Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Aldis Gobzems. Tiesai jāizvērtē visas maksātnespējas procesa pazīmes

Tiesu prakse maksātnespējas procesa lietās norāda uz tendenci, ka tiesa, lemjot par maksātnespējas procesa pasludināšanu, izvērtē tikai maksātnespējas procesa pieteikumā norādītās maksātnespējas procesa pazīmes esamību vai neesamību. Attiecīgi pēc konstatētā vai nu jātaisa spriedums par maksātnespējas procesa pasludināšanu, vai arī spriedums par maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.⁷pantu. Rakstā tiks noskaidrots, vai šāda tiesu prakse atbilst tiesību normām un maksātnespējas procesa mērķim.

Tiesu prakses tendence liecina: ja maksātnespējas procesa pieteikums ir iesniegts saskaņā ar Maksātnespējas likuma 50.panta 2.punktā norādīto maksātnespējas pazīmi, tiesai būtu jāizvērtē, vai ir iestājusies pieteikumā norādītā pazīme, abstrahējoties no citu Maksātnespējas likuma 50.pantā minēto juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmju pārbaudes. Pēc tās konstatēšanas saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.⁷panta trešo daļu, papildus konstatējot arī to, ka parādnieka parādsaistības pārsniedz viņa aktīvus, jāpasludina parādnieka maksātnespējas process.

• Simona Innus-Pāvelskopa. Adopcijas sociāli tiesiskā nozīme

Bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vides vai kuru, lai vislabāk ievērotu viņa paša intereses, nedrīkst atstāt šajā vidē, ir tiesības uz īpašu valsts aizsardzību un palīdzību. Bērns šādā situācijā ir jānodrošina ar citu aprūpi un viens no šādas aprūpes veidiem ir adopcija. Adopcijas uzdevums ir radīt bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, nodrošinot stabilu un harmonisku dzīves vidi.

Raksta mērķis ir izpētīt adopcijas sociāli tiesisko nozīmi, iedziļināties adopcijas institūta rašanās vēsturē, apskatīt esošo adopcijas tiesisko regulējumu Latvijā un sabiedrības viedokli par adopciju, kā arī saskatīt trūkumus un problēmas, kas saistītas ar bērnu adopciju. Bērni ir mūsu nākotne – šāds izteikums bieži vien izskan sabiedrībā. Tas ir pamatots un pieņemts. Bērniem ir savas tiesības un pienākumi. Tomēr pēdējā laikā aizvien biežāk sabiedrībā apspriež ar šo jautājumu saistītās problēmas, kas nav maznozīmīgas.

• Māris Brizgo. Senāts piemēro un interpretē Eiropas Savienības tiesības (komentārs par Senāta lēmumu lietā Nr.SKC-410/2010)

2004.gada 1.maijā, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, stājās spēkā pārejas noteikumi kapitāla aprites brīvībai (Pievienošanās akta VIII pielikuma 3.pants), kas paredzēja Latvijai tiesības septiņus gadus paturēt spēkā normatīvo tiesību aktu noteikumus par lauksaimniecības un mežu zemes iegūšanu īpašumā. Jau kopš tā laika sabiedrībā izveidojās nepareizs priekšstats, ka Latvija var turpināt piemērot savus likumus tāpat, kā tas tika darīts līdz iestāšanās brīdim ES. Tomēr tā īsti nebija, un Latvijas apņemšanās, kas bija izklāstīta Pievienošanās akta VIII pielikumā, noteica pavisam kaut ko atšķirīgu.

Šis nepareizais priekšstats ietekmēja pareizu tiesību normu piemērošanu arī valsts institūciju līmenī un aizskāra četru ES dalībvalstu – Kipras, Īrijas, Maltas un Slovēnijas – uzņēmēju subjektīvās tiesības. Autors savā praksē ir dzirdējis vairākus piemērus, it īpaši no zemesgrāmatu darba, kad dažu šo valstu dibinātajām Latvijas komercsabiedrībām ir bijušas liegtas tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības un mežu zemes. Bija jāpaiet sešiem gadiem, lai šī nepareizā un diskriminējošā prakse tiktu izskausta.

“Jurista Vārda” redakcija