Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs E.Repše

Uz jaut. nr.197/J9 – dok. nr.5572

Par nodokļu aprēķināšanu par dienesta automašīnu izmantošanu personīgām vajadzībām

Finanšu ministrija ir saņēmusi un iepazinusies ar Saeimas deputātu jautājumu “Par nodokļu aprēķināšanu par dienesta automašīnu izmantošanu personīgām vajadzībām” (jautājumu reģistra Nr.197/J9) un sniedz atbildi uz to.

Jautājums: kas maksā algas nodokli 26% apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas 9% apmērā par dienesta automašīnu izmantošanu personīgām vajadzībām?

Atbildot uz minēto jautājumu, norādām, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.³ daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka labuma guvējam doto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas, kas tiek pielīdzināts algota darba ienākumam, par kuru ir jāmaksā algas nodoklis, un tā noteikšanas kārtību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1666 “Kārtība, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliek labumu, kas gūts, izmantojot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgām vajadzībām” par gūto labumu no darba devēja automobiļa izmantošanas personīgām vajadzībām no darba ņēmēja algas tiek ieturētas darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 9% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis 26% apmērā.

Līdz ar to, atbildot uz Saeimas deputātu jautājumu, paskaidrojam, ka darba ņēmēja neto darba alga tiek samazināta par no gūtā labuma apmēra ieturētajām darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Šajā gadījumā Saeimas deputātu vēstulē minētajā piemērā darba ņēmēja neto darba alga tiek samazināta par LVL 32,66 (LVL 9 + LVL 23,66), un izmaksājamā neto darba algas summa sastāda LVL 313,14 (LVL 345,80 – LVL 32,66).

Ar cieņu, finanšu ministrs E.Repše

Rīgā 2010.gada 17.februārī

Ministrs E.Repše

Uz jaut. nr.198/J9 – dok. nr.5571

Par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Finanšu ministrijā

Finanšu ministrija atbilstoši Ministru prezidenta 2010.gada 12.februāra rezolūcijai Nr.45/SAN-579 izskatīja Saeimas deputātu jautājumu (Saeimas kancelejas 2010.gada 10.februāra vēstule Nr.12/2-7-n/50-(9/10) un Saeimas deputātu 2010.gada 10.februāra vēstule Nr.8/5-2-i/9-(9/10)) un sniedz šādu atbildi uz minētajiem jautājumiem.

1. Kāda ir Ministru kabineta politika, lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu vienoto atalgojumu sistēmu valsts pārvaldē?

4. Vai un kāpēc MK rada disproporcijas darba samaksā ierēdņiem, kas strādā Finanšu ministrijā un citās ministrijās?

Attiecībā uz vēstulē minēto pirmo un ceturto jautājumu informējam.

No 2010.gada 1.janvāra stājās spēkā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums (turpmāk – likums), kura mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi. Likums paredz, ka valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem mēnešalgu nosaka, klasificējot amatus atbilstoši amatu katalogam un ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu, kā arī amatpersonas kvalifikācijas pakāpi. Uz likuma pamata tika izdoti Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1651 “Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un to noteikšanas kārtību (turpmāk – MK noteikumi Nr.1651). Tie nosaka divas mēnešalgu skalas – atsevišķu mēneš­algu skalu ministriju darbiniekiem, atsevišķu mēnešalgu skalu – ministriju padotības iestāžu darbiniekiem.

Atzīmējam, ka līdz 2010.gada 1.janvārim valsts tiešās pārvaldes iestādēm bija noteikta viena mēnešalgu skala, kas attiecās gan uz ministrijām, gan uz padotības iestādēm. Šajā skalā minimālās mēnešalgas nebija konkurētspējīgas jau vairākus gadus. Datu analīze par algām valsts sektorā rāda, ka ir padotības iestādes, kurās atalgojuma līmenis ir zems, t.i., tikai nedaudz pārsniedz mēnešalgu grupas minimālo mēnešalgu vai pat ir tās līmenī. Viens no iemesliem ir nepietiekamie finanšu līdzekļi, tāpēc mēnešalgu skalā pastāvēja tik lielas disproporcijas starp minimālo un maksimālo mēnešalgu.

MK noteikumos Nr.1651 noteiktā mēnešalgu skala ministriju darbiniekiem tika veidota, pamatojoties uz reālo situāciju, t.i., izvērtējot datus par mēnešalgām ministrijās uz 2009.gada 1.septembri. Atalgojuma datu analīzes rezultātā tika secināts, ka darba samaksas līmenis ministrijās lielā mērā ir izlīdzinājies, jo no 2009.gada 1.janvāra tika atcelti vadības līgumi, piemaksas par intensitāti u.c. Līdz ar to varēja pārskatīt mēnešalgu skalu ministriju darbiniekiem, paaugstinot mēnešalgu minimālās robežas, pamatojoties uz reālajiem datiem. Tādējādi ar šā gada 1.janvāri bija iespējams samazināt atšķirību starp minimālajām un maksimālajām mēnešalgām skalā. Atzīmējam, ka ministrijām darbinieku mēnešalgas ir jānosaka šo mēnešalgu diapazonu ietvaros, nepārsniedzot maksimālās robežas.

Mēnešalgu skalā, kas attiecas uz padotības iestādēm, ņemot vērā esošos finanšu resursus, starpību starp minimālo un maksimālo mēnešalgu varēs izlīdzināt ilgākā laika periodā, uzlabojoties ekonomiskai situācijai valstī.

Atzīmējam, ka valdība ir veikusi vairākus pasākumus strādājošo skaita un mēnešalgas samazināšanas jomā valsts sektorā un 2009.gadā ministrijās ir ievērojami samazināta darba samaksa. Lai ierobežotu budžeta deficītu un atbilstoši Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā paredzētajam veiktu atalgojuma līmeņa pieskaņošanu tautsaimniecības produktivitātes sniegtajām iespējām, 2009.gadā par 15% tika samazināts finansējuma apjoms atlīdzībai. Fiskālās situācijas pasliktināšanās noteica nepieciešamību veikt papildu samazinājumus atlīdzības izdevumos, un Ministru kabinets 2009.gada 30.jūnijā pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kuri regulē darba samaksu no valsts budžeta finansēto iestāžu darbiniekiem. Grozījumi paredzēja mēneš­algu samazināšanu, piemērojot diferencētu pieeju: par 20% tika samazinātas mēneš­algas, kas bija lielākas par 300 latiem, bet par 15% – mēnešalgas, kas bija mazākas par 300 latiem. Tādējādi valsts tiešās pārvaldes iestādēs, tai skaitā ministrijās, mēnešalgas būtiski samazinājās, skat. 1.pielikumu. Šajā pielikumā ir redzams, ka Finanšu ministrijas vidējā darba samaksa nav viena no augstākajām starp ministrijām.

2. Vai Ministru kabinets ir informēts par FM rīcību atalgojuma jomā, kas un kā ir saskaņojis atkāpes no vienotās darba samaksas sistēmas?

Valsts kontrole 2010.gada 7.janvāra Revīzijas ziņojumā Nr.5.1-2-2.5/2009 “Eiropas Savienības struktūrfondu administrēšanas sistēmu efektivitāte un atbilstība tiesību aktiem” norādīts, ka atsevišķiem darbiniekiem diapazona ietvaros paaugstināta mēnešalga. Tai pašā laikā Valsts kontrole nav konstatējusi, ka mēnešalgas paaugstināšanas gadījumos būtu pārkāpti normatīvie akti, kas nosaka mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību.

Likuma “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā” 9.pants noteica, ka mēnešalgu palielināšana ir atļauta, tai skaitā tā bija pieļaujama saistībā ar kvalifikācijas pakāpes paaugstināšanu, ja ir pieejami finanšu līdzekļi un tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem un vienlīdzības principu. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka atbilstoši amatam noteiktajai mēnešalgu grupai un ierēdņa, darbinieka vai amatpersonas kvalifikācijas pakāpei iestādes vadītājs nosaka ierēdņa, darbinieka un amatpersonas mēnešalgu attiecīgai kvalifikācijas pakāpei un mēnešalgu grupai paredzētās mēnešalgas diapazona ietvaros.

Finanšu ministrija, izvērtējot gan amata pienākumu apjoma palielināšanos (piemēram, analītiskas informācijas sagatavošana starptautiskajām finanšu institūcijām, SVF tehnisko misiju pārstāvjiem), gan kvalifikācijas pakāpju izmaiņas, atsevišķos gadījumos palielināja mēnešalgu esošās skalas ietvaros, nepārkāpjot vispārīgos principus. Vienlaicīgi atzīmējam, ka mēnešalgu samazināšana visiem strādājošajiem rada būtiskus riskus, jo tādējādi iestāde zaudē kvalificētus speciālistus un zūd darbinieku motivācija strādāt valsts pārvaldē. Finanšu ministrijā 2009.gadā pēc paša vēlēšanās darbu pārtrauca 40 darbinieki, tai skaitā vadošie darbinieki, kas neapšaubāmi atstāj iespaidu uz turpmāko uzdevumu izpildi.

Finanšu ministrija 2009.gadā ir nodrošinājusi valdības noteikto taupības režīma ievērošanu, tai skaitā samazināts atlīdzības fonds par 25%.

3. Vai un kā Finanšu ministrija ievēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mērķi panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi.

Finanšu ministrija, nosakot atlīdzību, pamatojas uz likumdošanā noteiktajiem principiem: amata vērtība (amata saime), atbildības pakāpe un veicamie pienākumi, kas pamatā ietverti amata aprakstos un normatīvajos aktos. Atbilstoši iestādes rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem, tiek plānots atalgojums un mēnešalgas tiek noteiktas saskaņā ar MK noteikumu Nr.1651 2.pielikumu.

5. Kādi pasākumi tiks veikti, lai novērstu Valsts kontroles norādītos pārkāpumus Finanšu ministrijā?

1. Valsts kontrole nav konstatējusi normatīvo aktu pārkāpumus, bet, lai pilnveidotu ministrijas darbību un nodrošinātu efektīvāku tās darbu Finanšu ministrijā, jau 2008.gadā Finanšu ministrijā uzsākta reorganizācija, kas turpinās, lai nodrošinātu optimālāku funkciju veikšanu. Reorganizācijas gaitā 2009.gadā veiktās būtiskākās izmaiņas:

– likvidēts valsts sekretāra vietnieka administratīvajos jautājumos amats, – likvidēts Juridiskais departaments un funkcijas iekļautas Tiesību aktu departamentā,

– likvidēts Komunikācijas departaments, Informācijas departaments un Administratīvais departaments un daļēji to funkcijas nodotas jaunizveidojamajam Finanšu un darbības nodrošinājuma departamentam,

– reorganizēts Stratēģiskās plānošanas un attīstības departaments un Personālvadības departaments, izveidojot Stratēģiskās plānošanas un personālvadības departamentu.

– izveidots Audita un revīzijas departaments, reorganizējot Iekšējā audita un Finanšu kontroles departamentu.

2. Finanšu ministrijā 2009.gada augustā darbiniekiem samazināta mēnešalga vidēji par 20%.

3. Ar 2010.gada 15.februāri, lai nodrošinātu MK noteikumu Nr.1651 izpildi, tiem Finanšu ministrijas darbiniekiem, kuru mēnešalgas pārsniedza jaunajā skalā noteiktos maksimālos apmērus, mēnešalga tika samazināta par 5%, bet vadības līmenī līdz 25%.

4. Finanšu ministrija pārskata periodā ir nodrošinājusi valdības taupības principu ievērošanu: samazinājusi amata vietu skaitu 2008.gadā 42 amata vietas, 2009.gadā 53 amata vietas. Vienlaicīgi ir jāatzīmē, ka 2009.gadā Finanšu ministrija pārņēma jaunas funkcijas ar amata vietām (no Valsts civildienesta pārvaldes – 3 amata vietas, no Ekonomikas ministrijas privātās publiskās partnerības funkciju un 4 amata vietas, kā arī funkcijas, kas saistītas ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanas politikas izstrādi – 5 amata vietas).

6. Lūdzam sniegt informāciju salīdzinošajās tabulās par ministriju budžeta izdevumiem un nodarbināto skaita izmaiņām kopš 2006.gada.

2.pielikumā un grafikā redzams, ka nodarbināto skaita pieauguma tendence ministriju centrālajos aparātos vērojama līdz 2008.gada vidum, pēc tam atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem nodarbināto skaits sāk pakāpeniski samazināties un 2009.gada beigās atgriežas 2006.gada līmenī.

3.pielikumā skatīt valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopējos izdevumus.

Ar cieņu, finanšu ministrs E.Repše

Rīgā 2010.gada 17.februārī

1.pielikums

Vidējā darba samaksa un nodarbināto skaits (2009.gada novembris un 2008.gada vidējie rādītāji) ministriju centrālajos aparātos

Iepriekšējā mēnešalgu samazinājuma par 20% rezultātā (atbilstoši 2009.gada jūlija grozījumiem MK noteikumos Nr.995) Finanšu ministrija uz 30.novembri bija 9.vietā pēc atalgojuma starp ministrijām un ir zem ministriju vidējā atalgojuma līmeņa, 2008.gadā Finanšu ministrija bija 5.vietā. Atalgojuma samazinājums Finanšu ministrijā 2009.gada novembrī pret 2008.gada vidējo atalgojumu ir 39%, kas ir 3.lielākais samazinājums starp ministrijām.

2.pielikums

Ministrijās (centrālajos aparātos), īpašu uzdevumu ministra sekretariātos,
Valsts kancelejā un Valsts civildienesta pārvaldē nodarbināto skaits laika periodā no 2006. līdz 2009.gadam

Nodarbināto skaits ministrijās, īpašu uzdevumu ministra sekretariātos, Valsts kancelejā un Valsts civildienesta pārvaldē 2006.–2009.gadam

3.pielikums

Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta izdevumi, latos