Ministru kabineta instrukcija Nr.1

Rīgā 2010.gada 23.februārī (prot. Nr.10 5.§)

Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem

Izdota saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72.panta pirmās daļas 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā notiek informācijas apmaiņa starp Ekonomikas ministriju un citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī starp Ekonomikas ministriju, Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm par sagatavošanas procesā esošiem tehnisko noteikumu projektiem un tehniskajiem noteikumiem tādā redakcijā, kādā tie pieņemti Ministru kabinetā.

2. Tehnisko noteikumu projekts, par kuru sniedz informāciju saskaņā ar šo instrukciju, ir sagatavots kādā no šīs instrukcijas 3.punktā minētajiem veidiem un nosaka kādu no šādām prasībām:

2.1. informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšanas prasības, ieskaitot prasības informācijas sabiedrības pakalpojumam, pakalpojuma sniedzējam vai saņēmējam (turpmāk – informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumi). Par tehnisko noteikumu projektu, kas nosaka informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumus, sniedz informāciju saskaņā ar šo instrukciju, ja visa tehnisko noteikumu projekta vai tā daļas mērķis ir informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšana, bet, ja tā ietekmei uz informācijas sabiedrības pakalpojumu ir netiešs vai gadījuma raksturs, informācija nav jāsniedz;

2.2. rūpnieciski ražotu preču vai lauksaimniecības produktu (turpmāk – produkts) nepieciešamās īpašības (piemēram, kvalitātes līmenis, darbība, drošuma prasības, izmēri, prasības, kas noteiktas produkta nosaukumam, terminiem, simboliem, testēšanas vai pārbaudes metodēm, iepakojumam, marķēšanai, etiķetēšanai un atbilstības novērtēšanas procedūrām) vai prasības lauksaimniecības produktu, zāļu, cilvēku vai dzīvnieku uzturam paredzētu produktu ražošanas metodēm vai procesiem, ja ražošanas metodes vai procesi ietekmē to īpašības (turpmāk – tehniskā specifikācija);

2.3. produktam noteiktās prasības pēc tā piedāvāšanas tirgū attiecībā uz produkta aprites ciklu (piemēram, produkta izmantošanas, pārstrādes, atkārtotas lietošanas vai apglabāšanas prasības), lai netiktu būtiski ietekmēts produkta sastāvs, tā īpašības vai realizācija un tiktu aizsargāti patērētāji un vide;

2.4. prasības, kuras aizliedz produkta ražošanu, ievešanu, tirdzniecību vai izmantošanu vai kuras aizliedz informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšanu vai izmantošanu, vai aizliedz informācijas pakalpojuma sniedzējam likumā noteiktajā kārtībā reģistrēties komercreģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā;

2.5. pakalpojuma sniegšanas prasības (ieskaitot prasības pakalpojumam un pakalpojuma sniedzējam), ja tas nav informācijas sabiedrības pakalpojums. Šīs prasības ietver:

2.5.1. pakalpojuma sniegšanas kvantitatīvos vai teritoriālos ierobežojumus (piemēram, maksimāli pieļaujamais pakalpojumu sniedzēju skaits apdzīvotā vietā atkarībā no iedzīvotāju skaita, minimālais ģeogrāfiskais attālums vai novietojums starp pakalpojumu sniedzējiem konkrētā apdzīvotā vietā);

2.5.2. pienākumu pakalpojuma sniedzējam izvēlēties noteiktu saimnieciskās darbības veidu;

2.5.3. kārtību, kādā tiek pārvaldītas kapitāla daļas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai privātās kapitālsabiedrībās;

2.5.4. nosacījumu, ka konkrētu pakalpojumu drīkst sniegt vai piedāvāt tikai noteikti pakalpojumu sniedzēji vai to grupa, vai personas, kas darbojas konkrētā profesijā, specialitātē vai amatā;

2.5.5. aizliegumu pakalpojuma sniedzējam brīvi izvēlēties vairāk nekā vienu īpašuma veidu vai saimnieciskās darbības veidu un likumā noteiktajā kārtībā tos reģistrēt komercreģistrā;

2.5.6. nodarbināšanas nosacījumus (pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo minimālo darbinieku skaitu vai darbinieku nodarbināšanas ierobežojumu);

2.5.7. minimālu vai maksimālu pakalpojuma cenu vai tarifu konkrētam pakalpojumam;

2.5.8. pienākumu nodrošināt konkrēta pakalpojuma piedāvājumu vai tā pieejamību kopā ar citu pakalpojumu vai pakalpojumu apvienojumu.

3. Tehniskie noteikumi var būt:

3.1. normatīvais akts;

3.2. dokuments, kas pēc tā pieņemšanas nav saistošs, bet kura ievērošanu veicina valsts (piemēram, atzītā prakse, vadlīnijas). Ja dokumenta ievērošana ir noteikta normatīvajā aktā, valsts pārvaldes iestāde sniedz informāciju arī par attiecīgo normatīvo aktu;

3.3. līgums, kurā valsts pārvaldes iestāde ir līgumslēdzēja puse un kurš sabiedrības interesēs paredz atbilstību tehniskajām specifikācijām vai produktam noteiktajām prasībām pēc tā piedāvāšanas tirgū, vai informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumiem (izņemot publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības līgumu);

3.4. tiesību akts par valsts fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, kurus nosaka, lai ietekmētu produkta vai informācijas sabiedrības pakalpojuma patēriņu. Šis apakšpunkts neattiecas uz tiesību aktu projektiem, kas saistīti ar valsts sociālās nodrošināšanas sistēmu.

4. Instrukcija neattiecas uz tehnisko noteikumu projektiem, kas nosaka jebkuru no šīs instrukcijas 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minētajām prasībām, ja valsts pārvaldes iestāde sagatavo tehnisko noteikumu projektu:

4.1. lai ieviestu Eiropas Kopienas tiesību aktu prasības vai nodrošinātu atbilstību Eiropas Kopienas tiesību aktiem;

4.2. lai izpildītu saistības, kas izriet no starptautiskajiem nolīgumiem, un šis tehnisko noteikumu projekts ir kopīgs Latvijai un Eiropas Savienībai;

4.3. piemērojot Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktās drošības klauzulas;

4.4. piemērojot normatīvajos aktos noteiktos pasākumus, kuri veicami, lai ierobežotu vai novērstu tādu preču laišanu tirgū, kas rada nopietnu risku patērētāju veselībai vai drošībai, un par kuriem jāsniedz informācija Eiropas Komisijai;

4.5. lai īstenotu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu;

4.6. saskaņā ar Eiropas Komisijas pieprasījumu, lai likvidētu šķēršļus brīvai preču apritei, brīvai pakalpojumu apritei (informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu gadījumā) vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja brīvībai veikt saimniecisko darbību Eiropas Savienības iekšējā tirgū;

4.7. personu (īpaši darbinieku) aizsardzībai produkta izmantošanas procesā, ja vien tehnisko noteikumu projekts neietekmē procesus un prasības attiecībā uz produktu (nesatur šīs instrukcijas 2.2., 2.3. vai 2.4.apakšpunktā minētās prasības);

4.8. par finanšu pakalpojumiem, kurus regulē Eiropas Savienības tiesību akti (1.pielikums);

4.9. par elektronisko sakaru pakalpojumiem, kurus regulē Eiropas Kopienas tiesību akti.

5. Valsts pārvaldes iestādes ir atbildīgas par pieņemto lēmumu attiecībā uz šīs instrukcijas III nodaļā minēto tehnisko noteikumu projektu virzības apturēšanu Ekonomikas ministrijā iesniegtajiem tehnisko noteikumu projektiem, kas nosaka kādu no šīs instrukcijas 2.5.apakšpunktā minētajām prasībām.

6. Valsts pārvaldes iestādes ir atbildīgas par to kompetencē esošo tehnisko noteikumu projektu un ar tiem saistītās informācijas iesniegšanu Ekonomikas ministrijā. Ekonomikas ministrija tehnisko noteikumu projektus un ar tiem saistīto informāciju iesniedz Eiropas Komisijā.

II. Informācijas sniegšana par Latvijā sagatavotajiem tehnisko noteikumu projektiem

7. Valsts pārvaldes iestāde elektroniski (e-pasta adrese – notification@em.gov.lv) iesniedz Ekonomikas ministrijā šādus dokumentus:

7.1. tehnisko noteikumu projektu;

7.2. paziņojumu par tehnisko noteikumu projektu (2.pielikums);

7.3. saistītos tiesību aktus, ja tie nepieciešami tehnisko noteikumu projekta novērtēšanai.

8. Ministru kabinetā izskatāmu tehnisko noteikumu projektu valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā tādā redakcijā, kādā tas sagatavots iesniegšanai Ministru kabinetā, pēc saskaņošanas ar iesaistītajām institūcijām vai pēc atbalstīšanas Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabineta komitejas sēdē saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē Ministru kabinetā izskatāmo tiesību aktu projektu iesniegšanas, virzības un izskatīšanas kārtību.

9. Tehnisko noteikumu projektu, kurš nav jāizskata Ministru kabinetā, valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā tādā stadijā, lai projektā vēl ir iespējams izdarīt būtiskas izmaiņas.

10. Valsts pārvaldes iestāde atkārtoti iesniedz Ekonomikas ministrijā tehnisko noteikumu projektu saskaņā ar šo instrukciju, ja tehnisko noteikumu projektā izdarītas izmaiņas, kas būtiski maina tā darbības jomu vai saīsina tā īstenošanai paredzēto termiņu, ja tehnisko noteikumu projektam pievienotas tehniskās specifikācijas, informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumi vai produktam noteiktās prasības pēc tā piedāvāšanas tirgū vai arī tehniskajām specifikācijām, informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumiem vai produktam noteiktajām prasībām pēc tā piedāvāšanas tirgū noteikti lielāki ierobežojumi.

11. Ja tehnisko noteikumu projekts paredz ķīmiskās vielas, maisījuma vai izstrādājuma tirdzniecības vai izmantošanas ierobežošanu, lai aizsargātu sabiedrības veselību, patērētājus vai vidi, valsts pārvaldes iestāde Ekonomikas ministrijā papildus iesniedz šādu informāciju:

11.1. par ķīmisko vielu, maisījumu vai izstrādājumu un zināmiem un pieejamiem ķīmiskās vielas, maisījuma vai izstrādājuma aizvietotājiem vai minētās informācijas kopsavilkumu (ja šāda informācija valsts pārvaldes iestādei ir pieejama);

11.2. par tehnisko noteikumu projekta ietekmi uz sabiedrības veselību, patērētāju vai vidi, kā arī iespējamā kaitējuma analīzi, kas veikta saskaņā ar vispārējiem ķīmisko vielu kaitējuma novērtēšanas principiem, kuri noteikti jaunām vai lietošanā esošām vielām saskaņā ar Eiropas Kopienas un Latvijas tiesību aktiem.

12. Šīs nodaļas prasības nepiemēro tehniskajiem noteikumiem, kurus pieņem regulētā tirgus organizētājs vai kurus pieņem regulētajam tirgum, vai kurus pieņem citi tirgi vai institūcijas, kas veic klīringa vai norēķinu funkcijas šajos tirgos, vai kurus pieņem minētajiem citiem tirgiem vai institūcijām. Valsts pārvaldes iestāde minētos tehniskos noteikumus iesniedz Ekonomikas ministrijā nedēļas laikā pēc to pieņemšanas.

13. Informāciju, kuru valsts pārvaldes iestāde iesniegusi Ekonomikas ministrijā saskaņā ar šīs instrukcijas 7., 10., 11. un 12.punktu, Ekonomikas ministrija iesniedz Eiropas Komisijā nedēļas laikā pēc tās saņemšanas.

14. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka slepenas, konfidenciālas vai ierobežotas pieejamības informācijas lietošanu un izplatīšanu, Ekonomikas ministrijai un Eiropas Komisijai sniedzamā informācija par tehnisko noteikumu projektu ir valsts noslēpums, valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegumu, norādot, ka attiecīgā informācija satur valsts noslēpumu. Ekonomikas ministrija minēto iesniegumu iesniedz Eiropas Komisijā nedēļas laikā pēc tā saņemšanas.

III. Latvijā sagatavoto tehnisko noteikumu projektu virzības apturēšana

15. Valsts pārvaldes iestāde uz trim mēnešiem atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu vai Ministru kabinetā izskatāma tehnisko noteikumu projekta iesniegšanu Ministru kabinetā, lai Ekonomikas ministrija attiecīgo projektu varētu iesniegt Eiropas Komisijā izvērtēšanai.

16. Par tehnisko noteikumu projektu virzības apturēšanas dienu uzskata datumu, kad Eiropas Komisija saņēmusi valsts pārvaldes iestādes sagatavoto tehnisko noteikumu projektu. Par datumu, kurā Eiropas Komisija saņēmusi valsts pārvaldes iestādes sagatavoto tehnisko noteikumu projektu, Ekonomikas ministrija informē valsts pārvaldes iestādi triju darbdienu laikā pēc šīs informācijas saņemšanas..

17. Ja Ekonomikas ministrija informē valsts pārvaldes iestādi, ka Eiropas Komisija vai Eiropas Savienības dalībvalsts tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas periodā ir sniegusi atzinumu, valsts pārvaldes iestāde, izņemot šīs instrukcijas 21.punktā minēto gadījumu, atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu vai Ministru kabinetā izskatāma tehnisko noteikumu projekta iesniegšanu Ministru kabinetā:

17.1. uz četriem mēnešiem, ja tehnisko noteikumu projektu pieņem līguma veidā (instrukcijas 3.3.apakšpunkts) un atzinumā norādīts, ka tehnisko noteikumu projekts var radīt šķēršļus brīvai preču apritei Eiropas Savienības iekšējā tirgū;

17.2. uz sešiem mēnešiem, ja tehnisko noteikumu projektu pieņem jebkurā citā veidā un atzinumā norādīts, ka tehnisko noteikumu projekts var radīt šķēršļus brīvai preču apritei Eiropas Savienības iekšējā tirgū;

17.3. uz četriem mēnešiem, ja tehnisko noteikumu projekts ietver informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumus un atzinumā norādīts, ka informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumi var radīt šķēršļus brīvai pakalpojumu apritei vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja brīvībai veikt saimniecisko darbību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

18. Ja Ekonomikas ministrija informē valsts pārvaldes iestādi, ka Eiropas Komisija tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas periodā informējusi par nodomu pieņemt direktīvu, regulu vai lēmumu attiecīgajā jomā vai izteikusi priekšlikumu direktīvas, regulas vai lēmuma pieņemšanai, vai informējusi, ka tehnisko noteikumu projekts attiecas uz jomu, kuru aptver Eiropas Savienības Ministru Padomē iesniegts direktīvas, regulas vai lēmuma priekšlikums, valsts pārvaldes iestāde atliek tehnisko noteikumu projekta pieņemšanu vai Ministru kabinetā izskatāma tehnisko noteikumu projekta iesniegšanu Ministru kabinetā uz 12 mēnešiem, izņemot informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumus. 

19. Ja Eiropas Savienības Ministru Padome tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas periodā pieņem kopēju nostāju, minēto periodu pagarina līdz 18 mēnešiem.

20. Tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas periodu nepiemēro, ja neatliekamu iemeslu dēļ radušies nozīmīgi un iepriekš neparedzami apstākļi:

20.1. attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzību vai drošību, dzīvnieku aizsardzību vai augu saglabāšanu, bet informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumiem – arī attiecībā uz sabiedrisko kārtību (īpaši – nepilngadīgo aizsardzību) un valsts pārvaldes iestādei jāsagatavo tehniskie noteikumi īsā laikposmā bez iespējas konsultēties;

20.2. attiecībā uz finanšu sistēmas drošības un integritātes aizsardzību (īpaši – noguldītāju, ieguldītāju un apdrošināto personu aizsardzību) un valsts pārvaldes iestādei nekavējoties jāsagatavo finanšu pakalpojumu noteikumi.

21. Valsts pārvaldes iestāde informē Ekonomikas ministriju par šīs instrukcijas 20.punktā minēto tehnisko noteikumu izstrādāšanu, vienlaikus informējot par iemesliem, kas attaisno tehnisko noteikumu pieņemšanas steidzamību, īpaši uzsverot to draudu neparedzamību un nozīmību, ar kuriem saskaras valsts pārvaldes iestāde, kā arī tūlītējas rīcības nepieciešamību. Ekonomikas ministrija valsts pārvaldes iestādes sniegto informāciju iesniedz Eiropas Komisijā triju darbdienu laikā pēc tās saņemšanas.

22. Piemērojot šīs instrukcijas 20. un 21.punktu, valsts pārvaldes iestāde tehnisko noteikumu projektu nepieņem vai Ministru kabinetā izskatāmu tehnisko noteikumu projektu neiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā, kamēr tā nav saņēmusi Eiropas Komisijas viedokli par tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas perioda nepiemērošanu. Eiropas Komisijas viedokli Ekonomikas ministrija iesniedz valsts pārvaldes iestādē triju darbdienu laikā pēc tā saņemšanas.

23. Par tehnisko noteikumu projekta virzības apturēšanas periodu, kas piemērojams Ministru kabinetā izskatāmam tehnisko noteikumu projektam, Ekonomikas ministrija informē par uzdevumu izpildes kontroli atbildīgo Valsts kancelejas struktūrvienību triju darbdienu laikā pēc tam, kad Ekonomikas ministrija saņēmusi informāciju par minēto periodu.

IV. Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu komentāri un atzinumi par Latvijā sagatavotajiem tehnisko noteikumu projektiem

24. Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu komentārus un atzinumus par valsts pārvaldes iestādes sagatavoto tehnisko noteikumu projektu Ekonomikas ministrija iesniedz valsts pārvaldes iestādē nedēļas laikā pēc to saņemšanas.

25. Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu sniegtos komentārus par valsts pārvaldes iestādes sagatavoto tehnisko noteikumu projektu valsts pārvaldes iestāde pēc iespējas ņem vērā turpmākajā tehnisko noteikumu projekta izstrādes procesā.

26. Četru nedēļu laikā pēc atzinuma saņemšanas valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā informāciju par darbībām, kuras tā veiks saskaņā ar Eiropas Komisijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts sniegto atzinumu, lai nepieļautu neattaisnotus šķēršļus brīvai preču vai pakalpojumu apritei vai tiesībām veikt saimniecisko darbību. Attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumiem valsts pārvaldes iestāde norāda iemeslus, kāpēc nav iespējams ņemt vērā atzinumu.

27. Ekonomikas ministrija šīs instrukcijas 26.punktā minēto informāciju iesniedz Eiropas Komisijā piecu darbdienu laikā pēc tās saņemšanas.

V. Informācijas sniegšana par Ministru kabinetā pieņemtajiem tehniskajiem noteikumiem

28. Valsts pārvaldes iestāde, iesniedzot Ministru kabinetā tehnisko noteikumu projektu, par kuru sniegta informācija Eiropas Komisijai un kas saskaņots ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm saskaņā ar šo instrukciju, tajā ietver informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības tehnisko noteikumu direktīvām atbilstoši normatīvā akta prasībām par normatīvo aktu projektu sagatavošanu.

29. Valsts pārvaldes iestāde divu nedēļu laikā pēc tehnisko noteikumu pieņemšanas iesniedz Ekonomikas ministrijā tehniskos noteikumus tādā redakcijā, kādā tie pieņemti, izņemot Ministru kabineta pieņemtos tiesību aktus.

30. Ekonomikas ministrija šīs instrukcijas 29.punktā minēto informāciju iesniedz Eiropas Komisijā nedēļas laikā pēc tās saņemšanas.

VI. Komentāri un atzinumi par Eiropas Savienības dalībvalstīs sagatavotajiem tehnisko noteikumu projektiem

31. Valsts pārvaldes iestāde nosaka kontaktpersonu, kas ir atbildīga par komentāru vai atzinumu sagatavošanu par citu Eiropas Savienības dalībvalstu izstrādātajiem tehnisko noteikumu projektiem. Ekonomikas ministrija informāciju par atbildīgajām kontaktpersonām (vārds, uzvārds, amats, kontakttālrunis, e-pasta adrese) ievieto Ekonomikas ministrijas mājaslapā internetā.

32. Šās instrukcijas 31.punktā minētā atbildīgā kontaktpersona Eiropas Savienības dalībvalstu tehnisko noteikumu saņemšanai reģistrējas Tehnisko noteikumu informācijas sistēmas (TRIS) mājaslapā internetā (http://ec.europa.eu/enterprise/tris). Par saņemtajiem Eiropas Savienības dalībvalstu tehnisko noteikumu projektiem atbildīgā kontaktpersona informē valsts pārvaldes iestādes atbildīgo struktūrvienību, kā arī iesaistītās nevalstiskās organizācijas.

33. Komentārus vai atzinumus par Eiropas Savienības dalībvalsts iesniegto tehnisko noteikumu projektu valsts pārvaldes iestāde ir tiesīga iesniegt Ekonomikas ministrijā divu mēnešu laikā pēc dienas, kad Eiropas Komisija saņēmusi Eiropas Savienības dalībvalsts sagatavoto tehnisko noteikumu projektu un ievietojusi to Tehnisko noteikumu informācijas sistēmas (TRIS) mājaslapā internetā.

34. Ja tehnisko noteikumu projekts ir saistīts ar fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, valsts pārvaldes iestāde var sniegt komentārus vai atzinumus tikai par aspektiem, kuri var kavēt tirdzniecību (attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumiem – brīvu pakalpojumu apriti vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja brīvību veikt saimniecisko darbību Eiropas Savienības iekšējā tirgū), nevis par fiskāliem vai finanšu aspektiem.

35. Attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu projektiem valsts pārvaldes iestāde nevar sniegt atzinumus par kultūras mantojumu un kultūras politikas pasākumiem (arī audiovizuālajā jomā), kurus Eiropas Savienības dalībvalsts izstrādā saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesībām, ņemot vērā lingvistisko dažādību, īpašas nacionālās un reģionālās pazīmes.

36. Ekonomikas ministrija apkopo valsts pārvaldes iestāžu sagatavotos komentārus un atzinumus par Eiropas Savienības dalībvalstu paziņotajiem tehnisko noteikumu projektiem un iesniedz tos Eiropas Komisijā triju nedēļu laikā pēc šās instrukcijas 33.punktā minētā termiņa beigām.

37. Ja valsts pārvaldes iestāžu sniegtie komentāri vai atzinumi ir savstarpēji pretrunīgi, Ekonomikas ministrija 10 dienu laikā pēc šīs instrukcijas 33.punktā minētā termiņa beigām sasauc sanāksmi (ja nepieciešams, vairākas sanāksmes), lai panāktu vienotu Latvijas nostāju par Eiropas Savienības dalībvalsts iesniegto tehnisko noteikumu projektu. Uz sanāksmi uzaicina pārstāvjus no tām valsts pārvaldes iestādēm, kuras sniegušas komentārus vai atzinumus, kā arī Ārlietu ministrijas pārstāvi.

38. Valsts pārvaldes iestādei ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par Eiropas Savienības dalībvalsts iesniegto tehnisko noteikumu projektu. Papildu informācijas pieprasījumu valsts pārvaldes iestāde iesniedz Ekonomikas ministrijā. Ekonomikas ministrija pieprasījumu iesniedz Eiropas Komisijā nedēļas laikā pēc tās saņemšanas.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Instrukcijā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīvas 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija Direktīvas 98/48/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše

Ekonomikas ministrs A.Kampars

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.februāra
instrukcijai Nr.1

Finanšu pakalpojumi, kurus regulē Eiropas Savienības tiesību akti

Šī instrukcija neattiecas uz finanšu pakalpojumiem, kurus regulē Eiropas Savienības tiesību akti, to skaitā uz šādiem finanšu pakalpojumiem:

1) ieguldījumu pakalpojumi;

2) apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operācijas;

3) banku pakalpojumi;

4) operācijas, kas saistītas ar pensiju fondiem;

5) pakalpojumi, kas saistīti ar cerības līgumu darījumiem.

Ekonomikas ministrs A.Kampars

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.februāra
instrukcijai Nr.1

Paziņojums par tehnisko noteikumu projektu

1. Kods
	(aizpilda Eiropas Komisija)
2. Valsts
3.a Par paziņošanu atbildīgā institūcija
		(nosaukums,
tālruņa numurs, faksa numurs, e-pasta adrese)
3.b Iestāde, kas iesniedz paziņojumu
		(iestādes nosaukums)
4. Paziņojuma uzskaites numurs un produkta kods
			(aizpilda Eiropas Komisija)
5. Tehnisko noteikumu projekta nosaukums

6. Produkti vai pakalpojumi, uz kuriem attiecas tehnisko noteikumu projekts

7. Paziņojums saskaņā ar citu Eiropas Savienības tiesību aktu

(vajadzīgo atzīmē ar X)

 Ir

 Nav

(Ja atbilde ir apstiprinoša, atbilstošo Eiropas Savienības tiesību aktu atzīmē ar X)

 a) Padomes 1993.gada 8.februāra Regula (EEK) Nr.315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā;

 b) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr.852/2004 par pārtikas produktu higiēnu;

 c) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr.853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku;

 d) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regula (EK) Nr.854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu;

 e) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra Regula (EK) Nr.1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem;

 f) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra Regula (EK) Nr.1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai;

 g) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 20.decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu;

 h) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta Direktīva 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu;

 i) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū*;

 j) Cits (norāda, kāds) _____________________________________________

8. Īss satura izklāsts

9. Īss mērķa un pamatojuma izklāsts

10. Ar tehnisko noteikumu projektu saistītie tiesību akti

(vajadzīgo atzīmē ar X)

 Ir

 Nav

Ja atbilde ir apstiprinoša, aizpilda tālāk

a) ar projektu saistītie tiesību akti

b) iepriekš iesniegtā paziņojuma numurs, ja ar tehnisko noteikumu projektu saistītie tiesību akti ir iesniegti ar kādu citu tehnisko noteikumu projekta paziņojumu, kurš vēl nav stājies spēkā

c) iepriekš iesniegtā paziņojuma numurs, ja ar tehnisko noteikumu projektu saistītie tiesību akti ir iesniegti ar kādu citu tehnisko noteikumu projekta paziņojumu, kurš ir stājies spēkā un kura galīgā redakcija jau ir nosūtīta Eiropas Komisijai

d) norādes par visu atbilstošo informāciju, kas attiecas uz ķīmisko vielu, preparātu vai produktu un tā zināmajiem un pieejamajiem aizvietotājiem, vai minētās informācijas kopsavilkums, informācija par plānoto pasākumu ietekmi, kā arī iespējamā kaitējuma analīze

11. Steidzamības procedūras piemērošana

(vajadzīgo atzīmē ar X)

 Ir

 Nav

12. Steidzamības procedūras piemērošanas pamatojums

13. Konfidencialitāte (informācijas slepenība)

(vajadzīgo atzīmē ar X)

 Ir nepieciešama

 Nav nepieciešama

Ja ir nepieciešama informācijas slepenība, norāda tās pamatojumu

14. Fiskālie pasākumi

(vajadzīgo atzīmē ar X)

 Ir

 Nav

15. Ietekmes novērtējums

16. Paziņojums saskaņā ar Līgumu par tehniskajām barjerām tirdzniecībā vai Līgumu par sanitāro vai fitosanitāro pasākumu piemērošanu

1) Paziņojums saskaņā ar Līgumu par tehniskajām barjerām tirdzniecībā

(vajadzīgo atzīmē ar X)

 Ir

 Nav

Ja atbilde ir noliedzoša, atzīmē vienu no minētajiem iemesliem:

 a) tehnisko noteikumu projekts nav tehniskie noteikumi vai atbilstības novērtēšanas procedūra saskaņā ar Līguma par tehniskajām barjerām tirdzniecībā 1.pielikumu;

 b) tehnisko noteikumu projekts atbilst starptautiskajam standartam;

 c) tehnisko noteikumu projektam nav būtiskas ietekmes uz starptautisko tirdzniecību

2) Paziņojums saskaņā ar Līgumu par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu

(vajadzīgo atzīmē ar X)

 Ir

 Nav

Ja atbilde ir noliedzoša, atzīmē vienu no minētajiem iemesliem:

 a) tehnisko noteikumu projekts nav sanitārais vai fitosanitārais pasākums saskaņā ar Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu A pielikumu;

 b) tehnisko noteikumu projekta būtība ir tāda pati kā starptautiskajam standartam, vadlīnijām vai rekomendācijām;

 c) tehnisko noteikumu projektam nav būtiskas ietekmes uz starptautisko tirdzniecību

Piezīme.

* Iestāde, kas iesniedz paziņojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū:

1) aizpildot šā paziņojuma 8.punktu, norāda konkrētu Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra instrukcijas Nr.1 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem" 2.5.apakšpunktā minēto prasību vai prasības;

2) aizpildot šā paziņojuma 9.punktu, sniedz tehnisko noteikumu projekta vērtējumu:

a) projekta nepieciešamība – vai tehnisko noteikumu projekts sagatavots sabiedrības interesēs un vai šīs intereses tiek aizsargātas ar citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Par sabiedrības interesēm uzskata sabiedrības veselības un morāles, sabiedriskās kārtības un drošības, cilvēka dzīvības un veselības aizsardzības, dzīvnieku un augu aizsardzības, sociālās politikas un kultūras politikas mērķu īstenošanas, nacionālā kultūrvēsturiskā mantojuma un mūsdienu mākslas bagātību aizsardzības, industriāla un komerciāla īpašuma aizsardzības, vides aizsardzības, fiskālās uzraudzības, sociālās aizsardzības sistēmas finansiāla līdzsvara nostiprināšanai, komerciālo darījumu godīguma, krāpniecisko darījumu apkarošanas, patērētāju un darba ņēmēju aizsardzības apsvērumus, ja pakalpojumam netiek nodrošināts tāds drošuma līmenis, kāds nepieciešams saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Par sabiedrības interesēm uzskata arī citus apsvērumus, kurus par tādiem ir atzinusi Eiropas Savienības Tiesa;

b) projekta atbilstība diskriminācijas aizlieguma principam – vai sagatavotais tehnisko noteikumu projekts satur prasības, kas faktiski vai potenciāli, tiešā vai netiešā veidā ir vērstas uz pakalpojuma sniedzēja vai pakalpojuma saņēmēja diskrimināciju, tai skaitā pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja vai pakalpojuma saņēmēja pilsonību (pavalstniecību) vai dzīvesvietu, kā arī labvēlīgāku prasību vai nosacījumu noteikšanu vai to veicināšanu kādam no pakalpojumu sniedzējiem vai pakalpojumu saņēmējiem. Vai tehnisko noteikumu projekta prasību piemērošanas dēļ netiek diskriminēts kāds no pakalpojumu sniedzējiem vai saņēmējiem;

c) projekta atbilstība samērīguma principam – vai labums, ko sabiedrība gūst ar tehnisko noteikumu projektu, ir lielāks nekā pakalpojuma sniedzēja tiesību vai tiesisko interešu ierobežojums. Vai iespējams sasniegt projekta mērķi, nosakot citas prasības, kas mazāk ierobežo pakalpojumu sniedzēju.

Ekonomikas ministrs A.Kampars