Ministru kabineta sēdē: 2010.gada 23.februārī

MK: Par tiesību aktu projektu apriti Ministru kabinetā

23.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē akceptēti Valsts kancelejas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumos Nr.300 “Ministru kabineta kārtības rullis”.

Sagatavotie grozījumi noteikumos paredz no tiem svītrot attīstības plānošanas dokumentu veidu uzskaitījumu, jo šo jautājumu regulē Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi. Vienlaikus noteikts, ka attīstības plānošanas dokumentu projekti nav iesniedzami, izmantojot paātrināto saskaņošanas procedūru, t.i., kā MK lietu, jo attīstības plānošana noteiktā termiņā, īpaši ilgtermiņā, ir izvērtējama un saskaņojama vispusīgi un profesionāli. Uz šāda regulējuma nepieciešamību bija norādīts arī Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnēs.

Grozījumi paredz noteikt noklusējuma saskaņošanas procedūru tehniska rakstura tiesību aktu projektiem. MK kārtības rullis tiek papildināts ar šādu tiesību aktu projektu definīciju. Par tādiem tiek uzskatīti tiesību aktu projekti, kuriem nav ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, kuri neskar administratīvo procesu, valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu un cilvēka pamattiesību jautājumus un kuri izstrādāti: lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasību ieviešanu vai Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu izpildi un satur konkrētas tehniskas un drošības prasības, tehniskās specifikācijas, dokumentu paraugus, sistematizētus objektu sarakstus vai nomenklatūras kodus statistiskajām vajadzībām; ja normatīvajos aktos nepieciešams aizstāt valsts institūciju nosaukumus gadījumos, kad lēmums pēc būtības par attiecīgo institūciju, piemēram, tās reorganizāciju, ir jau pieņemts. Šiem tiesību aktu projektiem var piemērot vienkāršotu izsludināšanas un saskaņošanas kārtību. “Tehniskos” tiesību aktu projektus izsludina valsts sekretāru sanāksmē (VSS) un saskaņošanas laiks – viena nedēļa, to saskaņo noklusējot. Ja kāda ministrija vai cita institūcija sniedz atzinumu ar iebildumiem vai iebilst pret šo projektu turpmāku virzīšanu kā “tehnisko” tiesību aktu projektu, šim projektam atzinuma sniegšanas termiņš pagarinās par nedēļu un piemēro parasto kārtību.

Parastajiem tiesību aktu projektiem noklusēšanu nepiemēro, tomēr, lai saīsinātu laiku atzinuma sniegšanai, ja nav ne iebildumu, ne priekšlikumu, pietiek saskaņot elektroniski, sistēmā DAUKS atzīmējot saskaņošanu.

Turpmāk paredzēts, ka tiesību aktu projekti elektroniski sistēmā DAUKS iesniedzami arī uz Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdēm, tādējādi maksimāli samazinot projektu apriti papīra formā, t.i., veicinot resursu taupību un paātrinot dokumentu apriti.

Papildināta Ministru kabineta sēžu audioieraksta veikšanas un izmantošanas kārtība, kā arī kārtība, kādā uzaicinātie piesakās izteikties sēdē. Noteikta arī Ministru kabineta sēžu slēgtās daļas audioierakstu veikšanas un izmantošanas kārtība. Ja MK sēdes slēgtajā daļā iekļauts jautājums, kas satur valsts noslēpuma objektu, audioieraksts netiek veiks. Noteikumos paredzēts, ka iepazīties ar audioierakstu var, iepriekš piesakoties Valsts kancelejā uz vietas vai saņemot elektroniski saiti uz šo audioierakstu. Audioierakstus veic arī MK komitejas sēdēm – ierakstu veikšanai, izmantošanai un glabāšanai piemēro tās pašas normas, kuras MK sēžu audioierakstiem.

Grozījums paredz noteikt, ka MK komitejas sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās MK un NVO sadarbības memoranda padomes pilnvarots NVO pārstāvis. Minētais attiecināts arī uz NVO dalību VSS.

Grozījumi paredz noteikt, ka gadījumos, kad lūdz projektu izskatīt kā MK lietu, pēc atzinumu saņemšanas un, ja ir izteikti iebildumi, atbildīgā ministrija sagatavo izziņu par atzinumos izteiktajiem iebildumiem un nosūta to kopā ar precizēto projektu atzinuma sniedzējiem pirms MK sēdes informācijai. Saskaņošanas sanāksmi atbildīgā ministrija var rīkot, atbilstoši izvērtējot situāciju un nepieciešamību panākt vienošanos pirms projekta iesniegšanas MK sēdē.

Noteikumi papildināti atbilstoši ar kārtību, kādā sagatavo un saskaņo Satversmes tiesā iesniedzamos dokumentu projektus. Valsts kancelejai šajā procesā ir koordinatora loma, lai nodrošinātu, ka iesaistītās ministrijas varētu operatīvi sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā attiecīgo Satversmes tiesai iesniedzamā dokumenta projektu, kā arī sniegt atbalstu atbildīgajai ministrijai (ministrijām) korektas juridiskās argumentācijas sagatavošanā.

Noteikumos paredzēta norma, kas neļauj iekļaut informatīvajos ziņojumos konceptuālus jautājumus, kā arī nosakot to informatīvo ziņojumu loku (pamatā saistīti ar ES un ārpolitikas jautājumiem), uz kuriem nav attiecināma prasība izsludināt VSS, neskatoties, ka tie paredz arī priekšlikumus ministriju turpmākai rīcībai. Šādi ziņojumi tiek izstrādāti darba grupās, ministrijām sadarbojoties, apkopojot ministriju sniegto informāciju un neformāli saskaņojot. Vienlaikus jānorāda, ka ES jautājumi prasa ātru rīcību, tāpēc var nepiemērot pilnu saskaņošanas procedūru.

Noteikumos svītrota prasība saņemt atzinumu no Tieslietu ministrijas par MK rīkojumu projektiem par amatpersonu kandidatūru apstiprināšanu, amatpersonu iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata un speciālās dienesta pakāpes piešķiršanu.

Attiecībā uz LR tiesās iesniedzamajiem MK dokumentu projektiem (izņemot Satversmes tiesu) noteikts, ka dokumenta projekts saskaņojams ar tām ministrijām vai citām institūcijām, kuru kompetenci jautājums skar tieši. Šobrīd noteikts, ka jāsaskaņo ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju, kā arī ar citām institūcijām atbilstoši to kompetencei.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par kārtību valsts kustamās mantas maiņai

23.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā iestāde izvēlas piedāvājumu valsts vai pašvaldības kustamās mantas maiņai, un gadījumi, kuros var nenoskaidrot valsts iestāžu vajadzību pēc citām valsts iestādēm nevajadzīgas kustamās mantas”.

Apstiprinātie MK noteikumi nosaka kārtību, kādā iestāde izvēlas piedāvājumu valsts vai pašvaldības kustamās mantas maiņai pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu; gadījumus, kuros valsts kustamās mantas maiņu vai nodošanu piegādātājam, izdarot ieskaitu, var ierosināt, nenoskaidrojot iestāžu vajadzību pēc citām iestādēm nevajadzīgās kustamās mantas.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par iespēju īstenot jaunus ES fondu projektus 2010.gadā

23.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK sēdes protokollēmums, kas paredz noteikt prioritātes pieejamā budžeta finansējuma izlietošanā Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem projektiem 2010.gadā.

FM ir pārskatījusi esošo budžetu projektiem un to pārstrukturējusi atbilstoši pašreizējai situācijai, rodot iespēju īstenot jaunus, tautsaimniecības attīstībai nozīmīgus projektus ar augstu gatavības pakāpi (lai arī kopējais budžeta finansējuma apjoms nemainīsies).

FM ņēmusi vērā, ka atsevišķās budžeta programmās 2010.gadā iespējams plānotā finansējuma ietaupījums, jo 2009.gada nogalē neparedzēti bija iespēja saņemt papildu budžeta līdzekļus ES fondu projektu īstenošanai noteiktā budžeta deficīta ietvaros, tādējādi samazinot 2010.gada vajadzības. Papildu ietaupījums rasts arī projektu īstenošanas grafiku izmaiņu dēļ (izmaksu samazinājums, projektu aizkavēšanās, līgumu laušana, iepirkumu pārsūdzības u.tml.).

Valdība lēma resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā ieplānoto līdzekļu atlikumu pārstrukturēt šādi:

• 178,2 miljoni latu 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda aktivitātēm;

• 13,9 miljoni latu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, Latvijas un Šveices sadarbības programmas apstiprinātajiem projektiem;

• 5,8 miljoni latu pārējiem ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

Valdība lēma, ka Zemkopības ministrijai ir iespēja novirzīt 6,1 miljonu latu no ministrijai piešķirtā finansējuma citiem mērķiem (līdz Eiropas Komisijas atmaksu saņemšanai), lai finansētu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda pasākumus 2010.gadā, tai skaitā Kopienas trūcīgo personu atbalsta programmu un īpašo tirgus atbalsta pasākumu piena nozarē.

Vienlaikus valdība lēma atļaut ministrijām esošā budžeta ietvaros pārdalīt līdzekļus starp tās pārziņā esošajām ES fondu aktivitātēm un projektiem bez atsevišķa MK lēmuma, nepieciešamības gadījumā iesniedzot līdzekļu pārdales pieprasījumus FM. Tādējādi tiks būtiski atvieglota līdzekļu piešķiršanas procedūra, nodrošināta ātrāku projektu īstenošana.

Jau iepriekš ziņots, ka 2010.gada valsts budžetā ES fondu projektiem bija atvēlēti aptuveni 400 miljoni latu, kas paredzēti tikai tiem projektiem, kas apstiprināti līdz 2009.gada septembrim. Savukārt pārējo apstiprināto projektu un jauno projektu (kuri pašlaik ir plānošanas, izstrādes vai vērtēšanas stadijā) ieviesējiem jāgaida, līdz tiks ietaupīts finansējums citu ES fondu projektu ietvaros 2010.gadā vai arī jāiegulda projektu īstenošanā savi līdzekļi, atmaksu saņemot tikai pēc veikto izdevumu deklarēšanas un saņemšanas no EK.

FM: Par Latvijas nacionālā līdzfinansējuma daļas samazināšanu Eiropas Sociālā fonda projektiem

23.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK rīkojums, kas paredz grozījumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumā.

Rīkojums paredz veikt grozījumus darbības programmas papildinājuma finanšu plānos, samazinot Latvijas nacionālā līdzfinansējuma apmēru par ~16,7 miljoniem latu, tādējādi veidojot valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu.

Grozījumi programmas papildinājuma finanšu plānā izstrādāti, ņemot vērā tirgus cenu deflāciju (tādējādi plānotos mērķus sasniedzot ar mazāku kopējo finansējumu) un ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus.

Tādējādi, ES finansējuma īpatsvaru projekta kopējā finansējumā palielinot un Latvijas puses līdzfinansējuma īpatsvaru samazinot, projektu īstenotājiem tiks atvieglots finansējuma nodrošināšanas jautājums. ES fondu projektu īstenošana tiks nodrošināta ar mazāku valsts budžeta līdzekļu apjomu.

FM: Par ārpus kārtas transportējamo preču robežšķērsošanas vietām

23.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie MK noteikumi par ārpus kārtas transportējamo preču sarakstu ārējo robežu robežšķērsošanas vietās.

Latvijā līdz šim ārpus kārtas transportējamās preces noteiktas, piemērojot Nolīgumu par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos. Taču nolīgumā nav minētas tādas preces kā svaigi augļi, dārzeņi, sulu koncentrāti, ziedi un vēl citi produkti, kas ātri bojājas.

Praksē pierādījies, ka arī šīs preces uzskatāmas par ātri bojājošamies un tām nepieciešama ārpus kārtas robežas šķērsošana, taču līdz šim nav izdots neviens normatīvais akts, kurā būtu noteiktas preces, kuras atļauts ārējo robežu robežšķērsošanas vietās transportēt ārpus kārtas. Tādēļ tiek izdoti MK noteikumi, nosakot preces, kas transportējamas pāri robežai ārpus kārtas.

Ārpus kārtas transportējamās preces ir noteiktas, pamatojoties uz preču pavaddokumentos norādīto preču Kombinētās nomenklatūras kodu.

FM: Par pasākumu plānu iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai valsts pārvaldē

23.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais pasākumu plāns iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai.

Pasākumu plāna iekšējā audita sistēmas pilnveidošanai mērķis ir uzlabot iekšējās kontroles vidi valsts pārvaldē, nodrošinot tās pastāvīgu, ekono­misku, efektīvu darbību.

Iekšējā audita sistēmas darbību paredzēts stiprināt, veicot pasākumus šādos rīcības virzienos:

• iekšējā audita metožu efektivizēšana;

• iekšējo auditoru kvalifikācijas paaugstināšana;

• iekšējā audita struktūrvienību darba kvalitātes uzraudzība.

Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad tiek samazināts finansējums, reorganizētas institūcijas un samazināts darbinieku skaits, parādās jauni riski. Arvien biežāk Latvijas informatīvajā telpā parādās informācija par trūkumiem institūciju iekšējā kontrolē. Pasākuma plānā ietvertās darbības stiprinās iekšējās kontroles sistēmu, veicinās racionālu un efektīvu institūciju pārvaldību, mazinot resursu ļaunprātīgu un nelietderīgu izmantošanu.

Valdība arī lēma, ka ministrijām 2010.gadā jāparedz vienādu sistēmu horizontālie auditi, kā arī to sistēmu vertikālie auditi, kuras aptver vienu procesu vairākās institūcijās.

Tāpat valdība lēma, ka ministrijām un to padotības iestādēm, Valsts kancelejai, Sabiedrības integrācijas fondam un Kultūrkapitāla fondam 2010.gadā jāparedz iekšējās kontroles novērtēšanas pasākumi ar finanšu resursu lietderīgu izlietojumu, funkciju sekmīgu izpildi, likumību un reputāciju saistīto risku mazināšanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par vairāku nekustamo īpašumu nodošanu pašvaldībām

Līdz ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes apvienības “Apsardze” likvidāciju Iekšlietu ministrija (IeM) plāno nodot pašvaldībām vairākus nekustamos īpašumus. To paredz 23.februārī valdībā apstiprinātie IeM izstrādātie un iesniegtie Ministru kabineta rīkojumu projekti.

Saskaņā ar izstrādātajiem rīkojuma projektiem trīs no četriem īpašumiem pašvaldību funkciju nodrošināšanai tiks nodoti Valkas, Dobeles un Alūksnes novadam, savukārt īpašums, kas iepriekš izmantots apvienības “Apsardze” darbības nodrošināšanai Daugavpilī, ticis nodots Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Lēmums par īpašumu nodošanu pašvaldībām pieņemts, jo īpašumi Valkā, Dobelē un Alūksnē nav nepieciešami IeM padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai. Šādu kārtību nosaka Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

IZM: Par kārtību, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas

Patvēruma meklētājiem Latvijā jānodrošina obligātās pirmsskolas izglītības, pamatizglītības, kā arī vispārējās vidējās izglītības ieguve – paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Kārtība, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam nodrošina izglītības ieguves iespējas”, kas 23.februārī apstiprināts MK.

Noteikumu projekts sagatavots atbilstoši Patvēruma likumā noteiktajam deleģējumam noteikt kārtību, kādā nepilngadīgam patvēruma meklētājam – trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam – nodrošina izglītības ieguves iespējas.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā IZM, pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vai Valsts robežsardzes sniegto informāciju, nosaka izglītības iestādi un kārtību, kā nepilngadīgs patvēruma meklētājs tiek sagatavots pamatizglītības ieguvei, var iegūt vispārējo izglītību līdz 18 gadu vecumam un pabeigt uzsākto vispārējās izglītības ieguvi. Atbilstoši Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumam patvēruma meklētājam ar speciālajām vajadzībām nodrošina vispārējās izglītības ieguves iespējas speciālās izglītības iestādēs vai vispārējās izglītības iestādēs, kas īsteno licencētu speciālās izglītības programmu.

Patvēruma meklētājam vispārējās izglītības ieguves uzsākšanu nodrošina triju mēnešu laikā no dienas, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Izglītība tiek nodrošināta uz laiku, kad nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības Latvijas Republikā saņemt patvērumu, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu.

Līdz šim Latvijā izglītība nodrošināta nepilngadīgiem patvēruma meklētājiem no Gruzijas, Ukrainas, Somālijas, Afganistānas un citām valstīm. Šo skolēnu izglītošanai papildus tiek nodrošināta latviešu valodas apguve, kā arī tiek sniegts atbalsts mācību literatūras iegādei. Arī vispārējās izglītības saturā, pedagogu profesionālās pilnveides kursu un mācību līdzekļu saturā tiek sekmēta multilingvālas personības pozitīvā pieredze.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par Valsts akadēmiskā kora “Latvija” peļņas daļas novirzīšanu bezmaksas koncertu līdzfinansējuma segšanai

Valdība 23.februāra sēdē akceptēja Ministru kabineta komitejas sēdē atbalstīto MK rīkojuma projektu, kas paredz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts akadēmiskais koris “Latvija”” 2006. un 2007.gadā gūtās peļņas daļu 4461,75 latus novirzīt Eiropas fondu līdzekļu programmas “Centrālā Baltijas jūras reģiona programma – INTERREG IVA 2007–2013” projektā paredzēto bezmaksas koncertu Latvijas reģionos līdzfinansējuma segšanai.

Līdz ar to būs iespējams nodrošināt arī sabiedrības mazturīgajai iedzīvotāju daļai plašāku pieejamību kvalitatīviem profesionālās mūzikas produktiem Latvijas reģionos.

Kultūras ministrija (KM) sagatavojusi rīkojuma projektu, ņemot vērā normatīvo aktu noteikumus un VSIA “Valsts akadēmiskais koris “Latvija”” dalību starptautiskā projektā. Saskaņā ar projekta nosacījumiem koris nedrīkst saņemt ieņēmumus vai peļņu no koncertu rīkošanas. Tādējādi, ņemot vērā valsts budžeta dotācijas samazināšanu, jānodrošina kora dalības līdzfinansējums, kas ir 15% no kopējām projekta izmaksām, savukārt atlikušās izmaksas 85% apmērā tiek finansētas ES programmas ietvaros.

KM: Par valodu intelekta tehnoloģiju centra “Valodu krasts” projekta vadības grupu

Lai nodrošinātu sekmīgu valodu intelekta tehnoloģiju centra “Valodu krasts” projekta virzību, Ministru kabinets (MK) 23.februāra sēdē apstiprināja projekta vadības grupas sastāvu.

Par grupas vadītāju apstiprināts kultūras ministrs Ints Dālderis, vadības grupā strādās ekonomikas ministrs Artis Kampars, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, tieslietu ministrs Mareks Segliņš un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Vadības grupai noteikts koordinēt pētniecības iestāžu, uzņēmumu, izglītības iestāžu un citu saistīto institūciju sadarbību valodu tehnoloģiju jomā.

Vadības grupas pienākumi ietvers vietējo un starptautisko sadarbības partneru apzināšanu akadēmiskajā un uzņēmējdarbības vidē, kā arī sadarbības modeļu izstrādāšanu projekta veiksmīgai īstenošanai.

KM jau ir informējusi, ka valodu intelekta tehnoloģiju centra “Valodu krasts” projekts paredz izveidot Latvijā struktūru, kas apvienotu un koordinētu starptautisku pētniecības un izglītības iestāžu, digitālā satura organizāciju un tehnoloģiju uzņēmumu darbu valodas tehnoloģiju jomā.

Galvenie valodu intelekta tehnoloģiju centra projekta uzdevumi:

• lietišķo pētījumu veikšana;

• tehnoloģiju pārneses nodrošināšana;

• starptautiskās sadarbības valodas tehnoloģiju jomā attīstīšana;

• izstrādāto valodas tehnoloģiju starptautiska popularizēšana;

• pētniecības rezultātu ieviešanas praktiskos risinājumos un komercializācijas nodrošināšana, piesaistot globālus klientus un sadarbības partnerus;

• ES programmu un struktūrfondu finansējuma piesaiste centra mērķu realizēšanai;

• privāto investīciju piesaiste.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par izmaiņām vairākos ar bāriņtiesu uzraudzību un metodisko palīdzību saistītajos noteikumos

Turpinot tiesību aktu saskaņošanu, kas saistīti ar bāriņtiesu uzraudzības un metodiskās palīdzības funkciju nodošanu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI), Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi izmaiņas vairākos noteikumos.

Tās paredz, ka bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa, kuri pilnveido zināšanas, mācību programmas paraugu izstrādās VBTAI. Programmas pēc saskaņošanas ar Labklājības ministriju (LM) un Tieslietu ministriju (TM) apstiprinās VBTAI priekšnieks.

Savukārt izglītības iestāde mācību programmu un pasniedzēju sarakstu saskaņos ar VBTAI.

To mācību programmu paraugi, kurus ir apstiprinājis bērnu un ģimenes lietu ministrs, ir spēkā, līdz VBTAI priekšnieks apstiprina jaunus mācību programmu paraugus. Tas nozīmē, ka izglītības iestādēm ir tiesības turpināt īstenot mācību programmas, kuras tās ir saskaņojušas ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju.

Tāpat izmaiņas paredz, ka bāriņtiesu pārskati turpmāk līdz kārtējā gada 1.februārim ir jāiesniedz VBTAI, nevis kā līdz šim LM. Aizpildītā veidlapa VBTAI bāriņtiesas pārstāvim jāiesniedz personiski, jānosūta pa pastu vai elektroniski, ja dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Vienlaikus par bāriņtiesas izveidošanu, tās atrašanās vietām un apmeklētāju pieņemšanas laikiem vai izmaiņām minētajā informācijā pašvaldības domei divu nedēļu laikā pēc attiecīgās iestādes izveidošanas elektroniski vai rakstveidā jāpaziņo VBTAI un TM. Līdz šim par to bija jāinformē LM un TM.

Saskaņā ar grozījumiem ar bāriņtiesas lietvedībā esošajiem lietas materiāliem turpmāk varēs iepazīties prokurors un VBTAI inspektors. Iepriekš to varēja arī LM norīkots ierēdnis (darbinieks).

Savukārt bāriņtiesas sēdē varēs piedalīties administratīvā procesa dalībnieki, lietā pieaicināts tulks, psihologs vai cits speciālists, institūcijas pārstāvis, lai atbilstoši kompetencei dotu atzinumu lietā, un VBTAI inspektors. Līdz šim bāriņtiesas sēdē varēja piedalīties arī LM norīkots ierēdnis (darbinieks).

Izmaiņas precizē arī bāriņtiesas lietu veidošanas kārtību. Turpmāk lietai indeksu piešķirs saskaņā ar bāriņtiesas lietu sarakstu, kuru veidos, ņemot vērā VBTAI priekšnieka apstiprināto Bāriņtiesas lietu paraugsarakstu. Attiecīgajai lietai numuru piešķirs pēc attiecīga lietas indeksa, tam pievienojot numuru pēc kārtas lietvedības gada ietvaros un gada skaitli.

Vienlaikus grozījumi precizē bāriņtiesas un VBTAI pienākumu sadalījumu attiecībā uz bērna tiesību aizsardzību bērnu aprūpes iestādē. Tie paredz, ka attiecīgās bāriņtiesas priekšsēdētājam vai bāriņtiesas locekļiem ne retāk kā reizi gadā jāpārbauda aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas dzīves apstākļi, par to sagatavojot pārbaudes aktu. Līdz šim bāriņtiesu pārstāvjiem bija jāpārbauda arī ārpusģimenes aprūpes iestādē esošās personas dzīves apstākļi.

Ņemot vērā, ka VBTAI ir tiesības pārbaudīt jebkuru iestādi, t.sk. arī bērnu aprūpes iestādi, turpmāk bērnu dzīves apstākļus bērnu aprūpes iestādēs pārbaudīs VBTAI, nevis kā iepriekš VBTAI un bāriņtiesa. Ja VBTAI bērnu aprūpes iestādē konstatēs kādus bērnu tiesību pārkāpumus, tā šo informāciju jebkurā gadījumā nodos bāriņtiesai, kura iesaistīsies problēmas risināšanā.

LM uzsver, ka bāriņtiesām saglabāsies pienākums vismaz reizi gadā pārbaudīt ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietota bērna aprūpi, kas ietver daudz plašāku jautājumu loku nekā dzīves apstākļu pārbaude. Savukārt, lai vienkāršotu informācijas apriti, kas nepieciešama valsts sociālo pabalstu piešķiršanai, bāriņtiesām ir pienākums nosūtīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ar to piešķiršanu saistīto informāciju.

To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Noteikumos par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību, Noteikumos par bāriņtiesas ikgadējā pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību, Bāriņtiesas darbības noteikumos.

LM: Par jauniešu bezdarbnieku iesaisti darba praksē Nodarbinātības valsts aģentūrā

Lai atbalstītu jauniešus bezdarbniekus un uzlabotu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) klientu apkalpošanas kvalitāti, Labklājības ministrija (LM) piedāvās iespēju jauniešiem bezdarbniekiem iesaistīties darba praksēs NVA.

Tas nozīmē, ka, ieguldot Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļus, sākot ar aprīli, darba praksēs pie NVA inspektoriem varēs iesaistīties jaunieši bezdarbnieki, kuri:

• ir vecumā līdz 25 gadiem;

• nesaņem pabalstu;

• ir ieguvuši augstāko izglītību sociālajās zinātnēs;

• ir vismaz vienu gadu ilga darba pieredze;

• ir labas latviešu valodas zināšanas (izglītība iegūta valsts valodā vai ir valsts valodas prasmes augstākais līmenis);

• bezdarba laikā nav saņemts atbalsts jauniešu darba praksē vai atbalstītās nodarbinātības pasākumos mērķgrupu bezdarbniekiem.

Ja pretendentu skaits pārsniegs prakses vietu skaitu, priekšrocība iesaistīties pasākumā būs tiem bezdarbniekiem, kuriem:

• ir maģistra grāds sociālajās zinātnēs;

• ir pēc bērna kopšanas atvaļinājuma;

• ir labas saskarsmes un uz klientu vērstas darbības prasmes, ko apliecina karjeras konsultanta novērtējums.

Uzsākot praksi, jaunieši sākumā 40 stundas tiks apmācīti veicamajam darbam. Mācību laikā bezdarbniekiem tiks kompensētas arī sabiedriskā transporta izmaksas. Prakses vieta NVA filiālēs tiks nodrošināta vienu gadu, un prakses laikā bezdarbnieki katru mēnesi saņems 150 latu stipendiju.

Plānots, ka divu gadu laikā NVA papildus varēs piesaistīt 144 atbalsta darbiniekus esošajiem inspektoriem un referentiem nodarbinātības jautājumos no kvalificēto bezdarbnieku vidus.

Šāda rīcība nepieciešama, ņemot vērā straujo bezdarba un pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugumu tieši jauniešu vidū, kā arī NVA samazināto darbinieku skaitu un palielināto noslodzi. Pēc statistikas datiem, pēdējā gada laikā bezdarbnieku skaits uz vienu inspektoru ir dubultojies.

Būtiskais darba apjoma pieaugums apgrūtina klientu apkalpošanu. Turklāt vienas konsultācijas garums ir samazinājies līdz piecām vai desmit minūtēm, kuras laikā ir jānodrošina individuāla pieeja katram klientam, lai noteiktu piemērotākos nodarbinātības atbalsta pasākumus.

Izveidojot NVA darba prakses vietas bezdarbniekiem ar augstāko izglītību un sniedzot atbalstu iestādes personālam, plānots uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti.

Kopumā pasākuma īstenošanā tiks ieguldīti ESF un valsts līdzekļi 482,3 tūkstoši latu. Pasākums tiks īstenots līdz 2012.gada 1.aprīlim.

To paredz 23.februārī valdībā pieņemtie noteikumi par ESF aktivitāti “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība”.

LM: Par atbalstu mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai

Lai veicinātu nodarbināto konkurētspēju un profesionālo pilnveidi, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu piedāvās apmācību iespējas arī pilnu darba laiku strādājošajiem.

Sākot ar aprīli, pilnu darba laiku nodarbinātie un pašnodarbinātie (izņemot valsts civildienestā nodarbinātos), kuri pēdējo izglītību ieguvuši agrāk nekā pirms viena gada un sasnieguši vismaz 25 gadu vecumu, Nodarbinātības valsts aģentūrā varēs pieteikties profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu apguvei.

Interesenti varēs apgūt tādus mācību kursus kā projektu vadība, svešvaloda, digitālās zinības, matemātika, sociālās prasmes, iniciatīva un uzņēmējdarbība u.c.

Lai varētu mācīties, interesentam būs jānodrošina līdzfinansējums 10% apmērā no piešķirtajiem līdzekļiem izglītības programmai. Savukārt apgūt kursus bez maksas varēs cilvēki, kuriem ir noteikta invaliditāte; ir viena vecāka ģimene, kurai ir viens vai vairāki apgādājamie; ir divi vai vairāki apgādājamie; ir atzīti par trūcīgu.

Kursi tiks apmaksāti, izmantojot kuponu sistēmu. Maksimālā kupona vērtība būs 250 latu, un tas paredzēts gan profesionālās pilnveides, gan neformālās izglītības programmu apguvei.

Iesaistoties minētajā pasākumā, nodarbinātajiem sadarbībā ar NVA karjeras konsultantiem būs iespēja pašiem lemt par nepieciešamo apmācību un plānot savu karjeras attīstību. Pēc kursu pabeigšanas dalībnieks saņems izglītību apliecinošu dokumentu.

Pasākuma īstenošanā tiks ieguldīti ESF un valsts līdzekļi 5,4 miljonu latu apmērā, sniedzot atbalstu 20 200 personām.

To paredz 23.februārī valdībā pieņemtie grozījumi ESF aktivitātē “Atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai”.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldībām datoru un interneta bezmaksas izmantošanai

Ministru kabinets 23.februārī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus par mērķdotāciju piešķiršanu no šā gada valsts budžeta, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus.

Bibliotēku likums nosaka, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.

Lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datoru, pašvaldībām tiks piešķirtas mērķdotācijas 316 975 lati. Mērķdotācijas aprēķinātas, pamatojoties uz valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” iesniegto informāciju.

Pašvaldību bibliotēkām tiks apmaksāti izdevumi, kas saistīti ar interneta abonēšanu 2010.gadā, kā arī 1.līmeņa palīdzības dienesta pakalpojumu izmantošanu.

Savukārt, ja pašvaldībai piešķirtā mērķdotācija nenodrošinās iedzīvotājiem pašvaldību publiskajās bibliotēkās tiesības bez maksas izmantot internetu un datorus, noteikumu projekts paredz, ka pašvaldība var noteikt kārtību datoru un interneta bezmaksas izmantošanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās.

Noteikumu projekts neparedz papildu izdevumus valsts budžetam, jo ministrijas apakšprogrammā “Pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti” paredzēts finansējums 316 975 lati, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par autoceļu posmu nodošanu Ērgļu un Kokneses pašvaldību īpašumā

Lai padarītu efektīvāku ceļu sakārtošanu un uzturēšanu, Satiksmes ministrija Ērgļu un Kokneses pašvaldību īpašumā bez atlīdzības nodos atsevišķus autoceļu posmus.

Ērgļu novada pašvaldības īpašumā tiks nodots valsts autoceļa V917 Vietalva–Sausnēja–Irši posms no 10,8.km līdz 13,4.km. Savukārt Kokneses novada pašvaldības īpašumā nodos šā paša valsts autoceļa posmu no 13,4.km līdz 14,9.km (no Sausnējas pagasta robežas līdz Iršu pagasta “Aizupes” robežām).

To paredz 23.februārī valdībā apstiprinātie Ministru kabineta rīkojuma projekti, “Par valsts autoceļa V917 Vietalva–Sausnēja–Irši posma 10,8.–13,4.km nodošanu Ērgļu novada pašvaldības īpašumā” un “Par valsts autoceļa V917 Vietalva–Sausnēja–Irši posma 13,4.–14,9.km nodošanu Kokneses novada pašvaldības īpašumā”.

Pārņemot rīkojumu projektos minētos valsts autoceļu posmus, pašvaldības ar mazākiem izdevumiem var sekot šo autoceļu stāvokļa izmaiņām un efektīvāk plānot uzturēšanas pasākumus, kā arī īstenot tālāku attīstību efektīvāk un operatīvāk nekā valsts, jo tie atrodas attiecīgo pašvaldību teritorijās.

Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu tiešā valsts pārvaldē ir ievērojami mazāks autoceļu tīkls nekā Latvijā, jo valstij pamatā jānodrošina galvenās satiksmes vajadzības, atstājot vietējās satiksmes nodrošināšanu pašvaldībām. Tās savukārt pārvalda un uztur pašvaldību ceļu tīklu un rod iespēju attiecīgiem autoceļiem piešķirt lielāku finansējumu, ja tas ir nepieciešams pašvaldības iedzīvotājiem.

Abas pašvaldības izteikušas vēlmi pārņemt iepriekš minētos autoceļu posmus savā valdījumā, lai varētu izmantot īpašnieka tiesības to uzturēšanā, būvniecības plānošanā un finanšu resursu piesaistīšanā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par izmaiņām vairākos ar kadastra jautājumiem saistītos noteikumos

23.februārī Ministru kabinets pieņēma grozījumus vairākos noteikumos, kas regulē zemes kadastra jautājumus. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti.

Apstiprinātie grozījumi kadastrālās vērtēšanas noteikumos paredz, ka kadastrālo vērtību un prognozēto kadastrālo vērtību aprēķinās tikai kadastra informācijas sistēmā reģistrētiem kadastra objektiem, nevis nekustamā īpašuma nodokļa objektiem. Tāpat arī tiks noteikts, ka VZD pēc pieprasījuma, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai iestādes administratīvo aktu, aprēķinās vai pārrēķinās zemes vienības, būves, telpu grupas un zemes vienības daļas vēsturisko kadastrālo vērtību, kāda tā faktiski bija vai varēja būt iepriekšējā perioda noteiktā datumā. Savukārt saistībā ar grozījumiem Kadastra likumā par jaunas būvju klasifikācijas spēkā stāšanos 2010.gada 1.martā 23.februārī valdība noteica, ka no minētā datuma kadastrālajā vērtēšanā izmantos normatīvajos aktos apstiprināto vienoto būvju klasifikāciju.

Lai nodrošinātu kadastrālo vērtību aprēķinu jaunajiem ēku tipiem no 2010.gada 1.marta līdz 2011.gada 1.janvārim, noteiks ēku kadastrālo vērtību aprēķinā piemērojamos normatīvajos aktos noteiktos ēku kadastrālo vērtību bāzes rādītājus.

Ar grozījumiem precizēs dzīvokļa īpašuma kadastrālās vērtības aprēķina formulu, nosakot, ka dzīvokļa īpašuma kadastrālo vērtību aprēķina, summējot dzīvokļa īpašumu veidojošās telpu grupas kadastrālo vērtību ar kadastrālās vērtības daļu atbilstoši dzīvokļa īpašumā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai no dzīvokļa īpašumā ietilpstošajām ēkām, koplietošanas telpām un zemes.

Savukārt ar grozījumiem noteikumos par kadastrālo vērtību bāzi 2010.gadam tiks noteikta jauna būvju klasifikācija.

Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumos tiks iekļautas normas, ka atbilstoši grozījumiem Kadastra likumā VZD no 2010.gada 1.jūlija vairs neuzturēs datus par nekustamā īpašuma nodokļa objektiem.

Ar grozījumiem plāno noteikt, ka zemes vai būves kadastrālais uzmērītājs, uzsākot nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas kadastrālo uzmērīšanu, pieprasīs un saņems VZD informāciju no Kadastra informācijas sistēmas kadastrālajai uzmērīšanai zemes vienībā. Zemes vienības vai zemes vienības daļas kadastrālās uzmērīšanas gadījumā iesniegumu var iesniegt arī mērnieks, ja kadastra subjekts viņu ir pilnvarojis.

Liela apjoma informācijas saņemšanas gadījumā VZD datus reģistrēs un aktualizēs vai pieņems lēmumu par datu reģistrēšanas un aktualizēšanas atteikumu vai atlikšanu 15 darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas. Ar grozījumiem noteikts, ka bez kadastrālās uzmērīšanas Kadastra informācijas sistēmā ierakstīs nekustamā īpašuma apgrūtinājumu, ja iesniegts lēmums par mikrolieguma izveidošanu, kurā norādīts zemes vienības kadastra apzīmējums un mikrolieguma aizņemtā platība.

TM: Par Dokumentu juridiskā spēka likumu

23.februārī Ministru kabinets akceptēja Dokumentu juridiskā spēka likumu. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2009.gadam.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, pašlaik spēkā esošie Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi ir plaši piemērojami, proti, tie nosaka, kā izstrādājams un noformējams dokuments, lai tas iegūtu juridisku spēku, raksturo pārvaldes dokumentu sistēmu un paredz dokumenta rekvizītu noformēšanas prasības. Taču šie noteikumi zaudēs spēku šā gada jūlijā, kā to nosaka jaunais Ministru kabineta iekārtas likums. Līdz ar to jāizdod jauns likums, kā arī detalizētāki noteikumi par dokumenta oriģināla, tā atvasinājuma un dublikāta noformēšanas kārtību un prasības dokumenta rekvizītu noformēšanai.

Likumprojektā noteiktas prasības tam, lai dokuments iegūtu juridisku spēku. Būs noteikts, ka paraksts, kas atveidots ar dažādiem tehniskiem līdzekļiem – spiedogu, izmantojot datoru, kserokopēšanu vai citādā veidā – nenodrošinās dokumenta juridisko spēku. Šis nosacījums neattieksies uz drošu elektronisko parakstu, jo jau šobrīd tādam dokumentam ir tāds pats juridisks spēks kā pašrocīgi parakstītam dokumentam.

Tā kā privāttiesiskajās attiecībās Civillikums paredz tiesiska darījuma formas brīvību, šajā likumprojektā paredzēts, ka prasības attieksies uz valsts un pašvaldību institūciju izdotajiem dokumentiem un valsts un pašvaldību institūcijās iesniedzamajiem dokumentiem, ciktāl citos normatīvajos aktos nebūs noteiktas speciālas prasības.

Likums vēl jāpieņem Saeimā.

TM: Par jaunu Tiesu ekspertu likumu

23.februārī Ministru kabinets akceptēja Tiesu ekspertu likumu, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts anotācijā, jaunais likums izstrādāts, par pamatu ņemot pašreiz spēkā esošo Tiesu ekspertu likumu. Jaunais likums precizēs un papildinās tiesu eksperta atbildību, paredzot pilnvarojumu valdībai noteikt disciplinārlietu ierosināšanas kārtību, un papildinās likumu ar disciplināratbildības noilguma un disciplinārlietas ierosināšanas termiņiem.

Ar jauno likumu plāno precizēt tiesu medicīnas un psihiatrijas ekspertiem attiecināmās likuma normas, noteikt īpašu regulējumu minēto ekspertu darbībai un paredzēt, ka Tiesu ekspertu padome, konstatējot likumā noteiktos pārkāpumus tiesu medicīnas eksperta vai tiesu psihiatrijas eksperta rīcībā, būs tiesīga iesniegt Latvijas Ārstu biedrībai priekšlikumu par attiecīgās ārstniecības personas sertifikāta anulēšanu.

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka valsts tiesu ekspertīžu ekspertiem atlīdzību noteiks atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

Papildus likumprojektā ietverts tiesiskais regulējums ar mērķi novērst vairākas spēkā esošajā regulējumā konstatētas nepilnības, piemēram, precizēti jēdzieni “tiesu ekspertīžu iestāde”, “tiesu eksperts” un “valsts tiesu eksperts”, precizēts tiesu ekspertu reģistra darbības tiesiskais regulējums, tajā skaitā reģistrā iekļaujamās ziņas.

Tā, piemēram, saskaņā ar likuma projektu par tiesu ekspertu tiks uzskatīta persona, kurai ir speciālas zināšanas un pieredze kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē un kura ir ieguvusi tiesības veikt tiesu ekspertīzes šajā likumā noteiktajā kārtībā vai kurai ir ārstniecības personas sertifikāts attiecīgi tiesu medicīnas eksperta pamatspecialitātē vai tiesu psihiatrijas eksperta apakšspecialitātē. Savukārt valsts tiesu eksperts ir tiesu eksperts, kurš tiesu ekspertīzes veic kā amata pienākumu tiesu ekspertīžu iestādē, valsts tiešās pārvaldes iestādē vai valsts kapitālsabiedrībā.

Likums jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par vides trokšņa novērtēšanas kārtību

23.februārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumos Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība””.

Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts paredz rediģēt šo noteikumu nosaukumu atbilstoši likumā “Par piesārņojumu” dotajam deleģējumam un noteikumu saturam.

Tāpat tiek precizēti sabiedrības informēšanas pasākumi par trokšņa karšu un rīcības plānu trokšņa samazināšanai izstrādi, kā arī Eiropas Komisijai sniedzamā informācija par trokšņa pārvaldību.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā atbilstoši noteikumu projektā precizētajam termina “aglomerācija” skaidrojumam tam atbildīs tikai divas republikas pilsētas – Rīga un Daugavpils. Tikai abām šīm pilsētām turpmāk obligāti būs jāizstrādā trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāni.

Līdz šim aglomerācijas teritorijā varēja ietilpt arī to pašvaldību teritorijas, kas robežojās ar pilsētu, kurā ir vairāk par 100 000 iedzīvotāju. Atbilstoši 2005.gadā Rīgas aglomerācijas noteiktajai robežai Rīgas aglomerācijā papildus Rīgas pilsētai daļēji vai pilnībā ietilpst arī pilsētai piegulošo pašvaldību teritorijas. Tam attiecīgi tika izstrādātas trokšņa stratēģiskās kartes, un pašlaik tiek pabeigts darbs pie rīcības plānu trokšņa samazināšanai apstiprināšanas.

Atbilstoši 2009.gadā Vides ministrijas un Ekonomikas ministrijas veiktajai reorganizācijai noteikumu projektā tiks precizētas iekļautās iestādes.

VidM: Par sasniegumiem energoefektivitātes paaugstināšanai

23.februārī Ministru kabineta sēdē akceptēja Vides ministrijas sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros finansētajiem energoefektivitātes projektiem, īstenošanas progresu līdz 2009.gada beigām un prognozi par finansējuma apguvi 2010.gadā.

Šajā informatīvajā ziņojumā ir sniegta informācija par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros finansētajiem energoefektivitātes projektiem, īstenošanas progresu līdz 2009.gada beigām un prognozi par finansējuma apguvi 2010.gadā.

Vides ministrija informē, ka 2009.gada jūnijā Vides ministrija sāka īstenot Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektu atklāto konkursu “Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās”. Šīs aktivitātes mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda emisiju, samazinot siltumenerģijas patēriņu Latvijas pašvaldību sabiedriskajās ēkās, piemēram, skolās un bērnudārzos. Pieejamais finansējums ir 26 193 405 lati.

Noteiktajā termiņā no 57 pilsētu un novadu pašvaldībām tika saņemti 69 projektu iesniegumi (kopējais pieprasītais finansējums – 29 726 297 lati). Izvērtējot projektu iesniegumus pēc administratīvajiem un kvalitātes kritērijiem, tika pieņemts lēmums apstiprināt 56 projektu iesniegumus, kuru ietvaros energoefektivitātes pasākumus ir paredzēts veikt 222 ēkās. Saskaņā ar novērtējumu, realizējot minētos projektus, oglekļa dioksīda samazinājums būs 217 762 tonnas.

Papildus tam 2010.gadā energoefektivitātes jomā ir paredzēts sākt arī citus projektu atklātos konkursus: energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās (konkurss izsludināts 27.janvārī), kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai ražošanas ēkās, kā arī kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās. Paredzēts, ka 2010.gadam kopējais plānotais finansējums iepriekš minētajiem trijiem konkursiem būs aptuveni 16 miljoni latu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtību

Valdība 23.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība”.

Ņemot vērā, ka trakumsērga ir ļoti bīstama slimība ne tikai dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem, un tās izplatību Latvijā, tika izstrādāta jauna kārtība, kas precīzi nosaka personu un institūciju pienākumus slimības profilaksei un apkarošanai.

Jaunā kārtība nosaka prasības, kā jārīkojas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam, ja rodas aizdomas par dzīvnieka saslimšanu vai inficēšanos ar trakumsērgu. Ja radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu vai inficēšanos ar trakumsērgu, laboratoriskos izmeklējumus trakumsērgas diagnozes noteikšanai veic valsts zinātniskais institūts “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR””.

Tāpat noteikumos definēti termini “aizdomas par inficēšanos ar trakumsērgu” un “aizdomas par saslimšanu ar trakumsērgu”.

Noteikumi stāsies spēkā 1.martā, un to izpildi uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

ZM: Par pasākumu ieviešanas plānu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem

Valdība 23.februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto plānu “Par pasākumu ieviešanas plānu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem (2010–2013)”.

Sākot ar nākamo mācību gadu, Latvijā tiks realizēta Eiropas Komisijas programma skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem. Šīs programmas ietvaros 1.–6.klases skolēni varēs bez maksas saņemt svaigus augļus un dārzeņus ārpus pusdienām.

Programmas mērķis ir palielināt svaigu augļu un dārzeņu patēriņu vispārējo izglītības iestāžu audzēkņu uzturā, jo, kā liecina pētījumi, augļu un dārzeņu lietošana skolēnu uzturā ir nepietiekama – ik dienas savā uzturā augļus izmanto tikai 23,2% skolēnu, bet dārzeņus regulāri ēd tikai 23,4% no visiem aptaujātajiem.

Projekta īstenošanai 2010./2011.mācību gadā paredzēts 421 776 latu liels finansējums, no kuriem 75% ir Eiropas Savienības līdzekļi, bet 25% Latvijas valsts līdzfinansējums. Latvijā programmas ieviešanu koordinēs ZM, bet šīs programmas ieviešanas plāna izstrādē piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrija, Veselības ministrija, Lauku atbalsta dienests, Veselības ekonomikas centrs, biedrība “Latvijas dārznieks”, asociācija “Latvijas augļkopju asociācija”, kā arī citi sociālie partneri.

Bezmaksas augļus un dārzeņus sāks izdalīt, sākot jau ar 2011.gada janvāra pirmo mācību nedēļu, un plānots turpināt katru mācību dienu aptuveni 12 mācību nedēļu ilgā periodā. Programmas ietvaros paredzēti arī dažādi skolēnu izglītojoši pasākumi, piemēram, mācību stundas, ekskursijas uz saimniecībām, kur audzē augļus un dārzeņus, projekti, konkursi vai veiklības sacensības. Šo pasākumu mērķis ir pievērst skolēnu uzmanību plašajam augļu un dārzeņu sortimentam, kā arī iepazīstināt ar šo produktu lietošanu uzturā un labvēlīgo ietekmi uz veselību. Ņemot vērā to, ka plāna īstenošanai valsts līdzfinansējums ir paredzēts tikai 2010./2011.mācību gadam, ZM plāna īstenošanas periodā katru gadu līdz 10.decembrim iesniegs MK tiesību aktu projektu par plāna īstenošanu nākamajā mācību gadā.

Lai programmu īstenotu, skolām būs jāpiesakās Lauku atbalsta dienestā. Plānots, ka pieteikšanās programmai varētu sākties maija beigās, kad būs zināma pieteikšanās kārtība.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa