Par Čehijas parlamentāriešu vizīti Latvijā

Latvijas Saeimas deputāti 22. un 23.februārī Saeimas namā tikās ar Čehijas parlamenta Deputātu palātas Konstitucionālo un juridisko lietu komisijas priekšsēdētāja Mareka Bendas vadīto delegāciju.

Dziļi ieinteresēta saruna izvērtās ar mūsu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem.

Iepazīstinot ar Latvijas veiktajiem budžeta deficīta mazināšanas pasākumiem, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš informēja par Saeimas atbalstītajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem 500 miljonu latu apmērā.

“2009.gads bija dramatisks gads, kad bija jāpieņem sāpīgi, bet nepieciešami lēmumi. Latvija arī nākotnē veiks nepieciešamos stingros fiskālās politikas pasākumus, lai samazinātu budžeta deficītu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajam līmenim un 2014.gadā ieviestu eiro,” apliecināja G.Bērziņš.

Čehijas banku sektoru globālā finanšu krīze skārusi relatīvi maz, tomēr kā uz eksportu vērsta un atvērta ekonomika Čehija sāpīgi izjuta pieprasījuma kritumu eksporta tirgos, sarunā atzina Čehijas parlamenta Deputātu palātas Konstitucionālo un juridisko lietu komisijas priekšsēdētājs Mareks Benda. Viņš skaidroja, ka Čehijas situāciju atvieglojis apstāklis, ka tās banku kredītportfeļos tikpat kā nav bijis tā dēvēto slikto kredītu. Tomēr, cīnoties ar globālās ekonomiskās krīzes radītajām sekām, Čehijas valdība arī bija spiesta palielināt nodokļu slogu, piebilda čehu parlamentārietis.

Savukārt Saeimas deputātu grupa sadarbībai ar Čehijas parlamentu, tiekoties ar čehu deputātiem, pārsprieda abu valstu divpusējās attiecības un sadarbību starptautiskajās organizācijās. Puses atzinīgi novērtēja Latvijas un Čehijas sadarbību Eiropas Savienībā (ES) un NATO, atzīmējot, ka abu valstu nostāja saskan visos nozīmīgākajos jautājumos.

Deputātu grupas sadarbībai ar Čehijas parlamentu priekšsēdētājs Uldis Ivars Grava aicināja ES līmenī aktivizēt Više­gradas valstu un Baltijas valstu sadarbību. Ņemot vērā Lisabonas līguma sniegtās iespējas, Centrālās un Austrumeiropas
ES dalībvalstu viedokļu saskaņošanas procesā daudz lielāka loma būtu jāatvēl nacionālajiem parlamentiem, uzsvēra U.I.Grava.

Sadarbības grupas priekšsēdētājs pauda gandarījumu par abu valstu aktīvo sadarbību izglītībā un kultūrā. Labs paraugs tam ir iespēja Prāgas Kārļa universitātē apgūt latviešu valodu, bet Latvijas Universitātē – čehu valodu.

Otrā dienā Čehijas parlamenta Deputātu palātas Konstitucionālo un juridisko lietu komisijas delegācijas pārstāvji viesojās Juridiskajā komisijā un apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumu.

Uzņemot Čehijas parlamentāriešus, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece apliecināja, ka ir pagodināta par Čehijas kolēģu atbildes vizīti
Latvijā:

“Šī ir lieliska iespēja pārrunāt jautājumus, kas aktuāli abu parlamentu radniecīgajām komisijām. Šāds dialogs veiksmīgi aizsācies jau 2008.gadā, kad Saeimas komisijas pārstāvji viesojās Čehijā.”

Čehu delegācijas vadītājs Mareks Benda sacīja, ka Latvijai un Čehijai tieslietu jomā ir daudz kopīga. Abās valstīs ir aktuālas tieslietu sistēmas reformas, ir būtiski saīsināt tiesu procesus un mazināt ar tiesu varu saistītos korupcijas riskus.

Iepazīstinot ar apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu aktualitātēm, tās priekšsēdētāja, Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa stāstīja, ka apakš­komisija ir nākusi klajā ar vairākām iniciatīvām. Lai stiprinātu tiesu varas neatkarību, plānots izveidot tiesnešu pašpārvaldes institūciju – Tieslietu padomi. Izstrādāti arī likuma grozījumi, lai dotu iespēju tiesnešiem pārsūdzēt Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieņemtos lēmumus. S.Āboltiņa uzsvēra, ka jāievieš arī jauna tiesnešu kvalifikācijas sistēma, lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka tiesnešu kvalifikācija tiek regulāri pārbaudīta un viņu atalgojums nepalielinātos automātiski, bet gan izvērtējot katra darbību atsevišķi. M.Benda informēja, ka Čehijā pirms desmit gadiem bija mēģinājums ieviest šādu tiesnešu kvalifikācijas sistēmu, taču konstitucionālā tiesa to noraidījusi.

V.Muižniece norādīja, ka ir būtiski stiprināt tieslietu sistēmā strādājošo juristu pašpārvaldi. Piemēram, Latvijā notāra amata prestižu ir izdevies celt, pateicoties Notāru padomes darbam, kas aktīvi iesaistījās nozari regulējošā likuma izstrādē, un patlaban padome pati nosaka kvalifikācijas pārbaudījumu saturu.

Čehijas parlamentārieši interesējās arī par Latvijā īstenotajiem taupības pasākumiem un Satversmes tiesas pieņemto lēmumu, saskaņā ar kuru no nākamā gada atcelti tiesnešu algu pieaugumam noteiktie ierobežojumi. Saeimas deputāti Čehijas kolēģiem skaidroja, ka tādējādi karjeru tikko sācis tiesnesis saņemtu lielāku algu nekā valsts augstākās amatpersonas, kuru algas taupības apstākļos ir būtiski samazinātas. “Tas uzskatāms par nopietnu atkāpi no solidaritātes principa,” pauda Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedrs Dzintars Rasnačs.

Bet beigās, tiekoties ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Andri Bērziņu, amatpersonas pārrunāja Lisabonas līguma sniegtās iespējas, kas nacionālajiem parlamentiem ļauj daudz aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienībā.

Saeimas preses dienests