Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2010. gada 18. februārī

Stenogramma — Saeimas Kancelejas
stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja.

Labvakar! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Saskaņā ar apstiprināto sēdes darba kārtību šodien ir jāsniedz atbildes uz diviem deputātu jautājumiem.

Deputātu Urbanoviča, Agešina, Orlova, Klementjeva, Deņisova, Pimenova, Mirska, Vidavska, Zemļinska un Holostova jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par nodokļu aprēķināšanu par dienesta automašīnu izmantošanu personīgām vajadzībām”.

Uz jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, un jautājuma iesniedzēji ir informējuši, ka rakstiskā atbilde viņus apmierina.

Savukārt uz deputātu Bērziņa, Jaundžeikara, Aizbalta, Kastēna un Feldmanes jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim “Par Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem Finanšu ministrijā” arī ir saņemta rakstiska atbilde, taču iesniedzēji ir informējuši, ka tā viņus neapmierina.

Šodien uz sēdi ir ieradies finanšu ministrs Einars Repše, un tātad viņš atbildēs uz jautājumiem.

Saskaņā ar Kārtības rulli ministram ir iespēja divas minūtes sniegt informāciju papildus tai, kas jau ir sniegta rakstiski.

Lūdzu, finanšu ministra kungs!

E.Repše (finanšu ministrs).

Cienījamā sēdes vadītāja! Deputātu kungi!

Es tiešām... mēs esam snieguši pēc labākās apziņas tādas atbildes, kādas varējām, uz šiem jautājumiem. Bet, tā kā jūs tās neapmierina, esmu šeit, lai atbildētu uz papildu jautājumiem.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Tā kā ir ieradies arī viens no jautājuma uzdevējiem – deputāts Andris Bērziņš –, tad, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Bērziņam. Viņam ir tiesības uzdot divus papildu jautājumus.

Lūdzu, Bērziņa kungs!

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Jā, paldies.

Godātais finanšu ministra kungs! Jūsu sagatavotajā – nu, es nezinu, vai jūsu sagatavotajā – un mūsu saņemtajā vēstulē kā atbildi uz mūsu izvirzītajiem jautājumiem mēs esam saņēmuši vispārējas normas, vispārējas atbildes, ka spēkā esošā un Ministru kabineta radītā sistēma neradot disproporcijas darba samaksā ierēdņiem, kas strādā Finanšu ministrijā un citās ministrijās; tas bija pamatoti jautāts mūsu ceturtajā jautājumā.

Tajā pašā laikā pielikumā esošajā 1.tabulā ir ļoti skaidri un nepārprotami norādīts uz tām lielajām disproporcijām jeb atšķirībām, kādas ir atsevišķu minis­triju centrālajos aparātos. Faktiski virknē ministriju, tādās kā, piemēram, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Vides ministrijā, Aizsardzības ministrijā un Finanšu ministrijā, vidējais atalgojums ir par 300 latiem (vidēji) lielāks nekā Tieslietu ministrijā.

Sakiet, lūdzu...

Sēdes vadītāja.

Bērziņa kungs, jūsu laiks jautājuma uzdošanai ir viena minūte, tā ka, lūdzu, formulējiet jautājumu...

A.Bērziņš.

Jā.

Sakiet, lūdzu, kā jūs izskaidrojat šīs disproporcijas. Vai šīs disproporcijas ir savietojamas ar to, ko jūs sakāt, – ka ir taisnīga un godīga, un līdzsvarota darba samaksas sistēma? Vai tad Tieslietu ministrija ir par... katrs Tieslietu ministrijā strādājošais ir par 300 latiem – 300 latiem mēnesī – sliktāks nekā Finanšu ministrijā strādājošais?

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Ministra kungs, jums ir divas minūtes atbildei.

E.Repše.

Domāju, ka noteikti ne. Nu, pamatā es un mani kolēģi... mēs atbildam par Finanšu ministriju, un jūs labi redzat, ka šeit ir izpildīts arī mans uzdevums valsts sekretāram, ka Finanšu ministrijai vajadzētu rādīt priekšzīmi citām ministrijām un valsts iestādēm gan budžeta līdzekļu taupīgā izlietošanā, gan arī atalgojuma samazināšanā. Un, ja jūs salīdzināt 2008.gadu ar 2009.gadu, tad nenoliegsiet tajā pašā 1.tabulā redzamo ļoti ievērojamo samazinājumu.

Attiecībā uz Tieslietu ministrijas zemāko rādītāju tik tiešām... uz karstām pēdām nevarēšu jums atbildēt, no kā tas izriet. Tas būtu jājautā tieslietu ministram. Var būt, ka tas izriet no darbinieku struktūras, kur varbūt lielākā skaitā ir darbinieki, kas varbūt dara kādu mazāk kvalificētu darbu un līdz ar to saņem mazāku atalgojumu. Jebkurā gadījumā jāteic, ka ir – īpaši kopš šā gada sākuma – ieviesta vienotā darba samaksas sistēma, kas dod iespēju katras ministrijas vadībai atbilstoši saviem līdzekļiem šos atalgojumus izlīdzināt, un skaidrs, ka politika – gan valdības, gan Finanšu minis­trijas politika – ir nepārprotami vērsta uz vienotas darba samaksas sistēmas nodrošināšanu valsts pārvaldē.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Bērziņa kungs, jums ir tiesības uzdot vēl vienu papildu jautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Bērziņam! Lūdzu, Bērziņa kungs, jums ir minūte papildu jautājuma uzdošanai.

A.Bērziņš.

Jā. Paldies.

Vēl viens no jautājumiem bija tas, ka... Mēs savā iesniegumā, savos jautājumos atsau­cāmies uz Valsts kontroles veikto revīziju. Valsts kontroles veiktajā revīzijā bija vesela virkne jautājumu, par kuriem es šodien nejautāšu. Taču jūsu atbildes vēstulē ir dota zināma atsauce uz šo aktu un ir teikts, ka Finanšu ministrijā, lai novērstu Valsts kontroles norādītos pārkāpumus, ir veikta vesela virkne pozitīvu izmaiņu, tajā skaitā likvidēts Informācijas tehnoloģiju departaments un Administratīvais departaments.

A.Bērziņš.

Sakiet, lūdzu: kā jūs vērtējat tagad, šodien, šā departamenta likvidāciju, ņemot vērā to milzīgo informācijas noplūdi, kāda ir šobrīd notikusi no Finanšu ministrijas pakļautībā esošās institūcijas – VID – datubāzēm, valsts datubāzēm, un vai tas nav bijis viens no iemesliem, kāpēc tas tā ir noticis?

E.Repše.

Tas nav bijis viens no iemesliem, kāpēc tā ir noticis, jo šeit ir runa par Finanšu ministrijas centrālā aparāta reorganizāciju, ko veic un vada (saskaņojot, protams, to ar ministru) ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestā ir pavisam cita informācijas sistēma, kas darbojas pilnīgi neatkarīgi, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta vajadzībām, un jūsu pieminētais informācijas noplūdes “caurums” jeb programmatūras defekts ir radies jau iepriekšējos gados un atspoguļo to laika periodu... vismaz šis drošības “caurums” ir radies tajā laika periodā, kad Valsts ieņēmumu dienestu, šķiet, vadīja Jakāna kungs.

Savukārt Finanšu ministrijas Informācijas tehnoloģiju departaments tik tiešām ir nodots jaunizveidojamam Finanšu un darbības nodrošinājuma departamentam... daļēji tā funkcijas ir nodotas. Tātad nepieciešamās funkcijas ir arvien saglabātas. Tātad Finanšu ministrijas informācijas sistēmu departaments apkalpo Finanšu ministrijas tīklus, tur šobrīd nekāds datu risks nav konstatēts un nav arī notikusi noplūde. Un šim informācijas departamentam nav nekādas tiešas saistības ar Valsts ieņēmumu dienesta Informācijas departamentu.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministra kungs.

Papildu jautājumu limits ir izsmelts, un līdz ar to jautājums ir uzskatāms par atbildētu.

Līdz ar to arī visa jautājumu un atbilžu sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Paldies ministram! Paldies deputātam Bērziņam! Sēdi slēdzu.

E.Repše.

Paldies! Visu labu!