Koncepcija par elektronisko komerciju

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 13.marta sēdes protokollēmuma 43.§ 1.punktu

Turpinājums. Sākums — "LV" 15.05.2001., Nr.74; "LV" 16.05.2001., Nr.75

3. Jaunās ekonomikas izaicinājums

3.2. E-komercijas galveno jēdzienu skaidrojumi

3.attēls

Prognozes e-komercijas attīstībai Latvijā, latos

Avots: SIA IG Komunikācijas

3.3. Ārvalstu un starptautisko

organizāciju pieredze e-komercijas

politikas izstrādē un ieviešanā

Faktiski visas attīstītās valstis, apzinoties Jaunās ekonomikas un e-komercijas nopietnību, ir izstrādājušas vai pašreiz strādā pie ilgtermiņa valsts attīstības programmām šajā jomā.

ASV valdība jau 1993.gadā izveidoja speciālu valdības darba grupu, lai risinātu ar e-komercijas attīstību saistītus jautājumus. Rezultātā tā ir līderis gandrīz visos ar e-komerciju saistītajos procesos.

Kā piemēru var minēt arī Lielbritāniju ar UK online programmu, kuras ietvaros tiek īstenota virkne projektu — Interneta un telekomunikāciju attīstība, cilvēku izglītošana, komercijas veicināšana, valdības darba pilnveidošana u.c. Kā viena no programmām (projektiem) ir e-commerce@its.best.uk , kuras mērķis ir padarīt Lielbritāniju par labāko vietu pasaulē e-komercijai. Visi šie projekti notiek tiešā premjera T.Blēra pārraudzībā, kas ir prezentējis Parlamentā to galvenās iniciatīvas. Ir izveidotas attiecīgas projektu vadības struktūras, ieskaitot, e-Ministra un e-vēstnieka nozīmēšanu, centrālā projektu biroja izveidi pie Ministru kabineta, konsultatīvo padomju izveidi u.c.

Tāpat arī Eiropas savienība kā prioritāru mērķi ir definējusi Eiropas konkurētspējas nodrošināšanu Jaunās ekonomikas apstākļos. Eiropas savienības mērķi un uzdevumi šinī jomā ir noteikti e-Europa politiskās iniciatīvas ietvaros, kura kā galvenos uzdevumus definē:

- Lētāks, drošāks, ātrāks Internets;

- Zināšanu un māku attīstība;

- Interneta pielietojumu veicināšana (komercijā, valsts pārvaldē u.c.)

Attiecībā uz e-komerciju jau no 1997. gada notiek nopietns darbs — e-paraksta direktīva, e-komercijas direktīva u.c.

Ņemot vērā e-komercijas globālo raksturu, ar to saistītie jautājumi tiek iztirzāti arī starptautiskajās organizācijās.

PTO Vispārējā padomē un Preču tirdzniecība padomē ir izstrādāts darba plāns attiecībā uz e-komerciju.

UNCITRAL ir izstrādāti Model law for e-comerce , Model law for e-signatures u.c.

OECD — e-komercijas ietekmes analīze un ieteikumi, rekomendācijas, darbs pie vienotas nodokļu politikas e-komercijas apstākļos.

4. Situācija e-komercijas

jomā Latvijā

Jauno tehnoloģiju, to skaitā arī e-komercijas, atbalsts var sekmēt visas valsts stabilu un ilgtermiņa attīstību. E-komercijas izplatību veicina uzkrātā pieredze, izveidotā infrastruktūra, e-komercijas pakalpojumu klāsts, pastāvošā likumdošana un klientu drošības garantijas, tomēr būtisks faktors ir arī kopējā sabiedrības izpratne un zināšanas par e-komercijas iespējām un gatavība piedāvātos pakalpojumus izmantot.

4.1. B2B modelis

Šie risinājumi parasti ir ļoti individuāli katram uzņēmumam un bieži arī komplicēti. Ir nepieciešama gan paša uzņēmuma izpratne un ieinteresētība, gan izstrādātāji, kuri ir spējīgi šādus risinājumus izveidot un uzturēt.

B2B risinājumu efektivitāti nosaka to ekspluatācijas izmaksas (telekomunikāciju sakari, pakalpojumi u.c.) kā arī komerciālās vides attīstība, t.i. ir nepieciešams pietiekošs skaits uzņēmumu, kuri ir spējīgi un ieinteresēti šādā veidā strādāt un savstarpēji sadarboties.

Vietējo uzņēmumu sadarbība ar esošajiem ārvalstu partneriem, kuri B2B risinājumus jau izmanto, pozitīvi ietekmēs attīstību Latvijā.

Latvijā sekmīgi uzbūvēts un jau vairākus gadus darbojas Starpbanku datu pārraides tīkls — mūsdienu prasībām atbilstošs korporatīvs TCP/IP ekstranets, kurā apvienotas kredītiestādes, Latvijas Banka un Valsts Kase. Uz šī tīkla pamata kopš 1998. gada darbojas Elektroniskā klīringa sistēma bankām (EKS), kopš 1999.gada — Klientu maksājumu apstrādes sistēma Valsts Kasei (KMAS), Starpbanku datu pārraides tīkla infrastruktūra tiek izmantota arī citiem mērķiem, piemēram statistiskās informācijas vākšanai Latvijas ārējo maksājumu bilances sastādīšanai. Kopš 2000.gada rudens Latvijā darbojas Reālā laika norēķinu sistēma RTGS (Real-Time Gross Settlement System), kas kā galveno komunikāciju infrastruktūru maksājumu veikšanai izmanto S.W.I.F.T. starptautisko norēķinu sistēmu. Kā B2B modeļa izmantotājus var minēt arī atsevišķus uzņēmumus, kas sadarbībā ar bankām ir izveidojuši elektronisku informācijas apmaiņu (maksājumi, finanšu informācija u.c.) starp savu uzņēmumu un attiecīgo banku.

Vērtspapīru tirgus ir viens no nedaudzajiem Latvijas tautsaimniecības sektoriem, kurā visa darbība ir pilnībā balstīta uz informācijas tehnoloģijām. Saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" visiem publiski izlaistiem vērtspapīriem Latvijā ir jābūt dematerializētiem, līdz ar to vērtspapīru uzskaite un glabāšana Latvijas Centrālajā depozitārijā (LCD) tiek veikta elektronisku ierakstu veidā. Pilnībā elektronizēta ir arī vērtspapīru tirdzniecība Rīgas fondu biržā — brokeri pirkšanas un pārdošanas uzdevumus iesniedz izmantojot speciālu datorsistēmu. Arī norēķini par vērtspapīru darījumiem notiek, izmantojot IT risinājumus — veicot bezskaidras naudas pārskaitījumus un izdarot grāmatojumus virtuālajos vērtspapīru kontos.

Pagaidām Latvijā šī modeļa risinājumus izmanto ļoti nedaudz un vienkāršoti, un attīstību ir sarežģīti prognozēt. Pārsvarā tās ir slēgtas sistēmas, kuras savām vajadzībām izmanto lieli, specializēti uzņēmumi (piem., kredītiestādes)

4.2. B2B modeļa statistika

Statistika netiek apkopota. Tomēr B2B risinājumiem Latvijā ir perspektīvas, jo uzņēmumi ir koncentrēti lielākajās pilsētās ar attīstītām komunikācijām, un parasti B2B e-komercijas vidē apgrozījums vairākas reizes pārsniedz B2C esošo un tas ir sagaidāms arī Latvijā.

Starpbanku norēķinu tīkla izmantošanas intensitāte Latvijā nepārtraukti pieaug. Tā, piemēram, Elektroniskā klīringa sistēmā ik dienas tiek apstrādāts ap 40–70 tūkstošiem elektroniski parakstītu, šifrētu maksājumu dokumentu. Valsts Kase ik dienas elektroniskā veidā saņem vidēji ap 20 tūkstošu un nosūta ap 4000 transakcijas, ko varētu uzskatīt par nopietnu soli B2G modeļa virzienā.

Kopējais elektroniski izdarīto maksājumu apgrozījums Elektroniskā klīringa un Starpbanku ārējo maksājumu sistēmām Latvijā 2000.g. beigās ir aptuveni 100 miljoni latu dienā.

2000.gada pirmajos trijos ceturkšņos LCD reģistrēto vērtspapīru pārvedumu kopējā vērtība sasniedza 633.91 miljonu latu. Kopumā apstrādātas 21 633 norēķinu operācijas.

4.3. B2C modelis

Šī modeļa e-komercijas risinājumu izstrāde ir salīdzinoši vienkārša, un tradicionāli tie parasti attīstās pirmie. Latvijā šī modeļa perspektīvas tuvākajā nākotnē ir nelielas, un strauja attīstība varētu sākties pēc 2–3 gadiem.

Galvenie faktori, kas kavē iedzīvotājus izmantot Internetu privātā patēriņa preču un pakalpojumu iegādei, ir:

- zemais iedzīvotāju dzīves līmenis,

- datortehnikas un telekomunikāciju sakaru pieejamība,

- informācijas, zināšanu un iemaņu trūkums.

Kā jau minēts, šie faktori ir saistīti savā starpā, kā arī ar valsts kopējo ekonomisko attīstību.

Interneta tehniskā pieejamība ir tikai viens no faktoriem. Lai Interneta lietotājs sāktu izmantot Internetu, priekš sev nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādes, ir jāizpildās sekojošiem priekšnosacījumiem.

Indivīda rīcībā ir jābūt līdzekļiem paša produkta iegādei, turklāt Internets ir vairāk piemērots un tāpēc pārsvarā arī tiek izmantots tādu produktu iegādei, kas nav pirmās nepieciešamības preces. Tas apstiprina argumentu, ka iedzīvotāju dzīves līmenis un izrietošā personīgā patēriņa struktūra, kurā pašlaik dominē izdevumi uzturam (39,1%) un namīpašuma, dzīvokļa uzturēšanas izmaksas (17,7%) tieši ietekmē iedzīvotāju interesi par iepirkšanos Internetā.

Cilvēkiem trūkst informācijas, zināšanu un iemaņu datoru un Interneta izmantošanā. Pēc statistikas datiem, cilvēkam, kas sāk izmantot Internetu, ir nepieciešami vidēji 2,5 līdz 5 gadi, lai iegūtu zināšanas un pieredzi, kas ļautu ērti iepirkties Internetā.

Uzņēmēju interesi par B2C modeli nosaka divas galvenās faktoru grupas:

- tirgus un ekonomiskie faktori,

- risinājumu pieejamība.

Turpmāk — vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma aldermane,  dace bebre