Par kultūras vērtībām, kas vieno paaudzes, tautas un valstis

1910. gada vidus Jehuda Pens. Marka Šagāla portrets. Audekls, eļļa.		1922 Jehuda Pens. Pašportrets. Audekls, eļļa.
Marks Šagāls. Pašportrets. Krāsainā litogrāfija		Marks Šagāls. Kā barbars. Krāsainā ksilogrāfija Attēli: no izstādes "Pens un Šagāls. Skolotājs un skolnieks" kataloga

Ārzemju mākslas muzejā izstādē "Pens un Šagāls. Skolotājs un skolnieks"

Tikai Rīgā

Tā nav ceļojošā izstāde, tā gatavota tieši Latvijai un tieši šim muzejam. Izstādītas gleznas un grafikas no Baltkrievijas Nacionālā mākslas muzeja, Vitebskas apgabala novadpētniecības muzeja un Vitebskas Marka Šagāla muzeja fondiem. Marka Šagāla darbi, kas dāvinājumu veidā atgriezušies viņa dzimtajā pilsētā Vitebskā, pirmo reizi tiek parādīti ārpus Baltkrievijas. Šī ir pirmā Jehudas Pena darbu skate Latvijā, kur viņš bērnu dienās un jaunībā nodzīvojis 17 gadus.

Par godu unikālajai izstādei tapis grezns katalogs ar krāsainiem attēliem un tekstu latviešu, baltkrievu un angļu valodā. Izstādes sarīkošanā un kataloga veidošanā lielu ieguldījumu devusi Marka Šagāla komitejas (Parīze) viceprezidente, mākslinieka mazmeita Mereta Meiere Grabere. Viņa kopā ar Baltkrievijas vēstnieku Latvijā Mihailu Mariniču, Baltkrievijas Nacionālā mākslas muzeja direktoru Vladimiru Prokopcovu, Vitebskas apgabala novadpētniecības muzeja direktori Olgu Akuņēviču un Vitebskas Marka Šagāla muzeja direktori Ludmilu Hmeļņisku piedalījās arī izstādes atklāšanas svētkos, kas bija pulcinājuši neparasti kuplu mākslas cienītāju pulku.

Skolotājs

Jehuda Pens (1854 — 1937) piedzima Novoaleksandrovskā (tagad — Zarasi) desmit bērnu ģimenē, kuras vienīgā apgādniece bija māte, jo tēvs nomira, kad zēnam bija četri gadi. Ieguvis tradicionālo ebreju izglītību, Jehuda kļuva par krāsotāju un izkārtņu mākslinieka mācekli Dinaburgā (Daugavpilī), kur pavadīja astoņus gadus. Sekoja mācības Sanktpēterburgā pie izcilā pedagoga P.Čistjakova, ko (tāpat kā vēlāk Penu) vairāk pazina pēc viņa slavenajiem skolniekiem, starp kuriem bija Repins, Serovs un Vrubels.

Pēc akadēmijas beigšanas Jehuda Pens gadu pavadīja Rīgā, līdz atrada darbu barona Korfa muižā Kreicburgā (Krustpilī), kur nostrādāja astoņus gadus. Pēc gubernatora Ļevaševa lūguma viņš 1896. gadā pārcēlās uz Vitebsku un sāka aizrautīgi nodoties jaunradei, gleznojot lielākoties portretus un ainavas. Pēc gada viņš atvēra savu "Zīmēšanas un mākslas skolu", kas bija pirmā privātā šāda veida mācību iestāde tagadējās Baltkrievijas teritorijā.

1906. gadā skolā iestājās Marks Šagāls. Viņš pie meistara mācījās tikai dažus mēnešus, taču šim laikam bija izšķiroša nozīme jaunekļa dzīvē un savu spēju apjaušanā. Vēlāk atmiņās par savu pirmo skolotāju viņš rakstīja: "Ja nu es kādu apskaužu, ja es pēc kaut kā ilgojos, tad tas ir tāpēc, ka Pens visu laiku dzīvo Vitebskā, bet es visu laiku, visu laiku — Parīzē. Nekur citur es neesmu jutis tik māksliniecisku atmosfēru kā viņa darbnīcā. Tur ir tik daudz gleznu — no grīdas līdz griestiem. Bērnībā es tās klausījos, smaržoju, aptaustīju."

Dzīves laikā Jehudas Pena darbi tika izstādīti Minskā, Maskavā, Sanktpēterburgā, Parīzē, Rīgā, Berlīnē un citās Eiropas pilsētās. 1937. gadā mākslinieks tika mīklainos apstākļos nogalināts. Oficiālā versija bija tāda, ka to izdarījuši viņa radinieki laupīšanas nolūkos, taču tika izteikts arī pieņēmums, ka tā bijusi čekas akcija. 1939. gadā mākslinieka darbnīcā tika atklāta Jehudas Pena mākslas galerija, kuras ekspozīcijā bija vairāk nekā simt un fondos — ap sešsimt viņa darbu. Kā uzskata mākslas vēsturnieki, Jehudas Pena daiļrade, kas neapšaubāmi ir vērtība pati par sevi, vienlaicīgi bija arī Marka Šagāla jaunrades pamats. Bez viņa sadzīviskās prozas nebūtu bijis iespējams arī Šagāla poētiskais kosmoss.

Pasaules mākslinieks

Marks Šagāls (1887 — 1985) dzimis Vitebskā nabadzīgā ebreju ģimenē. Tēvs bija krāvējs siļķu tirgotavā, bet māte audzināja deviņus bērnus. Pirmā nopietnā iepazīšanās ar mākslu Markam notika Jehudas Pena zīmēšanas skolā. Sekoja mācības Nikolaja Rēriha mākslas veicināšanas skolā Pēterburgā un studijas Parīzē, kur Marks Šagāls apmeklēja Akadēmiju, muzejus un galerijas, iepazinās ar daudziem ievērojamiem māksliniekiem un dzejniekiem.

1914. gadā Šagāls uz īsu brīdi ieradās Vitebskā, bet sākās Pirmais pasaules karš un atgriezties Parīzē vairs nebija iespējams. Viņš apprecējās ar bagāta Vitebskas juveliera meitu Bellu Rozenfeldi, kas uz ilgiem gadiem kļuva par viņa mūzu un modeli, galveno personāžu slavenajās gleznās ar debesīs lidojošiem mīlētājiem. Pēc oktobra apvērsuma boļševiku vara iecēla Marku Šagālu par Vitebskas guberņas mākslas lietu komisāru. Augstais stāvoklis viņam atļāva Vitebskā atvērt mūsdienu mākslas muzeju un mākslas skolu, kurā līdz ar citiem ievērojamiem māksliniekiem strādāja arī Jānis Roberts Tilbergs. 1920. gadā Marks Šagāls pārcēlās uz Maskavu, kur sadarbojās ar Ebreju teātri un radīja tā noformējumam septiņus monumentālus panno, kas tagad atrodas Tretjakova galerijā.

1922. gadā mākslinieks uz visiem laikiem aizbrauca no padomju Krievijas. Berlīnē viņš ar aizrautību apguva gravēšanas iemaņas, juzdams paveramies jaunas mākslinieciskās izteiksmes iespējas.

1923. gadā Marks Šagāls pārcēlās uz Parīzi un 1937. gadā ieguva Francijas pilsonību. Sākot darbu pie Bībeles ilustrācijām, viņš apmeklēja svētvietas Sīrijā, Palestīnā un Ēģiptē. Atgriezies Francijā, Marks Šagāls apmetās uz dzīvi Vansā. 1973. gadā Francijā tika atklāts Nacionālais Marka Šagāla "Bībeles vēsts" muzejs, kura koncertzāli rotā trīs vitrāžas "Pasaules radīšana". Speciāli šim muzejam mākslinieks uzgleznoja arī 17 krāšņus audeklus par Bībeles tēmu un izveidoja mozaīku "Īlijas rati".

Marks Šagāls nomira Vansā 99. mūža gadā. Visa viņa dzīve bija darbs, un viņš radījis paliekamas vērtības gandrīz visās mākslas nozarēs — glezniecībā, grafikā, grāmatu mākslā, scenogrāfijā un tēlniecībā, keramikas un gobelēna mākslā. Pēc Šagāla skicēm tapušas mozaīkas un vitrāžas Visu svēto baznīcai Kentas grāfistē un Reimsas katedrālē, Nicas universitātē un muzejā, Frankfurtes teātrī, Parīzes operā un Metropolitēna operā Ņujorkā, parlamenta ēkā Jeruzalemē, bankās un citās sabiedriskās ēkās Eiropā un Amerikā.

Muzejs

Pēc 1922. gada, kad Marks Šagāls izceļoja uz ārzemēm, padomju vara no viņa novērsās. Padomju enciklopēdijās viņš tika saukts par franču mākslinieku un grafiķi. Arī Vitebskā izauga paaudzes, kam viņa vārds bija svešs. Attieksme sāka mainīties tikai astoņdesmito gadu beigās, un 1992. gada jūlijā, kad tika atzīmēta mākslinieka 105. dzimšanas diena, pilsētas Mākslas centrā atvēra Marka Šagāla muzeju. Neviena viņa darba tolaik pilsētā nebija. Pirmā ekspozīcija stāstīja par Vitebsku 20. gadsimta sākumā un Šagālu dzimtu. Muzejs sāka saņemt dāvinājumus, un 1998. gadā Marka Šagāla mākslas centrā atklāja viņa darbu pirmo pastāvīgo ekspozīciju. Tajā ir vairāk nekā 250 oriģinālu grafikas lapu — oforti, litogrāfijas, ksilogrāfijas, akvatintas. Šie darbi tapuši laika posmā no 1920. līdz 1980. gadam. Marka Šagāla 110.dzimšanas dienā 1997. gada 6.jūlijā mājā, ko mākslinieka tēvs uzcēla 20. gadsimta sākumā, svinīgi tika atklāta Marka Šagāla māja muzejs. Te redzama tā vienkāršība un šaurība, kādā auga Marks, viņa brāļi un māsas, kserokopijās apskatāmi dažādi arhīvu dokumenti, kas attiecas uz Šagālu ģimeni, un Vitebskā radīto darbu reprodukcijas. Vitebskā ik gadus jūlijā tiek rīkotas starptautiskās Šagāla dienas, kad notiek Šagāla lasījumi, plenēri, izstādes un mūzikas festivāli. Pēdējo desmit gadu laikā Šagāla lasījumos kopā ar baltkrievu pētniekiem piedalījušies ap septiņdesmit Krievijas, Ukrainas, Francijas, Lielbritānijas, Šveices, ASV, Vācijas un Izraēlas mākslas zinātnieku.

Unikāla ekspozīcija

Ārzemju mākslas muzejā iekārtotā izstāde ir unikāla jau ar to, ka Marka Šagāla un Jehudas Pena darbi pirmo reizi tiek parādīti kopā. Kā saprotams, tā ir arī ļoti dārga izstāde. Un tā kļuvusi iespējama tikai ar Baltkrievijas muzeju un Marka Šagāla komitejas lielo atsaucību, Latvijas un Baltkrievijas muzejnieku raženo sadarbību un daudzu cilvēku lielo praktisko darbu.

Izstādīti 48 Marka Šagāla grafikas darbi, kas tapuši Parīzē 50. — 60. gados. Starp tiem ir arī krāsainās akvatintas "Pjero", "Iemīlējušies zem koka" un "Aļeko" — pirmie trīs dabi, ko Šagāla muzejam Vitebskā uzdāvināja mākslinieka meita Ida. Kā atzīmē mākslas vēsturnieki, Šagāls mīlestību uzskatīja par cilvēka esības pamatu un pasaules vienotības avotu, tāpēc iemīlējušos tēli viņa darbos ir bieži sastopami un tie šķiet piesātināti ar poētiku un īpašu "mīlestības krāsu". Ekspozīcijā iekļautas krāsainās litogrāfijas no cikla "Izraēļa 12 ciltis", ko mākslinieks veidoja Hadasas medicīnas centra sinagogas vitrāžām. Ar savu krāsu spēli un intensitāti šie grafikas darbi, kuru tēli (Rūbens, Jūda, Jāzeps, Benjamīns un citi) rasti Bībeles tekstos, tiešām atgādina vitrāžas. Liela izstādīto krāsaino litogrāfiju sērija attiecas uz 1956. gadu, kad mākslinieks franču žurnālam "Verve" radīja jaunu ilustrāciju ciklu "Bībele". Marks Šagāls par savu atkārtoto pievēršanos šai tēmai rakstīja: "Bībele mani apbūrusi kopš agras jaunības. Man vienmēr ir šķitis un šķiet vēl arvien, ka Bībele ir visu laiku lielākais poēzijas avots."

Jehudas Pena daiļradi pārstāv 14 gleznas, kas tapušas 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā. Tie ir lielākoties portreti. Kā skolotāja un viņa slavenā skolnieka radošās saskares apliecinājums izstādes centrā likts Jehudas Pena gleznotais Marka Šagāla portrets. Tam Ārzemju mākslas muzeja direktore Daiga Upeniece pievērsa īpašu uzmanību: "Tas ir jauna, mākslās svaidīta, mērķtiecīga cilvēka psiholoģiskais portrets. Redzams, ka viņa dzīvi jau skārusi pirmā slava un atzinība, bet likteņa dramatiskie pavērsieni — atšķirtība no dzimtās pilsētas, skolotāja, mīļajiem cilvēkiem — vēl priekšā. Portrets nav pabeigts. Tas rada likteņa neizbēgamības sajūtu. To pastiprina fonā ieskicētā tikko nojaušamā Vitebskas arhitektūra. Kā mirāža, kas izgaist. Dzīve un atmiņas, reālais un priekšnojautas piešķir portretam traģisku, pat mistisku noskaņu."

Jāiet un jāskatās. Izstāde būs atvērta tikai līdz 10. jūnijam.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore