Ministru kabineta noteikumi Nr.178
Rīgā 2010.gada 23.februārī (prot. Nr.10 45.§)
Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma
25.panta 4.punktu un 36.pantu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtību.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. ar trakumsērgu slims dzīvnieks – zīdītājdzīvnieks (turpmāk – dzīvnieks), kam trakumsērgas diagnoze laboratoriskajos izmeklējumos apstiprināta pēc nāves;
2.2. pilnvarotais veterinārārsts – praktizējošs veterinārārsts, ko Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) pilnvarojis īstenot trakumsērgas apkarošanas pasākumus;
2.3. skartais punkts – vieta (teritorija), kurā konstatē ar trakumsērgu slimu dzīvnieku un kurā dzīvnieks vai cilvēks var inficēties ar trakumsērgu, un kurā piemēro ierobežojumus un trakumsērgas apkarošanas pasākumus;
2.4. apdraudētā teritorija – teritorija, kura plešas ne tālāk kā triju kilometru rādiusā ap skarto punktu un kurā piemēro ierobežojumus un trakumsērgas apkarošanas pasākumus.
3. Šo noteikumu izpildi uzrauga un kontrolē dienests.
4. Ja radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu vai inficēšanos ar trakumsērgu, laboratoriskos izmeklējumus trakumsērgas diagnozes noteikšanai veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" (turpmāk – zinātniskais institūts).
5. Jebkura persona vienas darbdienas laikā mutiski informē praktizējošu veterinārārstu vai dienesta teritoriālo struktūrvienību par:
5.1. aizdomām par dzīvnieka inficēšanos ar trakumsērgu (turpmāk – aizdomas par inficēšanos ar trakumsērgu), ja:
5.1.1. dzīvnieks ir bijis kontaktā ar trakumsērgu slimu dzīvnieku vai ir aizdomas par to (izņemot gadījumu, ja dzīvnieks, kas vakcinēts pret trakumsērgu Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā kārtībā, minētajā kontaktā nonācis medību laikā);
5.1.2. pastāv iespēja, ka dzīvnieks ir sakosts vai apsiekalots vai dzīvnieka gļotāda vai bojāta āda ir bijusi kontaktā ar iespējamu trakumsērgas avotu (piemēram, cita dzīvnieka siekalām, nervu audiem) (izņemot gadījumu, ja dzīvnieks, kas vakcinēts pret trakumsērgu Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā kārtībā, minētajā kontaktā nonācis medību laikā);
5.2. aizdomām par dzīvnieka saslimšanu ar trakumsērgu (turpmāk – aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu), ja:
5.2.1. dzīvniekam novēro siekalošanos, izmaiņas apetītē, apgrūtinātu barības un ūdens uzņemšanu, sugai neraksturīgas pārmaiņas uzvedībā vai neraksturīgu izturēšanos attiecībā pret cilvēku vai dzīvnieku;
5.2.2. dzīvnieks ir neprovocēti sakodis, saskrāpējis, apsiekalojis citu dzīvnieku vai cilvēku vai uzbrucis tam;
5.2.3. savvaļas dzīvnieks atrodas cilvēka apdzīvotā teritorijā vai personas īpašumā (valdījumā) un savvaļas dzīvniekam novēro sugai neraksturīgas pārmaiņas uzvedībā.
6. Klaiņojošu suni vai kaķi, kas ir sakodis, saskrāpējis, apsiekalojis citu dzīvnieku vai cilvēku vai uzbrucis tam:
6.1. nekavējoties eitanazē, pastāvot aizdomām par attiecīgā suņa vai kaķa saslimšanu ar trakumsērgu, ja dzīvnieks nav identificēts;
6.2. nekavējoties ievieto dzīvnieku patversmē novērošanai atbilstoši šo noteikumu prasībām, ja dzīvnieks ir identificēts.
7. Ja praktizējošais veterinārārsts nav pilnvarots veikt trakumsērgas apkarošanas pasākumus, tas nekavējoties informē dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību par saņemto šo noteikumu 5.punktā minēto informāciju.
8. Dienesta teritoriālā struktūrvienība, saņemot šo noteikumu 5.punktā minēto informāciju, vienas darbdienas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu:
8.1. informē šo noteikumu 5.punktā minēto personu par pilnvaroto veterinārārstu;
8.2. paziņo pilnvarotajam veterinārārstam šo noteikumu 5.punktā minēto informāciju.
9. Pilnvarotais veterinārārsts, saņemot šo noteikumu 5.punktā minēto informāciju, vienas darbdienas laikā lemj par nepieciešamību sākt trakumsērgas apkarošanas pasākumus un informē dienesta teritoriālo struktūrvienību par trakumsērgas apkarošanas pasākumu sākšanu vai par to, ka nevar veikt trakumsērgas apkarošanas pasākumus, norādot iemeslu.
10. Ja pastāv aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors no dzīvnieka līķa noņem patoloģiskā materiāla paraugu (visu dzīvnieka līķi, līķa galvu vai galvas smadzenes) (turpmāk – paraugs) un nosūta to laboratoriskai izmeklēšanai uz zinātnisko institūtu trakumsērgas diagnozes noteikšanai.
11. Ja pastāv aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu un medību tiesību lietotājs var nogādāt nomedītā savvaļas dzīvnieka līķi vai līķa galvu zinātniskajā institūtā trakumsērgas diagnozes noteikšanai, viņš rīkojas saskaņā ar pilnvarotā veterinārārsta vai dienesta inspektora norādījumiem.
12. Zinātniskā institūta direktora pilnvarota persona pēc laboratorisko izmeklējumu rezultātu iegūšanas elektroniski ziņo un nosūta testēšanas pārskatu par:
12.1. laboratoriski apstiprinātu trakumsērgas diagnozi – valsts galvenajam pārtikas un veterinārajam inspektoram, dienesta teritoriālās struktūrvienības vecākajam inspektoram un pilnvarotajam veterinārārstam, ja parauga pavaddokumentos norādīta viņa kontaktinformācija;
12.2. laboratoriski neapstiprinātu trakumsērgas diagnozi – dienesta teritoriālās struktūrvienības vecākajam inspektoram un pilnvarotajam veterinārārstam, ja parauga pavaddokumentos norādīta viņa kontaktinformācija.
13. Dienesta teritoriālā struktūrvienība, izmantojot jebkuru saziņas veidu, paziņo pilnvarotajam veterinārārstam šo noteikumu 12.1.apakšpunktā minēto informāciju.
14. Dienests vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 55.1.apakšpunktā minēto darbību izpildes savā tīmekļa vietnē ievieto informāciju par katru apstiprināto trakumsērgas gadījumu, norādot ar trakumsērgu slimā dzīvnieka diagnozes apstiprināšanas datumu, dzīvnieku sugu, dzīvnieku skaitu, trakumsērgas skarto punktu un apdraudēto teritoriju, kā arī laikposmu (30 dienas), kurā veic trakumsērgas apkarošanas pasākumus (turpmāk – ierobežojuma laiks).
15. Dienesta teritoriālā struktūrvienība vienas darbdienas laikā informē tās uzraudzībā esošajā teritorijā strādājošos pilnvarotos veterinārārstus par apstiprinātajiem trakumsērgas gadījumiem.
16. Līdz tāda dzīvnieka līķa iznīcināšanai, no kura noņemts laboratorisko izmeklējumu paraugs trakumsērgas diagnozes noteikšanai, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs to norobežo no jebkuras iespējamās saskares ar dzīvnieku un cilvēku. Dzīvnieka līķi iznīcina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 3.oktobra Regulas (EK) Nr.1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (turpmāk – Regula Nr.1774/2002), 4. un 5.pantu.
17. No Zemkopības ministrijas kārtējā gada budžetā piešķirtā finansējuma trakumsērgas uzraudzības un apkarošanas nodrošināšanai sedz šādas trakumsērgas apkarošanas pasākumu izmaksas:
17.1. savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas izmaksas (par vakcīnu, vakcīnas izlikšanu, vakcīnas uzglabāšanu);
17.2. savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas efektivitātes noteikšanas izmaksas (par savvaļas dzīvnieku līķiem, to daļēju sekciju, laboratoriskajiem izmeklējumiem);
17.3. dezinfekcijas līdzekļu iegādes izmaksas dzīvnieka līķa atrašanās vietas dezinfekcijai;
17.4. pilnvarotajam veterinārārstam:
17.4.1. faktiskie transporta izdevumi;
17.4.2. palīgmateriālu iegādes izmaksas (piemēram, par aizsarglīdzekļiem (sejas, acu, roku, plaukstu un citu ķermeņa daļu aizsardzībai), parauga iesaiņošanas materiāliem);
17.4.3. darba samaksa (par dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu, dzīvnieka novērošanu, vakcināciju vai revakcināciju, eitanāziju, dezinfekciju, dokumentu noformēšanu);
17.4.4. eitanāzijas līdzekļu un vakcīnu iegādes izmaksas;
17.4.5. dzīvnieka līķa savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un iznīcināšanas izmaksas;
17.5. zinātniskajam institūtam – izmaksas, kas saistītas ar laboratoriskajiem izmeklējumiem.
18. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs sedz visus tos cietušās personas, dienesta un zinātniskā institūta izdevumus, kas saistīti ar trakumsērgas apkarošanas darbībām, ja dzīvnieka īpašnieka vai turētāja suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks nav vakcinēts pret trakumsērgu vai ir nokavēts Veterinārmedicīnas likumā noteiktais vakcinācijas termiņš un dzīvniekam:
18.1. laboratoriskajos izmeklējumos pēc nāves ir apstiprināta trakumsērgas diagnoze;
18.2. konstatē aizdomas par inficēšanos ar trakumsērgu vai aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu.
19. Ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs neievēro šajos noteikumos noteikto trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtību, pilnvarotais veterinārārsts nosūta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai veterinārārsta paziņojumu par lēmuma neizpildi (1.pielikums).
2. Trakumsērgas profilakses kārtība
20. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina suņa, kaķa un mājas (istabas) seska vakcināciju pret trakumsērgu saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumā noteiktajām prasībām.
21. Dienests organizē savvaļas dzīvnieku perorālo vakcināciju pret trakumsērgu ne retāk kā divas reizes gadā saskaņā ar trakumsērgas profilakses un apkarošanas programmu.
22. Pirms savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas sākšanas dienests informē biedrību "Latvijas Pašvaldību savienība", valsts aģentūru "Latvijas Infektoloģijas centrs" (turpmāk – aģentūra) un Valsts meža dienestu par plānoto savvaļas dzīvnieku vakcināciju un piesardzības pasākumiem.
23. Dienests pēc šo noteikumu 21.punktā minētās savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas vienojas ar Valsts meža dienestu par nelimitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanu un savvaļas dzīvnieku līķu nogādāšanu zinātniskajā institūtā savvaļas dzīvnieku perorālās vakcinācijas efektivitātes noteikšanai saskaņā ar dienesta inspektora norādījumiem.
3. Trakumsērgas apkarošanas kārtība
3.1. Pasākumi, kas veicami, ja ir aizdomas par inficēšanos ar trakumsērgu
24. Pilnvarotais veterinārārsts, saņemot šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minēto informāciju, klīniski izmeklē dzīvnieku, novērtē epizootoloģisko situāciju un pēc dzīvnieka pases vai vakcinācijas apliecības pārbauda, vai suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks ir vakcinēts pret trakumsērgu.
25. Lai veiktu šo noteikumu 24.punktā minētās darbības, pilnvarotais veterinārārsts ierodas dzīvnieka turēšanas vietā vai dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnvarotajam veterinārārstam transportu, lai pilnvarotais veterinārārsts varētu ierasties dzīvnieka turēšanas vietā, vai dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina mājas (istabas) dzīvnieka transportēšanu (izņemot ar sabiedrisko transportu) uz pilnvarotā veterinārārsta prakses vietu.
26. Pilnvarotais veterinārārsts pēc šo noteikumu 24.punktā minētajām darbībām pieņem lēmumu par dzīvnieka novērošanas neuzsākšanu, uzsākšanu vai eitanāziju, aizpilda lēmuma veidlapu (2.pielikums) un izsniedz to dzīvnieka īpašniekam vai turētājam.
27. Ja pilnvarotais veterinārārsts nesāk dzīvnieka novērošanu, viņš ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas:
27.1. suni, kaķi un mājas (istabas) sesku, ja ievērots Veterinārmedicīnas likumā noteiktais vakcinācijas termiņš, vai citu dzīvnieku, kas bijis vakcinēts pret trakumsērgu pēdējo 12 mēnešu laikā, vakcinē pret trakumsērgu, ja dzīvnieks tā dzīves laikā bijis vakcinēts pret trakumsērgu ne vairāk kā vienu reizi. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar vakcināciju;
27.2. suni, kaķi un mājas (istabas) sesku, ja ievērots Veterinārmedicīnas likumā noteiktais vakcinācijas termiņš, vai citu dzīvnieku, kas bijis vakcinēts pret trakumsērgu pēdējo 12 mēnešu laikā, vakcinē pret trakumsērgu, izvērtējot epizootoloģisko situāciju, anamnēzi un klīniskās izmeklēšanas rezultātus, ja dzīvnieks tā dzīves laikā bijis vakcinēts pret trakumsērgu vairāk nekā vienu reizi. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar vakcināciju;
27.3. izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē dienesta teritoriālo struktūrvienību par to, ka nesāk dzīvnieka novērošanu.
28. Ja pastāv aizdomas par inficēšanos ar trakumsērgu dzīvniekam, kuram Veterinārmedicīnas likumā nav noteikta prasība veikt trakumsērgas vakcināciju un kurš nav vakcinēts, attiecīgā dzīvnieka īpašnieks vai turētājs vienojas ar pilnvaroto veterinārārstu par vienu no šādām darbībām ar dzīvnieku:
28.1. sešu mēnešu novērošanu, dzīvnieku nepārvietojot;
28.2. nosūtīšanu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai triju darbdienu laikā pēc kontakta (sakošanas, saskrāpēšanas, apsiekalošanas vai uzbrukuma);
28.3. tūlītēju eitanāziju.
29. Ja iegūst pienu no šo noteikumu 28.punktā minētā dzīvnieka, novērošanas laikā iegūto pienu pasterizē pirms lietošanas cilvēka uzturā vai izēdināšanas dzīvniekiem.
30. Ja pilnvarotais veterinārārsts sāk dzīvnieka novērošanu, viņš pēc šo noteikumu 5.1.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas:
30.1. pirmajā darbdienā, izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē dienesta teritoriālo struktūrvienību par to, ka sāk dzīvnieka novērošanu;
30.2. pirmajā darbdienā sniedz dzīvnieka īpašniekam vai turētājam dzīvnieka novērošanas norādījumus (3.pielikums) par šo noteikumu 28.punktā minēto dzīvnieku;
30.3. rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 51.1., 51.2., 51.4., 51.5.2.apakšpunktu un 52.punktu.
31. Ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nevar nodrošināt dzīvnieka novērošanu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem norādījumiem, dzīvnieku ievieto dzīvnieku patversmē, kur nodrošina dzīvnieka novērošanu. Ja nav iespējams dzīvnieku ievietot dzīvnieku patversmē novērošanai, pilnvarotais veterinārārsts dzīvnieku eitanazē.
32. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 31.punktā noteikto prasību izpildi.
33. Pilnvarotais veterinārārsts eitanazē suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku, kas nav vakcinēts pret trakumsērgu vai kam ir nokavēts Veterinārmedicīnas likumā noteiktais vakcinācijas termiņš (izņemot šo noteikumu 34.punktā minēto gadījumu).
34. Pilnvarotais veterinārārsts neveic eitanāziju sunim, kaķim vai mājas (istabas) seskam, ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs atsakās dzīvnieku eitanazēt un nodrošina:
34.1. dzīvnieka novērošanu ne mazāk kā 45 dienas saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem norādījumiem, kā arī vakcināciju pret trakumsērgu vienas darbdienas laikā pēc novērošanas beigām, ja dzīvnieks pret trakumsērgu ir vakcinēts pēdējo 18 mēnešu laikā;
34.2. dzīvnieka novērošanu ne mazāk kā sešus mēnešus saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem norādījumiem, kā arī vakcināciju pret trakumsērgu vienu mēnesi pirms novērošanas beigām, ja dzīvnieks nav vakcinēts pēdējo 18 mēnešu laikā vai vispār nav vakcinēts pret trakumsērgu.
35. Ja pilnvarotais veterinārārsts pieņem lēmumu par dzīvnieka eitanāziju, viņš:
35.1. aizpilda lēmuma veidlapu (2.pielikums) un aktu par dzīvnieka eitanāziju (4.pielikums) un nosūta paraugu laboratoriskai izmeklēšanai uz zinātnisko institūtu trakumsērgas diagnozes noteikšanai;
35.2. vienas darbdienas laikā iesniedz šo noteikumu 35.1.apakšpunktā minēto lēmumu un aktu dienesta teritoriālajā struktūrvienībā.
3.2. Pasākumi, kas veicami, ja ir aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu
36. Pilnvarotais veterinārārsts, saņemot šo noteikumu 5.2.1. vai 5.2.2.apakšpunktā minēto informāciju, dzīvnieka turēšanas vietā klīniski izmeklē dzīvnieku, novērtē epizootoloģisko situāciju un pēc dzīvnieka pases vai vakcinācijas apliecības pārbauda, vai suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks ir vakcinēts pret trakumsērgu.
37. Pilnvarotais veterinārārsts pēc šo noteikumu 36.punktā minētajām darbībām pieņem lēmumu par dzīvnieka novērošanas uzsākšanu vai eitanāziju, aizpilda lēmuma veidlapu (2.pielikums) un izsniedz to dzīvnieka īpašniekam vai turētājam.
38. Ja pilnvarotais veterinārārsts sāk dzīvnieka novērošanu, viņš pirmajā darbdienā pēc šo noteikumu 5.2.1. vai 5.2.2.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas, izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē dienesta teritoriālo struktūrvienību par to, ka sāk dzīvnieka novērošanu, un:
38.1. sniedz dzīvnieka īpašniekam vai turētājam dzīvnieka novērošanas norādījumus (3.pielikums) par 10 dienu ilgu novērošanu sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam un 15 dienu ilgu novērošanu citiem dzīvniekiem;
38.2. pēc dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pieprasījuma izsniedz izziņu ārstniecības personai par dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas rezultātiem (5.pielikums);
38.3. rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 51., 52. un 53.punktu.
39. Dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir:
39.1. pienākums uzrādīt pilnvarotajam veterinārārstam klīniskai izmeklēšanai dzīvnieku, kas sakodis, saskrāpējis vai apsiekalojis cilvēku, ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc attiecīgā notikuma;
39.2. tiesības saņemt no pilnvarotā veterinārārsta izziņu ārstniecības personai par dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas rezultātiem (5.pielikums). Izdevumus par dzīvnieka klīnisko izmeklēšanu un izziņas izsniegšanu sedz dzīvnieka īpašnieks vai turētājs saskaņā ar veterinārmedicīnas pakalpojumu veicēja cenrādi.
40. Šo noteikumu 39.1.apakšpunktā minēto dzīvnieku nedrīkst pārvadāt sabiedriskajā transportā.
41. Ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nevar nodrošināt dzīvnieka novērošanu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem norādījumiem, viņš rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 31.punktu.
42. Pilnvarotais veterinārārsts dzīvnieku eitanazē, ja pastāv aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, jo novērotas šo noteikumu 5.2.1.apakšpunktā minētās pazīmes, vai ja suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks nav vakcinēts pret trakumsērgu, vai ja sunim, kaķim vai mājas (istabas) seskam ir nokavēts Veterinārmedicīnas likumā noteiktais vakcinācijas termiņš (izņemot šo noteikumu 34.punktā minēto gadījumu).
43. Ja pilnvarotais veterinārārsts pieņem lēmumu par dzīvnieka eitanāziju, viņš rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 35.punktu.
44. Pienu, kas iegūts no dzīvnieka, par kuru ir aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, novērošanas laikā iznīcina vai termiski apstrādā, izmantojot metodes, kas nodrošina trakumsērgas ierosinātāja iznīcināšanu. Pēc termiskās apstrādes pienu var izmantot dzīvnieku barībā.
45. Gaļu un blakusproduktus, kas iegūti no dzīvnieka, par kuru ir bijušas aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, un kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, pārstrādā vai iznīcina saskaņā ar Regulu Nr.1774/2002.
3.3. Pasākumi dzīvnieka novērošanas laikā un pēc novērošanas beigām
46. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs dzīvnieka novērošanas laikā:
46.1. nodrošina dzīvnieka turēšanu atsevišķi no citiem dzīvniekiem un cilvēkiem;
46.2. nodrošina dzīvnieka sugai atbilstošus turēšanas un labturības apstākļus;
46.3. nodrošina dzīvniekam patvērumu pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem;
46.4. novērš dzīvnieka izbēgšanas iespēju.
47. Dzīvnieka īpašniekam vai turētājam dzīvnieka novērošanas laikā aizliegts to:
47.1. izvest ārpus īpašuma robežām (ja konstatēts ar trakumsērgu slims dzīvnieks – ārpus skartā punkta un apdraudētās teritorijas), ja vien dzīvnieku netur dzīvoklī. To atļauts izvest pastaigāties ārpus dzīvojamās platības robežām, nodrošinot, ka dzīvnieks nenonāk kontaktā ar citu cilvēku vai dzīvnieku;
47.2. pārdot, atdāvināt vai eitanazēt, ja vien eitanāziju neveic pilnvarots veterinārārsts trakumsērgas diagnozes laboratoriskai noteikšanai.
48. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nekavējoties, izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē šo noteikumu 38.punktā minēto pilnvaroto veterinārārstu, ja novērošanas laikā:
48.1. dzīvniekam novēro siekalošanos, atteikšanos no barības, nespēju uzņemt barību un ūdeni, uzvedības pārmaiņas vai neraksturīgu izturēšanos attiecībā pret cilvēku vai dzīvnieku;
48.2. dzīvnieks nobeidzas.
49. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs, izmantojot jebkuru saziņas veidu, informē šo noteikumu 38.punktā minēto pilnvaroto veterinārārstu un pašvaldību, ja novērošanas laikā dzīvnieks pazūd.
50. Šo noteikumu 48.1.apakšpunktā minētajā gadījumā dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnvarotā veterinārārsta nogādāšanu pie novērošanā esošā dzīvnieka, ja pilnvarotajam veterinārārstam nav iespējas ierasties dzīvnieka novērošanas vietā.
51. Pilnvarotais veterinārārsts:
51.1. klīniski izmeklē dzīvnieku tā turēšanas vietā, ja novērošanas laikā no dzīvnieka īpašnieka vai turētāja saņemta šo noteikumu 48.1.apakšpunktā minētā informācija;
51.2. eitanazē dzīvnieku atbilstoši šo noteikumu 35.punktam, ja klīniskās izmeklēšanas laikā rodas aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, un dezinficē vietu, kur dzīvnieks eitanazēts;
51.3. pēc dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pieprasījuma desmitajā dienā pēc šo noteikumu 5.2.1. vai 5.2.2.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas klīniski izmeklē dzīvnieku un izsniedz izziņu par dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas rezultātiem (5.pielikums);
51.4. klīniski izmeklē dzīvnieku pēdējā novērošanas dienā un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
51.4.1. beigt novērošanu, aizpilda lēmuma veidlapu (2.pielikums) un vienas darbdienas laikā nosūta to dienesta teritoriālajai struktūrvienībai;
51.4.2. turpināt novērošanu, un atkārtoti sniedz dzīvnieka īpašniekam vai turētājam norādījumus par dzīvnieka novērošanu (3.pielikums), nosakot dzīvnieka novērošanas ilgumu;
51.5. nosūta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai veterinārārsta paziņojumu par lēmuma neizpildi (1.pielikums), ja dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nav izpildījis vienu no šādām darbībām:
51.5.1. novērošanas laikā desmitajā dienā pēc notikuma nav uzrādījis savu dzīvnieku atkārtotai klīniskai izmeklēšanai;
51.5.2. 48 stundu laikā pēc novērošanas pabeigšanas nav uzrādījis dzīvnieku atkārtotai klīniskai izmeklēšanai vai nav vakcinējis to pret trakumsērgu.
52. Ja pēdējā klīniskajā izmeklēšanā pilnvarotais veterinārārsts nenovēro dzīvniekam šo noteikumu 5.2.1.apakšpunktā minētās pazīmes, dzīvnieku ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā vakcinē pret trakumsērgu (izņemot gadījumu, ja vakcināciju pret trakumsērgu veic vienu mēnesi pirms novērošanas beigām saskaņā ar šo noteikumu 34.2.apakšpunktu vai ja pilnvarotais veterinārārsts, izvērtējot epizootoloģisko situāciju, anamnēzi un klīniskās izmeklēšanas rezultātus, pieņem lēmumu nevakcinēt dzīvnieku pret trakumsērgu). Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar vakcināciju.
53. Šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētos identificētos klaiņojošos suņus un kaķus dzīvnieku patversmē novēro ne mazāk kā 10 dienas un:
53.1. ja pēc novērošanas dzīvnieks ir klīniski vesels, dzīvnieku patversmes īpašnieks rīkojas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību par dzīvnieka nodošanu dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā;
53.2. ja novērošanas laikā dzīvnieks nobeidzas, pilnvarotais veterinārārsts noņem no dzīvnieka līķa paraugu un nosūta to laboratoriskai izmeklēšanai uz zinātnisko institūtu trakumsērgas diagnozes noteikšanai;
53.3. ja novērošanas laikā rodas aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, pilnvarotais veterinārārsts pieņem lēmumu par dzīvnieka eitanāziju.
3.4. Pasākumi, kas veicami, ja tiek apstiprināta ar trakumsērgu slima dzīvnieka diagnoze
54. Saņemot informāciju par laboratoriski apstiprinātu trakumsērgas diagnozi, par to nekavējoties informē:
54.1. dienesta teritoriālās struktūrvienības vecākais inspektors – aģentūru;
54.2. pilnvarotais veterinārārsts – dzīvnieka īpašnieku vai turētāju.
55. Dienesta teritoriālās struktūrvienības vecākais inspektors, saņemot informāciju par laboratoriski apstiprinātu trakumsērgas diagnozi:
55.1. apstiprina trakumsērgas apkarošanas pasākumu plānu (6.pielikums) un nosaka trakumsērgas skarto punktu, apdraudēto teritoriju un ierobežojuma laiku;
55.2. informē par pieņemtajiem šo noteikumu 55.1.apakšpunktā minētajiem lēmumiem:
55.2.1. attiecīgo pašvaldību;
55.2.2. pilnvaroto veterinārārstu;
55.2.3. Valsts meža dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību;
55.2.4. aģentūru.
56. Skarto punktu un apdraudēto teritoriju nosaka, ņemot vērā epizootoloģisko situāciju konkrētajā teritorijā, ģeogrāfiskās un administratīvās robežas, kā arī sociālos faktorus un dzīvnieku populācijas blīvumu.
57. Pašvaldība informē teritorijas iedzīvotājus par trakumsērgas apkarošanas pasākumiem.
58. Aģentūra nodrošina epidemioloģisko izmeklēšanu un novērošanu skartajā punktā un apdraudētajā teritorijā cilvēkiem, kas bijuši kontaktā ar dzīvnieku, kurš ir slims ar trakumsērgu, vai šāda dzīvnieka līķi.
59. Dienesta teritoriālā struktūrvienība skartajā punktā un apdraudētajā teritorijā aizliedz rīkot dzīvnieku izstādes, sacensības un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos (izņemot šo noteikumu 60.punktā minētos gadījumus).
60. Trakumsērgas skartajā punktā un apdraudētajā teritorijā:
60.1. saskaņā ar valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojumu Valsts meža dienesta attiecīgā teritoriālā struktūrvienība informē savā uzraudzībā esošos medību tiesību lietotājus par nepieciešamību medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus un nogādāt to līķus zinātniskajā institūtā trakumsērgas diagnozes noteikšanai, ja nepieciešams, pagarinot attiecīgo sugu medīšanas termiņus;
60.2. medības rīko, ja ir saņemta valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora atļauja.
61. Skartajā punktā un apdraudētajā teritorijā:
61.1. klaiņojošos dzīvniekus izķer saskaņā ar normatīvajiem aktiem par suņu un kaķu izķeršanu;
61.2. klaiņojošos neidentificētos dzīvniekus eitanazē un identificētos dzīvniekus ievieto dzīvnieku patversmē novērošanai atbilstoši šo noteikumu prasībām.
62. Ja skartais punkts ir zemnieku saimniecībā, viensētā, dzīvojamā telpā vai zooloģiskajā dārzā un tajā atrodas citi dzīvnieki, rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3.apakšnodaļā minēto kārtību.
63. Dzīvniekus aizliegts pārvietot ārpus skartā punkta visu ierobežojuma laiku (izņemot lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošanu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai).
64. Pēc trakumsērgas apkarošanas pasākumu plāna izpildes divu darbdienu laikā aģentūra, Valsts meža dienesta teritoriālā struktūrvienība, pilnvarotais veterinārārsts un attiecīgā pašvaldība rakstiski informē dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību.
65. Dienesta teritoriālās struktūrvienības vecākais inspektors pēc šo noteikumu 64.punktā minētās informācijas izvērtēšanas lemj par skartā punkta un apdraudētās teritorijas statusa saglabāšanu vai atcelšanu.
4. Noslēguma jautājums
66. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.martā.
Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše
Zemkopības ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars
1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.februāra noteikumiem Nr.178
Veterinārārsta paziņojums
par lēmuma Nr.___________ neizpildi
Zemkopības ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars
2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.februāra noteikumiem Nr.178
Lēmums par rīcību ar dzīvnieku
Nr._______
Zemkopības ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars
3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.februāra noteikumiem Nr.178
Norādījumi dzīvnieka novērošanai
Zemkopības ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars
4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.februāra noteikumiem Nr.178
Akts par dzīvnieka eitanāziju Nr._______
Zemkopības ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars
5.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.februāra noteikumiem Nr.178
Izziņa
iesniegšanai ārstniecības personai
par dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas rezultātiem
Nr.___________
Zemkopības ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars
6.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 23.februāra noteikumiem Nr.178
Trakumsērgas apkarošanas pasākumu plāna paraugs
|
Nr. p.k.
