Ar Rīgas Doma muzeju zinātnē un mākslā

Par izstādi "Doma muzejs Rīgā — templis zinātnei un mākslai" Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā no 16.maija

2001. gada 16. maijā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā tika atklāta izstāde "Doma muzejs Rīgā — templis zinātnei un mākslai", kas tapusi sadarbībā ar Herdera institūtu Mārburgā (Vācija). Projekta ietvaros apzinātas interesantas, iepriekš nezināmas liecības gan par Rīgas pilsētas vēsturi un kultūras vērtībām, gan par tās muzeju. Vienlaikus izdots izstādi pavadošais rakstu krājums ar attēlu daļu.

Gadsimtiem ilgi viena no Rīgas panorāmas dominantēm ir Doma baznīcas tornis. Divsimt gadus tas kalpo arī par ceļa rādītāju uz tagadējo Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, kas ir lielākā Rīgas kultūras mantojuma krātuve ar vairāk nekā pusmiljonu vienību. Muzejs veidojies 1773. gadā no ārsta Nikolausa fon Himzela dabas un mākslas priekšmetu kolekcijas un ir viens no vecākajiem publiskajiem muzejiem Eiropā. Par to atgādina no Jaunielas puses redzamais astrolaba simbols un uzraksts "Museum" uz 18. gadsimta beigās uzceltās muzeja un pilsētas bibliotēkas ēkas.

Sabiedriskās domas un politisko notikumu ietekmē muzejs ir attīstījies no privātas kolekcijas līdz publiskam valsts nozīmes muzejam, vairākkārt mainot savu nosaukumu. Kā to rāda izstādes nosaukums, akcentēts ir Doma muzeja periods (1890–1936), kas ir viens no būtiskākajiem posmiem gan pilsētas, gan arī muzeja attīstības vēsturē. Pilsēta šajā laikā piedzīvoja savu krāšņāko uzplaukumu, izveidojās par lielu un modernu Eiropas mēroga pilsētu, pārdzīvoja Pirmo pasaules karu un kļuva par Latvijas Republikas galvaspilsētu.

1890. gadā speciāli būvētā ēkā tika atvērts Doma muzejs, kurā bija apvienotas pilsētas un četru biedrību kolekcijas. Doma baznīcas kompleksā atradās arī biedrību un pilsētas bibliotēkas, pilsētas arhīvs, tāpēc šo vietu var uzskatīt par 19. un 20. gadsimta mijas Rīgas kultūras centru. Muzeju pārvaldīja Krievijas Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrība, kuras biedru — baltvācu zinātnieku un mecenātu — devumu Rīgas kultūras mantojuma izpētē un saglabāšanā spilgti apliecina Doma muzeja laikā sakrātās kolekcijas, lielākoties dāvinājumi — arheoloģiskās senlietas, zīmogi, monētas, medaļas, gleznas, gravīras, pulksteņi, mēbeles, porcelāna, sudraba, alvas un citi priekšmeti, kas lielā mērā veido tagadējā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja zelta fondu. Doma muzeja kolekcijas ir papildinājušas arī citu muzeju krājumus: Latvijas vēstures, Kara, Medicīnas, Farmācijas, Ārzemju mākslas muzeja. Latvijas Dabas muzejā atgrodas N.f.Himzela dabaszinātniskā kolekcija.

Izstāde parāda kultūras vērtību likteni pilsētas nepārtrauktajā dažādu sabiedriski politisko notikumu virpulī, atklāj muzeja uzdevumu krāt un nosargāt šīs vērtības pašas sabiedrības interesēs. Izstādes centrā ir paliekošās, stabilās, kultūrvidi raksturojošās lietas — muzeja priekšmeti, arī vēsturiskās "Rokoko istabas" rekonstrukcija no 20. gs. sākuma. Tajā ir apskatāms 18. gadsimta rakstāmskapis, Bauskas meistaru J.Goča un G.Hildebranda darinājums. T.s. Bauskas skapis ar bagātīgām ornamentālām un sižetiskām intarsijām un inkrustācijām ar kaulu un perlamutru ir unikāls Latvijas amatniecības mākslas paraugs, kas, pateicoties šai izstādei, ir restaurēts un tagad pieejams apmeklētājiem. Apskatāms ir arī 200 gadus vecs delfīna izbāzenis, kas savā laikā rotāja Doma muzeja vestibilu. Lielformāta attēlos redzamas Rīgai raksturīgas un nozīmīgas norises, uz kuru fona darbojas muzejs. Mazāka izmēra fotoattēlos var izsekot izmaiņām izstādēs un ekspozīcijās. Izstādē jūtama bijušā Doma muzeja gaisotne — ar tālaika vitrīnām un nozīmīgākajām kolekcijām.

Izstāde veidota kā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Herdera institūta kopīga velte Rīgas pilsētai tās 800 gadu jubilejā.

Vienlaikus ar izstādi "Doma muzejs Rīgā — templis zinātnei un mākslai" interesentiem tiek piedāvāts tāda paša nosaukuma rakstu krājums (sastādītāji un izdevēji — Margita Romanga un Ilona Celmiņa, Herdera institūta Mārburgā izdevniecība, 2001.). Izdevums radies Herdera institūta Mārburgā un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kopējā darba rezultātā un ir šo institūciju velte Rīgai tās 800 gadu jubilejā.

Vācu un latviešu autoru raksti sniedz pārskatu par dažādiem tagadējā Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vēstures aspektiem. Tie atspoguļo muzeja dibināšanas un tā kolekciju veidošanas vēsturiski politisko fonu un uzsver šī muzeja dibināšanas īpatnības, kā arī tā nozīmi Rīgas pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un Latvijas muzeoloģijas jomā.

U.v.Hiršhauzena aplūko modernizācijas un industrializācijas procesus, kas Rīgā aizsākās 1860. gadā, un šo procesu ietekmi uz dažādu nāciju mentalitāti. Vēstures un senatnes pētītāju biedrības dibināšanu citu šajā pašā laikā Baltijā dibināto biedrību kontekstā rāda J.Hakmanis. P.Versters pievērsies konkrētam Vēstures un senatnes biedrības darbam historiogrāfijas jomā. A.Celmiņa rakstā aplūkoti arheoloģiskie pētījumi, skatot tos attīstības procesā no Vēstures un senatnes pētītāju biedrības pirmsākumiem līdz šodienas izpētes iespējām. P.Pētersone apraksta Doma muzeja būvvēsturi, savukārt M.Romangas raksts veltīts Doma muzeja dibināšanai un tā koncepcijai. Muzeja kontinuitāti pēc 1936. gada, t. sk. pilsētas vēstures profila muzeja izveidošanu, muzeja kolekciju dalīšanu 1939./1940. gadā, muzeja koncepciju maiņu un attīstību padomju varas gados un pēc valsts neatkarības atjaunošanas, aplūko R.Pārpuce, L.Blūmfelde un I.Celmiņa.

Izdevuma attēlu daļā publicētās vēsturiskās fotogrāfijas un pastkartes no Mārburgas Herdera institūta attēlu kolekcijas sniedz vizuālu informāciju par muzeja attīstības vēsturi.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs