Par Baltijas jūras tautu tradīcijām krustpunktos

Tradicionālo Zviedrijas kultūras dienu izskaņā tautastērpu centrā "Senā klēts" notika zviedru tautas amatniecības izstāde līdz ar amata noslēpumu demonstrējumiem

Pēc biedrības "Latvija–Zviedrija" iniciatīvas uz izstādi, kur varēja aplūkot salmu pinumus un kokgriezumus, smalkus rokdarbus un nevērptas vilnas izstrādājumus, bija ieradušies arī darbu autori un visu izstādes darba laiku notika dažādu amatu demonstrējumi. Darba pilnas rokas bija Hannei Samuelsonei, kuras darbošanos varētu saukt par vilnas velšanu. Tā ir ļoti sena zviedru amatniecības nozare, kas arī mūsdienās nav zaudējusi savu popularitāti. Mitrinot vilnu ar ziepjainu ūdeni, presējot un ik pa brīdim susinot, tiek veidots audums, no kura var darināt vestes, cepures vai pat glezniņas. Var savelt arī pavedienu, no kura top ļoti siltas zeķes un dūraiņi. Arheoloģiskie izrakumi liecinot, ka šādas veltas zeķes darinātas jau ledus laikmetā.

Jauna, bet ne mazāk populāra amatniecības nozare Zviedrijā esot knipelēšana. Ar visiem šai smalkajai nodarbei nepieciešamajiem piederumiem — knipelgaldiņu, adatiņām, spolītēm un diegiem — uz Rīgu bija atbraukusi Birgita Lannira, kas pirmo sedziņu teicās nomargojusi pirms trīspadsmit gadiem, bet kopš tā laika no knipelēšanas galdiņa vairs nešķiroties. Savu darba mūžu nostrādājusi medicīnā, viņa tagad rodot dzīves piepildījumu rokdarbos, kas ļauj attīstīt iztēli un priecāties par savu roku veiklību.

Zviedru rokdarbnieces "Senajā klētī" jutās ļoti labi un nebeidza apbrīnot bagātīgos un daudzveidīgos latviešu tautastērpus, kuru darināšanā savu meistarību apliecinājušas audējas, izšuvējas un adītājas, rotkaļi un vēl citu amatu pratēji. "Mēs varam daudz ko viens no otra mācīties!" — tāds bija vienprātīgs latviešu un zviedru daiļamata meistaru atzinums.

"LV" informācija