Par Eiropas Savienības sarunvedēju sanāksmi

Vakar, 17. maijā, Briselē notika kārtējā iestāšanās ES sarunu vadītāju sanāksme. Latvijas delegāciju šajā sanāksmē vadīja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Ķesteris.

Sanāksmes darba kārtībā tika iekļautas četras iestāšanās ES sarunu sadaļas.

Sanāksmē tika panākta vienošanās par iespējām slēgt sarunas sadaļās "Brīva kapitāla kustība" un "Uzņēmējdarbības likumdošana", kā arī tika atklātas sarunas sadaļās "Nodokļi" un "Finansu kontrole" . Latvija sarunās virzās atbilstīgi ES puses apstiprinātajam "sarunu ceļvedim".

Sadaļā "Brīva kapitāla kustība" Latvija ir pievienojusies tām četrām kandidātvalstīm, kuras ir spējušas līdz šim šo sadaļu slēgt, tādējādi apsteidzot vairākas t.s. Luksemburgas grupas valstis. Sarunās tiek apskatīti pasākumi, kuri jāveic, lai nodrošinātu Latvijas un jau esošo ES dalībvalstu abpusēju kapitāla plūsmas liberalizāciju. Tas ir būtisks priekšnosacījums labvēlīgas investīciju vides radīšanai. Šīs sadaļas slēgšana ir arī apliecinājums tam, ka Latvijas valdības konsekventā liberālā politika nodrošina dinamisku nacionālo attīstību – pagājušajā gadā mēs sasniedzām augstāko ekonomiskā pieauguma rādītāju visu ES kandidātvalstu vidū.

Sadaļa "Uzņēmējdarbības likumdošana" ir labs piemērs tam, ka iestāšanās sarunās definētās ES prasības veicina Latvijas iekšējai attīstībai nepieciešamās reformas. Savukārt progress reformu īstenošanā rada priekšnoteikumu panākumiem iestāšanās sarunās. ES puse atzinīgi novērtē Latvijas veikumu uzņēmējdarbības vides sakārtošanā komerctiesību, grāmatvedības un audita jomā. Tāpat atzinības vērts ir Latvijas veikums intelektuālā īpašuma aizsardzību regulējošas likumdošanas jomā. ES norādīja, ka ievērojamas papildu pūles jāpievērš intelektuālā īpašuma aizsardzības praktiskajai pusei, apkarojot pirātismu autortiesību un tirdzniecības zīmju jomā.

Šis jautājums tiks detalizēti skatīts arī sadaļā "Sadarbība tieslietās un iekšlietās".

Sadaļā "Nodokļi" ES izrādīja gatavību tālākajās sarunās apspriest Latvijas izvirzīto prasību pēc pārejas perioda akcīzes nodokļa likmes cigaretēm pakāpeniskai izlīdzināšanai ar ES dalībvalstīs noteikto. Tāpat sarunās ir paredzēts izanalizēt Latvijas prasību pēc atkāpes no ES vienotā minimālā gada apgrozījuma sliekšņa PVN maksātāju reģistrācijai. Latvijas pieeja sarunām šajā sadaļā pamatojas uz principu, ka, īstenojot ES kopējos mērķus, jāizvēlas katras valsts sociālajai un ekonomiskajai situācijai atbilstīgi līdzekļi. Latvija turpinās uzturēt šīs prasības, kas atspoguļo vitālas nacionālās intereses.

Sadaļā "Finansu kontrole" sarunas skar valsts un pašvaldību līdzekļu aprites pašreiz pastāvošās kontroles sistēmas piemērotību ES finansu līdzekļu ieņēmumu un izdevumu efektīvai kontrolei. ES pozīcijā ir atzinīgi novērtēti Latvijas panākumi efektīvas finansu kontroles sistēmas izveidošanā un nostiprināšanā.

Ārlietu ministrijas preses centrs