minētās izziņas vairošanā ir publiskas informācijas pieejamībai, jo tas ir pamatinformācijas avots par valsts varas īstenošanu konkrētajā valstī. Ievērojot arvien pieaugošo valstu virzību uz demokrātismu, palielinās arī informācijas atklātības nozīme attiecīgo valstu tiesiskajās sistēmās.

“Jurista Vārda” redakcija