|
Veicamie pasākumi
|
Izpildes termiņš
(no ______ līdz _______)
|
Atbildīgais par pasākuma izpildi
|
|
Skartajā punktā un apdraudētajā
teritorijā
|
| 1. |
Noteikt ierobežojuma
ilgumu uz 30 dienām |
Vienas darbdienas laikā
pēc ziņojuma saņemšanas par apstiprinātu trakumsērgas
diagnozi |
Pārtikas un
veterinārā dienesta attiecīgā teritoriālā
struktūrvienība |
| 2. |
Nodrošināt pasākumu
veikšanas kontroli |
Visā ierobežojuma
laikā |
Pārtikas un
veterinārā dienesta attiecīgā teritoriālā
struktūrvienība |
| 3. |
Nodrošināt
epidemioloģisko izmeklēšanu un novērošanu cilvēkiem, kas
bijuši kontaktā ar dzīvnieku, kurš ir slims ar trakumsērgu,
vai šāda dzīvnieka līķi |
Nekavējoties |
Valsts aģentūra
"Latvijas Infektoloģijas centrs" |
| 4. |
Informēt
administratīvās (attiecīgās) teritorijas iedzīvotājus par
trakumsērgas gadījumu un tā apkarošanas pasākumiem |
Nekavējoties |
Attiecīgā
pašvaldība |
| 5. |
Aizliegt skartajā
punktā un apdraudētajā teritorijā dzīvnieku izstādes,
sacensības un citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos
(medības rīko, ja Valsts meža dienesta attiecīgā teritoriālā
struktūrvienība to norisi saskaņo ar valsts galveno pārtikas un
veterināro inspektoru) |
Visā ierobežojuma
laikā |
Pārtikas un
veterinārā dienesta attiecīgā teritoriālā
struktūrvienība |
| 6. |
Organizēt nelimitēto
medījamo dzīvnieku medīšanu un nogādāt savvaļas dzīvnieku
līķus valsts zinātniskajā institūtā "Pārtikas drošības,
dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts"
trakumsērgas diagnozes noteikšanai |
Visā ierobežojuma
laikā |
Valsts meža dienesta
attiecīgā teritoriālā struktūrvienība |
|
Skartajā punktā
|
| 7. |
Aizliegt pārvietot
dzīvniekus ārpus skartā punkta (izņemot lauksaimniecības
dzīvnieku pārvietošanu uz kautuvi tūlītējai nokaušanai) |
Visā ierobežojuma
laikā |
Dzīvnieka īpašnieks
vai turētājs |
| 8. |
Eitanazēt vai ievietot
novērošanā nevakcinētu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku,
kam bijis kontakts ar dzīvnieku, kuram apstiprināta trakumsērgas
diagnoze |
Vienas darbdienas laikā
pēc ziņojuma saņemšanas par apstiprinātu trakumsērgas
diagnozi |
Dzīvnieka īpašnieks
vai turētājs |
| 9. |
Ar dzīvnieku, kuram nav
Veterinārmedicīnas likumā noteikta prasība veikt trakumsērgas
vakcināciju un kurš nav vakcinēts, veikt vienu no šādām
darbībām: |
|
Dzīvnieka
īpašnieks vai turētājs |
| 9.1. |
eitanazēt |
Vienas darbdienas
laikā |
| 9.2. |
pēc kontakta
(sakošanas, saskrāpēšanas, apsiekalošanas vai uzbrukuma)
nosūtīt uz kautuvi tūlītējai nokaušanai |
Triju darbdienu
laikā |
| 9.3. |
novērot dzīvnieku, to
nepārvietojot, un no šāda dzīvnieka iegūto pienu pasterizēt
pirms lietošanas cilvēka uzturā vai izēdināšanas
dzīvniekiem |
Sešu mēnešu
laikā |
| 10. |
Pienu, kas iegūts no
dzīvnieka, par kuru ir aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu,
iznīcināt vai termiski apstrādāt, izmantojot metodes, kas
nodrošina trakumsērgas ierosinātāja iznīcināšanu (pēc
termiskās apstrādes šādu pienu var izmantot dzīvnieku
barībā) |
Novērošanas
laikā |
Dzīvnieka īpašnieks
vai turētājs |
| 11. |
Gaļu un
blakusproduktus, kas iegūti no dzīvnieka, par kuru ir bijušas
aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu, un kuri nav paredzēti
cilvēku uzturam, pārstrādāt vai iznīcināt saskaņā ar
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1774/2002, ar ko
nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz
dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku
uzturam |
Triju darbdienu
laikā |
Dzīvnieka īpašnieks
vai turētājs |
Zemkopības ministra vietā – ekonomikas ministrs A.Kampars
