Ekonomikas ministrs: Par “Rīgas siltuma” kontrolpaketes pārņemšanu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars kategoriski iebilst pret veidu, kā Rīgas domes (RD) amatpersonas šobrīd virza “Rīgas siltuma” kontrolpaketes pārņemšanu, aizmuguriski vienojoties ar “Dalkia” un dibinot kopuzņēmumu, par kura vadītāju plānots iecelt “Dalkia” pārstāvi. Ministrs norāda, ka, iespējams, tas ir veids, kā kaut vai caur “sētas durvīm” īstenot “Dalkia” ambiciozos mērķus privatizēt uzņēmumu un atstāt valdību bez jebkādas teikšanas iespējām Latvijā lielākajā siltumenerģijas uzņēmumā. Ministrs arī nenoraida iespēju vērsties tiesībsargājošās instancēs, ja minētā shēma tiks īstenota dzīvē.

“Kāpēc plānotajā kopuzņēmumā Rīgas domei piederētu vien 51% vai pat 49% kapitāldaļu? Vai tas liecina, ka pārējās kapitāldaļas piederētu “Dalkia”, kas nozīmētu šā uzņēmuma ievērojamu ietekmes pieaugumu “Rīgas siltumā”? Jāņem vērā, ka līdz šim “Dalkia” ietekme uzņēmumā bija minimāla – vien 2%. Ja šāda Rīgas domes virzītā shēma īstenosies, tad tas būs precedents, kā mūsdienās visu degungalā var realizēt slēptu privatizāciju,” atzīst A.Kampars.

Par kopuzņēmuma izveidošanu pašvaldība no “Dalkia” saņemtu 14 miljonus latu, kas vēl vairāk pastiprina aizdomas par slēptas privatizācijas mēģinājumu.

“Rīgas dome savā oficiālajā paziņojumā ir paudusi viedokli, ka galvenais iemesls ir nesaskaņas ar valsti kā akcionāru. Vēlos uzsvērt, ka būtībā lielākā viedokļu nesakritība ir bijusi pirms četriem gadiem par “Dalkia” mēģinājumu privatizēt valstij piederošās “Rīgas siltuma” akcijas un valdības iebildumiem palielināt “Dalkia” ietekmi uz siltuma tarifiem,” informē A.Kampars.

Ne Ekonomikas ministrijas, ne valdības rīcībā nav pārliecinošu argumentu, kas skaidri apliecinātu, ka “Dalkia” ietekmes palielināšana “Rīgas siltumā” tiek veikta rīdzinieku interesēs. “Dalkia” publiski ir solījusi, ka pēc savas ietekmes palielināšanas “Rīgas siltumā” investēs 100 miljonus latu individuālās siltuma piegādes un uzskaites sistēmas izveidē Rīgā. Paliek atvērts jautājums, kāpēc no “Dalkia” puses šādas investīcijas nav veiktas Cēsīs un Valmierā – pilsētās, kurās uzņēmums jau ir kļuvis par nozīmīgu līdzīpašnieku siltumapgādes uzņēmumos?

Kā norāda A.Kampars, uzņēmuma kontrolpaketes jautājuma virzīšana uzsākta, nekonsultējoties ar valstij piederošo kapitāldaļu turētāju, lai arī Latvijas valsts ir nozīmīgs uzņēmuma akcionārs.

“Mani patiesi uztrauc iespēja, ka uzņēmumu “Rīgas siltums” var piemeklēt līdzīgs liktenis kā “Latvijas Pastu”, kuram arī ar plašu vērienu savulaik klāt ķērās Ainārs Šlesers, bet pašlaik ir ļoti nopietni jācīnās par izdzīvošanu,” atzīst A.Kampars.

Sandris Sabajevs, ekonomikas ministra preses sekretārs