Par starptautisko konferenci Gētes institūtā "XXXIII Ziemeļeiropas sarunas. Eiropas integrācija kā kultūras uzdevums Baltijas jūras telpā" 11.-13.maijā

"Latvijas Vēstneša" 16. maija numurā jau publicējām starptautiskās konferences dalībnieku— bijušā Šlēsvigas—Holšteinas pavalsts ministru prezidenta Bjerna Engholma, Eiropas kustības Somijā ģenerālsekretāra Reijo Pānanena, Eiropas kustības Dānijā prezidenta Ērika Bēla, Eiropas kustības Igaunijā prezidenta, prof. Dr. Pētera Tulvistes, Eiropas kustības Lietuvā prezidenta Rimanta Daģa, kā arī Gētes institūta Rīgā direktores Sabīnes Belcas un Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieka Latvijā Reinharta Krausa viedokļus. Šodien publicējam ieskatu konferences dalībnieku runās.

Filips Švarcs ( Philipp Schwartz ), Mēklenburgas–Priekšpomerānijas pavalsts Informācijas biroja (Tallinā) vadītājs Baltijas valstīs:

Dāmas un kungi, man kā Mēklenburgas–Priekšpomerānijas pavalsts pārstāvim ir patiess prieks sveikt starptautiskās konferences "XXXIII Ziemeļeiropas sarunas" dalībniekus šeit Rīgā. Konferences temats "Eiropas integrācija kā kultūras uzdevums Baltijas jūras telpā" mums dod plašas iespējas apmainīties ar viedokļiem un atziņām. Ļoti būtisks uzdevums ir formulēt, kas ir kultūra Eiropas integrācijas procesā. Vai arī integrācija nav kultūras pazīme? Kādā mērā integrācijas process mūs pakļauj citu kultūru ietekmei, un kādā mērā tas paver iespēju iepazīt citas kultūras. Mēs braucam uz svešām zemēm, lai iepazītu to kultūru un arī lai pārstāvētu savu zemi, savu kultūru un savu dzimteni. Lai iegultos Eiropas tautu sirdīs un prātos.

Baltijas tautas dziedāja, un tagad tās ar dziesmu ir atgriezušās Eiropā. Ja Eiropā vietām vēl īpaši daudz nezina par Baltijas valstīm, tad vienu zina noteikti: ka Baltijas valstīs dzīvo dziedātājas tautas. Taču mums ir arī skaidrs, ka Baltijas valstis Eiropai var piedāvāt daudz vairāk. Un svarīgi ir parādīt, ka Baltijas valstis var dot daudz lielāku ieguldījumu kopējā Eiropas kultūrā.

Tieši tāpat kā simfoniskais orķestris, kas sastāv no dažādiem instrumentiem, ir viens vienots veselums, Eiropas integrācija veidojas no daudzu un dažādu Eiropas tautu kultūras bagātības. Viens no Eiropas kultūras uzdevumiem ir šo daudzveidību saglabāt, domājot par Eiropas integrāciju Baltijas jūras telpā. Baltijas valstis vēlas tikt uzņemtas šajā Eiropas orķestrī, un agrāk vai vēlāk tas arī notiks. Taču baltiešiem iekļaušanās šajā orķestrī saistīta arī ar bažām, ka Baltijas valstīm tajā varētu tikt ierādīta tikai statistu loma. Ka tās šajā orķestrī būs tikai tādas kā pikolo flautas, bungas vai trompetes. Tā domā eiroskeptiķi. Taču tieši kultūra paver arī plašas iespējas pārliecināt eiroskeptiķus par integrācijas plašajām iespējām. Jo daudziem kultūra ir krietni tuvāka nekā lielā politika.

Eiropas integrāciju varētu salīdzināt ar Baltijas jūru, kurā ūdens plūst dažādos virzienos. Sekmēt šādu integrācijas izpratni ir viens no Mēklenburgas–Priekšpomerānijas pavalsts Informācijas biroja Baltijas valstīs uzdevumiem, kas iekļauts arī mūsu pavalsts konstitūcijā. Bet tas nav palicis tikai nodomu protokola līmenī. Mēklenburgas–Priekšpomerānijas pavalsts ir cītīgi strādājusi kopā ar saviem partneriem Baltijas valstīs. Pie sadarbības ar mūsu baltiešu partneriem pieder arī mūsu pavalsts delegācijas vizīte šogad jūnijā Lietuvā un Latvijā. To gan nevajadzētu jaukt ar mūsu pavalsts ārpolitiku, kas ir vienīgi Vācijas Federatīvās Republikas valdības kompetence.

1993. gadā Tallinā tika nodibināts Mēklenburgas–Priekšpomerānijas pavalsts Informācijas birojs. Atļaujiet man tikai ar dažiem piemēriem raksturot mūsu sadarbību.

Pirmkārt, tas ir nu jau tradicionālais Uzodomas mūzikas festivāls. 1999. gada augustā šo festivālu atklāja Igaunijas izglītības ministre, un festivāla uzmanības centrā bija Igaunija. Igaunija festivālā bija pārstāvēta ar plašu mūzikas programmu— solistiem un rokmūzikas grupu, kā arī ar kulinārijas tradīciju demonstrējumiem. 2000. gada augustā Uzodomas festivālu atklāja Lietuvas parlamenta priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis, un festivālā tika reprezentēta Lietuva. Šogad Uzodomas festivāla uzmanība būs pievērsta Krievijai. Būtu ļoti vēlams, lai jau tuvākajā laikā šis festivāls tiktu veltīts arī Latvijai.

Otrs piemērs ir "Pagātnes mantojums". Runa ir par plašu pasākumu ciklu, kuru kopīgais mērķis ir nodot tālāk pieredzi vēstures izpētē un vēsturisko tradīciju saglabāšanā. 1999. gadā bija noorganizēts īpašs kolokvijs, kurā tika apspriesta bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības dienesta "Stasi" mantojuma izpēte. Šajā kolokvijā piedalījās arī Igaunijas premjerministrs Marts Lārs un Mēklenburgas–Priekšpomerānijas pavalsts valdības pārstāvis. Notikusi arī igauņu vēstures skolotāju hospitācija Mēklenburgā–Priekšpomerānijā.

Es varētu minēt vēl arī citus pasākumus, piemēram, vācu valodas olimpiādi. Tās uzvarētāji tika ielūgti uz Vāciju un varēja tur pavadīt daļu skolas brīvdienu. Pirmā šos olimpiāžu uzvarētājus uzņēma Šverīna. Kā auglīgu sadarbības piemēru es gribu minēt arī kontaktus starp Mēklenburgas–Priekšpomerānijas pavalsts un Baltijas valstu augstskolām.

Kā redzat, interesantu sadarbības piemēru mums ir ļoti daudz. Un es, piedaloties XXXIII Ziemeļeiropas sarunās, gribu izmantot šo iespēju, lai mudinātu visu Baltijas valstu kultūras pārstāvjus meklēt ceļu uz vienoto Eiropu. Bet mūsu informācijas birojs Tallinā šajos meklējumos varētu uzņemties loča lomu.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors