Reformu vadības grupa: Par valsts funkciju izvērtējumu un nevalstisko organizāciju iesaisti reformās

25.februārī notika Reformu vadības grupas sēde, kurā izskatīja jautājumus par valsts funkciju izvērtējumu, valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu efektivitāti, funkciju auditu darbību un nevalstiskā sektora partneru līdzdalību strukturālo reformu procesos.

Valsts kancelejas pārstāvis Kristaps Soms informēja par valsts budžeta finanšu līdzekļu ietaupījumu, deleģējot valsts funkcijas, pārtraucot valsts funkciju izpildi vai samazinot to izpildes finansējuma apjomu. Kopējais valsts budžeta līdzekļu ietaupījums funkciju samazināšanas rezultātā ir 719 miljoni latu. No tiem valsts ir ietaupījusi 5 miljonus latu, funkcijas deleģējot privātajam un nevalstisko organizāciju sektoram. Visvairāk funkcijas ir deleģējusi Izglītības un zinātnes ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Iekšlietu ministrija un Labklājības ministrija. Piemēram, Labklājības ministrija ir deleģējusi sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu personām ar dzirdes traucējumiem Latvijas Nedzirdīgo savienībai. Latvijas Bērnu fondam ir deleģēta pakalpojuma no vardarbības cietušo bērnu sociālā rehabilitācijas administrēšanas nodrošināšana. Izglītības un zinātnes ministrija ir deleģējusi funkciju par talantīgo jauno sportistu atlasi un trenēšanu sporta federācijām.

2009.gadā valsts ir pārtraukusi funkcijas, samazinot valsts budžeta izdevumus par 40 miljoniem latu. Piemēram, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir pārtraukusi funkciju par pašvaldību attīstības atbalsta instrumentu ieviešanu un uzraudzību. Tieslietu ministrija ir pārtraukusi funkciju par probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu gan klientiem ieslodzījumā, gan klientiem sabiedrībā.

Valsts kancelejas pārstāvis informēja, ka valsts budžeta līdzekļu ietaupījums 61,9 miljoni latu ir iegūts, samazinot finanšu resursus valsts funkciju izpildei, nemainot to izpildes apjomu un intensitāti. Visvairāk funkciju finanšu izdevumus ir samazinājušas Veselības, Labklājības, Aizsardzības, Satiksmes un arī citas ministrijas.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvis Artis Stucka informēja par valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu efektīvu nodrošināšanu, minimizējot fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Paredzēts sagatavot valsts pārvaldes iestāžu reģionālā tīkla optimizācijas plānu, lai nodrošinātu izmaksu efektīvu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanas mehānismu reģionos un novados, un ieviest vienas pieturas aģentūras principu (VPA) valsts pārvaldē, tādējādi sakārtojot valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus. Vienlaikus jāuzsver, ka VPA ieviešana paredz uzstādījumu izvirzīšanu pakalpojumu sniegšanas organizācijai valsts un pašvaldību institūcijās, bet neparedz jaunu institūciju (vienas pieturas aģentūra) izveidošanu. Kā norādīja RAPLM pārstāvis, VPA ieviešanas sākšanai ir apzināti seši valsts un pašvaldību pakalpojumi (piem., būvatļauju izsniegšana, reklāmas pakalpojumi, maznodrošināto statusa piešķiršana u.c.), kuri tiks virzīti kā testa pakalpojumi piecās pašvaldībās.

Izskatot jautājumu par nevalstiskā sektora (NVO) partneru līdzdalību un spēju ietekmēt strukturālo reformu procesus, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Jānis Butkēvičs rosināja paplašināt Reformu vadības grupas sastāvu, tajā iekļaujot pārstāvi no biedrības “Pilsoniskā alianse”, kas ļautu reformu procesā iesaistīt arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Minētais ierosinājums tiks iesniegts Ministru prezidentam izvērtēšanai.

Reformu vadības grupas sēdē Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane informēja par Funkciju audita komisijas darbu un mērķiem. 2009.gadā ir izstrādāts valsts pārvaldes un civildienesta optimizācijas plāns un 60–70% no plānotajiem pasākumiem ir īstenoti. Tāpat ir izstrādātas rekomendācijas noteiktu valsts iestāžu darbības pilnveidošanai četru Ministru kabinetā atbalstīto funkciju auditu rezultātā. 2010.gadā ir sākti funkciju auditi, lai samazinātu kontroles un uzraudzības apjomu attiecībā uz komersantiem un izglītības iestādēm, lai nodrošinātu racionālu resursu izmantošanu, samazinot informācijas tehnoloģiju komunikāciju uzturēšanas izmaksas, un samazinātu valsts pārvaldes atbalsta funkciju apjomu, koncentrējot tās vai nododot ārpakalpojumiem. Kā būtiskākās problēmas funkciju auditu veikšanā Valsts kancelejas direktore minēja pretestību, t.s. dažādu (politisko, nozaru, NVO, pārvaldes u.c.) interešu mobilizāciju, lai novērstu plānotās pārmaiņas, un nepietiekamus cilvēkresursus auditu veikšanā. Par Funkciju audita komisijas darbu, turpmāko statusu un darbības mērķiem 2010.–2013.gadā plānots diskutēt nākamajā Reformu vadības grupas sēdē.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments